1. pants

Mērķis un nepieciešamības pamatojumu, tostarp raksturojot

iespējamās alternatīvas, kas neparedz tiesiskā regulējuma

izstrādi

1.1. Saistošo

noteikumu izdošanas mērķis - ko pašvaldība vēlas sasniegt ar

saistošajiem noteikumiem, kādi būs ieguvumi

Precizēt saistošo noteikumu izdošanas tiesisko pamatojumu.

1.2.

Problēmas raksturojums, kuras risināšanai nepieciešami

saistošie noteikumi

2023. gada 1. janvārī stājies spēkā Pašvaldību likums.

Pašvaldību likuma Pārejas noteikumu 1. punkts nosaka, ka ar šā

likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par

pašvaldībām".

Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9. panta

piektā daļa nosaka, ja spēku zaudē normatīvā akta izdošanas

tiesiskais pamats (augstāka juridiska spēka tiesību norma, uz

kuras pamata izdots cits normatīvais akts), tad spēku zaudē arī

uz šā pamata izdotais normatīvais akts vai tā daļa. Minētais

nozīmē, ja saistošie noteikumi izdoti uz šobrīd spēku zaudējušā

likuma "Par pašvaldībām" pamata, tad šie saistošie

noteikumi zaudējuši spēku.

Pašvaldību likuma pārejas noteikumu 6. punkts nosaka, ka līdz

jaunu saistošo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā

līdz 2024. gada 30. jūnijam piemērojami uz likuma "Par

pašvaldībām" normu pamata izdotie saistošie noteikumi,

ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu. Minētais nozīmē, ka līdz

2024. gada 30. jūnijam varēja piemērot (ciktāl tie nav pretrunā

Pašvaldību likumam) spēku zaudējušos saistošos noteikumus.

Atzīmējams, ka atsevišķos gadījumos saistošie noteikumi izdoti

ne tikai uz likuma "Par pašvaldībām" pamata, bet reizē

arī uz citu normatīvo aktu pamata. Šādos gadījumos vērtējams, vai

pietiek ar saistošo noteikumu izdošanas tiesiskā pamatojuma

grozīšanu vai izdodami jauni saistošie noteikumi.

Talsu novada pašvaldības dome 2022. gada 25. augustā izdevusi

saistošos noteikumus Nr. 24 "Par valsts nodevu

atvieglojumiem bāriņtiesas pakalpojumiem Talsu novadā"

(turpmāk - Saistošie noteikumi). Saistošie noteikumi izdoti

saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 43. panta pirmās

daļas 13. punktu, likuma "Par nodokļiem un nodevām" 3.

panta trešo daļu, Bāriņtiesu likuma 79. panta otro daļu.

Likuma "Par pašvaldībām" 43. panta pirmās daļas 13.

punkts noteica: "Dome ir tiesīga izdot saistošus

noteikumus [..] par citiem likumos un Ministru kabineta

noteikumos paredzētajiem jautājumiem." Minētā tiesību

norma nepilnvaro domi izdot noteiktus saistošos noteikumus, bet

satur norādi, ka pilnvarojums var būt noteikts citos normatīvajos

aktos. Ņemot vērā minēto, saistošo noteikumu izdošanas tiesiskajā

pamatojumā ietvertā norāde uz likuma "Par pašvaldībām"

43. panta pirmās daļas 13. punktu ir lieka.

Likuma "Par nodokļiem un nodevām" 3. panta trešā

daļa nosaka: "Konkrētās valsts nodevas likumā vai

Ministru kabineta noteikumos pašvaldībām var dot tiesības

piemērot atvieglojumus tām valsts nodevām, kuras ieskaitāmas

pašvaldību budžetos." Minētā tiesību norma nepilnvaro

domi izdot noteiktus saistošos noteikumus, bet satur norādi, ka

likumā vai Ministru kabineta noteikumos pašvaldībām var dot

tiesības piemērot atvieglojumus tām valsts nodevām, kuras

ieskaitāmas pašvaldību budžetos. Ņemot vērā minēto, saistošo

noteikumu izdošanas tiesiskajā pamatojumā ietvertā norāde uz

likuma "Par nodokļiem un nodevām" 3. panta trešo daļu

ir lieka.

Bāriņtiesu likuma 79. panta otrā daļa nosaka:

"Pašvaldības domei ir tiesības piemērot valsts nodevu

atvieglojumus." Likuma "Par nodokļiem un

nodevām" 3. panta pirmā daļa nosaka, ka nodevas tiek

uzliktas saskaņā ar normatīvo aktu. Tādējādi arī valsts nodevas

atvieglojumus pašvaldības dome ir tiesīga noteikt ar saistošajiem

noteikumiem. Ņemot vērā minēto, saistošo noteikumu izdošanas

tiesiskajā pamatojumā ietverama norāde uz Bāriņtiesu likuma 79.

panta otro daļu.

1.3.

Pastāvošais tiesiskais regulējums, tā būtības skaidrojums un

pastāvošā tiesiskā regulējuma nepilnību raksturojums

Skatīt paskaidrojuma raksta 1.2. apakšpunktu.

1.4. Ja

norādītās problēmas risināšanai nav tiesiskā regulējuma, tad

skaidro, kādas sekas rada tiesiskā regulējuma neesamība

Skatīt paskaidrojuma raksta 1.2. apakšpunktu.

1.5. Ja paredzēta administratīvā atbildība par

saistošo noteikumu pārkāpšanu, pamato tās noteikšanas

nepieciešamību un tvērumu, iekļaujot vismaz šādu kritēriju

izvērtējumu:

1.5.1. Nodarījuma (problēmsituācijas), par kuru paredz

administratīvo atbildību, aktualitāte

Neattiecināms.

1.5.2.

Nodarījuma attiecināmība uz publiski tiesiskajām

attiecībām

Neattiecināms.

1.5.3.

Nodarījuma bīstamība un sabiedriskais kaitīgums, sekas -

pamatots sabiedrības interešu aizskārums

Neattiecināms.

1.5.4.

Administratīvā akta prioritātes principa ievērošanas

iespējas

Neattiecināms.

1.5.5.

Paredzētā administratīvā pārkāpuma sastāva elementi - darbība

vai bezdarbība, par kuru paredzēta administratīvā

atbildība

Neattiecināms.

1.5.6.

Korespondējošās tiesību normas - saistošo noteikumu vienības,

par kurās esošā regulējuma neīstenošanu ir noteikta

administratīvā atbildība

Neattiecināms.

1.5.7. Vai un

ar kādiem administratīvā pārkāpuma procesā esošajiem

līdzekļiem būs iespējams problēmsituācijas konstatēt un

izmeklēt, kā arī pierādīt personas vainu nodarījumā

Neattiecināms.

1.5.8. Soda

veida un apmēra izvēles pamatojums

Neattiecināms.

1.5.9.

Administratīvā soda efektivitāte nodarījumu skaita

samazināšanā, seku novēršanā, sabiedriskās kārtības

nodrošināšanā sabiedrības interesēs

Neattiecināms.

1.5.10. Soda

piemērotāja - kompetentās iestādes, kura piemēros sodus, -

izvēles apsvērumi

Neattiecināms.

1.5.11.

Saistošo noteikumu izvērtējums citu normatīvo aktu, kas

nosaka administratīvo vai kriminālatbildību attiecīgajā jomā,

kontekstā

Neattiecināms.

1.6. Iespējamo

alternatīvu, kas neparedz tiesiskā regulējuma izstrādi,

raksturojums, to ieviešanas trūkumi un priekšrocības

Skatīt paskaidrojuma raksta 1.2. apakšpunktu.