1. pants

Mērķi un nepieciešamības pamatojums, tostarp raksturojot

iespējamās alternatīvas, kas neparedz tiesiskā regulējuma

izstrādi

Saskaņā ar Pašvaldību likuma 44. panta otro daļu dome var

izdot saistošos noteikumus, lai nodrošinātu pašvaldības

autonomo funkciju un brīvprātīgo iniciatīvu izpildi,

ievērojot likumos vai Ministru kabineta noteikumos

paredzēto funkciju izpildes kārtību.

Respektējot Rīgas vēsturisko ēku īpašnieku viedokļus, ar

saistošajiem noteikumiem tiek paplašināts praktisko

apmācību vēsturisku ēku koka elementu restaurācijā

pretendentu loks. Turpmāk pretendēt uz dalību apmācībās būs

iespējams ne tikai vēsturisko ēku īpašniekiem, bet arī to

tuviem ģimenes locekļiem - laulātajiem, partneriem, bērniem

un mazbērniem.

Civillikuma 214. pantā noteikts, ka pie ģimenes šaurākā

nozīmē pieder laulātie un viņu bērni, kamēr tie vēl atrodas

nedalītā saimniecībā, taču gan ikdienas dzīvē, gan

atbilstoši juridiskās literatūras atziņām šāds

sašaurinājums bieži vien ir nepamatots.

"Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības

konvencija pamatā par ģimeni atzīst personas, kurām ir

radnieciska saikne un/vai cieša sociālā saikne. [..]

Satversmes tiesa ir norādījusi, ka "jēdziens

"ģimene" [iepriekšminētās konvencijas 8. pants]

nav saistīts vienīgi ar attiecībām, kas balstītas uz

laulībām, tas var ietvert arī citas de facto

"ģimenes" saites gadījumos, kad puses dzīvo kopā

ārpus laulības." [..] "bioloģiskā un sociālā

realitāte [..] ir prioritāra salīdzinājumā ar likumisko

pieņēmumu. [..]" Laulāto attiecības, de facto

pāra kopdzīve, attiecības starp vecākiem un bērniem [..],

un vecvecākiem un mazbērniem tiek uzskatītas par

"ģimenes dzīvi", ja vien ģimenisko attiecību

trūkums nav acīmredzams vai pierādīts" (Dupate, K.,

Reine, I. 110. pants. / Autoru kolektīvs Baloža, R.

zinātniskā vadībā. Latvijas Republikas Satversmes

komentāri. VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības. Rīga:

Latvijas Vēstnesis, 2011., 590.-591. lpp.).

Piemērojot saistošos noteikumus, ir nepieciešama fizisko

personu datu apstrāde, lai nodrošinātu grozāmo saistošo

noteikumu mērķa izpildi atbilstoši Pašvaldību likuma 4.

panta pirmās daļas 5. punktā noteiktajai pašvaldības

autonomajai funkcijai. Proti, lai nodrošinātu iespēju

apmācībās piedalīties vēsturisko ēku īpašnieku laulātajiem,

partneriem, bērniem un mazbērniem, ir nepieciešama

radniecības, laulības vai partnerattiecību juridiskā

pamatojuma pārbaude.

Datu apstrādes tiesiskais pamats ir Vispārīgās datu

aizsardzības regulas (ES) 2016/679 6. panta 1. punkta

"c" un "e" apakšpunkts - juridiska

pienākuma izpilde un uzdevuma veikšana sabiedrības

interesēs.

Personu dati tiks izmantoti tikai grozāmo saistošo

noteikumu 3. punktā norādīto personu atbilstības pārbaudei

un netiks apstrādāti citiem nolūkiem.

Atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 15. jūnija

noteikumiem Nr. 372 "Noteikumi par Fizisko personu

reģistrā iekļaujamo ziņu apjomu" Fizisko personu

reģistrā iekļauj ziņas par personas tēvu, māti, laulību un

partnerību. Tādēļ tiek paredzēts, ka parasti nepieciešamo

informāciju Rīgas valstspilsētas pašvaldības Īpašuma

departaments (turpmāk - departaments) iegūs Fizisko personu

reģistrā, kā to nosaka Administratīvā procesa likuma 59.

panta otrā daļa, proti, ja iestādei nepieciešamā

informācija ir nevis administratīvā procesa dalībnieku, bet

gan citas institūcijas rīcībā, iestāde to iegūst pati,

nevis pieprasa no administratīvā procesa dalībniekiem.

Apmācību pretendentu loka aprobežošana ar tuviem ģimenes

locekļiem ir attaisnojama ar grozāmo saistošo noteikumu

paskaidrojuma rakstā norādīto mērķi - iesaistīt ēku

īpašniekus teorētisko zināšanu un praktisko iemaņu

apgūšanā, lai saglabātu vēsturiskos koka elementus.

Tādējādi tiks veicināta ēku īpašnieku izpratne par

savlaicīgu un saudzīgu ēku uzturēšanas un atjaunošanas

metožu nozīmi vēsturisku ēku ilgmūžībā, kā arī par

īpašnieku atbildību īpašuma vēsturiskās substances

saglabāšanā. Mācību procesā, vienlaicīgi iesaistot vairākus

ēku īpašniekus, tiks veicināta vēsturisku ēku īpašnieku

kopienas veidošanās, kas ir pamats izpratnes veidošanai

plašākā sabiedrībā par kultūrvēsturiskā būvmantojuma

sabiedrisko nozīmi un lomu pilsētvidē, kā arī vēstures un

kultūras liecību saglabāšanā cilvēku dzīves telpā. Apmācību

dalībnieku apgūtās prasmes koka elementu restaurācijā

sekmēs vēsturisku ēku autentiskuma, proti, arhitektūras un

vizuālā izskata, saglabāšanu. Pat tad, ja ēkas īpašnieks

neizvēlēsies turpmāk atjaunot koka elementus paša spēkiem,

iegūtās teorētiskās un praktiskās zināšanas veicinās to, ka

ēkas īpašnieks, cik vien iespējams, izvēlēsies atjaunot

savu īpašumu ar vēsturiskai substancei saudzīgām metodēm,

vairāk piesaistot restaurācijas jomas speciālistus. Tātad

no grozāmo saistošo noteikumu mērķa izriet, ka apmācības

nav paredzētas personām, kuras vēlas apgūt restaurācijas

iemaņas, lai turpmāk sniegtu restaurācijas pakalpojumus

savas saimnieciskās darbības ietvaros. Tādēļ apmācības nav

paredzētas, piemēram, privāto tiesību juridisko personu

pārstāvjiem vai personām, kas rīkojas, pamatojoties uz

vēsturiskās ēkas īpašnieka pilnvaru.

Mērķa sasniegšanai nav piemērojamas alternatīvas, kas

neparedz tiesiskā regulējuma izstrādi, jo šāds risinājums

būtu pretrunā ar likuma atrunas principu.