1. pants

Mērķis un nepieciešamības

pamatojums

Par Ventspils valstspilsētas ekonomiskās attīstības pamatu

ir kļuvusi apstrādes rūpniecības nozare, turklāt lielākā

daļa no saražotās produkcijas tiek eksportēta.

Saskaņā ar Ventspils valstspilsētas pašvaldības un

Ventspils novada pašvaldības kopīgo ilgtspējīgas attīstības

stratēģiju līdz 2030. gadam, viena no Ventspils

valstspilsētas stiprajām pusēm ir augoša apstrādes

rūpniecības nozare ar augstu konkurētspēju globālajā tirgū,

jo aptuveni 87 % saražotās produkcijas tiek eksportēti.

Viena no Ventspils valstspilsētas specializācijām

nacionālā mērogā ir modernās industrijas, t.sk. ražošana un

viedās tehnoloģijas.

Ventspils valstspilsētas pašvaldības un Ventspils novada

pašvaldības kopīgajā ilgtspējīgas attīstības stratēģijā

līdz 2030. gadam ir noteikts, ka apstrādes rūpniecība ir

viena no Ventspils valstspilsētas priekšrocībām, kas

jāturpina attīstīt, lai sekmētu konkurētspējīgas un

daudzveidīgas uzņēmējdarbības attīstību.

Saskaņā ar NACE 2.1. redakciju apstrādes rūpniecības

nozare ir viena no rūpniecības nozarēm. Apstrādes

rūpniecības apakšnozares ir šādas:

10 Pārtikas produktu ražošana

11 Dzērienu ražošana

12 Tabakas izstrādājumu ražošana

13 Tekstilizstrādājumu ražošana

14 Apģērbu ražošana

15 Ādas un ar to saistītu izstrādājumu no citiem

materiāliem ražošana

16 Koksnes un koka un korķa izstrādājumu ražošana,

izņemot mēbeles; izstrādājumu ražošana no salmiem un

pinamiem materiāliem

17 Papīra un papīra izstrādājumu ražošana

18 Poligrāfija un ierakstu reproducēšana

19 Koksa un naftas pārstrādes produktu ražošana

20 Ķīmisku vielu un ķīmisku produktu ražošana

21 Farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu

ražošana

22 Gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana

23 Citu nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana

24 Metālu ražošana

25 Gatavu metālizstrādājumu ražošana, izņemot mašīnas un

iekārtas

26 Datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana

27 Elektroiekārtu ražošana

28 Citur neklasificētu mašīnu un iekārtu ražošana

29 Mehānisko transportlīdzekļu, piekabju un puspiekabju

ražošana

30 Citu transportlīdzekļu ražošana

31 Mēbeļu ražošana

32 Cita ražošana

33 Iekārtu un ierīču remonts, apkope un uzstādīšana

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) sniegto

informāciju 2024. gadā Ventspilī apstrādes rūpniecības

komersantu saražotās produkcijas apgrozījums sasniedza 319

milj. EUR. Lielākā daļa produkcijas - 86 % - tika

eksportēta, kas Ventspils uzņēmumiem dod iespēju realizēt

savu produkciju lielākos un maksātspējīgākos tirgos. Tas ir

augstākais eksportētās produkcijas īpatsvars starp

valstspilsētām un pārsniedz vidējo rādītāju Latvijā (65 %).

Arī 2024. gadā Ventspilij bija augstākais apstrādes

rūpniecības produkcijas izlaides apjoms uz vienu

iedzīvotāju starp valstspilsētām - par 71 % lielāks nekā

vidēji Latvijā. Absolūtajos skaitļos tas bija 9 775 EUR uz

vienu iedzīvotāju Ventspilī, kamēr Latvijā vidēji - 5 707

EUR.

Galvenie apstrādes rūpniecības nozares izaicinājumi ir

augstas enerģijas cenas, ģeopolitiskā situācija pasaulē un

zems pieprasījums.

Saskaņā ar CSP mājas lapā pieejamo informāciju, 2023.

gadā 30 % no Ventspils nodarbinātajiem (2995 cilvēki)

strādāja apstrādes rūpniecības nozarē. Tā radīja 32 % no

visu Ventspils uzņēmumu pievienotās vērtības.

Ventspils valstspilsētas pašvaldības un Ventspils novada

pašvaldības kopīgajā attīstības programmā 2021.-2027. gadam

viens no rīcības virzieniem ir P-4 "Ventspils

brīvostas stiprināšana un ar ostas darbību saistītu

uzņēmumu attīstība". Tā ietvaros noteikti šādi

uzdevumi:

• P-4-2 Veicināt tranzītpilsētas pārstruktūrizāciju,

turpinot pilsētas industrializācijas attīstību un

nodrošinot pievienotās vērtības celšanu;

• P-4-4 Turpināt Ventspils brīvostā atbilstošo

infrastruktūras apstākļu nodrošināšanu un uzņēmējdarbības

veicināšanu.

Ventspils valstspilsētas pašvaldības un Ventspils novada

pašvaldības kopīgajā ilgtspējīgas attīstības stratēģijā

līdz 2030. gadam arī konstatēts, ka Ventspils iedzīvotājiem

un iebraucējiem ir sarežģīti atrast mājokli ilgtermiņā.

Tajā šobrīd pieejamas padomju laikā celtas daudzdzīvokļu

ēkas, daļa no kurām ir sliktā tehniskā stāvoklī. Valsts

monocentriskā attīstības tendence ierobežo dzīvojamā fonda

attīstību reģionos, jo investoriem ir zema interese

ieguldīt nekustamajos īpašumos, kas atrodas reģionos.

Mājokļi, kas ir piemēroti izīrēšanai, bieži tiek izīrēti

īstermiņā, lai piemērotos tūristu pieprasījumam vasaras

sezonā. Jaunu mājokļu nepietiekamība negatīvi ietekmē

iespējas piesaistīt speciālistus, darbaspēku un jauniešus,

kas ir svarīgs pilsētas attīstības priekšnosacījums.

Minēto apliecina arī uzņēmēju paustais viedoklis

darbseminārā, ko 2023. gada 8. jūnijā organizēja Ventspils

valstspilsētas pašvaldība sadarbībā ar

PricewaterhouseCoopers SIA. Ziņojumā "Izaicinājumi

mājokļa jomā darbaspēkā piesaistei un mobilitātei

Ventspilī" norādīts, ka mājokļu trūkuma dēļ darba

devējiem rodas papildu izmaksas un zaudējumi, jo tie

spiesti iesaistīties mājokļu meklēšanā, kā mājokļa

pieejamības problēmas risinājumus paredzot arī papildu

atlīdzības izmaksāšanu darbiniekiem, piemēram, degvielas

kompensēšana, piedāvājot vienreizēju pārcelšanās pabalstu,

paredzot daļēju īres maksas kompensēšanas iespēju u.c.

Ņemot vērā iepriekš minēto, ar šiem saistošajiem

noteikumiem tiek veikts grozījums Ventspils valstspilsētas

pašvaldības domes 2024. gada 19. decembra

saistošajos noteikumos Nr. 29 "Par kārtību, kādā

Ventspils valstspilsētas pašvaldībā tiek sniegta palīdzība

kvalificētiem speciālistiem nodrošināšanai ar dzīvojamo

telpu", nosakot, ka Ventspils valstspilsētas

pašvaldība ir tiesīga nodrošināt ar dzīvojamo telpu

apstrādes rūpniecības nozarē nodarbinātus speciālistus.