Grozījums Ministru kabineta 2023. gada 6. jūlija rīkojumā Nr. 423 "Par Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" 2.1.2.1.i. investīcijas "Pārvaldes centralizētās platformas un sistēmas" projekta "Vienotā saziņas platforma, dokumentu krātuve un dokumentu pārvaldības platformu integrācija" pases, centralizētās funkcijas vai koplietošanas pakalpojumu attīstības plāna apstiprināšanu"

3. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-06-04

Projekta mērķis un

galvenie ieguvumi

3.1. Projekta mērķis un

galvenais saturs

Virsmērķis

ir modernizēt publiskās pārvaldes sniegtos

pakalpojumus, uzlabojot un attīstot vienoto saziņas

platformu un paplašinot tās lietojumu. Modernizēt privātā

sektora savstarpēju oficiālo elektronisko saziņu, kā arī

radīt priekšnoteikumus, lai oficiālās elektroniskās

saziņas pakalpojumu sniegšanā iesaistītu privātā sektora

pakalpojuma sniedzējus.

Mērķis

ir paplašināt valstī kritiski svarīgas

informācijas sistēmas, vienotās saziņas platformas un

e-adreses (kuras pamatuzdevums ir drošas un uzticamas

savstarpējas saziņas nodrošināšana starp privātpersonām

un valsti) izmantošanu, nodrošinot oficiālu elektronisku

saziņu arī starp privātpersonām, tai skaitā privātpersonu

izņēmuma statusa pārvaldība, sistēmas arhitektūras

modernizācija un darbības atbilstības nodrošināšana

aktuālām valsts vajadzībām.

E-adrese kā valsts pārvaldē vienots risinājums ir

ieviests, lai elektroniskajā vidē nodrošinātu drošu un

ērtu oficiālo saziņu starp valsts iestādēm, t. sk.

pašvaldībām un privātpersonām, to nodrošinot vienotas

sistēmas ietvaros. E-adreses pārzinis ir VDAA, un tās

sistēmas pieejamība tiek nodrošināta valsts pārvaldes

pakalpojumu portālā www.latvija.gov.lv (turpmāk - portāls

Latvija.gov.lv) un citā veidā, izmantojot

programmsaskarni.

Kopš 2016. gada 2. novembra e-adreses

ietvarā:

• izveidots lietotāju autentifikācijas mehānisms

portālā Latvija.gov.lv;

• izveidota lietotāja darba vieta;

• nodrošināta ziņojumu saņemšana un apstrāde

sistēmā;

• ieviesta elektronisko dokumentu aprite.

Kopš e-adrešu informācijas sistēmas darbības sākuma -

2016. gada 2. novembra - līdz 2022. gada

30. jūnijam ir nosūtīti vairāk nekā 4,3 milj.

ziņojumu (2019. gadā vidēji aptuveni 44 tūkst.

mēnesī, 2020. gadā - 84 tūkst., 2021. gadā

- 124 tūkst.), bet līdz 2022. gada

30. jūlija beigām e-adrese ir aktivizēta

3,2 tūkst. valsts iestāžu, 4,5 tūkst. reģistros

reģistrēto tiesību subjektu un 46,5 tūkst. fizisko

personu. Lai pilnveidotu e-adresi, nepieciešams īstenot

e-adreses otrās kārtas tehnisko risinājumu (aprakstīts

informatīvajā ziņojumā "Par oficiālās elektroniskās

adreses ieviešanas progresu"), kas pieņemts ar

Ministru kabineta (turpmāk - MK) 2024. gada

19. novembra sēdes protokollēmumu

"Informatīvais ziņojums "Par oficiālās

elektroniskās adreses ieviešanas progresu""

(prot. Nr. 49 59. §)).

Lai īstenotu e-adreses tehnisko risinājumu, projekta

ietvarā plānots ieviest:

a) privātpersonām un publiskās pārvaldes institūcijām

paredzētus e-adreses attīstības un modernizācijas

risinājumus, kas balstās uz klienta darba vietas

funkcionalitāti un portāla Latvija.gov.lv klientu darba

vietas risinājumu;

b) privātpersonām (komersantiem), kas nodrošina

piekļuvi oficiālās elektroniskās saziņas pakalpojumam

privātpersonām, paredzētu lietojumprogrammas saskarni

saistītajām koplietošanas komponentēm, saskarnēm,

e-pakalpojumiem, integrācijas paplašināšanu un lietotāju

pārvaldību. E-adreses modernizēšana uz atvērtajām

tehnoloģijām ietekmēs visu e-adreses sistēmu kopumā,

izveidojot to par modernāku savstarpējās saziņas sistēmu

valstī.

3.2. Projekta pamatojums

(aktualitāte/nepieciešamība/risināmā problēma)

Saskaņā ar Digitālās transformācijas pamatnostādnēm

2021.-2027. gadam (apstiprinātas ar MK

2021. gada 7. jūlija rīkojumu Nr. 490) un

atbilstoši Latvijas Nacionālajam attīstības plānam

2021.-2027. gadam, kā viena no būtiskākajām

tendencēm publisko pakalpojumu attīstībā ir fiziskās un

digitālās vides pieejamības palielināšana valsts un

pašvaldību infrastruktūrā, kā arī digitālo risinājumu

izmantošanas veicināšana, paaugstinot iedzīvotāju

digitālās prasmes un veicot valsts pārvaldes un

pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju

infrastruktūras un atbalsta procesu optimizāciju un

centralizāciju. Lai varētu realizēt stratēģijā minētos

uzdevumus, VDAA darbības mērķis ir elektroniskās

pārvaldes attīstība. Elektroniskā pārvalde ir pieeja

valsts pārvaldes pakalpojumu sniegšanai un valsts

pārvaldes realizēšanai, kas pamatojas uz informācijas un

komunikācijas tehnoloģiju un risinājumu iespējām un

biznesam raksturīgiem darbības principiem, nodrošinot

valsts pārvaldes pakalpojumu kvalitātes un efektivitātes

uzlabošanu, kā arī sabiedrības līdzdalības palielināšanu

valsts pārvaldē. Attīstot elektroniskos pakalpojumus,

tiek veicināta efektīva, ekonomiska, atklāta, iekļaujoša

un demokrātiska valsts pārvaldes un informācijas

sabiedrības attīstība, t. sk. valsts pārvaldes

pakalpojumu elektronizācija, uzlabojot publiskās

informācijas un elektronisko pakalpojumu pieejamību un

kvalitāti, veicinot valsts reģistru attīstību un

integrāciju, samazinot administratīvo slogu

iedzīvotājiem, komersantiem, valsts un pašvaldību

iestādēm, kā arī palielinot iespējas iedzīvotājiem

piedalīties valsts pārvaldes darbā un iekļauties citos

sabiedrības dzīves procesos. Kā viens no elektroniskās

pārvaldes informācijas sistēmas attīstības virzieniem ir

e-adreses informācijas sistēmas attīstība. Tā nodrošina

funkcionalitāti, kas noteikta Oficiālās elektroniskās

adreses likumā un kas ir spēkā no 2018. gada

1. marta. E-adreses ieviešanas termiņš atsevišķām

lietotāju grupām ir noteikts atsevišķi. Šobrīd e-adrese

ir obligāta valsts iestādēm, rezerves karavīriem,

karavīriem, zemessargiem, Nacionālo bruņoto spēku

civilajiem darbiniekiem, atvaļinātajiem karavīriem,

Aizsardzības ministrijai un tās padotībā esošajām

iestādēm (izņemot Militārās izlūkošanas un drošības

dienestu), kā arī reģistros reģistrētajiem tiesību

subjektiem, savukārt nākotnē tā būs obligāta visām e-vidē

aktīvajām fiziskajām personām (plānots iesniegt Oficiālās

elektroniskās adreses likuma grozījumus).

E-adreses risinājums produkcijas vidē tika ieviests

2018. gada 1. jūnijā. Katras informācijas

sistēmas dzīves cikls tiek iedalīts 6 attīstības posmos.

Pašlaik e-adrese ir uzturēšanas fāzē. Lai sistēma

nenonāktu likvidācijas fāzē, nepieciešams veikt

atjauninājumus esošo tehnoloģisko risinājumu ietvaros (t.

sk. pārejot uz jaunām versijām), tādējādi pagarinot

atlikušo ekspluatācijas resursu vai arī plānojot daļēju

vai pilnīgu tehnoloģisko risinājumu nomaiņu.

Saskaņā ar Digitālās transformācijas pamatnostādnēm

2021.-2027. gadam (apstiprinātas ar MK

2021. gada 7. jūlija rīkojumu Nr. 490),

lai ieviestu inovatīvu un efektīvu maksājumu

infrastruktūru, nepieciešams e-adresē nodrošināt

funkcionalitāti e-rēķinu apmaiņai. Sagaidāms, ka e-rēķinu

funkcionalitātes nodrošināšana e-adresē padarīs ērtāku un

ātrāku valsts pakalpojumu saņemšanu. E-rēķinu saņemšanas

un nosūtīšanas funkcionalitāte ir izstrādāta un ieviesta

2020. gadā, kā arī ieviesta e-rēķina izveides forma

klienta darba vietā Latvija.gov.lv, kur, aizpildot formu,

tiek ģenerēta rēķina paplašināmās iezīmēšanas valodas

(turpmāk - xml) datne vai ir iespēja ielādēt rēķinu jau

no eksistējošas xml datnes.

Lai veicinātu digitalizācijas procesus valstī un

e-adreses integrāciju, plānots ieviest vienotu dokumentu

pārvaldības sistēmu (vienots, centralizēts risinājums)

vismaz 28 Kultūras ministrijas resora iestādēs, to lietos

vismaz 2000 lietotāju un visas institūcijas izmantos

sistēmas e-adreses pieslēgumu. Centralizētā risinājuma

attīstības scenārijs paredz sistēmas izmantošanas iespēju

ārpus resora iestādēm. Risinājuma ieviešana nodrošinās

vienādotu lietvedības elektronisko dokumentu aprites

organizāciju vienotā formātā un nodrošinās e-adreses

integrāciju visās iestādēs. Papildus ieguvumus nodrošinās

centralizēta sistēmas pārraudzības (datu drošības,

sistēmas veiktspējas, funkcionalitātes attīstības,

atbilstības regulējošo institūciju prasībām u. c.)

organizācija. Lai uzlabotu vienoto dokumentu pārvaldības

sistēmu Kultūras ministrijas resorā, tiks nodrošināti

vienotās dokumentu pārvaldības sistēmas

"Namejs" papildinājumi un nodrošinātas licences

līdz projekta īstenošanas beigām, paplašinot uzlabotu

e-adreses lietojumu.

Dokumentu vadības centralizācijas ieviešanas

uzsākšanai valsts pārvaldē (VARAM resorā), tiks veikta

pakalpojuma procesa analīze un standartizācija,

pakalpojuma plāna (Service Blueprint) izstrāde,

dokumentu pārvaldības vadlīniju izstrāde, paplašinot

uzlabotu e-adreses lietojumu. Tādējādi tiks uzsākta labās

prakses veidošana, mazinot administratīvo procesu

dublēšanos, paātrinot procesus un uzlabojot pārvaldības

caurskatāmību, kopumā stiprinot uzticēšanos e-adresei kā

drošam un ilgtspējīgam saziņas risinājumam.

Lai nodrošinātu e-adreses darbību un drošu saziņu,

garantētu dokumentu piegādi un elektronisko dokumentu

apriti starp valsts pārvaldi un privātpersonām, tiks

veikti informācijas resursa lietojamības un

funkcionalitātes uzlabojumi un modernizācija, kas ietver

šādus galvenos darba uzdevumus:

1) uzlabojumi un modernizācija sistēmā - nepieciešams

pārstrādāt vai nomainīt tehnoloģiski novecojušo

arhitektūras elementu risinājumus uz aktuālākām,

veiktspējīgām un ilgtspējīgām tehnoloģiskajām platformām,

kā arī tehnisko risinājumu migrēt uz koplietošanas

skaitļošanas pakalpojumu sniedzēju nodrošinātu

pakalpojumu izmantošanu (valsts federētā mākonī);

2) saziņas paplašināšana starp privātpersonām -

nepieciešams veikt izmaiņas e-adreses informācijas

sistēmā, lai iespējotu saraksti starp noteiktu grupu

privātpersonām, tai skaitā pieslēdzot ārējos datu avotus

tādu privātpersonu identificēšanai, kurām pieejama šādas

sarakstes iespēja;

3) lietojamības paplašināšana un uzlabošana - portāla

Latvija.gov.lv e-adreses WEB klienta programmatūras

lietojamības uzlabošana un pilnveidošana atbilstoši

lietotāju vajadzībām;

4) vienvirziena sūtīšanas funkcionalitāte no iestādes

sistēmas uz e-adresi to iestāžu vajadzībām, kas citu

iestāžu vārdā no informācijas sistēmām nosūta e-adreses

ziņojumus;

5) funkcionalitātes nodrošināšana e-rēķinu tipa

e-adreses ziņojumu iesniegšanai Valsts ieņēmumu dienestam

- portāla Latvija.gov.lv lietotājiem automātiski ziņojuma

nosūtīšanas brīdī, programmsaskarnes lietotājiem ar

bibliotēkas izmantošanas iespēju;

6) e-formu attīstība - e-formu risinājuma tehnoloģijas

maiņa uz atvērtā koda produktiem un e-formu veidošanas

risinājuma liberalizācija;

7) e-rēķinu attīstība - portāla Latvija.gov.lv

e-adreses WEB klienta programmatūras e-rēķinu moduļa

lietojamības un funkcionalitātes uzlabošana. Portālā

Latvija.gov.lv pieejamā e-rēķinu risinājuma pilnveide,

lai nodrošinātu pilnvērtīgu e-rēķinu izveides un

apstrādes procesu, tostarp uzlabotu e-rēķinu izveides

formas lietojamību mobilā skatā atbilstoši PEPPOL BIS

specifikācijai un LVS EN 16931-1+A1+AC standartam

"Elektroniskie rēķini. 1. daļa: Elektronisko rēķinu

pamatelementu semantisko datu modelis";

8) pašapkalpošanās funkcionalitāte - nodrošināt

iespēju juridiskām personām patstāvīgi izveidot un

pārvaldīt slēgumus e-adreses informācijas sistēmai, ja

tiek izmantota viņu pašu dokumentu vadības sistēma. VDAA

paredzēta procesu automatizācija, nodrošinot pieslēguma

izveides automatizētu gaitu un dodot klientiem iespēju

pašiem veidot pieslēgumus, kuru statuss būs pārskatāms

administratora saskarnē;

9) pilnvarojumu funkcionalitātes pilnveidošana, lai

vismaz varētu pilnvarot uzņēmuma darbinieku vai

ārpakalpojuma sniedzēja darbinieku (piemēram,

grāmatvedības pakalpojuma sniedzējs) darbībām tikai ar

e-rēķiniem portālā Latvija.gov.lv;

10) statistikas lapas iestrāde e-adreses

pašapkalpošanās vides administratora pusē - uzlabot

e-adreses pašapkalpošanās funkcionalitāti, lai

administratora lapā automātiski tiktu iestrādāta

statistikas lapa, efektīvākai resursu izmantošanai, kļūdu

samazināšanai un datu kvalitātes uzlabošanai;

11) veiktspējas uzlabošana - šobrīd esošais risinājums

ir identificēts kā nepietiekams, lai nodrošinātu stabilu

un ātru ziņojumu apstrādi pie plānotā slodzes pieauguma.

Veiktspējas ierobežojumu dēļ pastāv risks, ka pie

palielinātas lietošanas intensitātes var veidoties ilgas

ziņojumu apstrādes rindas, kas būtiski ietekmēs kopējo

sistēmas darbības kvalitāti. Paredzēts īstenot

veiktspējas palielināšanas pasākumus, nodrošinot sistēmas

spēju laikus un efektīvi apstrādāt prognozēto ziņojumu un

e-rēķinu apjoma pieaugumu. Tas nepieciešams, lai

garantētu sistēmas darbības nepārtrauktību, lietotāju

apmierinātību un pakalpojumu stabilitāti ilgtermiņā. Tas

risinās arī kritisko e-adreses datu apstrādes mezglu

kiberdrošības stiprināšanu, paaugstinot veiktspēju, un

sadalītās infrastruktūras (virtualizācijas platformas)

noturības uzlabojumus un papildinājumus.

3.3. Projekta

ieguvumi1

Ieguvuma mērīšanas vai

verificēšanas metode un mērāmais rādītājs2

Vērtība

Sasniegšanas laiks

(gads)

3.3.1. Palielinājies e-adreses

lietotāju skaits

Lietotāju uzskaites

monitorings, kurā automātiski tiek reģistrēti visi jaunie

lietotāji. Uzskaite tiek veikta ar pārlūkprogrammu

www.dati.gov.lv. (palielinājies lietotāju skaits par vismaz

169 297 lietotājiem, salīdzinot ar 2022. gada 30.

jūniju.)

+ 80 % (procentuālais

palielinājums) jeb

223 560 pieslēgtu

lietotāju

31.05.2026.

3.3.2. Uzlabota e-adreses

funkcionalitāte un paplašinātas funkcijas

Nosūtīto ziņojumu uzskaites

monitorings, kurā automātiski tiek reģistrēti visi

nosūtītie ziņojumi. Uzskaite tiek veikta ar pārlūkprogrammu

www.dati.gov.lv. (palielinājies nosūtīto ziņojumu skaits

par vismaz 3 013 350 ziņojumiem, salīdzinot

ar2022. gada 30. jūniju.)

+ 70 % (procentuālais

palielinājums)

jeb 7 318 135

nosūtītu sūtījumu

31.05.2026.

3.3.3. Centralizēta dokumentu

pārvaldības sistēma Kultūras ministrijas resorā

Kultūras ministrijas resora

iestādēs tiks novērsta decentralizēta pieeja dažādu

risinājumu izmantošanā (vērtība uz 2022. gada 1. decembri -

0)

100 %

Ieviests vienots dokumentu

pārvaldības sistēmas modulis Kultūras ministrijas

resorā

31.05.2026.