2. pants

Naftas produktu rezervju datu apmaiņas informācijas sistēma

(NAPRO) administrēšana un pārvaldība.

Projekta realizācijas rezultātā:

• vienotā realizācijas platformā tiks izveidotas darba vietas

Ekonomikas ministrijas un tās resora iestādēm, kur procesa

ietvaros tiks iegūta informācija, kas Ekonomikas ministrijai

nepieciešama izstrādājot, organizējot un koordinējot nozares

politiku, kā arī īstenojot padotību (pārraudzību vai pakļautību)

pār Ekonomikas ministrijas padotībā esošām valsts pārvaldes

iestādēm;

• tiks paātrināts laiku saziņā ar komersantiem, Ekonomikas

ministrijas resora iestādēm, publiskās pārvaldes iestādēm;

• samazināts datu apstrādē un analītikā iesaistīto pušu

administratīvais slogs, nodrošinot valsts starptautiski uzņemto

saistību izpildi;

• samazināts pārbaužu administrēšanai patērētais laiks,

tādējādi mazinot COVID-19 radīto seku ietekmi uz

tautsaimniecību kopumā un veicinot uzņēmēji spēju operatīvāk

pielāgoties jauniem tirgus izaicinājumiem. Projekta ietvaros ir

plānots atkalizmantot Būvniecības informācijas sistēmas atsevišķu

servisu vai datu apmaiņu saskarnes.

Ar mērķi identificēt gan pastāvošās problēmas, gan iespējamos

risinājumus Būvniecības valsts kontroles birojs 2020.gadā ir

veicis izpēti gan iekšējās darba grupās, gan intervējot nozares

pārstāvjus, un secinājis, ka lietderīgākais veids kā efektīvi

nodrošināt enerģētikas politikas ieviešanas uzraudzību, operatīvu

informācijas apmaiņu starp Ekonomikas ministrijas resora iestādēm

un citām valsts pārvaldes iestādēm, ir izmantojot Būvniecības

valsts kontroles biroja informācijas un komunikāciju tehnoloģiju

platformu un informācijas un komunikāciju tehnoloģiju pārvaldības

risinājumus, veidot Energoresursu informācijas sistēmu (ERIS) kā

Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) moduli, kur atbilstoši

biznesa procesiem un normatīvo aktu prasībām tiktu nodrošināti

nepieciešamie e-pakalpojumi.

Tādējādi projektam ir izvirzīti šādi mērķi:

1. veikt BVKB enerģētikas politikas administrēšanas procesu

digitalizāciju un iekļaut šī procesa tehnisko realizāciju

Būvniecības valsts kontroles biroja informācijas un komunikāciju

tehnoloģiju platformā un vienotajā pārvaldībā;

2. veicināt BVKB pamatdarbības procesu izpildes

efektivitāti;

3. veicināt informācijas apriti digitālā formātā;

4. mazināt administratīvo slogu komersantiem un publiskās

pārvaldes iestādēm.

Darbības

projekta mērķu sasniegšanai:

Projekta mērķu sasniegšanai tiks veikti šādi pasākumi:

1. digitalizēti, pilnveidoti vai izveidoti šādi Būvniecības

valsts kontroles biroja pamatdarbības procesi (1. projekta

mērķis):

a. energoefektivitātes procesa administrēšana;

b. elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes mehānisma

uzraudzība un kontrole;

c. transporta enerģijas nosacījumu izpildes uzraudzība un

kontrole;

d. naftas produktu jautājumu administrēšana;

2. uzsākta pakāpeniska Energoresursu informācijas sistēmas

pilnveide un pilnveides tehniskās realizācijas iekļaušana

Būvniecības valsts kontroles biroja informācijas un komunikāciju

tehnoloģijas platformā un vienotajā pārvaldībā (1. projekta

mērķis):

• izveidots energoietilpīgu apstrādes rūpniecības uzņēmumu

samazinātas līdzdalības OIK maksājumam administrēšanas

funkcionālais bloks,

a. izveidotas darbavietas iestādēm, kas piešķīrušas kādu no

atbalsta veidiem;

b. nodrošināta pārvaldība klimata pārmaiņu programmu mērķu

uzraudzībai un kontrolei;

c. nodrošināta operatīvo pārskatu veidošanas

funkcionalitāte;

d. nodrošināta pārvaldības funkcionalitāte;

3. pilnveidota atbilstošo BVKB pilnveidoti atbilstošie

Būvniecības valsts kontroles biroja pamatdarbības procesu

pārvaldība ar sešiem pasākumiem, kas tiks standartizēti un

balstīti uz automatizētām darba plūsmām un procesiem, kuru

tehniskā realizācija iekļauta Būvniecības valsts kontroles biroja

informācijas un komunikāciju tehnoloģijas platformā un vienotajā

pārvaldībā (2. projekta mērķis):

a. degvielas kvalitātes uzraudzībai;

b. laboratorijas datu, pārbaužu un inventarizācijas datu

pārvaldībai;

c. statistikas datu apkopošanai un pārvaldībai,;

d. valsts naftas produktu drošības rezervju

administrēšanai;

e. valsts nodevas samaksas uzraudzībai;

f. samazinātas līdzdalības OIK maksājuma administrēšanai.

;

4. tiks atkalizmantotas Būvniecības informācijas sistēmas

atsevišķas servisu vai datu apmaiņu saskarnes, lai nebūtu

atkārtoti jāprogrammē programmatūras kodu apgabali (1. un 2.

projekta mērķis).

5. izveidotas vienotās darba vietas Ekonomikas ministrijai un

Ekonomikas ministrijas resora iestādēm (3. projekta mērķis);

6. pilnveidoti Būvniecības valsts kontroles biroja

e-pakalpojumi, par pamatu ņemot izmaiņas pamatdarbības procesos

(3. un 4. projekta mērķis):

a. Informācija par elektrostaciju pārbaudēm komersantiem;

b. Informācija degvielas pārbaudēm komersantiem;

c. Informācija par valsts naftas produktu drošības

rezervēm;

d. Valsts nodevas samaksa par valsts naftas produktu drošības

rezervēm;

e. Informācija par pašvaldību energoefektivitāti;

7. izveidotas atbilstošās datu kopas publicēšanai

atkalizmantojamu datu formātos, uzlabojot Būvniecības valsts

kontroles biroja datu pieejamību (3. un 4. projekta mērķis).

Projekta

rezultāta rādītāji:

Rezultāta rādītājs

Mērvienība

Sākotnējā vērtība

Sasniedzamā vērtība 2 gadus

pēc projekta beigām

Sasniedzamā vērtība 3 gadus

pēc projekta beigām

1.

Standartizēti Būvniecības valsts kontroles

biroja pamatdarbības procesi projekta ietvaros

%

0

60

70

2.

Paaugstināts pakalpojumu elektronizācijas

līmenis (e-pakalpojumi)

skaits

0

5

5

3.

Sagatavotās uz BI rīku padotās atskaites

skaits

0

8

12

4.

Atsevišķu servisu vai datu apmaiņas saskarņu

izmantošana/pilnveidošana

skaits

5

8

8

Projekta

iznākuma rādītāji:

Iznākuma rādītājs

Mērvienība

Starpvērtība (2 gadi pēc

projekta sākuma)

Sasniedzamā vērtība projekta

beigās

1.

Pilnveidoti darbību procesi

skaits

4

4

2.

Pilnveidoti e-pakalpojumi

skaits

5

5

3.

Pilnveidotas/papildinātas atvērto datu

kopas

skaits

10

10

4.

BI rīka izveidotās atskaites

skaits

8

8

5.

Būvniecības informācijas sistēmas atsevišķu

servisu vai datu apmaiņas saskarņu

izmantošana/pilnveidošana

skaits

6

6

6.

Pilnveidota Būvniecības valsts kontroles

biroja informācijas un komunikāciju tehnoloģijas

platforma

Skaits

1

1

Saistība ar

iepriekšējā plānošanas perioda projektiem, projekta lietderība un

ieguldījums SAM rezultāta rādītājos:

Projektam nav tiešas saistības ar iepriekšējā plānošanas

periodā izstrādātiem projektiem.

Vienlaikus tas ir saistīts ar šī plānošanas perioda Eiropas

reģionālās attīstības fonda projektu "Būvniecības procesu un

informācijas sistēmas attīstība (1.kārta)"

(26.11.2017.-28.08.2020.) un "Būvniecības procesu un informācijas

sistēmas attīstība (2.kārta)" (no 26.11.2019.) un EM un

Ekonomikas ministrijas īstenoto projektu "Vienotās darba vides

izveide visā Ekonomikas ministrijas resorā" tajā sadaļā, kura

resoram nodrošinās finanšu un budžeta plānošanas un prognozēšanas

procesa un datu analīzes procesa pilnveidi.

Projektu saskares punkts ir vienas platformas un jau

izstrādātu saskarņu atkalizmantošana.

Projekta realizācija kopumā sekmēs:

• Administratīvā sloga samazināšanu valsts pārvaldē un nodokļu

maksātājiem;

• Publiskās pārvaldes efektivitāti;

• Ekonomikas ministrijas resora sniegto pakalpojumu pieejamību

un datu atkalizmantojamību.

Kopumā 10 gadu periodā izstrādes un uzturēšanas izmaksas veido

1,2 milj. euro.

Projekta ietvaros paredzēs elektronizēt procesu, kura ietvaros

tiks nodrošināta valsts atbalsta obligātā iepirkuma komponentes

samazinājuma uzraudzības kontrole, nodrošinot iespēju ražotāju

energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem pieteikties

obligātā iepirkuma komponentes samazinājumam ERIS. Datu

iesniegšanas procesā tiks nodrošināta pieejamās informācijas

atkalizmantošana (t.sk. Būvniecības informācijas sistēmas

atsevišķu servisu vai datu apmaiņu saskarņu atkalizmantošana). Kā

arī, nodrošināta iespēja saņemt informāciju par BVKB pieņemto

lēmumu komersanta darba vietā ERIS, e-pastā un e-adreses

pastkastītē. Būvniecības valsts kontroles birojā.

Risinājuma ieviešanas rezultātā paredzēts, ka

energoietilpīgajiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem tiek

samazināts laiks, kas saistīts ar dokumentu sagatavošanu un

iesniegšanu līdz 4c/h, jo tiks samazināts pieprasīto dokumentu

apjoms, ja tie jau ir bijuši iesniegti BIS vai ERIS sistēmās.

Vienlaikus tiks samazināts visu nepieciešamo dokumentu

neiesniegšanas risks, kas samazina atkārtotam pieprasījumam (1.5

c/h) un dokumentu iesniegšanai (3c/h) atvēlēto laiku. Ņemot vērā,

ka visi dokumenti tiks iesniegti elektroniski, tiks samazināts

administratīvais resurss, kas nepieciešams iesniegtās vēstules

apstrādei un arhivēšanai. Vienlaikus tiks samazināts BVKB

nepieciešamais laiks vēsturisko dokumentu pārbaudei (8c/h),

aprēķinu veikšanai (4c/h) un lēmuma sagatavošanai (4 c/h). Ņemot

vērā, ka Ekonomikas ministrija prognozē, ka uz samazinātu

līdzdalību izdevumu kompensēšanai publiskajam tirgotājam varētu

pieteikties līdz 264 komersantiem, tad potenciālais

sociālekonomiskais ieguvums veidojas 45 672,16 EUR/gadā

((4+1.5+3+8+4+4) x 264 komersanti x 7.06125 EUR/h).

Projekta ietvaros paredzēs izveidot risinājumu, elektronizējot

procesu, kuru ietvaros tiks nodrošināta transporta enerģijas

nosacījumu izpildes uzraudzības, kā arī kontroles, - pārvaldība,

nodrošinot vienuviet informācijas pieejamību komersantiem par

pārbaudes rezultātiem, plānotajām pārbaudēm un nepieciešamo

informācijas iesniegšanu Būvniecības valsts kontroles birojā.

Risinājuma ieviešanas rezultātā paredzēts, ka komersantiem

samazinās laiks, kas saistīts ar informācijas iegūšanu par

veiktajiem pārbaudes rezultātiem un papildus informācijas

iesniegšanu Būvniecības valsts kontroles birojā līdz 3 c/h, jo

informāciju komersanti varēs iegūt un iesniegt elektroniski

sistēmā, tādējādi samazinot administratīvo resursu, kas

nepieciešamas atsevišķas dokumentācijas sagatavošanai un

iesniegšanai vēstules veidā. Ņemot vēra, ka Latvijā ir līdz 122

komersanti, kas pakļaujas plānotajām pārbaudēm, tad potenciālais

sociālekonomiskais ieguvums veidojas 2 583,96 EUR gadā (3 c/h x

122 skaits x 7,06125 euro/h).

Projekta ietvaros paredzēts izveidot risinājumu, kas

nodrošinātu darba vietas / kartiņas izveidi pašvaldībām (šobrīd

41 pašvaldība), kurā pašvaldības sniedz informāciju par

pasākumiem saistībā ar pašvaldības enerģijas patēriņu un tā

ietaupījumiem, nodrošinot sniegtās informācijas rezultātu

pieejamību vairākos griezumos. Ņemot vērā, ka šobrīd netiek

nodrošināta informācijas iesniegšana elektroniski strukturētā

veidā, tad viena šāda paziņojuma sagatavošana un iesniegšana

pašvaldības darbiniekam aizņem līdz 9 c/h. Nodrošinot pašvaldībām

iespēju iesniegt informāciju elektroniski strukturētā veidā

informācijas sistēmā, paziņojuma aizpildīšana un iesniegšana

aizņemtu līdz 1 c/h. Gada laikā pasākumus īstenotu līdz 1000

mājsaimniecību. Līdz ar to pašvaldībām veidotos

sociālekonomiskais ieguvums 63 551,25 EUR gadā (9 c/h x 1000 x

7,06125 euro/h).

Projekta īstenošanas sociālekonomiskais ieguvums 10 gadu

periodā ir lielāks par projekta investīcijām un uzturēšanas

izmaksām 10 gadu periodā. Projekta diskontētie sociālekonomiskie

ieguvumi ar diskonta likmi 5% 10 gadu periodā ir 881 589 EUR,

Savukārt projekta investīciju un uzturēšanas izmaksas ar diskonta

likmi ir 791 726. Projekta ieguvumu-izdevumu attiecības

koeficienta vērtība ir 1,11, kas liecina par projekta pievienotu

vērtību.