17. pants

Finanšu iestāde nevar paļauties uz klienta paša apliecinājumu (turpmāk – apliecinājums), ja finanšu iestāde zina vai tai ir pamats zināt, ka apliecinājums ir nepareizs vai nepatiess, tai skaitā šādos gadījumos:

17.1. apliecinājums ir nepilnīgs attiecībā uz tajā norādīto informāciju;

17.2. apliecinājumā iekļauta informācija, kas ir pretrunā ar klienta sniegto informāciju;

17.3. finanšu iestādei ir informācija par citu klienta kontu, kas ir pretrunā ar klienta sniegto informāciju.

20

(MK 29.10.2019. noteikumu Nr. 497 redakcijā)

17.1 Finanšu iestāde nevar paļauties uz dokumentārajiem pierādījumiem, ja tā zina vai tai ir pamats zināt, ka dokumentārie pierādījumi ir nepareizi vai nepatiesi, tai skaitā šādos gadījumos:

17.1 1. dokumentārie pierādījumi nesatur pietiekamu informāciju, lai noteiktu to nepārprotamu piederību konta turētājam;

17.1 2. dokumentārie pierādījumi ietver informāciju, kas ir pretrunā ar klienta sniegto informāciju par tā statusu;

17.1 3. finanšu iestādei ir informācija par citu klienta kontu, kas ir pretrunā ar klienta sniegto informāciju;

17.1 4. dokumentārajos pierādījumos ietvertā informācija nav pietiekama, lai noteiktu konta turētāja nodokļu rezidences statusu.

21

(MK 29.10.2019. noteikumu Nr. 497 redakcijā)

17.2 Ja ārpakalpojuma sniedzējs izskata un uzglabā apliecinājumus, ir pamats uzskatīt, ka finanšu iestāde zina pakalpojuma sniedzēja rīcībā esošo, ar apliecinājumiem saistīto informāciju.

22

(MK 29.10.2019. noteikumu Nr. 497 redakcijā)