Grozījums Ministru kabineta 2017. gada 24. aprīļa rīkojumā Nr. 198 "Par informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu ieviešanu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu jomā (mērķarhitektūras 13.0. versija)" 7. pants

Organizēt projekta publicitātes pasākumus.

Plānotie rezultāta rādītāji

Nr.

p. k.

Rezultāta rādītājs

Mērvienība

Sākotnējā vērtība

Sasniedzamā vērtība divus

gadus pēc projekta beigām

Sasniedzamā vērtība četrus

gadus pēc projekta beigām

Ziņojuma apstrāde un lēmuma

pieņemšana operatīvajā dienestā, neiesaistot citus operatīvos

dienestus

Min.

2,5

≤ 1

Nepieciešamo dienestu resursu

piesaistīšana ārkārtas notikuma pārvaldībai

Min.

≤ 2

Nepieciešamo dienestu resursu

piesaistīšana, ja zvans ir saņemts ar cita operatīvā dienesta

starpniecību

Min.

≤ 2

Dienestiem nodrošināta pilnas

informācijas pieejamība par notikumu tiešsaistes režīmā

100

Uzlabota pakalpojuma pieejamība

(jauni un esošie numura 112 ziņojumu saņemšanas veidi

(e-zvans, 112 mobilā lietotne, SMS ziņojumi))

100

Ziņojumu saņemšanas vienota

tehnoloģiskā vide

100

Ieviesta pakalpojuma kvalitātes

kontrole

100

VUGD resursu nosūtīšana uz

ārkārtas notikumu

Min.

≤ 4

≤ 1

Pieejamo resursu pārvaldība un

uzskaite

100

Plānotie iznākuma rādītāji

Nr.

p. k.

Rādītājs

Mērvienība

Sākotnējā vērtība

Sasniedzamā vērtība divus

gadus pēc projekta sākuma

Sasniedzamā vērtība projekta

beigās

Publicēto datu kopas

skaits

Pilnveidoto procesu skaits, tai

skaitā

skaits

2.1.

izveidoto procesu skaits

skaits

Ieviesta vienota kontaktu centra

platforma operatīvo dienestu darba atbalstam un publisko

pakalpojumu piegādei

skaits

Projekta kopējais plānotais finansējums ir 5 000 000

euro.

Projekta īstenošanas laiks ir 67 mēneši.

Saistība ar iepriekšējā plānošanas

perioda projektiem, projekta lietderība un ieguldījums specifiskā

atbalsta mērķa1 rezultāta rādītājos

Pirms vienotā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta

(turpmāk - NMPD) izveides un projekta "Vienotās neatliekamās

medicīniskās palīdzības un katastrofu medicīnas vadības

informācijas sistēmas un dispečeru centru izveide" Nr.

3DP/3.1.5.2.0/09/IPIA/VSMTVA/001 (turpmāk - NMPD projekts)

(īstenots Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda

darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi"

3.1.5.2. aktivitātes "Neatliekamās medicīniskās palīdzības

attīstība" ietvaros) ieviešanas neatliekamās medicīniskās

palīdzības sniedzēju rīcībā bija tikai daži ģeogrāfiski

izkliedētu un atdalītu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju

(turpmāk - IKT) sistēmu risinājumi, piemēram, zvanu saņemšanas

risinājums, grāmatvedības un resursu vadības sistēma un izsaukumu

apstrādes risinājums, un to funkcionalitāte nebija pietiekama

NMPD funkciju izpildei nepieciešamajā kvalitātē un apjomā, kā arī

to izmantošana bija iespējama tikai atsevišķās NMPD

struktūrvienībās, ar atšķirīgiem sistēmas atjauninājumiem. 2009.

gadā NMPD pastāvošie IKT atbalsta risinājumi nespēja nodrošināt

atbalstu vienotai vadībai visās NMPD struktūrvienībās visā

Latvijas teritorijā.

Lai nodrošinātu atbilstošu atbalstu NMPD darbībai, 2009. gada

1. aprīlī tika sākta ERAF projekta "Vienotās neatliekamās

medicīniskās palīdzības un katastrofu medicīnas vadības

informācijas sistēmas un dispečeru centru izveide"

īstenošana saskaņā ar noslēgto vienošanos Nr.

3DP/3.1.5.2.0/09/IPIA/VSMTVA/001 par ES fonda projekta īstenošanu

un ERAF līdzfinansējumu un valsts budžeta līdzfinansējumu

laikposmā no 2009. gada 1. aprīļa līdz 2015. gada 30. jūnijam.

Projekta ietvaros NMPD tika ieviesta vienota vadības informācijas

sistēma. Minētā sistēma ietver:

1) komunikāciju jeb zvanu saņemšanas un apstrādes

risinājumu;

2) brigāžu operatīvās vadības un dispečerizācijas

risinājumu;

3) resursu vadības sistēmu;

4) datu analīzes risinājumu;

5) defibrilatoru Lifepak datu apstrādes risinājuma

paplašinājumu;

6) dispečerizācijas risinājuma uzlabojumus - papildu

funkcionalitātes nodrošinājumu;

7) vienoto datu pārraides tīklu;

8) tehniskās infrastruktūras platformu;

9) rāciju iegādi;

10) brigāžu personāla portatīvo un mobilo datu apstrādes

iekārtu iegādi;

11) brigāžu darbu nodrošināšanai nepieciešamā kompleksa

piegādi un uzstādīšanu operatīvajā medicīniskajā transportā.

Atbilstoši Ministru kabineta 2015. gada 17. novembra noteikumu

Nr. 653 "Darbības programmas "Izaugsme un

nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa

"Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un

efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora

mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās

pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu

optimizēšana un attīstība" īstenošanas noteikumi" 7.1.

un 7.2. apakšpunktā minētajiem iznākuma un rezultāta rādītājiem,

īstenojot projektu, tiks sasniegti šādi specifiskā atbalsta mērķa

rezultatīvie rādītāji:

1) noslēgti līgumi par informācijas sistēmas tehniskās

specifikācijas izstrādi un autoruzraudzību, informācijas sistēmas

izstrādi un ieviešanu ekspluatācijā - 2;

2) izveidota jauna centralizēta atvērtās platformas

informācijas sistēma - 1;

3) izveidota vienota zvanu kontaktu centra platforma - 1.

Projekta ietvaros tiks īstenoti 15 dažādi darbības procesi,

kuri tieši vērsti uz projekta mērķu sasniegšanu. Tiks izveidoti

pieci jauni procesi un pilnveidoti 10 jau esošie procesi.

Projektā ir paredzēts izstrādāt Iekšlietu nozares operatīvo

dienestu informācijas sistēmu (Valsts policijas (turpmāk - VP) un

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (turpmāk - VUGD))

pamatdarbības procesu atbalstam, izmantojot NMPD ārkārtas

palīdzības tālruņa 113 zvanu apstrādes sistēmu un paplašinot tās

funkcionalitāti, piemērot VP un VUGD operatīvo dienestu prasībām,

kā arī nodrošināt datu apmaiņu starp visiem iesaistītajiem

dienestiem ar sākotnējo vienoto elektronisko kartiņu.

Projekta ietvaros ir paredzēts izveidot būtiskus arhitektūras

elementus (turpmāk - BAE) - ziņojuma saņemšanas vienoto

elektronisko kartīti. Projekts piedāvā citiem platformas

lietotājiem izmantot projektā radīto informācijas sistēmu

"Ziņojuma saņemšanas vienotā elektroniskā kartīte" un

šādus tajā pieejamus koplietošanas datus:

1) notikuma vietas dati;

2) ziņotāja tālruņa numurs;

3) notikuma vietas adrese;

4) notikumam piesaistīto sarunu ieraksti;

5) iesaistītie dienesti un resursi;

6) citi dati.

Projektā izveidotajai informācijas sistēmai "Ziņojuma

saņemšanas vienotā elektroniskā kartīte" tiks radīta arī

atgriezeniskā saite ar datiem par notikuma statusu, kas

nodrošinās ārkārtas notikuma novēršanā un palīdzības sniegšanā

iesaistīto operatīvo dienestu (VUGD, NMPD un VP) informētību par

katra ziņojuma izpildes statusu.

Projekta īstenošanā plānots izmantot citos darbības programmas

"Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta

mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu

un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora

mijiedarbību" projektos radītos BAE:

1) īpaši augstas pieejamības datošanas jaudas ar informācijas

tehnoloģiju slodzes automatizētām darbības atjaunošanas iespējām

standartizētā rezerves datu centrā;

2) datošanas jaudas standartizētā datu centrā;

3) dokumentu integrācijas vidi;

4) valsts informācijas sistēmu, resursu un sadarbībspējas

reģistru;

5) ģeoportālu;

6) atkalizmantojamo un atvērto datu publicēšanas portālu.

Projekta sociālekonomiskais

ieguvums

Pēc projekta ieviešanas tiks saīsināts operatīvo dienestu

reaģēšanas laiks ziņojumu apstrādei - vidēji par vienu minūti,

resursu piesaistei - vidēji par četrām minūtēm, dienesta

izbraukšanai uz notikuma vietu - vidēji par trim minūtēm. Vidēji

gadā dažādās situācijās bojā iet 1725 cilvēki. Ņemot vērā minētos

rādītājus, būtu iespējams glābt apmēram 0,5 % no kopējā gadā bojā

gājušo cilvēku skaita, tas ir, apmēram astoņas personas.

Pamatojoties uz valsts akciju sabiedrības "Ceļu satiksmes

drošības direkcija" un Rīgas Tehniskās universitātes

izstrādāto ceļu satiksmes negadījumu rezultātā valstij radīto

tautsaimniecības zaudējumu aprēķina metodiku, kura tiek izmantota

izmaksu efektivitātes koeficienta noteikšanai, un ņemot vērā

tiešos zaudējumus (medicīnas izmaksas, zaudētās un bojātās mantas

vērtību, administratīvās izmaksas) un netiešos zaudējumus (tā

kopprodukta daļa, kura netiek saražota sakarā ar to, ka cilvēks

ir gājis bojā, ieguvis invaliditāti vai smagu ievainojumu, līdz

ar to noteiktu laikposmu nav piedalījies ražošanā), tiek veikts

vienas cietušās (bojā gājušās) personas vidējo izmaksu

novērtējums. Veicot aprēķinus un izmantojot iepriekš minēto

metodi, vienas bojā gājušās personas izmaksu novērtējums 2015.

gadā ir 514 875 euro.

Ņemot vērā minēto, pēc projekta ieviešanas, sasniedzot

plānotos rezultatīvos rādītājus, tiktu saīsināts operatīvo

dienestu reaģēšanas laiks un līdz ar to izglābts vairāk cilvēku,

kuri nonākuši ārkārtas situācijā, vai novērsta cilvēka kļūšana

par invalīdu. Tādējādi sociālekonomiskie un finanšu ieguvumi pēc

projekta ieviešanas, sākot ar 2024. gadu, pamatojoties uz datiem

par izglābtajiem cilvēkiem un pieņemot, ka tiek izglābti vismaz

astoņi cilvēki, ir 4 119 000 euro gadā, 15 gados - 61 785

000 euro. Projekta uzturēšanas izmaksas gadā plānotas ne

vairāk kā 580 750 euro, tai skaitā 88 336 euro tiks

segti no Iekšlietu ministrijas budžeta apakšprogrammā 02.03.00

"Vienotās sakaru un informācijas sistēmas uzturēšana un

vadība" paredzētajiem līdzekļiem un 492 414 euro

normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tiks pieprasīti papildus.

15 gados projekta uzturēšanas izmaksas nepārsniegs 8 711 250

euro. Ieguvumu kopsumma būtiski pārsniedz projekta

investīcijas, un tas liecina par projekta augsto pievienoto

vērtību un īstenošanas lietderīgumu.

Indikatīvi sociālekonomisko ieguvumu

aprēķini

Ieguvumu aprēķins balstās uz statistikas datiem un

pieņēmumiem, kuri laika gaitā atbilstoši situācijai var mainīties

vai vispār var nebūt.

Sociālekonomiskais ieguvums

Ekvivalents naudas izteiksmē

Aprēķins

Lielāks izglābto cilvēku

skaits

61 785 000 euro

Izglābto dzīvību skaits - par 8

vairāk. Vienas bojā gājušās personas izmaksu novērtējums -

514 875 euro.

Kopējais ieguvums gadā - 4 119 000 euro, projekta

dzīves cikla laikā 61 785 000 euro

1 Darbības programmas "Izaugsme un

nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķis

"Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un

efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora

mijiedarbību".