Vairogs6. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-17
Izglītības iestāde izstrādā skolēnam individuālo izglītības
programmas apguves plānu, lai palīdzētu viņam iekļauties kopējā
mācību procesā, plānojot individuālas mācību stundas vai
nodrošinot cita veida atbalstu, nepārsniedzot Vispārējās
izglītības likumā noteikto mācību stundu slodzi nedēļā, ja
skolēns atgriezies vai ieradies no citas valsts vai ilgstoši
slimojis, vai skolēnam ir citas mācīšanās vajadzības.
6.1 Izglītības iestāde izstrādā kārtību, kādā
notiek individuālā izglītības programmas apguves plāna izstrāde,
īstenošana, korekcija, atgriezeniskās saites sniegšana skolēnam
un skolēna likumisko pārstāvju informēšana.
6.2 Izglītības iestāde pirms individuālā izglītības
programmas apguves plāna izstrādes organizē skolēna zināšanu un
pamatprasmju izvērtēšanu piemērotu atbalsta pasākumu noteikšanai
un skolēnu iekļauj viņa vecumam atbilstošā klasē:
6.21. ar prioritizētu latviešu valodas apguvi grupā
vai individuāli, nosakot mācību priekšmetu stundu skaitu
individuālai izglītības programmas apguvei un prognozējot, ka
skolēns varēs apgūt visus plānotos skolēnam sasniedzamos
rezultātus, kas noteikti valsts pamatizglītības standartā,
beidzot 3., 6. un 9. klasi. Mācību priekšmetu stundu skaitu
nosaka izglītības iestāde, nepārsniedzot skolēna mācību stundu
slodzi nedēļā atbilstoši 1. un 2. tabulai;
6.22. ar pielāgotu stundu plānu latviešu valodas
apguvei grupā vai individuāli un to mācību priekšmetu apguvei,
kuros izglītības posma noslēgumā noteikti valsts pārbaudes darbi,
nosakot iespēju neapgūt atsevišķus mācību priekšmetus. Apgūstamos
mācību priekšmetus un stundu skaitu nosaka izglītības iestāde,
nepārsniedzot skolēna mācību stundu slodzi nedēļā atbilstoši 1.
un 2. tabulai;
6.23. prioritāri nodrošinot intensīvu latviešu
valodas apguvi individuāli vai grupā. Šādu atbalsta pasākumu
īsteno ne ilgāk kā vienu mācību gadu, obligāti nosakot arī citus
mācību priekšmetus, kuru apguvi neietekmē skolēna latviešu
valodas prasmju līmenis. Apgūstamos mācību priekšmetus un stundu
skaitu nosaka izglītības iestāde, nepārsniedzot skolēna mācību
stundu slodzi nedēļā atbilstoši 1. un 2. tabulai.
6.3 Izglītības iestāde mācību saturu īsteno
atbilstoši katra skolēna individuālajam izglītības programmas
apguves plānam, par pamatu ņemot šā pielikuma 6.2
punktā un 1. tabulā noteikto izglītības programmas mācību
priekšmetu un stundu plānu.
Mācību stundu
skaits trijos gados mācību priekšmetā, organizējot
pamatizglītības ieguvi pēc individuālā izglītības programmas
apguves plāna
1. tabula
Nr.
p. k.
Mācību joma un mācību
priekšmets2
1.-3.
klase
4.-6.
klase
7.-9.
klase
1.
Valodu mācību
joma
1.1.
latviešu
valoda3
624 (18)
624 (18)
624 (18)
1.2.
svešvaloda 1, svešvaloda
2
X
X
X
2.
Sociālā un
pilsoniskā mācību joma
2.1.
sociālās zinības
X
X
2.2.
sociālās zinības un
vēsture
X
2.3.
Latvijas un pasaules
vēsture
X
3.
Kultūras
izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību joma
3.1.
vizuālā māksla
X
X
X
3.2.
mūzika
X
X
X
3.3.
literatūra
X
X
3.4.
teātra māksla
X
X
4.
Dabaszinātņu
mācību joma
4.1.
dabaszinības
X
X
4.2.
ķīmija
X
4.3.
fizika
X
4.4.
bioloģija
X
4.5.
ģeogrāfija
X
5.
Matemātikas
mācību joma
matemātika
X
X
X
6.
Tehnoloģiju
mācību joma
6.1.
dizains un tehnoloģijas
X
X
X
6.2.
datorika
X
X
6.3.
inženierzinības
X
7.
Veselības un
fiziskās aktivitātes mācību joma
sports un
veselība4
278 (8)
315 (9)
315 (9)
Piezīmes.
1 Iekavās norādīts ieteicamais mācību stundu
skaits nedēļā trijos gados.
2 Stundu plānā iekļaujamos mācību priekšmetus
nosaka izglītības iestāde.
3 Norādīts minimālais stundu skaits. Izglītības
posmā no 7. līdz 9. klasei paredz tādu stundu skaitu, lai
skolēni varētu sasniegt B1 līmeni. Mācību priekšmetu
Latviešu valoda skolēns apgūst pēc latviešu valodas kā
svešvalodas metodikas.
4 Mācību priekšmetā Sports un veselība
norādīts ieteicamais mācību stundu skaits nedēļā trijos gados.
Mācību priekšmetā Sports un veselība regulāri katru
nedēļu tiek plānotas trīs stundas visās klasēs, 1. klasē -
divas stundas nedēļā.