1. pants

DARBĪBAS JOMA

Citi vadlīniju dokumenti, kuri attiecas uz šajos LPTP secinājumos aplūkoto darbību

1.tabula

Nr.p.k.

Atsauces dokuments

Darbība

1.Emisijas no uzglabāšanas vietām (EFS)Izejvielu uzglabāšana un pārvietošana2.Energoefektivitāte (ENE)Vispārīgā energoefektivitāte3.Ekonomikas un vides faktoru mijiedarbība (ECM)Metožu ekonomisko un vides faktoru mijiedarbība4.Vispārīgie monitoringa principi (MON)Emisiju un patēriņa monitorings2. DEFINĪCIJAS

Definīcijas

2.tabula

Nr.p.k.

Izmantotais termins

Definīcija

1.Jauna iekārtaIekārta, kas uzstādīta montāžas vietā pēc šo LPTP secinājumu publicēšanas vai pēc pilnīgas iekārtas nomaiņas uz esošā pamata montāžas vietā pēc šo LPTP secinājumu publicēšanas2.Esoša iekārtaIekārta, kas nav jauna iekārta3.Jauna krāsnsKrāsns, kas pilnīgi pārbūvēta vai uzstādīta montāžas vietā pēc 2012.gada 8.marta4.Parasta krāsns pārbūvePārbūve, ko veic starp darbmūža cikliem bez būtiskām prasību vai tehnoloģijas izmaiņām, kuras laikā krāsns karkass netiek būtiski pārveidots un kopumā tiek saglabāti jau esošie krāsns izmēri. Krāsns ugunsizturīgās detaļas un, ja nepieciešams, reģeneratorus atjauno, pilnībā vai daļēji nomainot materiālu5.Krāsns pilnīga pārbūvePārbūve, kuras laikā būtiski mainās prasības krāsnij vai tehnoloģija, kā arī krāsns un ar to saistītais aprīkojums tiek būtiski pārveidots vai nomainīts3. VISPĀRĪGI APSVĒRUMI

3.1. Vidējie periodi un bāzes apstākļi emisijām gaisā

Ja vien nav noteikts citādi, ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem saistītos emisijas līmeņus (LPTP-SEL) šajos LPTP secinājumos norādītajām emisijām gaisā piemēro, ievērojot 3.tabulā minētos bāzes apstākļus. Visas atgāzu koncentrācijas vērtības attiecas uz standarta apstākļiem: sausa gāze, temperatūra: 273,15 K, spiediens: 101,3 kP. Periodiski mērījumi – LPTP-SEL attiecas uz trīs vismaz 30 minūšu vienreizēju paraugu vidējo vērtību, reģeneratīvajām krāsnīm mērījumu periods aptver vismaz divas reģeneratora kameru iekuršanas pārslēgšanas. Nepārtraukti mērījumi – LPTP-SEL attiecas uz ikdienas vidējām vērtībām.

LPTP-SEL bāzes apstākļi emisijām gaisā

3.tabula

Nr.p.k.

Darbība

Mērvienība

Bāzes apstākļi

Kausēšana

1.Tipveida kausēšanas krāsnis ar nepārtrauktas darbības kausēšanas iekārtumg/Nm3

Skābekļa tilpumkoncentrācija – 8 %2.Tipveida kausēšanas krāsnis ar periodiskas darbības kausēšanas iekārtumg/Nm3

Skābekļa tilpumkoncentrācija – 13 %3.Ar skābekli un kurināmo darbināmas krāsniskg uz tonnu izkausēta stikla

Emisijas līmeņu izteiksme, ko mēra kā mg/Nm3 attiecībā pret skābekļa bāzes koncentrāciju, neattiecas4.Elektriskās krāsnismg/Nm3 vai kg uz tonnu izkausēta stikla

Emisijas līmeņu izteiksme, ko mēra kā mg/Nm3 attiecībā pret skābekļa bāzes koncentrāciju, neattiecas5.Frites kausēšanas krāsnismg/Nm3 vai kg uz tonnu izkausētas frites

Koncentrācija attiecas uz skābekļa tilpumkoncentrāciju 15 %.

Ja krāsni darbina ar gaisu un gāzveida kurināmo, LPTP-SEL izsaka kā emisijas koncentrāciju (mg/Nm3).

Ja krāsni darbina tikai ar skābekli un kurināmo, LPTP-SEL izsaka kā konkrētu masas daļu emisiju (kg uz tonnu izkausētas frites).

Ja krāsni darbina, izmantojot ar skābekli bagātinātu gaisu un kurināmo, LPTP-SEL izsaka kā emisijas koncentrāciju (mg/Nm3) vai kā konkrētu masas daļu emisiju (kg uz tonnu izkausētas frites)6.Visu veidu krāsniskg uz tonnu izkausēta stikla

Konkrēta masas daļu emisija attiecas uz vienu tonnu izkausētā stiklaAr kausēšanu nesaistīta darbība, tostarp pakārtoti procesi

7.Visi procesimg/Nm3

Attiecībā uz skābekli neveic nekādas korekcijas8. kg uz tonnu stikla

Konkrēta masas daļu emisija attiecas uz vienu tonnu saražotā stikla3.2. Pārvēršana skābekļa bāzes koncentrācijā

Formula emisiju koncentrācijas aprēķināšanai atbilstoši skābekļa bāzes līmenim (skatīt 3.tabulu) ir šāda.

ER =

21 – OR

× EM21 – OM

kur:

ER (mg/Nm3): emisiju koncentrācija, kas ir koriģēta atbilstoši skābekļa bāzes līmenim Or;

Or (vol %): skābekļa bāzes līmenis;

EM (mg/Nm3): emisiju koncentrācija saskaņā ar izmērīto skābekļa līmeni Om;

OM (vol %): izmērītais skābekļa līmenis.

3.3. Koncentrāciju pārvēršana konkrētās emisijās masas daļu izteiksmē

3.3.1. LPTP-SEL, kas 5.–12.nodaļā ir norādīti kā konkrētas emisijas masas daļu izteiksmē (kg uz tonnu izkausēta stikla), pamatā ir aprēķināti turpmāk aprakstītajā veidā, izņemot ar skābekli un kurināmo darbināmas krāsnis un atsevišķos gadījumos – elektriskās kausēšanas krāsnis, attiecībā uz kurām kg uz tonnu izkausēta stikla sniegtie LPTP-SEL ir atvasināti no konkrētiem paziņotajiem datiem. Turpmāk ir sniegta aprēķina metode, kuru izmantoja koncentrāciju pārvēršanai konkrētās emisijās masas daļu izteiksmē.

3.3.2. Konkrēta emisija masas daļās (kg uz tonnu izkausēta stikla) = konversijas koeficients x emisiju koncentrācija (mg/Nm3),

kur: konversijas koeficients = (Q/P) x 10-6,

kur: Q = atgāzu tilpums Nm3/h,

P = izkausēta stikla vilkšanas ātrums tonnās/h.

3.3.3. Atgāzu tilpumu (Q) nosaka pēc konkrēta enerģijas patēriņa, kurināmā veida un oksidētāja (gaiss, ar skābekli bagātināts gaiss un skābeklis ar tīrību, kas atkarīga no ražošanas procesa). Enerģijas patēriņš ir kompleksā veidā atkarīgs no (galvenokārt) krāsns veida, stikla veida un lausku procentuālā daudzuma. Tomēr mijiedarbību starp koncentrāciju un konkrētu masas daļu plūsmu var ietekmēt daudzi faktori – tādi kā krāsns veids (gaisa uzsildīšanas temperatūra, kausēšanas tehnoloģija), ražotā stikla veids (kausēšanas enerģētiskās prasības), apkures veids (fosilais kurināmais/papildu elektriskā apkure), fosilā kurināmā veids (šķidrais, gāzveida), oksidētāja veids (skābeklis, gaiss, ar skābekli bagātināts gaiss), lausku procentuālais daudzums, krāsns kameras pildījuma sastāvs, krāsns vecums, krāsns izmērs.

4.tabulā iekļautie konversijas koeficienti ir izmantoti LPTP-SEL pārvēršanai no koncentrācijas konkrētās emisijās masas daļas izteiksmē.

Konversijas koeficienti ir noteikti, pamatojoties uz energoefektīvu krāšņu rādītājiem un attiecas tikai uz pilnībā ar gaisu/kurināmo darbināmām krāsnīm.

Orientējošie koeficienti, kurus izmanto mg/Nm3 pārvēršanai izkausēta stikla kg uz tonnu, pamatojoties uz energoefektīvu ar kurināmo/gaisu darbināmu krāšņu rādītājiem

4.tabula

Nr.p.k.

Nozares

Koeficienti mg/Nm3 pārvēršanai kg uz tonnu izkausēta stikla

1.Lokšņu stikls2,5 х 10-32.Taras stiklsVispārīgs gadījums1,5 х 10-33.Īpaši gadījumi (1)Atbilstoši konkrētam pētījumam (bieži 3,0 х 10-3)4.Vienlaidu stiklšķiedra 4,5 х 10-35.Sadzīvē izmantojamais stiklsSilikātstikls2,5 х 10-36.Īpaši gadījumi (2)Atbilstoši konkrētam pētījumam (no 2,5 līdz >10 х 10-3; bieži 3,0 х 10-3)7.MinerālvateStikla vate2 х 10-38.Akmens vates ceplis2,5 х 10-39.Speciālais stiklsKineskopa detaļu stikls (paneļi)3 х 10-310.Kineskopa detaļu stikls (kineskops)2,5 х 10-311.Borosilikāts (caurules)4 х 10-312.Stikla keramika6,5 х 10-313.Gaismķermeņu stikls2,5 х 10-314.Frite Atbilstoši konkrētam pētījumam (no 5 līdz 7,5 х 10-3)(1) Īpaši gadījumi nozīmē mazāk labvēlīgus gadījumus (t.i., mazas speciālās krāsnis, kuru ražīgums kopumā ir mazāks par 100 tonnām dienā un lausku daļa ir mazāka par 30 %). Šī kategorija veido tikai 1–2 % taras stikla ražošanas.

(2) Īpaši gadījumi nozīmē mazāk labvēlīgus gadījumus un/vai stiklus, kas nav izgatavoti no silikātstikla: borosilikāti, stikla keramika, kristālstikls un retāk – svina kristālstikls.3.4. Dažu gaisa piesārņotāju definīcijas

Gaisa piesārņotāju definīcijas

5.tabula

Nr.p.k.

Izmantotais termins

Definīcija

1.NOx, ko izsaka kā NO2Slāpekļa oksīda (NO) un slāpekļa dioksīda (NO2) summa, kas izteikta kā NO22.SOX, ko izsaka kā SO2Sēra dioksīda (SO2) un sēra trioksīda (SO3) summa, kas izteikta kā SO23.Ūdeņraža hlorīds, ko izsaka kā HClVisi gāzveida hlorīdi, kas izteikti kā HCl4.Ūdeņraža fluorīds, ko izsaka kā HFVisi gāzveida fluorīdi, kas izteikti kā HF3.5. Vidējie periodi notekūdeņu izvadei

Ja vien nav noteikts citādi, ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP-SEL) saistītie emisijas līmeņi notekūdeņu izvadei, kas sniegta šajos LPTP secinājumos, attiecas uz divu stundu vai 24 stundu periodā iegūta kompozītparauga vidējo vērtību.