2. pants

Invalīdu integrēšana darba

tirgū.

Nodarbinātība

un bezdarbs 2000. gada I pusgadā

Nodarbinātības un bezdarba

raksturojumam izmantoti Centrālas statistikas pārvaldes un

Nodarbinātības valsts dienesta dati. Tautsaimniecībā nodarbināto

iedzīvotāju vidējais skaits 2000. gada I pusgadā bija 1038

tūkst., iepriekšējā gada atbilstošā periodā - 1032 tūkst..

Privātajā sektorā strādājošo īpatsvars tautsaimniecībā

nodarbināto iedzīvotāju skaitā 2000. gada I pusgadā sasniedza

71%, iepriekšējā gada atbilstošā periodā - 69,6%.

Darba spēka apsekojuma rezultāti

rāda, ka nodarbināto iedzīvotāju skaits vecumā no 15 gadiem un

vairāk 2000. gada maijā bija 968,7 tūkst., iedzīvotāju

nodarbinātības līmenis veidoja 48,6%, iepriekšējā gada atbilstošā

periodā bija 998,0 tūkst. nodarbināto iedzīvotāju un

nodarbinātības līmenis - 50,2%.

Salīdzinot ar iepriekšējā gada

maiju, 2000. gada maijā nodarbināto skaits ievērojami samazinājās

sekojošās nozarēs: lauksaimniecībā, medniecībā un mežsaimniecībā

par 29 tūkst. vai par 17,4 %, zvejniecībā par 2,9 tūkst. vai par

55,8 % u.c. Tajā pašā laikā nodarbināto skaits pieauga ieguves

rūpniecībā un karjeru izstrādē par 0,5 tūkst. vai par 41,7%,

apstrādājošā rūpniecībā par 5,4 tūkst. vai par 3,1%, viesnīcās un

restorānos par 1,9 tūkst. vai par 9,1%, vairum-un

mazumtirdzniecībā, automobiļu, motociklu, personisko mantu un

mājsaimniecības piederumu remontā par 4,7 tūkst. vai par

3,3%.

Sieviešu daļa nodarbināto

kopskaitā 2000. gada maijā bija 48,1%, iepriekšējā gada

atbilstošā periodā - 47,3%. Sieviešu nodarbinātības līmenis 2000.

gada maijā veidoja 42,7 %, iepriekšējā gada atbilstošā periodā -

43,3%.

No nodarbinātiem tautsaimniecībā

2000. gada maijā ar vidējo izglītību bija 62,3%, ar augstāko

izglītību - 21,0% un ar pamatizglītību un zemāk par

pamatizglītību - 16,7%.

Visvairāk no strādājošiem 2000.

gada maijā bija kvalificēti strādnieki un amatnieki - 14,2%, ar

vienkāršām profesijām - 13,9%, speciālisti -13,5%, pakalpojuma un

tirdzniecības darbinieki -13,4%. Salīdzinot ar iepriekšējā gada

maiju, likumdevēju, valsts vecāko amatpersonu un vadītāju skaits

pieauga par 11,0%, speciālistu skaits -par 1,5%, ar vienkāršām

profesijām skaits - par 1,6%, armijas profesiju darbinieku skaits

- 3,2 reizes. Strādājošo skats visās pārējās profesiju

pamatgrupās samazinājās.

Kā liecina Nodarbinātības dienesta

dati, 2000. gada I pusgada beigās reģistrētais bezdarba līmenis

valstī samazinājās līdz 8,4%, iepriekšējā gada pusgada beigās tas

bija 10,0%. Salīdzinot ar iepriekšējā gada pusgada beigām,

bezdarbnieku skaits samazinājies par 19,5 tūkst., sasniedzot

100,6 tūkst. 2000. gada I pusgada beigās.

Vēl joprojām visaugstākais

bezdarba līmenis saglabājas Latgales reģionā un joprojām

Rēzeknes, Balvu, Krāslavas un Preiļu rajonos (attiecīgi 26,6 %,

22,3%, 22,1% un 21,8% 2000. gada I pusgada beigās ). Viszemākais

bezdarba līmenis bija Rīgā - 4,0%, Rīgas rajonā - 6,6% un Ogres

rajonā - 5,4%.

2000. gada I pusgada bezdarbnieku

kopskaitā ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars sasniedza 29,7%,

iepriekšējā gada pusgada beigās tas bija 25,4%. Visaugstākais

ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars bezdarbnieku kopskaitā 2000. gada

I pusgada beigās bija Latgalē: Preiļu rajonā (57,6%), Rēzeknes

rajonā (53,1%), Balvu rajonā (57,1%), Krāslavas rajonā (47,9%) un

Ludzas rajonā (48,0%).

Sieviešu daļa bezdarbnieku

kopskaitā 2000. gada I pusgada beigas veidoja 56,8%, iepriekšējā

gada pusgada beigās tas bija 57,9%.

No bezdarbniekiem 2000. gada I

pusgada beigās 6,9% bija ar augstāko izglītību, ar vidējo

speciālo un vidējo vispārējo izglītību - 51,0%, ar arodizglītību

- 19,0% un ar pamatizglītību un zemāk par pamatizglītību -

23,1%.

Visvairāk no reģistrētiem

bezdarbniekiem 2000. gada I pusgada beigās bija ar vienkāršām

profesijām - 26,4%, kvalificētie strādnieki un amatnieki veidoja

16,8%, pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki - 14,0%. Vismazāk

starp bezdarbniekiem bija bezdarbnieki ar profesijām tādās

pamatgrupās kā: likumdevēji, amatpersonas, vadītāji - 2,8%,

kvalificētie lauksaimniecības, zivsaimniecības darbinieki - 3,7%

un vecākie speciālisti - 4,1%.

Saīsinājumi

EM

Ekonomikas ministrija

ES

Eiropas savienība

FM

Finansu ministrija

IeVP

Ieslodzījuma vietu pārvalde

IZM

Izglītības un zinātnes ministrija

LAA

Latvijas attīstības aģentūra

LBAS

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība

LDDK

Latvijas Darba devēju konfederācija

LHZB

Latvijas Hipotēku un zemes banka

LM

Labklājības ministrija

LPS

Latvijas Pašvaldību savienība

MVU

mazie un vidējie uzņēmumi

NTSP

Nacionālā trīspusējās sadarbības padome

NVD

Nodarbinātības valsts dienests

PIAP aģentūra

Profesionālās izglītības attīstības programmu

aģentūra

RF

Reģionālais fonds

SM

Satiksmes ministrija

TM

Tieslietu ministrija

VARAM

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības

ministrija

ZM

Zemkopības ministrija