Grozījums Ministru kabineta 2021. gada 31. maija rīkojumā Nr. 358 "Par informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu ieviešanu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu jomā (mērķarhitektūras 60.0 versija)"

7. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-17

Tiks izveidotas atbilstošās datu kopas publicēšanai

atkalizmantojamu datu formātos, uzlabojot biroja datu pieejamību

(3. un 4. projekta mērķis).

Projekta rezultāta rādītāji

Nr.

p. k.

Rezultāta rādītājs

Mērvienība

Sākotnējā vērtība

Sasniedzamā vērtība divus

gadus pēc projekta beigām

Sasniedzamā vērtība trīs

gadus pēc projekta beigām

1.

Standartizēti biroja pamatdarbības procesi projekta

ietvaros

%

0

60

70

2.

Paaugstināts pakalpojumu elektronizācijas līmenis

(e-pakalpojumi)

skaits

0

5

5

3.

Sagatavotās uz Biznesa inteliģences rīku padotās

atskaites

skaits

0

8

12

4.

Atsevišķu servisu vai datu apmaiņas saskarņu

izmantošana/pilnveidošana

skaits

5

8

8

Projekta iznākuma rādītāji

Nr.

p. k.

Iznākuma rādītājs

Mērvienība

Starpvērtība (divus gadus pēc

projekta sākuma)

Sasniedzamā vērtība projekta

beigās

1.

Pilnveidoti darbību procesi

skaits

4

4

2.

Pilnveidoti e-pakalpojumi

skaits

5

5

3.

Pilnveidotas/papildinātas atvērto datu kopas

skaits

10

10

4.

Biznesa inteliģences rīka izveidotās atskaites

skaits

8

8

5.

Būvniecības informācijas sistēmas atsevišķu servisu vai

datu apmaiņas saskarņu izmantošana/pilnveidošana

skaits

6

6

6.

Pilnveidota biroja informācijas un komunikāciju

tehnoloģijas platforma

skaits

1

1

Saistība ar

iepriekšējā plānošanas perioda projektiem, projekta lietderība un

ieguldījums specifiskā atbalsta mērķa rezultāta rādītājos

Projektam nav tiešas saistības ar iepriekšējā plānošanas

periodā izstrādātiem projektiem.

Vienlaikus tas ir saistīts ar šī plānošanas perioda Eiropas

Reģionālās attīstības fonda projektu "Būvniecības procesu un

informācijas sistēmas attīstība (1. kārta)" (Vienošanās Nr.

2.2.1.1/17/I/021) (26.11.2017.-28.08.2020.) un Eiropas Reģionālās

attīstības fonda projektu "Būvniecības procesu un

informācijas sistēmas attīstība (2. kārta)" (Vienošanās Nr.

2.2.1.1/19/I/005) (no 26.11.2019.), un Ekonomikas ministrijas

īstenoto Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektu

"Vienotas darba vides izveide visā Ekonomikas ministrijas

resorā" (Vienošanās Nr. 2.2.1.1/17/I/031) tajā sadaļā, kura

resoram nodrošinās finanšu un budžeta plānošanas un prognozēšanas

procesa un datu analīzes procesa pilnveidi.

Projektu saskares punkts ir vienas platformas un jau

izstrādātu saskarņu atkalizmantošana.

Projekta īstenošana veicinās:

1) administratīvā sloga samazināšanu valsts pārvaldē un

nodokļu maksātājiem;

2) publiskās pārvaldes efektivitāti;

3) Ekonomikas ministrijas resora sniegto pakalpojumu

pieejamību un datu atkalizmantojamību.

Kopumā 10 gadu laikā izstrādes un uzturēšanas izmaksas veidos

1,2 milj. euro.

Projekta ietvaros tiks izveidots Energokopienu reģistra

modulis. Energokopienu darbību nosaka Eiropas Savienības

direktīvu noteikumi (Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 5.

jūnija Direktīva (ES) 2019/944 par kopīgiem noteikumiem attiecībā

uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un ar ko groza Direktīvu

2012/27/ES, Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra

Direktīva 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza

Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas

2004/8/EK un 2006/32/EK, un Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.

gada 11. decembra Direktīva (ES) 2018/2001 par no atjaunojamajiem

energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu).

Minēto direktīvu nosacījumi ir pārņemti Elektroenerģijas tirgus

likumā un Enerģētikas likumā, nosakot, ka energokopienas statuss

iegūstams pēc reģistrācijas energokopienu reģistrā. Par reģistra

izveidi, uzturēšanu, administrēšanu un pārvaldīšanu, kā arī ziņu

ierakstu izdarīšanu, aktualizēšanu un publiskās pieejamības

nodrošināšanu kā atbildīgā iestāde noteikts birojs.

Attiecīga risinājuma ieviešanas rezultātā paredzēts, ka

energokopienas reģistrācijas pieteikumu iesniedz digitālā formā,

tādējādi energokopienām samazinot laiku, kas saistīts ar

dokumentu sagatavošanu un iesniegšanu līdz 4 c/h. Vienlaikus tiks

samazināts nepieciešamo dokumentu neiesniegšanas risks, kas

samazina pieprasījumam (1,5 c/h) un dokumentu iesniegšanai (3

c/h) atvēlēto laiku. Ņemot vērā, ka visi dokumenti tiks iesniegti

elektroniski, tiks samazināts administratīvais resurss, kas

nepieciešams iesnieguma un tam pievienoto dokumentu apstrādei un

arhivēšanai. Vienlaikus tiks samazināts birojam nepieciešamais

laiks iesniegto dokumentu un dokumentos minēto datu pārbaudei (8

c/h) un lēmuma sagatavošanai (4 c/h). Samazināsies ikgadējo

pārskatu sagatavošanas un kontroles laiks, plānojot ietaupījumu

energokopienu pusē līdz 12 c/h un ietaupījumu biroja pusē līdz 12

c/h. Informācijas aktualizēšanai nepieciešamais laiks no

energokopienu puses tiks samazināts līdz 2 c/h, savukārt

informācijas apstrādei un aktualizācijai biroja pusē līdz 12 c/h.

Ņemot vērā, ka Ekonomikas ministrija prognozē, ka Energokopienu

reģistrā varētu pieteikties līdz 116 energokopienām (biedrības,

nodibinājumi, juridiskās personas, fiziskās personas, publiskās

pārvaldes iestādes), tad potenciālais sociālekonomiskais ieguvums

veidojas 47 917,64 euro/gadā ((4 + 1,5 + 3 + 8 + 4 + 12 +

12 + 2 + 12) x 116 energokopienas x 7,06125 euro/h).

Projekta ietvaros paredzēs izveidot risinājumu, elektronizējot

procesu, kura ietvaros tiks nodrošināta transporta enerģijas

nosacījumu izpildes uzraudzības, kā arī kontroles pārvaldība,

nodrošinot vienuviet informācijas pieejamību komersantiem par

pārbaudes rezultātiem, plānotajām pārbaudēm un nepieciešamo

informācijas iesniegšanu birojā. Risinājuma ieviešanas rezultātā

paredzēts, ka komersantiem līdz 3 c/h samazināsies laiks, kas

saistīts ar informācijas iegūšanu par veikto pārbaužu rezultātiem

un papildu informācijas iesniegšanu birojā, jo informāciju

komersanti varēs iegūt un iesniegt elektroniski sistēmā, tādējādi

samazinot administratīvos resursus, kas nepieciešami atsevišķas

dokumentācijas sagatavošanai un iesniegšanai vēstules veidā.

Ņemot vēra, ka Latvijā ir apmēram 122 komersanti, kas pakļauti

plānotajām pārbaudēm, potenciālais sociālekonomiskais ieguvums ir

2 583,96 euro gadā (3 c/h x 122 skaits x 7,06125

euro/h).

Projekta ietvaros paredzēts izveidot risinājumu, kas

nodrošinātu darba vietas/kartiņas izveidi pašvaldībām (šobrīd 41

pašvaldība), kurā pašvaldības sniedz informāciju par pasākumiem

saistībā ar pašvaldības enerģijas patēriņu un tās ietaupījumiem,

nodrošinot sniegtās informācijas rezultātu pieejamību vairākos

griezumos. Ņemot vērā, ka šobrīd netiek nodrošināta informācijas

iesniegšana elektroniski strukturētā veidā, viena šāda paziņojuma

sagatavošana un iesniegšana pašvaldības darbiniekam aizņem līdz 9

c/h. Nodrošinot pašvaldībām iespēju iesniegt informāciju

elektroniski strukturētā veidā informācijas sistēmā, paziņojuma

aizpildīšana un iesniegšana aizņemtu līdz 1 c/h. Gada laikā

pasākumus īstenotu līdz 1000 mājsaimniecību. Līdz ar to

pašvaldībām veidotos sociālekonomiskais ieguvums 63 551,25

euro gadā (9 c/h x 1000 x 7,06125 euro/h).

Projekta īstenošanas sociālekonomiskais ieguvums 10 gadu laikā

ir lielāks par projekta investīcijām un uzturēšanas izmaksām 10

gadu laikā. Projekta diskontētie sociālekonomiskie ieguvumi ar

diskonta likmi 5 % 10 gadu laikā ir 881 589 euro, savukārt

projekta investīciju un uzturēšanas izmaksas ar diskonta likmi ir

791 726 euro. Projekta ieguvumu un izdevumu attiecības

koeficienta vērtība ir 1,11, kas liecina par projekta pievienoto

vērtību.