10. pants

Dažādi

jautājumi

10.1. Komunistiskās partijas

veterānu sektors

1981. gadā sākta LKP un PSKP veterānu, kā arī personālo un

militāro pensionāru apbedīšana Rīgas Brāļu kapos pa kreisi no

galvenā ceļa. Pēc Rīgas pieminekļu aģentūras datiem, līdz

1989. gada vidum Rīgas Brāļu kapos apbedīti 473 dažāda

kaluma cīnītāji un cīnītājas par padomju varu; dažreiz arī viņu

dzīves biedri.

1989. gada 23. maijā Latvijas PSR Valsts kultūras komitejas

priekšsēdētājs R. Pauls lūdza Rīgas pilsētas Tautas deputātu

padomes izpildu komitejas priekšsēdētāju biedru A. Rubiku izbeigt

jebkuru apbedīšanu Rīgas Brāļu kapu ansambļa teritorijā.

Acīmredzot lūgums tika izpildīts, ievērojot tā laika politisko

situāciju.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmums "Par

Brīvības pieminekli un Rīgas Brāļu kapiem" (pieņemts 1993.

gada 2. februārī) uzdod Latvijas Republikas Ministru Padomei,

konsultējoties ar Brāļu kapu komiteju, starp citu: "3. 3)

sakārtot Rīgas Brāļu kapu ansambli atbilstoši to izveidi autoru

iecerei, nodrošinot arī nepieciešamo pārapbedīšanas darbu

veikšanu.

Rīgas domes Informācijas un sabiedrisko attiecību nodaļa 2002.

gada septembrī ziņoja, ka, pamatojoties uz Augstākās Padomes

1993. gada lēmuma, Rīgas Brāļu kapos dusošo Padomju Savienības

Komunistiskās partijas veterānu mirstīgās atliekas pārapbedīs

Ziepniekkalna padomju armijas Rīgas Brāļu kapos. Atzīstot, ka

dažu Rīgas Brāļu kapos dusošo veterānu radinieki iebilst pret

pārapbedīšanu pieļāva, ka, ja radinieki izteiks vēlmi, veterānus

apbedīs jebkuros citos kapos Rīgas teritorijā. No 1994. gada līdz

2008. gada janvārim no Rīgas Brāļu kapiem uz piederīgo izvēlētu

vietu pārapbedītas 113 personas.

Jāatrod atrisinājums Rīgas Brāļu kapos nepiederošo apbedījumu

lietā.

10.2. Kapu plāksnes

1944. gadā, laikā no 14. līdz 25. oktobrim, Veco latviešu

strēlnieku nodalījumā apbedīja trīs Sarkanās armijas 43. gvardes

latviešu strēlnieku divīzijas 45. atsevišķās gvardes izlūku rotas

karavīrus.

1945. gada jūnijā Rīgas Brāļu kapos apbedīts bijušās Latvijas

armijas ģenerālis un atvaļinātais Sarkanās armijas ģenerālmajors

Oto Grosbarts.

Pēc tam Rīgas Brāļu kapu centrālajā kapulaukā apbedījumi

netika veikti līdz 1958. gadam, šajā laikā atsevišķi apbedījumi

bijuši Veco latviešu strēlnieku nodalījumā.

Latvijas PSR Ministru padomes 1958. gada 19. maija lēmumā Nr.

251 ierakstīts, ka Brāļu kapi Rīgā uzskatāmi par arhitektūras

pieminekli un uzliek par pienākumu Latvijas PSR Ministru padomes

Celtniecības un arhitektūras lietu valsts komitejai ņemt to

valsts aizsardzībā, bet Rīgas pilsētas izpildkomitejai tiek

uzdots līdz 1958. gada 20. jūlijam pārvest uz Brāļu kapiem

un tur svinīgi apbedīt strēlniekus varoņus, kas Lielā Tēvijas

kara gados krituši cīņās par sociālistiskās Dzimtenes brīvību un

neatkarību un apbedīti citās vietās.

1958. gada 22. jūnijā pie Mātes Latvijas tēla apbedīja

Sarkanās armijas majoru Leonīdu Leščinski (kritis pie Rīgas 1944.

gada 14. oktobrī).

1958. gada 22. jūlijā Rīgas Brāļu kapu centrālajā kapulaukā

svinīgā ceremonijā apbedīja 12 Sarkanās armijas latviešu vienībās

dienējošos un mobilizētos Maskavas un Ļeņingradas apgabalos

kritušos karavīrus, deviņus Otrā pasaules kara laika partizānus

un Latvijas Atbrīvošanas cīņās par spiegošanu nošauto SA 15.

Armijas Sevišķās nodaļas priekšnieku, un šī ceremonija beidzās,

aizdedzinot Svēto uguni ar lāpu, kas atvesta no Marsa laukuma

Ļeņingradā.

1958. gada decembrī izskatīja un apstiprināja nolikumu

(statūtus) par Rīgas Brāļu kapiem, kurā norādīts, ka "2.

Rīgas Brāļu kapos tiek apbedīti vienīgi latviešu strēlnieki, kas

krituši cīņās pret Dzimtenes ienaidniekiem vai arī miruši no

kaujā gūtajiem ievainojumiem. 3. Rīgas Brāļu kapos tiek apbedīti

izcilākie latviešu karaspēku daļu strēlnieki bez tautības

izšķirības. 4. Apbedīšana Rīgas Brāļu kapos notiek ar ikreizēju

īpašu Latvijas PSR Ministru padomes atļauju. Rīgas Brāļu kapos

aizliegts apbedīt privātas personas." Tai laikā par

strēlniekiem tika saukti gan latviešu strēlnieki Pirmā pasaules

karā, gan Sarkanās armijas karavīri, kuri karoja 1941. gada 3.

jūlijā izveidotajā 201. latviešu strēlnieku divīzijā, no

1942. gada oktobra 43. gvardes latviešu strēlnieku divīzijā,

vēlāk 130. latviešu strēlnieku korpusā.

Pēc 1959. gada datiem, Rīgas Brāļu kapi bija kļuvuši par vienu

no 680 Strādnieku un zemnieku Sarkanās armijas karavīru kapsētām

Latvijā.

Vēlākos gados Rīgas Brāļu kapos pārapbedīti un apbedīti: 1959.

gada 4. novembrī - 4 partizāni. 1964. gada 10. maijā -

divi partizāni un partizānu komandieris A. Dambergs.

1964. gada 22.-24. septembrī uz Rīgas Brāļu kapiem pārapbedīti

65 zināmi un 74 nezināmi SA karavīri no Raiņa kapiem (krituši un

miruši 1944.-1947. gadā), kā arī Padomju Savienības varonis

gvardes vecākais leitnants S. I. Sribnijs, partizāns

izlūks, partizāns un izlūks leitnants. Salīdzinot pieejamos

pārapbedīšanas sarakstus un datus uz esošajām kapa plāksnēm, var

secināt, ka 58 zināmie karavīri apbedīti centrālajā kapulaukā,

bet nezināmie (vēl 1964. gadā) Veco latviešu strēlnieku

nodalījumā, un viņu vārdi noskaidroti vēlāk.

1965. gada 20. maijā pārapbedīts partizānu grupas komandieris

J. Melnalksnis (1912-1943) 1968. gadā nezināms SA karavīrs no

Daugavmalas Rīgā (kritis 1941. gadā), 1968. gada decembrī vai

1969. gada janvāra sākumā SA 308. latviešu strēlnieku divīzijas

komandieris pulkvedis M. Kalniņš (1896-1968, apbedīts Veco

latviešu strēlnieku nodalījumā).

Nomainot daudzas bojātās kapu plāksnes 2012. gadā, padomju

pusē karojošajiem atvietoja plāksnē līdz tam brīdim esošo

piecstaru zvaigzni ar krustu. Šī simbolu maiņa joprojām rada

sabiedrības neizpratni.

Tiek arī pieprasīta padomju spēkos sastāvošos pārapbedīt

citur, bet padomju militārie apbedījumi Centrālajā kapu laukā un

Veco strēlnieku nodalījumā ir starpvalstu līguma subjekti un ir

uzskaitīti Krievijas vēstniecības mājas lapā. Notiek arī

regulāras pārbaudes no Krievijas puses.

Jāpiebilst, ka jau minētie partijas veterānu apbedījumi nav

militārie apbedījumi, un nav pakļauti starpvalstu līgumam.

10.3. Pētniecība un

popularizēšana

Rīgas pieminekļu aģentūras krājumos ir vēsturiski materiāli

par Rīgas Brāļu kapiem. Tie ir vairākkārt pētīti, bet rezultāti

ne vienmēr ir sakārtoti lietojamā veidā.

Pētniecība ir jāturpina, gan par pašiem objektiem, gan par

apbedījumiem, gan sakopot apbedīto biogrāfijas, ar mērķi rast

informāciju pieejamu Aģentūras Rīgas Brāļu kapu mājas lapā

rigasbralukapi.lv

10.4. Aizsardzības zonu

attīstība

Rīgas pieminekļu aģentūra pievērš uzmanību tam, ka abu

pieminekļu pilnvērtīgai uztveršanai ir vajadzīga abu aizsardzības

zonu attīstība. Tas sevišķi attiecas uz Brīvības bulvāra liepu

aleju un laukumu Rīgas Brāļu kapu ieejas vārtu priekšā. Ir

nepieciešama profesionāla diskusija un ideju skiču konkurss, kas

kalpotu par pamatu detalizēta projekta izstrādei konkursa

kārtībā.

1 Plānotie atjaunošanas darbi Brīvības piemineklī

2024. gadā ar 2023.gada finansējuma atlikumu

2 Plānotie atjaunošanas darbi Rīgas Brāļu kapos

2024. gadā ar 2023.gada atlikumu