4. pants

Nosakot jūras atļauto izmantošanu, ņem vērā:

4.1. jūras fizioģeogrāfiskos parametrus;

4.2. zivju resursiem, zvejai un akvakultūrai nozīmīgas vietas;

4.3. kuģošanas un ostu darbības nodrošināšanai nepieciešamos objektus un teritorijas;

4.4. īpaši aizsargājamās dabas teritorijas;

4.5. biotopus un bioloģisko daudzveidību;

4.6. kultūras mantojumu un ainavas;

4.7. derīgo izrakteņu iegulu un atradņu teritorijas;

4.8. saimnieciskās darbības analīzi, ietverot zivsaimniecību, jūras transportu, ostu darbību, atjaunojamo energoresursu izmantošanu, zemes dzīļu resursu ieguvi, tūrismu;

4.9. Rīgas, Vidzemes un Kurzemes plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību, kuru administratīvā teritorija robežojas ar jūru (turpmāk piekrastes pašvaldības), teritorijas attīstības plānošanas dokumentus;

4.10. valsts aizsardzību nodrošinošos faktorus;

4.11. militāro poligonu teritorijas;

4.12. lineāro infrastruktūru;

4.13. informāciju par sprādzienbīstamiem objektiem un ķīmisko kaujas vielu nogremdējuma vietām;

4.14. civilās aviācijas lidlauku ekspluatācijas prasības, kas rada ietekmi jūrā;

4.15. mūsdienu ģeoloģiskos procesus (vējuzplūdus un jūras krasta eroziju);

4.16. jaunākās zinātniskās atziņas, pētījumus, novērtējumus un datubāzēs pieejamo informāciju, tai skaitā Baltijas jūras vides aizsardzības komisijas (HELCOM) ietvaros Baltijas jūras reģionam kopīgi izstrādātos pētījumus;

4.17. pārrobežu ietekmi;

4.18. klimata pārmaiņu radītās ietekmes un tendences;

4.19. daudzfunkcionālas jūras telpas izmantošanas principus un ārvalstu praksi.

5

(Grozīts ar MK 11.03.2025. noteikumiem Nr. 150)