Īpašās vides prasības dzelzs un tērauda ražošanai 4. pants

Vispārīgie LPTP secinājumi

Ja nav norādīts citādi, visi šajā nodaļā minētie LPTP secinājumi ir vispārēji piemērojami.

Katram procesam specifiskie LPTP secinājumi, kas iekļauti 5.–10. nodaļā, tiek piemēroti papildus šajā nodaļā minētajiem vispārējiem LPTP secinājumiem.

4.1. Vides pārvaldības sistēmas

4.1.1. LPTP mērķis ir ieviest un ievērot vides vadības sistēmu (VVS), kas ietver visas turpmāk minētās daļas:

1) vadības (tostarp augstākās vadības) apņemšanās;

2) vides politikas definēšana, ietverot iekārtu pastāvīgu uzlabošanu, ko veic vadība;

3) nepieciešamo procedūru, mērķu un uzdevumu plānošana un apstiprināšana saistībā ar finanšu plānošanu un ieguldījumiem;

4) procedūru ieviešana, īpašu uzmanību pievēršot:

a) struktūrai un atbildībai,

b) mācībām, izpratnei un kompetencei,

c) informācijas sniegšanai,

d) darbinieku iesaistīšanai,

e) dokumentācijai,

f) procesa efektīvai vadībai,

g) remontu un tehnisko apkopju programmām,

h) gatavībai ārkārtas situācijām un reaģēšanai uz tām,

i) vides tiesību aktu prasību ievērošanas nodrošināšanai;

5) snieguma pārbaude un korektīvie pasākumi, īpašu uzmanību pievēršot:

a) monitoringam un mērījumiem (skatīt arī atsauces dokumentu "Vispārīgie monitoringa principi"),

b) koriģējošiem un profilakses pasākumiem,

c) uzskaitvedībai,

d) neatkarīgam (ja praktiski iespējams) iekšējam un ārējam auditam, lai noteiktu, vai VVS atbilst plānam un vai tā ir pienācīgi ieviesta un ievērota;

6) VVS un tās piemērotības, atbilstības un efektivitātes nepārtraukta pārskatīšana, ko veic augstākā vadība;

7) sekošana jaunievedumiem tīro tehnoloģiju jomā;

8) ietekmes uz vidi novērtēšana iespējamai iekārtu ekspluatācijas pārtraukšanai laikā, kad tiek projektēta jauna ražotne, un visā šīs ražotnes darbības laikā;

9) regulāra salīdzinošā novērtēšana nozares ietvaros.

Piemērojamība

VVS (piemēram, standarta vai nestandarta) piemērošanas joma (piemēram, detalizācijas līmenis) un veids vispārēji tiks saistīts ar iekārtas veidu, apmēru un sarežģītību un ar pakāpi, kādā vērojama ietekme uz apkārtējo vidi, ko tā var radīt.

4.2. Enerģijas pārvaldība

4.2.1. LPTP mērķis ir samazināt siltumenerģijas patēriņu, izmantojot turpmāk minēto tehnisko paņēmienu kombināciju.

Tehniskie paņēmieni

3. tabula

Nr. p. k.

Tehniskais paņēmiens

Apraksts

Piemērojamība

Sistēmu (kas darbojas procesu parametru mezglu punktos) uzlabošana un optimizēšana vienmērīgas un stabilas ražošanas nodrošināšanai, izmantojot:

a) procesu kontroles optimizāciju, ieskaitot digitalizētas automātiskās kontroles sistēmas

Turpmāk minētie jautājumi ir nozīmīgi integrētās tēraudlietuvēs, lai uzlabotu vispārējo energoefektivitāti:

1) enerģijas patēriņa optimizācija;

2) svarīgāko enerģijas plūsmu un sadedzināšanas procesu tiešsaistes monitorings uz vietas, ieskaitot visas liekās gāzes sadedzināšanas lāpas, lai novērstu enerģijas zudumus, sekmētu pastāvīgu uzturēšanu un nodrošinātu netraucētu ražošanas procesu;

3) situācijas paziņošanas un analīzes instrumenti, lai noskaidrotu vidējo enerģijas patēriņu katrā procesā;

4) specifisku enerģijas patēriņa līmeņu definēšana attiecīgiem procesiem un to salīdzināšana ilgtermiņā;

5) energoauditu veikšana saskaņā ar Energoefektivitātes BREF (piemēram, lai noteiktu rentablas enerģijas taupīšanas iespējas)

b) mūsdienīgas gravimetriskas cietā kurināmā padeves sistēmas

c) iepriekšēju karsēšanu līdz augstākajai iespējamai temperatūrai, apsverot arī esošo procesu uzlabošanu

Liekā siltuma rekuperācija no procesiem, jo īpaši no to dzesēšanas zonām

Procesā integrēti tehniskie paņēmieni, kas tiek izmantoti, lai uzlabotu energoefektivitāti tērauda ražošanā, uzlabojot siltuma rekuperāciju:

1) kombinēta siltuma un enerģijas ražošana ar liekā siltuma rekuperāciju siltumapmainītājos un tā novadīšana uz citām tēraudlietuves daļām vai uz komunālajām apkures sistēmām;

2) tvaika katlu vai atbilstošu sistēmu uzstādīšana liela apjoma starppārkarsēšanas krāsnīs (krāsnis var nodrošināt daļu nepieciešamā tvaika);

3) dedzināmā gaisa iepriekšēja karsēšana krāsnīs un citās dedzināšanas sistēmās, lai ietaupītu kurināmo, ņemot vērā kaitīgās ietekmes, piemēram, slāpekļa oksīdu pieaugumu atgāzēs;

4) tvaika cauruļu un karstā ūdens cauruļu izolācija;

5) siltuma rekuperācija no produktiem, piemēram, aglomerāta;

6) ja tērauds jāatdzesē, – gan siltumsūkņu, gan saules paneļu izmantošana;

7) dūmgāzu katlu izmantošana krāsnīs ar augstu temperatūru;

8) skābekļa iztvaikošana un kompresoru dzesēšana enerģijas apmaiņai ar standarta siltumapmainītājiem;

9) gāzes rekuperācijas turbīnu izmantošana, lai pārvērstu domnā radušās gāzes kinētisko enerģiju elektroenerģijā

Kombinēta siltuma un enerģijas ražošana ir izmantojama visās dzelzs un tērauda ražotnēs, kas izvietotas tuvu pilsētām ar pietiekamu siltuma patēriņu. Specifiskais enerģijas patēriņš atkarīgs no procesa apjoma, produkcijas kvalitātes un iekārtas veida (piemēram, vakuuma apstrādes apjoms skābekļa konvertorā, atkvēlināšanas temperatūra, produkcijas biezums)

Optimizēta tvaika un siltuma apsaimniekošana

Iespējami vairāk piemērot procesos integrēto fiziskā siltuma atkārtoto izmantošanu

4.2.2. LPTP mērķis ir sākotnējā enerģijas patēriņa samazināšana, optimizējot enerģijas plūsmas, un optimizēta ražošanas procesos radušos gāzu (piemēram, koksēšanas gāze, domnas gāze un skābekļa konvertora gāze) utilizācija.

Tehniskie paņēmieni

4. tabula

Nr. p. k.

Apraksts

Piemērojamība

Procesā integrēti tehniskie paņēmieni, kas tiek izmantoti, lai uzlabotu energoefektivitāti integrētās tēraudlietuvēs, optimizējot ražošanas procesos radušos gāzu utilizāciju:

1) gāzu savācēju izmantošana visiem gāzveida blakusproduktiem vai citu piemērotu sistēmu izmantošana īslaicīgai uzglabāšanai un spiediena saglabāšanai;

2) spiediena palielināšana gāzes tīklā, ja notiek enerģijas zaudēšana gāzes lāpās, lai utilizētu vairāk ražošanas procesu gāzu un tādējādi palielinātu utilizācijas koeficientu;

3) gāzes bagātināšana ar ražošanas procesu gāzēm un dažāda siltumspēja dažādu klientu vajadzībām;

4) termisko krāšņu karsēšana ar ražošanas procesu gāzēm;

5) datorizētu siltumspējas kontroles sistēmu izmantošana;

6) koksēšanas un dūmgāzu temperatūru reģistrēšana un izmantošana;

7) enerģijas rekuperācijas iekārtu jaudas dimensiju adekvāta izvēle ražošanas procesu gāzēm, īpaši attiecībā uz ražošanas procesu gāzu mainīgumu

Specifiskais enerģijas patēriņš ir atkarīgs no procesa apjoma, produkcijas kvalitātes un iekārtas veida (piemēram, vakuuma apstrādes apjoms skābekļa konvertorā, atkvēlināšanas temperatūra, produkcijas biezums)

4.2.3. LPTP mērķis ir izmantot desulfurizētu un atputekļotu lieko koksēšanas gāzi un atputekļotu domnas gāzi un skābekļa konvertora gāzi (sajauktu vai atsevišķi) tvaika katlos vai kombinētās tvaika un siltuma ražotnēs, lai ražotu tvaiku, elektrību un/vai siltumu, izmantojot lieko siltumu iekšējo vai ārējo siltumtīklu vajadzībām, ja ir pieprasījums no trešajām personām.

Piemērojamība

Operators ne vienmēr var ietekmēt trešās personas līdzdarbību un lēmumus, tādēļ to nedrīkst ietvert atļaujā.

4.2.4. LPTP mērķis ir minimizēt elektroenerģijas patēriņu, izmantojot vienu no turpmāk minētajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.

Tehniskie paņēmieni

5. tabula

Nr. p. k.

Tehniskais paņēmiens

Elektroenerģijas pārvaldības sistēmas

Samalšanas, sūknēšanas, ventilācijas un transportēšanas elektroiekārtas un visas citas elektroiekārtas ar augstu energoefektivitāti

Piemērojamība

Sūkņi ar frekvences regulāciju nav izmantojami, ja sūkņa uzticamībai ir būtiska nozīme procesa drošībā.

4.3. Materiālu plūsmas pārvaldība

4.3.1. LPTP mērķis ir optimizēt materiālu iekšējo plūsmu vadību un kontroli, lai novērstu piesārņojumu, bojājumus, nodrošinātu pienācīgu izejvielu kvalitāti, pieļautu otrreizēju pārstrādi un atkārtotu izmantošanu un uzlabotu procesa efektivitāti un metāla ieguves optimizāciju.

Apraksts

Izejvielu un ražošanas atlikumu pienācīga glabāšana un pārkraušana var palīdzēt minimizēt putekļu emisijas gaisā no uzglabāšanas laukumiem un konveijeriem (tai skaitā no pārkraušanas punktiem) un izvairīties no augsnes, gruntsūdeņu un noteces ūdeņu piesārņojuma (skatīt arī LPTP Nr. 4.5.1.).

Atbilstošas pārvaldības piemērošana integrētajās tēraudlietuvēs un attiecībā uz ražošanas atlikumiem (tai skaitā atkritumiem) no citām iekārtām un sektoriem ļauj maksimāli tos izmantot kā izejvielas gan iekšējai, gan ārējai lietošanai (skatīt arī LPTP Nr. 4.4.1., 4.4.2. un 4.4.3.).

Materiālu plūsmas pārvaldība ietver kontrolētu nodošanu atkritumos, kas piemērojama nelielai daļai no visa integrēto tēraudlietuvju ražošanas atlikumu apjoma, kam nav atrodams ekonomisks izmantojums.

4.3.2. Lai sasniegtu zemus attiecīgo piesārņojošo vielu emisijas līmeņus, LPTP mērķis ir izvēlēties atbilstošas kvalitātes metāllūžņus un citas izejvielas. Attiecībā uz metāllūžņiem LPTP mērķis ir veikt atbilstošas pārbaudes, lai konstatētu redzamu piesārņojumu, kas var saturēt smagos metālus (jo īpaši dzīvsudrabu) vai varētu izraisīt polihlorēto dibenzodioksīnu/furānu (PHDD/F) un polihlorēto bifenilu (PHB) veidošanos.

Tehniskie paņēmieni

6. tabula

Nr. p. k.

Tehniskais paņēmiens

Pieņemamības kritēriju specifikācija atbilstoši produkcijas profilam metāllūžņu iepirkuma pasūtījumā

Labas zināšanas par metāllūžņu sastāvu, rūpīgi uzraugot metāllūžņu izcelsmi; izņēmuma gadījumos kausēšanas pārbaude var palīdzēt raksturot metāllūžņu sastāvu

Piemērotu pieņemšanas telpu un pārbaudes iespēju nodrošināšana

Procedūra konkrētajai iekārtai nepiemērotu metāllūžņu nepieņemšanai

Metāllūžņu glabāšana atbilstoši dažādiem kritērijiem (piemēram, izmēri, piemaisījumi, tīrības pakāpe). Ja pastāv iespēja, ka metāllūžņi var piesārņot augsni, tie jāglabā uz necaurlaidīgām virsmām ar kanalizācijas un savākšanas sistēmām; jumts var samazināt šādas sistēmas nepieciešamību

Sagatavojot metāllūžņu kravu dažādiem kausējumiem, ieteicams ņemt vērā zināšanas par metāllūžņu sastāvu, lai izmantotu vispiemērotākos metāllūžņus tai tērauda klasei, kas tiks izgatavota (dažos gadījumos ir ļoti būtiski izvairīties no dažu elementu klātbūtnes, citos ir iespējams izmantot piemaisījumu elementus, kas atrodami metāllūžņos un ir nepieciešami konkrētajai tērauda klasei)

Visus ražošanas procesā radušos metāllūžņus nekavējoties nodot atpakaļ metāllūžņu novietnē to atkārtotai pārstrādei

Darbības un pārvaldības plāna esība

Metāllūžņu šķirošana, minimizējot risku, ka tajos būs bīstamie piesārņojumi vai nemetāli (jo īpaši polihlorētie bifenili (PHB) un naftas produkti vai tauki). Parasti to paveic lūžņu piegādātājs, tomēr drošības nolūkos operators pārbauda visas metāllūžņu kravas aizvērtos konteineros. Tādējādi vienlaikus var pārbaudīt, vai kravā neatrodas piesārņojums, cik vien tas praktiski iespējams. Var būt nepieciešams veikt nelielā plastmasas daudzuma (piemēram, komponenti, kas pārklāti ar plastikātiem) novērtējumu

10.

Radioaktivitātes kontrole saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomiskās komisijas (UNECE) ekspertu grupas ieteikumiem

11.

Īstenot obligātu prasību metāllūžņu pārstrādātājiem nepieļaut no nolietotiem automobiļiem un elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (EEIA) iegūtu dzīvsudrabu saturošo komponentu pieņemšanu. Šīs prasības ieviešanu var uzlabot:

1) lūžņu iepirkumu līgumos nosakot prasību nepieļaut dzīvsudrabu saturošo metāllūžņu piegādi

2) atsakoties pieņemt metāllūžņus, kas satur redzamus elektronisko ierīču komponentus un detaļas

4.4. Ražošanas atlikumu (blakusproduktu un atkritumi) pārvaldība

4.4.1. LPTP mērķis attiecībā uz cietajiem ražošanas atlikumiem ir izmantot integrētus tehniskos paņēmienus un darbības metodes atkritumu minimizēšanai iekšējā lietošanā vai izmantojot specializētus atkārtotās izmantošanas procesus (gan iekšējus, gan ārējus).

Tehniskie paņēmieni

7. tabula

Nr. p. k.

Tehniskais paņēmiens

Piemērojamība

Tehniskie paņēmieni dzelzi saturošu ražošanas atlikumu atkārtotai pārstrādei ietver īpašas atkārtotas pārstrādes metodes, piemēram, OxyCup® šahtas krāsns, DK process, reducēšanas procesi vai aukstā granulēšana/briketēšana, arī tehniskie paņēmieni ražošanas atlikumiem, kas minēti 5.–10. nodaļā

Tā kā minētos procesus var veikt arī trešās personas, pats atkārtotās pārstrādes process var nebūt dzelzs vai tērauda ražotnes operatora uzraudzībā, tādējādi tas var nebūt ietverts atļaujā

4.4.2. LPTP mērķis ir maksimāli palielināt to cieto ražošanas atlikumu iekšējo izlietošanu vai atkārtotu pārstrādi, kurus nevar izmantot vai atkārtoti pārstrādāt saskaņā ar LPTP Nr. 8., kad vien tas ir iespējams un saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas tiesību aktu prasībām. LPTP mērķis ir kontrolētā veidā apsaimniekot ražošanas atlikumus, no kuriem nav iespējams izvairīties un kurus nav iespējams atkārtoti pārstrādāt.

4.4.3. LPTP mērķis ir izmantot labāko darbības un ekspluatācijas pieredzi visu cieto ražošanas atlikumu savākšanai, pārkraušanai, glabāšanai un transportēšanai, kā arī pārkraušanas punktu pārsegšanai, lai izvairītos no emisijām gaisā un ūdenī.

4.5. Difūzās putekļu emisijas no izejvielu un (starp)produktu materiālu uzglabāšanas, pārkraušanas un transportēšanas

4.5.1. LPTP mērķis ir novērst vai samazināt difūzās putekļu emisijas no materiālu glabāšanas, pārkraušanas un transportēšanas, izmantojot kādu no turpmāk minētajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.

Ja tiek izmantotas atlaidināšanas metodes, LPTP mērķis ir optimizēt putekļu aizturēšanas efektivitāti un veikt secīgu tīrīšanu, izmantojot atbilstošus tehniskos paņēmienus, kas minēti turpmāk. Priekšroka tiek dota putekļu emisiju savākšanai iespējami tuvāk to avotam.

Tehniskie paņēmieni

8. tabula

Nr. p. k.

Tehniskais paņēmiens

Vispārīgie tehniskie paņēmieni

1.1.

Tēraudlietuves VVS ietvaros izveidot saistītu difūzo putekļu ierobežošanas darbības plānu

1.2.

Apsvērt dažu darbību īslaicīgu pārtraukšanu, kad tās tiek identificētas kā PM 10 daļiņu avots, kas izraisa augstu piesārņojumu apkārtējā vidē; lai to īstenotu, jābūt pietiekošiem PM 10 mērītājiem ar saistītu vēja virziena un stipruma monitoringu, lai varētu veikt triangulāciju un identificēt nozīmīgākos smalko putekļu avotus

Tehniskie paņēmieni putekļu emisiju novēršanai lielu izejvielu apjomu pārkraušanas un transportēšanas laikā

2.1.

Garo izejvielu krāvumu orientēšana valdošo vēju virzienā

2.2.

Vēja barjeru veidošana vai dabiskā reljefa izmantošana, lai nodrošinātu aizvēju

2.3.

Piegādāto materiālu mitruma kontrolēšana

2.4.

Rūpīga procedūru ievērošana, lai novērstu nevajadzīgu materiālu pārkraušanu vai nenorobežotas kravas kritienu no liela augstuma

2.5.

Piemērota konveijeru, pašizkrāvēju utt. norobežošana

2.6.

Ūdens smidzinātāju izmantošana putekļu nosēdināšanai, ja nepieciešams, ar papildu piedevām, piemēram, lateksu

2.7.

Stingri ekspluatācijas standarti aprīkojumam

2.8.

Augsti uzkopšanas standarti, jo īpaši ceļu tīrīšanai un uzturēšanai kārtībā

2.9.

Pārvietojamo un stacionāro putekļu sūcēju izmantošana

2.10.

Putekļu nosēdināšana vai putekļu savākšana un maisa filtru tīrīšanas iekārtu izmantošana, lai samazinātu būtisku putekļu rašanās avotu ietekmi

2.11.

Slaucītājmašīnu ar pazeminātu emisiju līmeni izmantošana ceļu ar cieto segumu ikdienas uzkopšanai

Tehniskie paņēmieni materiālu piegādei, glabāšanai un reģenerācijai

3.1.

Pašizkrāvēju pilnīga ietveršana ēkās ar gaisa filtriem, ja tiek izkrauti putekļaini materiāli, vai pašizkrāvēju aprīkošana ar putekļu aizsegiem un izkraušanas sistēmu sasaistīšana ar putekļu savākšanas un tīrīšanas sistēmu

3.2.

Kravas kritiena augstuma ierobežošana līdz 0,5 m

3.3.

Ūdens smidzinātāju (vislabāk izmantot atkārtoti izmantojamo ūdeni) izmantošana putekļu nosēdināšanai

3.4.

Ja nepieciešams, uzglabāšanas tvertņu aprīkošana ar filtru elementiem putekļu ierobežošanai

3.5.

Pilnībā noslēgtu ierīču izmantošana reģenerācijai no tvertnēm

3.6.

Ja nepieciešams, metāllūžņi uzglabājami zem pārseguma un uz cietas virsmas, lai samazinātu augsnes kontaminācijas risku (izmantojot piegādi tieši laikā, lai samazinātu laukuma platību un tādējādi emisijas)

3.7.

Izejvielu kaudžu nevajadzīgas pārkraušanas minimizēšana

3.8.

Izejvielu kaudžu augstuma ierobežošana un kaudžu optimālās formas kontrole

3.9.

Uzglabāšana telpās vai tvertnēs, nevis kaudzēs ārpusē, ja glabāšanas apjoms ir pietiekams

3.10.

Vējtveru veidošana, izmantojot dabisko reljefu, zemes vaļņus vai garu zāli un mūžzaļo koku stādījumus atklātās teritorijās, lai aizturētu un absorbētu putekļus, kas tiem nenodara kaitējumu ilgtermiņā

3.11.

Atkritumu kaudžu un izdedžu grēdu hidrosēšana

3.12.

Teritorijas apzaļumošanas ieviešana, nosedzot neizmantotās platības ar augsni un sējot zāli, stādot krūmus vai citu augsni nosedzošu veģetāciju

3.13.

Virsmu mitrināšana, izmantojot noturīgas putekļus saistošas vielas

3.14.

Virsmu nosegšana ar brezentu vai izejvielu kaudžu nosegšana (piemēram, ar lateksu)

3.15.

Glabātavas nosegšana ar balstsienām, lai samazinātu atklāto virsmu

3.16.

Ja nepieciešams, necaurlaidīgu virsmu izveidošana ar betonēšanu un drenāžu

Daži no tehniskajiem paņēmieniem, ja kurināmais un izejvielas tiek piegādātas pa jūru un putekļu emisijas var būt būtiskas

4.1.

Tvertņu ar automātisko izkrāvēju izmantošana vai iebūvēto nepārtraukto izkrāvēju izmantošana operatoriem. Pretējā gadījumā, ja tiek izmantotas greifera tipa kuģu izkraušanas ierīces, putekļu emisijas jāminimizē, kombinējot šādus paņēmienus: nodrošināt atbilstošu mitruma līmeni piegādājamos materiālos, samazināt kritiena augstumu, izmantot ūdens smidzinātājus vai smalku ūdens miglu kuģa izkraušanas pašizkrāvēja atveres priekšā

4.2.

Izvairīšanās izmantot jūras ūdeni rūdu un kušņu apsmidzināšanai, jo tā rezultātā aglomerācijas ražotnes elektrostatiskie putekļu uztvērēji piesārņojas ar nātrija hlorīdu. Papildu hlora piemaisījums izejvielās var arī palielināt emisijas (piemēram, polihlorēto dibenzodioksīnu/furānu (PHDD/F) saturu) un kavēt putekļu recirkulāciju filtros

4.3.

Sasmalcinātas ogles, kaļķu un kalcija karbīda glabāšana slēgtās tvertnēs un to pārkraušana pneimatiskā veidā vai arī to glabāšana un pārnēsāšana slēgtos maisos

Vilcienu un kravas automobiļu izkraušanas tehniskie paņēmieni

5.1.

Ja tas nepieciešams putekļu emisijas veidošanās dēļ, specializētu izkraušanas aprīkojumu ar vispārēji noslēgtu konstrukciju izmantošana

Daži no tehniskajiem paņēmieniem stipri putojošu materiālu pārvadāšanai, kas var izraisīt būtisku putekļu emisiju

6.1.

Tādu pārkraušanas punktu, vibrācijas sietu, drupinātāju un pašizkrāvēju un līdzīgu ierīču izmantošana, ko ir iespējams pilnībā noslēgt un izmantot maisa filtru iekārtās

6.2.

Centralizētu vai lokālu putekļu vakuumsūkšanas sistēmu izmantošana nobirumu savākšanai ir labāka nekā noskalošana, jo tādā gadījumā tiek ietekmēta tikai viena vides komponente un izbirušā materiāla atkārtota pārstrāde ir vienkāršāka

Tehniskie paņēmieni izdedžu pārkraušanai un pārstrādei

7.1.

Granulēto izdedžu kaudžu mitruma uzturēšanu, ja tiek veikta izdedžu pārkraušana vai pārstrāde, jo izžuvuši domnas izdedži un tērauda izdedži var radīt putekļus

7.2.

Noslēgtu izdedžu drupināšanas iekārtu (kas aprīkotas ar efektīvu izsūkšanas sistēmu un maisa filtriem) izmantošana putekļu emisiju samazināšanai

Tehniskie paņēmieni metāllūžņu pārkraušanai

8.1.

Metāllūžņu glabāšanu zem pārseguma un/vai uz betona grīdām, lai minimizētu putekļu pacelšanos, ko izraisa transportlīdzekļu pārvietošanās

Tehniskie paņēmieni, kurus var izmantot, transportējot materiālus

9.1.

Piekļuves punktu no publiskajiem lielceļiem skaita samazināšana

9.2.

Riteņu tīrīšanas aprīkojuma izmantošana, lai novērstu dubļu un putekļu uznešanu uz publiskajiem autoceļiem

9.3.

Cietā seguma izmantošana transportēšanas ceļiem (betons vai asfalts), lai samazinātu putekļu mākoņu veidošanos, pārvadājot materiālus un tīrot ceļus

9.4.

Transportlīdzekļu kustības ierobežošana tikai pa noteiktajiem maršrutiem ar barjerām, grāvjiem vai pārstrādāto izdedžu vaļņiem

9.5.

Putekļaino ceļu mitrināšana ar ūdens smidzinātāju, piemēram, izdedžu pārkraušanas darbu laikā

9.6.

Transportlīdzekļu pārmērīgas piekraušanas nepieļaušana, tādējādi novēršot jebkādu izbiršanu

9.7.

Transportlīdzekļu nodrošināšana ar pārklājiem, lai pārvadājamie materiāli tiktu apklāti

9.8.

Pārvadājumu skaita samazināšana

9.9.

Slēgto vai norobežoto konveijeru izmantošana

9.10.

Cauruļveida konveijeru izmantošana, kur iespējams, lai samazinātu materiālu zudumus, kas parasti rodas, mainot virzienus, un parasti notiek, pārkraujot materiālus no vienas lentes uz citu

9.11.

Labās prakses tehniskie paņēmieni izkausētā metāla pārnešanai un kausa piekraušanai

9.12.

Konveijeru pārkraušanas punktu atputekļošana

4.6. Ūdens un notekūdeņu apsaimniekošana

4.6.1. Notekūdeņu apsaimniekošanas LPTP mērķis ir notekūdeņu veidu novēršana, savākšana, atdalīšana, iekšējās otrreizējās pārstrādes maksimāla palielināšana un visu gala izplūžu atbilstoša apstrāde. Te tiek iekļautas metodes, kurās izmanto, piemēram, eļļtverus, filtrēšanu vai nogulsnēšanos. Šajā kontekstā var izmantot turpmāk minētos tehniskos paņēmienus, ja tiek izpildīti minētie priekšnosacījumi.

Tehniskie paņēmieni

9. tabula

Nr. p. k.

Tehniskais paņēmiens

Izvairīšanās no dzeramā ūdens izmantošanas ražošanas līnijās

Ūdens cirkulācijas sistēmu skaita un jaudas palielināšana, būvējot jaunas ražotnes vai modernizējot/ceļot ražošanas līmeni esošajās ražotnēs

Ienākošā saldūdens sadalīšanas centralizācija

Ūdens izmantošana kaskādēs, līdz atsevišķie parametri sasniedz tiesību aktos noteikto vai tehnoloģisko robežu

Ūdens izmantošana citās ražotnēs, ja tiek ietekmēti tikai atsevišķi ūdens parametri un ir iespējama tā turpmāka izmantošana

Attīrīto un neattīrīto notekūdeņu uzglabāšana atsevišķi; šādā veidā ir iespējams novadīt notekūdeņus dažādos veidos par saprātīgām cenām

Lietus ūdens izmantošana vienmēr, kad tas ir iespējams

Piemērojamība

Ūdens apsaimniekošana integrētajās tēraudlietuvēs vispirms ir atkarīga no saldūdens pieejamības un kvalitātes un tiesību aktu prasībām ūdens un notekūdeņu apsaimniekošanas jomā. Esošajās ražotnēs ūdens aprites sistēmas esošā konfigurācija var ierobežot piemērojamību.

4.7. Monitorings

4.7.1. LPTP mērķis ir izmērīt vai novērtēt visus nozīmīgos parametrus, kas nepieciešami, lai varētu vadīt procesu no kontroles telpām ar mūsdienīgu datorizētu sistēmu palīdzību, lai nodrošinātu nepārtrauktību un optimizētu procesus tiešsaistē, nodrošinātu stabilu un vienmērīgu ražošanu, tādējādi palielinot energoefektivitāti, maksimāli palielinot produkciju un uzlabojot ekspluatācijas pasākumus.

Gaisa monitorings

4.7.2. LPTP mērķis ir izmērīt emisijas no skursteņiem galvenajos emisiju avotos visiem 5.–10. nodaļā iekļautajiem procesiem visos gadījumos, kad LPTP-ERL ir doti, un spēkstacijās ar gāzes krāsnīm dzelzs un tērauda ražošanā.

LPTP mērķis ir veikt pastāvīgus mērījumus vismaz:

1) primārajām putekļu emisijām, slāpekļa oksīdiem (NOX) un sēra dioksīdam (SO2) no aglomerācijas līnijām;

2) slāpekļa oksīdu (NOX) un sēra dioksīdu (SO2) emisijām no granulēšanas ražotņu norūdīšanas līnijām;

3) putekļu emisijām no domnu liešanas cehiem;

4) sekundārajām putekļu emisijām no skābekļa konvertoriem;

5) slāpekļa oksīdu emisijām (NOX) no spēkstacijām;

6) putekļu emisijām no liela apjoma elektriskā loka krāsnīm.

Citiem emisiju veidiem LPTP mērķis ir apsvērt pastāvīgu emisiju monitoringu atkarībā no masas plūsmas un emisiju raksturlielumiem.

4.7.3. Attiecīgajiem emisiju avotiem, kas nav minēti LPTP Nr. 4.7.2., LPTP mērķis ir mērīt piesārņojošo vielu emisijas no visiem 5.–10. nodaļā iekļautajiem procesiem un no spēkstacijām ar gāzes krāsnīm dzelzs un tērauda ražošanā, kā arī visu atbilstošo procesu gāzveida komponentus/piesārņojošās vielas periodiski un ar pārtraukumiem. Tas ietver pārtrauktas darbības monitoringu ražošanas procesu gāzēm, emisijām no skursteņiem, polihlorētajiem dibenzodioksīniem/furāniem (PHDD/F), kā arī monitoringu notekūdeņu izplūdēm, bet neietver difūzās emisijas (skatīt LPTP Nr. 4.7.4.).

Apraksts (attiecas uz LPTP Nr. 4.7.2. un 4.7.3.)

Ražošanas procesos radušos gāzu monitorings sniedz informāciju par ražošanas procesu gāzu sastāvu un par netiešajām emisijām no šo gāzu sadedzināšanas (piemēram, putekļi, smagie metāli un SOX). Emisijas no skursteņiem var tikt mērītas regulāru, periodisku pārtrauktas darbības mērījumu veidā attiecīgajos virzītajos emisiju avotos pietiekami ilgā laikposmā, lai iegūtu reprezentatīvas emisiju vērtības.

Notekūdeņu monitorings

Notekūdeņu izplūdes monitoringam ir izveidotas daudzas standartizētas procedūras ūdens un notekūdeņu paraugu paņemšanai un analizēšanai, tai skaitā:

1) izlases veida paraugs – paraugs, ko paņem no notekūdeņu plūsmas;

2) saliktais paraugs – samaisīts paraugs, ko ņem pastāvīgi noteiktā laikposmā, vai paraugs, ko veido vairāki paraugi, kas ņemti vai nu pastāvīgi, vai pārtraukti noteiktā laikposmā;

3) uzlabots izlases veida paraugs – samaisīts salikts paraugs no vismaz pieciem izlases veida paraugiem, kas paņemti laikposmā, kas nepārsniedz divas stundas, un intervālos, kas nav mazāki par divām minūtēm.

Monitorings būtu jāveic atbilstoši attiecīgajiem EN un ISO standartiem. Ja EN vai ISO standarti nav pieejami, būtu jāizmanto tādi nacionālie vai citi starptautiskie standarti, kas nodrošina ekvivalentas zinātniskās kvalitātes datu iegūšanu.

Metodes

4.7.4. LPTP mērķis ir noteikt difūzo emisiju nozīmīguma pakāpi no atbilstošajiem avotiem ar turpmāk minētajām metodēm. Kad iespējams, tiešās mērīšanas metodēm ir dodama priekšroka attiecībā pret netiešajām metodēm vai novērtējumiem, kas pamatojas uz aprēķiniem pēc emisiju faktoriem.

Metodes

10. tabula

Nr. p. k.

Metode

Apraksts

Tiešās mērīšanas metodes ir metodes, kad emisijas tiek mērītas pašā avotā. Šajā gadījumā var tikt izmērītas vai noteiktas koncentrācijas un masu plūsmas

Tiešo mērījumu piemēri ir mērījumi vēja tuneļos, ar pārsegiem vai citas metodes kā gandrīz tiešie mērījumi uz ražošanas iekārtas jumta. Pēdējā gadījumā tiek izmērīts vēja ātrums un jumta atveres laukums, tiek aprēķināts plūsmas ātrums. Jumta atveres šķērsgriezuma mērījumu plakne tiek sadalīta sektoros ar vienādu virsmas platību (tīkla mērījumi)

Netiešās mērīšanas metodes ir metodes, kad emisiju noteikšana tiek veikta zināmā attālumā no avota; koncentrācijas un masu plūsmas tieši izmērīt nav iespējams

Netiešo mērījumu piemēri ietver indikatorgāzu izmantošanu, reversās dispersijas modelēšanas (RDM) metodes un masas bilances metodi, izmantojot gaismas avota atklāšanu un attāluma noteikšanu līdz tam (LIDAR)

Aprēķini, izmantojot emisiju koeficientus

Vadlīnijas emisiju koeficientu izmantošanai difūzo putekļu emisiju aprēķināšanai liela apjoma izejvielu glabāšanai un pārkraušanai un ceļa putekļiem transporta kustības laikā ir atrodamas šādos dokumentos:

VDI 3790 3. daļa

US EPA AP 42

4.8. Ekspluatācijas pārtraukšana

4.8.1. LPTP mērķis ir novērst piesārņojumu ekspluatācijas pārtraukšanas gadījumā, izmantojot turpmāk minētos nepieciešamos tehniskos paņēmienus.

Plānošanas apsvērumi nolietojušās ražotnes ekspluatācijas pārtraukšanai:

1) ietekmes uz vidi novērtēšana iespējamai iekārtu ekspluatācijas pārtraukšanai jau laikā, kad tiek projektēta jauna ražotne, kas tālredzīgi padara ekspluatācijas pārtraukšanu vienkāršāku, tīrāku un lētāku;

2) ekspluatācijas pārtraukšana rada tādus vides riskus kā augsnes (un gruntsūdeņu) piesārņojums un rada lielu cieto atkritumu apjomu; profilaktiskie tehniskie paņēmieni katram procesam ir specifiski, bet vispārējie secinājumi var būt šādi:

a) izvairīšanās no pazemes struktūru izveidošanas,

b) demontāžu atvieglojošu komponentu iestrādāšana,

c) tādu virsmas pārklājumu izvēle, kas ir viegli attīrāmi no piesārņojuma,

d) tādas aprīkojuma konfigurācijas izvēle, kas samazina iespēju nogulsnēties ķīmiskām vielām un rada iespēju tām tikt izskalotām vai iztīrītām,

e) elastīgu, noslēgtu elementu izveidošana, kas rada iespēju slēgšanu veikt pakāpeniski, pa daļām,

f) kur iespējams, izmantot bioloģiski noārdāmus un atkārtoti pārstrādājamus materiālus.

4.9. Troksnis

4.9.1. LPTP mērķis ir samazināt trokšņa emisijas no attiecīgiem avotiem dzelzs un tērauda ražošanas procesos, izmantojot vienu vai vairākus no turpmāk minētajiem tehniskajiem paņēmieniem atkarībā no un saskaņā ar vietējiem apstākļiem:

1) trokšņa samazināšanas stratēģijas ieviešana;

2) trokšņainu darbību/struktūrvienību norobežošana;

3) vibrācijas izolācija darbībām/struktūrvienībām;

4) iekšējā un ārējā apšuvuma izveidošana no triecienu absorbējoša materiāla;

5) ēkas ar skaņas izolāciju jebkuru trokšņainu darbību veikšanai, ieskaitot materiālu pārveidošanas aprīkojumu;

6) trokšņu aizsardzības ekrānu izveidošana, piemēram, tādu dabisko norobežojumu izveidošana kā augoši koki un krūmi starp teritoriju, kas aizsargājama no trokšņa, un trokšņaino darbību;

7) klusinātāju uzlikšana uz izplūdes skursteņiem;

8) cauruļvadu un gala pūtēju (kas izvietoti ēkās ar skaņas izolāciju) izolēšana;

9) noslēgtu telpu logu un durvju aizvēršana.