Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude 62. pants

Noteikumi stājas spēkā 2009.gada 1.aprīlī.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām(MK 14.09.2010. noteikumu Nr. 874 redakcijā, kas grozīta ar MK 08.01.2013. noteikumiem Nr. 19; MK 16.06.2015. noteikumiem Nr. 315; MK 03.05.2022. noteikumiem Nr. 268)

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1989.gada 12.jūnija Direktīvas 89/391/EEK par pasākumiem, kas ieviešami, lai uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada 23.oktobra Direktīvas 2007/59/EK par to vilcienu vadītāju sertifikāciju, kuri vada lokomotīves un vilcienus Kopienas dzelzceļu sistēmā;

3) (svītrots ar MK 03.05.2022. noteikumiem Nr. 268);

4) (svītrots ar MK 03.05.2022. noteikumiem Nr. 268);

5) Komisijas 2014. gada 24. jūnija Direktīvas 2014/82/ES, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/59/EK attiecībā uz vispārējām profesionālajām zināšanām un medicīniskajām prasībām un prasībām apliecībām;

6) Padomes 2013. gada 5. decembra Direktīvas 2013/59/EURATOM, ar ko nosaka drošības pamatstandartus aizsardzībai pret jonizējošā starojuma radītajiem draudiem un atceļ Direktīvu 89/618/Euratom, Direktīvu 90/641/Euratom, Direktīvu 96/29/Euratom, Direktīvu 97/43/Euratom un Direktīvu 2003/122/Euratom.

Ministru prezidents I.Godmanis

Labklājības ministra vietā izglītības un zinātnes ministre T.Koķe

1. pielikums

Ministru kabineta

2009.gada 10.marta

noteikumiem Nr. 219

Veselībai kaitīgie darba vides faktori(Pielikums MK 03.05.2022. noteikumu Nr. 268 redakcijā)

Nr.

p. k.

Kaitīgie darba vides faktori

Piezīmes

Ārstu speciālistu apskates

Laboratoriskie un funkcionālie izmeklējumi

obligāti nepieciešamās speciālistu apskates

papildus nepieciešamās speciālistu apskates

pirmreizējā veselības pārbaude

periodiskā veselības pārbaude

ķīmiskās vielas noteikšana bioloģiskā vidē (veic atbilstoši nepieciešamībai, ja iespējams noteikt un novērtēt)

Ķīmiskie faktori

1.1.

Metāli un metaloīdi

1.1.1.

Alumīnijs un tā savienojumi

arodslimību ārsts

otorinolaringologs

pilna asins aina (turpmāk PAA), ārējās elpošanas funkcijas novērtēšana (turpmāk ĀEF), plaušu rentgenoloģiska izmeklēšana (turpmāk - Rtg plaušām)

PAA, ĀEF

alumīnijs asinīs vai urīnā

1.1.2.

Antimons un tā savienojumi

arodslimību ārsts

PAA,

Rtg plaušām

PAA

antimons vai tā metabolīti asinīs vai urīnā

1.1.3.

Arsēns un tā savienojumi

Iet cauri placentārajai barjerai, var izraisīt iedzimtu patoloģiju

arodslimību ārsts,

neirologs

dermatologs,

otorinolaringologs

PAA, bilirubīna līmenis asinīs (turpmāk bilirubīns), aspartātaminotransferāzes līmenis asinīs (turpmāk ASAT), alanīnaminotransferāzes līmenis asinīs (turpmāk ALAT),

Rtg plaušām

PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT,

Rtg plaušām

arsēns vai tā metabolīti asinīs vai urīnā

1.1.4.

Bārijs un tā savienojumi

arodslimību ārsts

PAA, Rtg plaušām, kālijs asinīs

PAA, kālijs asinīs

bārijs asinīs vai urīnā

1.1.5.

Berilijs un tā savienojumi

Reizi gadā, ja darba vides gaisā ir vāji šķīstoši vai nešķīstoši berilija savienojumi (metāliskais berilijs, berilija oksīds, berilija hidroksīds).

Iet cauri placentārajai barjerai, izdalās ar mātes pienu

arodslimību ārsts

PAA, ĀEF, Rtg plaušām

PAA, Rtg plaušām

berilijs urīnā

1.1.6.

Cinks un tā savienojumi

arodslimību ārsts

dermatologs

PAA, Rtg plaušām

PAA

cinks vai tā metabolīti asinīs vai urīnā

1.1.7.

Dzīvsudrabs un tā savienojumi

Viegli šķērso placentu un toksiski ietekmē augli, izdalās ar mātes pienu

arodslimību ārsts, neirologs

stomatologs

PAA

dzīvsudrabs asinīs; dzīvsudrabs urīnā

1.1.8.

Fosfors un tā savienojumi

1.1.8.1.

dzeltenais fosfors un tā savienojumi

Iet cauri placentārajai barjerai, ietekmē sieviešu reproduktīvo funkciju

arodslimību ārsts, neirologs

stomatologs

PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT

PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT, žokļu Rtg vienu reizi trijos gados, ja stāžs lielāks par pieciem gadiem

nenosaka

1.1.8.2.

sarkanais fosfors un tā savienojumi

Iet cauri placentārajai barjerai, ietekmē sieviešu reproduktīvo funkciju

arodslimību ārsts, neirologs

stomatologs

PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT

PAA,bilirubīns, ASAT, ALAT

nenosaka

1.1.9.

Hroms un hromskābe, to savienojumi un sakausējumi

Šķērso placentāro barjeru, uzkrājas auglī

arodslimību ārsts, otorinolaringologs;

dermatologs

PAA, Rtg plaušām

PAA,Rtg plaušām

hroms asinīs vai urīnā

1.1.10.

Kadmijs un tā savienojumi

Iet cauri placentārajai barjerai, var aizkavēt augļa attīstību, izdalās ar mātes pienu

arodslimību ārsts

otorinolaringologs

PAA, urīna analīze, ĀEF,

Rtg plaušām

PAA, urīna analīze,

Rtg plaušām

kadmijs asinīs vai urīnā

1.1.11.

Kobalts un tā savienojumi; analogi

1.1.11.1.

kobalts un tā savienojumi

arodslimību ārsts

dermatologs

PAA, Rtg plaušām

PAA

kobalts vai tā metabolīti asinīs vai urīnā

1.1.11.2.

cirkonijs un tā savienojumi

arodslimību ārsts

dermatologs

PAA, Rtg plaušām

PAA

cirkonijs vai tā metabolīti asinīs

1.1.11.3.

molibdēns un tā savienojumi

arodslimību ārsts

dermatologs

PAA, Rtg plaušām

PAA

molibdēns vai tā metabolīti asinīs vai urīnā

1.1.11.4.

titāns un tā savienojumi

arodslimību ārsts

PAA, Rtg plaušām

PAA

nenosaka

1.1.11.5.

vanādijs un tā savienojumi

arodslimību ārsts

dermatologs

PAA, Rtg plaušām

PAA

vanādijs vai tā metabolīti asinīs vai urīnā

1.1.11.6.

volframs un tā savienojumi

arodslimību ārsts

PAA, Rtg plaušām

PAA

nenosaka

1.1.12.

Litijs un tā savienojumi

arodslimību ārsts, neirologs

PAA, urīna analīze, seruma kreatinīns

litijs asinīs,

litijs vai tā metabolīti urīnā

1.1.13.

Mangāns un tā savienojumi

Klīniskie saindēšanās simptomi var progresēt, arī ja darbs ar mangānu pārtraukts

arodslimību ārsts, neirologs

Klīniskā asins aina (hemoglobīns, leikocīti, eritrocītu grimšanas ātrums) (turpmāk KAA),

Rtg plaušām

KAA

nenosaka

1.1.14.

Magnijs un tā savienojumi

arodslimību ārsts

PAA

magnijs asinīs

1.1.15.

Niķelis un tā savienojumi

Iet cauri placentārajai barjerai

arodslimību ārsts, otorinolaringologs

dermatologs

PAA; Rtg plaušām

PAA, Rtg plaušām

niķelis vai tā metabolīti asinīs vai urīnā

1.1.16.

Platīna grupas metāli, sudrabs, zelts, to savienojumi un sakausējumi

arodslimību ārsts

PAA, Rtg plaušām

PAA

platīns, sudrabs vai to metabolīti asinīs vai urīnā

1.1.17.

Retzemju elementi: lantāns, cēzijs

arodslimību ārsts

PAA, Rtg plaušām

PAA

nenosaka

1.1.18.

Selēns, telūrs un to savienojumi

Iet cauri placentārajai barjerai, izdalās ar mātes pienu

arodslimību ārsts

dermatologs,

oftalmologs

PAA, Rtg plaušām

PAA

selēns vai tā metabolīti asinīs vai urīnā

1.1.19.

Sērs un tā savienojumi, tai skaitā sērogleklis

arodslimību ārsts

neirologs

PAA, Rtg plaušām

PAA

sērs vai tā metabolīti izelpojamā gaisā, asinīs vai urīnā

1.1.20.

Svins, tā neorganiskie un organiskie savienojumi, tai skaitā tetraetilsvins

Ja svins asinīs >60μg/100 ml, atkārtota analīze pēc 2 nedēļām.

Ja svins asinīs 40 60 μg/100 ml, atkārtota analīze pēc 2 mēnešiem.

Nedrīkst strādāt darbā ar svinu un tā savienojumiem pusaudži, sievietes grūtniecības laikā un pēc bērna dzimšanas, kamēr baro bērnu ar krūti

arodslimību ārsts, neirologs

PAA, eritrocīti ar bazofilo graudainību, retikulocīti, koproporfirīns un delta aminolevulīnskābe urīnā

PAA, eritrocīti ar bazofilo graudainību, retikulocīti, koproporfirīns un delta amino levulīnskābe urīnā

svins vai tā metabolīti asinīs vai urīnā

1.1.21.

Tallijs un tā savienojumi

arodslimību ārsts

PAA

tallijs vai tā metabolīti asinīs vai urīnā

1.1.22.

Varš un tā savienojumi

arodslimību ārsts

otorinolaringologs

PAA, Rtg plaušām, bilirubīns, ASAT, ALAT

PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT

varš vai tā metabolīti asinīs vai urīnā

1.2.

Halogēnu neorganiskie savienojumi

1.2.1.

Broms un tā savienojumi

arodslimību ārsts

otorinolaringologs dermatologs; neirologs

PAA, Rtg plaušām

PAA

broms vai tā metabolīti asinīs vai urīnā

1.2.2.

Fluors un tā savienojumi

arodslimību ārsts, otorinolaringologs

dermatologs; neirologs

PAA; Rtg plaušām

PAA

fluors vai tā metabolīti asinīs vai urīnā

1.2.3.

Hlors un tā savienojumi, hloru saturošie maisījumi

arodslimību ārsts

otorinolaringologs, dermatologs

KAA; Rtg plaušām

KAA

nenosaka

1.2.4.

Jods un tā savienojumi

Jodīdi šķērso placentāro barjeru, var izraisīt jaundzimušajam hipotiroīdismu un nāvi elpošanas distresa dēļ

arodslimību ārsts

otorinolaringologs, dermatologs

PAA, Rtg plaušām

PAA

nenosaka

1.3.

Ciānsavienojumi

1.3.1.

Ciānūdeņradis, cianīdi (metālu cianīdi un citi cianīdi), citi ciānsavienojumi

Reizi gadā

arodslimību ārsts, neirologs

dermatologs

PAA

cianīdi asinīs vai karboksihemoglobīns

1.3.2.

Izocianāti

Reizi gadā

arodslimību ārsts

dermatologs,

otorinolaringologs

PAA

nenosaka

1.4.

Neorganiskās gāzes

1.4.1.

Slāpeklis un tā neorganiskie savienojumi, tai skaitā oksīdi, amonjaks

arodslimību ārsts

otorinolaringologs

PAA, Rtg plaušām

PAA

nenosaka

1.4.2.

Fosgēns (COCl2)

arodslimību ārsts

otorinolaringologs, dermatologs

PAA, Rtg plaušām

PAA

nenosaka

1.4.3.

Ozons

arodslimību ārsts

otorinolaringologs

KAA, Rtg plaušām

KAA

nenosaka

1.4.4.

Oglekļa oksīds

arodslimību ārsts, neirologs

PAA

CO asinīs vai karboksihemoglobīns

1.5.

Citas elpceļus kairinošās vielas

1.5.1.

Skābes, tai skaitā sālsskābe, fosforskābe, slāpekļskābe

arodslimību ārsts

otorinolaringologs, dermatologs

KAA, Rtg plaušām

KAA

nenosaka

1.5.2.

Hidroksīdi, tai skaitā kālija hidroksīds, nātrija hidroksīds

arodslimību ārsts

otorinolaringologs, dermatologs

PAA, Rtg plaušām

PAA

nenosaka

1.5.3.

Ūdeņraža peroksīds

arodslimību ārsts

otorinolaringologs, dermatologs

PAA, ĀEF

PAA

nenosaka

1.6.

Ogļūdeņraži un atvasinātie savienojumi

1.6.1.

Alifātiskie ogļūdeņraži, tai skaitā metāns, etāns, etēns (etilēns), etīns (acetilēns), propāns, butāns, pentāns, heksāns, heptāns, oktāns, nonāns, dekāns, parafīna vasks un alicikliskie ogļūdeņraži, tai skaitā ciklopropāns, cikloheksāns, terpēni (tai skaitā terpentīns)

arodslimību ārsts, neirologs

otorinolaringologs, dermatologs

PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT

2-heksanols un/vai 2,5-heksāndions urīnā vai n-heksāns asinīs (ja saskare ar heksānu vai metil-n-butilketonu)

1.6.2.

Aromātiskie ogļūdeņraži

1.6.2.1.

benzols

arodslimību ārsts, neirologs

dermatologs

PAA

Benzola metabolīti asinīs, urīnā vai izelpojamā gaisā vai fenols urīnā (maiņas beigās)

1.6.2.2.

toluols

arodslimību ārsts, neirologs

dermatologs

PAA

Tuluols asinīs vai hipurskābe urīnā (maiņas beigās)

1.6.2.3.

stirols

arodslimību ārsts, neirologs

dermatologs

PAA

Stirols asinīs vai mandeļskābe urīnā (maiņas beigās)

1.6.2.4.

citi benzola homologi, tai skaitā ksilols, etilbenzols, kumols

arodslimību ārsts, neirologs

dermatologs

PAA

Benzola homologa metabolīti asinīs vai urīnā

1.6.3.

Furāni un to atvasinājumi, tai skaitā furfurols, tetrahidrofurāns

arodslimību ārsts

neirologs, otorinolaringologs, dermatologs

PAA

nenosaka

1.6.4.

Naftalīns un tā atvasinājumi, tai skaitā hlornaftalīni

arodslimību ārsts

neirologs, otorinolaringologs, dermatologs

PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT

nenosaka

1.6.5.

Halogēnogļūdeņraži

1.6.5.1.

hloroforms, tetrahlorogleklis, dihloretāns

Hloroforms embriotoksisks, dihloretāns izdalās ar mātes pienu

arodslimību ārsts, neirologs

dermatologs

PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT

nenosaka

1.6.5.2.

trihloretilēns, tetrahloretilēns

Uzsūcas caur veselu ādu

arodslimību ārsts, neirologs

dermatologs

PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT

trihloretilēns asinīs > 5mg/l, trihloretiķskābe urīnā > 100 mg/l; terahloretilēns asinīs > 1mg/l

1.6.5.3.

metilēnhlorīds

arodslimību ārsts, neirologs

dermatologs

PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT

nenosaka

1.6.5.4.

vinilhlorīds

arodslimību ārsts, neirologs

dermatologs

PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT, Rtg plaušām

nenosaka

1.6.5.5.

polihlorinētie bifenili

Mutagēni, teratogēni iet cauri placentārajai barjerai, izdalās ar mātes pienu

arodslimību ārsts, neirologs

dermatologs

PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT

nenosaka

1.6.5.6.

citi halogēnogļūdeņraži, tai skaitā etilēnhlorīds, metilbromīds, fluoru saturošie ogļūdeņraži freoni

Metilbromīds absorbējas arī caur apģērbu, gumiju

arodslimību ārsts, neirologs

dermatologs

PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT

nenosaka

1.6.6.

Nitrosavienojumi un aminosavienojumi

1.6.6.1.

alifātiskie aminosavienojumi, tai skaitā metilamīns, dimetilamīns, trietilamīns, etilēndiamīns, etilēnamīns, hloretilamīns, etanolamīni (tai skaitā trietanolamīns)

arodslimību ārsts

dermatologs, neirologs, otorinolaringologs

PAA, ĀEF

PAA

nenosaka

1.6.6.2.

aromātiskie amīni, tai skaitā anilīns, toluidīns, benzidīns, naftilamīns, auramīns

arodslimību ārsts

dermatologs, neirologs

PAA

triptofān-3-oksiantranilskābe urīnā vai asinīs

1.6.6.3.

aromātiskās rindas nitrosavienojumi un nitrozosavienojumi, tai skaitā dinitrobenzols, dinitrofenols, trinitrotoluols

arodslimību ārsts

neirologs, dermatologs, oftalmologs

PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT

nenosaka

1.7.

Hidrazīns un tā atvasinājumi

arodslimību ārsts

dermatologs

PAA, ĀEF

PAA

nenosaka

1.8.

Fenoli un to atvasinājumi

arodslimību ārsts

dermatologs

PAA

fenols urīnā (>80mg/l nopietna saindēšanās)

1.9.

Alkoholi, glikoli

1.9.1.

Metanols

arodslimību ārsts, neirologs

oftalmologs, narkologs

PAA

nenosaka

1.9.2.

Butanoli, etanols, propanoli, pentanoli (amilalkoholi)

arodslimību ārsts, neirologs

dermatologs

PAA

nenosaka

1.9.3.

Etilēnglikols (etāndiols)

arodslimību ārsts

neirologs, dermatologs

PAA

nenosaka

1.10.

Ēteri, esteri, epoksīdsavienojumi

1.10.1.

Dietilēteris, etilēnglikola ēteri (celosolvi), tai skaitā etilcelosolvs, metilcelosolvs

arodslimību ārsts

neirologs, dermatologs

PAA

nenosaka

1.10.2.

Esteri, tai skaitā etilacetāts, butilacetāts

arodslimību ārsts

neirologs, dermatologs

PAA

nenosaka

1.10.3.

Epoksīdi, tai skaitā epihlorhidrīns

arodslimību ārsts

neirologs, dermatologs, oftalmologs

PAA, ĀEF

PAA

nenosaka

1.11.

Aldehīdi un ketoni

1.11.1.

Formaldehīds un citi alifātiskie aldehīdi

arodslimību ārsts, neirologs

dermatologs, oftalmologs, otorinolaringologs

PAA, ĀEF

PAA

nenosaka

1.11.2.

Acetons, metiletilketons, metilizobutilketons, citi ketoni

arodslimību ārsts, neirologs

dermatologs

KAA

nenosaka

1.12.

Organiskās skābes, to atvasinājumi (amīdi, skābju anhidrīdi)

1.12.1.

Skudrskābe, etiķskābe, oksālskābe

arodslimību ārsts

dermatologs, otorinolaringologs

PAA

nenosaka

1.12.2.

Akrilskābe un metakrilskābe, to esteri, nitrili

arodslimību ārsts

otorinolaringologs, dermatologs, neirologs

PAA

nenosaka

1.12.3.

Etiķskābes un citu organisko skābju anhidrīdi

arodslimību ārsts

otorinolaringologs, dermatologs, oftalmologs

PAA, ĀEF

PAA

nenosaka

1.12.4.

Ftālskābe un ftālskābes anhidrīds, to atvasinājumi

arodslimību ārsts

otorinolaringologs, oftalmologs, neirologs

PAA, ĀEF

PAA

nenosaka

1.12.5.

Skābju amīdi, tai skaitā dimetilformamīds, dimetilacetamīds

Uzsūcas caur veselu ādu, dimetilacetamīds nelabvēlīgi ietekmē sieviešu reproduktīvo sistēmu

arodslimību ārsts

neirologs, otorinolaringologs, dermatologs, ginekologs, dzemdību speciālists

PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT

nenosaka

1.13.

Dažādas ķīmiskās vielas

1.13.1.

Ķīmiskie augu aizsardzības līdzekļi

Iet cauri placentārajai barjerai, embriotoksiski, ietekmē sieviešu reproduktīvo funkciju

arodslimību ārsts, neirologs

otorinolaringologs, dermatologs, oftalmologs

PAA, ĀEF, bilirubīns, ASAT, ALAT

PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT

Holinesterāzes aktivitāte asins plazmā - strādājot ar fosfororganiskajiem savienojumiem vai karbamīnskābes savienojumiem

1.13.2.

Ārstniecības līdzekļi (izņemot antibiotikas, fermentu preparātus un biostimulatorus)

arodslimību ārsts

dermatologs, neirologs

PAA, protrombīna indekss (strādājošajiem ar antikoagulantiem), aktivētais parciālais tromboplastīna laiks (turpmāk APTL) (strādājošajiem ar antikoagulantiem)

PAA, protrombīna indekss (strādājošajiem ar antikoagulantiem), APTL (strādājošajiem ar antikoagulantiem)

nenosaka

1.13.2.1.

antibiotikas

arodslimību ārsts

dermatologs

PAA

nenosaka

1.13.2.2.

fermentu preparāti un biostimulatori

arodslimību ārsts

dermatologs

PAA

nenosaka

1.13.3.

Organiskās krāsvielas: azokrāsviela, antrahinonkrāsviela, ftalociāna un parafenilēndiamīnu (ursola) krāsvielas

arodslimību ārsts

dermatologs, otorinolaringologs, oftalmologs

PAA

nenosaka

1.13.4.

Plastmasas, sintētiskie sveķi

1.13.4.1.

akrila materiāli

arodslimību ārsts

dermatologs

PAA

nenosaka

1.13.4.2.

epoksīdmateriāli

arodslimību ārsts

dermatologs, otorinolaringologs, neirologs

PAA, piramidona reakcija

nenosaka

1.13.4.3.

formaldehīda sveķi, fenola formaldehīda materiāli

arodslimību ārsts

dermatologs, otorinolaringologs, neirologs

PAA, ĀEF

PAA

nenosaka

1.13.4.4.

fluoroplasti (polimēri uz fluororganisko savienojumu bāzes)

arodslimību ārsts, neirologs

dermatologs

PAA

nenosaka

1.13.4.5.

poliamīdi (polimēri uz aminoskābju un diamīnu bāzes)

arodslimību ārsts

dermatologs, neirologs

PAA

nenosaka

1.13.4.6.

poliesteri (dikarbonskābju un daudzvērtīgo spirtu polimēratvasinājumi)

arodslimību ārsts

dermatologs

PAA

nenosaka

1.13.4.7.

polietilēns, polipropilēns

arodslimību ārsts

dermatologs

PAA

nenosaka

1.13.4.8.

polistiroli (polimēri uz stirola un tā atvasinājumu bāzes)

arodslimību ārsts, neirologs

dermatologs

PAA

nenosaka

1.13.4.9.

poliuretāni (polimēri uz izocianātu bāzes)

arodslimību ārsts

dermatologs, neirologs

PAA

nenosaka

1.13.4.10.

polivinilhlorīds (polimēri uz vinilhlorīda un vinilidēnhlorīda bāzes)

arodslimību ārsts, neirologs

dermatologs

PAA, Rtg plaušām

nenosaka

1.13.4.11.

sintētiskais kaučuks

arodslimību ārsts, neirologs

dermatologs

PAA

nenosaka

1.13.4.12.

silīcija organiskie savienojumi un ieeļļotāji uz to bāzes

arodslimību ārsts

dermatologs

PAA

nenosaka

1.14.

Sintētiskie mazgāšanas līdzekļi

arodslimību ārsts

dermatologs

PAA

nenosaka

Putekļi

Obligātās veselības pārbaudes kartē, norādot kaitīgo faktoru pie šā pielikuma 2.1., 2.2., 2.3., 2.4., 2.5., 2.6., 2.7.1. un 2.7.2. apakšpunkta, papildus norāda, kādas vielas putekļiem nodarbinātais pakļauts

2.1.

Abrazīvie putekļi un abrazīvus saturošie putekļi

arodslimību ārsts, otorinolaringologs

dermatologs, oftalmologs

KAA, ĀEF, Rtg plaušām

KAA, Rtg plaušām

2.2.

Augu, tai skaitā cukura, miltu, kafijas, šokolādes, un dzīvnieku, tai skaitā dzīvnieku un putnu spalvu, u. c. organiskās izcelsmes putekļi

arodslimību ārsts, otorinolaringologs

oftalmologs

KAA, ĀEF, Rtg plaušām

KAA, ĀEF

2.3.

Metālu un to sakausējumu putekļi (ja darbā saskare ar metālu pulveriem)

Skatīt arī attiecīgās ķīmiskās vielas pie šā pielikuma 1. punkta

arodslimību ārsts, otorinolaringologs

oftalmologs

KAA, ĀEF, Rtg plaušām

KAA, ĀEF

2.4.

Metināšanas aerosoli, gāzes griešanas aerosols

Skatīt arī attiecīgās ķīmiskās vielas, kas ir metināšanas aerosola sastāvā, pie šā pielikuma 1. punkta

arodslimību ārsts, otorinolaringologs, neirologs

oftalmologs

KAA, ĀEF, Rtg plaušām

KAA, ĀEF

2.5.

Kaļķa un krīta putekļi

arodslimību ārsts, otorinolaringologs

dermatologs,

oftalmologs

KAA, ĀEF, Rtg plaušām

KAA, ĀEF

2.6.

Oglekli un tā neorganiskos savienojumus saturošie putekļi, tai skaitā ogļu, grafīta, kvēpu, dimanta putekļi

arodslimību ārsts, otorinolaringologs

dermatologs,

oftalmologs

KAA, ĀEF, Rtg plaušām

KAA, ĀEF

2.7.

Silīcija dioksīdu un silikātus saturošie putekļi

2.7.1.

Silīcija dioksīdu saturošie putekļi

arodslimību ārsts, otorinolaringologs

dermatologs,

oftalmologs

KAA, ĀEF, Rtg plaušām

KAA, ĀEF

2.7.2.

Silikātus saturošie putekļi, tai skaitā stikla šķiedras, stikla un akmens vates putekļi, izņemot azbestu

arodslimību ārsts, otorinolaringologs

dermatologs,

oftalmologs

KAA, ĀEF, Rtg plaušām

KAA, ĀEF

2.7.3.

Azbests

Jāveic pārbaudes arī pēc azbesta iedarbības pārtraukšanas

arodslimību ārsts, otorinolaringologs

PAA, ĀEF, Rtg plaušām

PAA, Rtg plaušām

Bioloģiskie faktori

3.1.

Bioloģiskie faktori ar alergēnu īpašībām, tajā skaitā alergēni ārstēšanai un diagnostikai, asins preparāti, imunobioloģiskie preparāti

arodslimību ārsts

otorinolaringologs,

oftalmologs

PAA, ĀEF, Rtg plaušām

PAA, ĀEF

3.2.

Bioloģiskie aģenti, kas var izraisīt inficēšanos, tai skaitā 2., 3. un 4. grupas bioloģiskie aģenti (baktērijas, vīrusi, sēnes, parazīti)

Ja veikta veselības pārbaude saskaņā ar normatīvajiem aktiem par veselības pārbaudēm nodarbinātajiem, kuri veic darbus, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai, obligātā veselības pārbaude atbilstoši šim punktam nav jāveic

arodslimību ārsts

dermatologs, infektologs

PAA, citi laboratoriskie izmeklējumi atbilstoši iespējamai infekcijai

3.3.

Lateksa izstrādājumi, tai skaitā darbs, izmantojot lateksa cimdus

arodslimību ārsts

dermatologsPAA

PAA

Fizikālie faktori

4.1.

Jonizējošais starojums, jonizējošā starojuma avoti

Nodarbinātajiem, kas iekļaujas A kategorijā, veselības pārbaudes jāveic reizi gadā; nodarbinātajiem, kas iekļaujas B kategorijā, veselības pārbaudes jāveic reizi trijos gados

arodslimību ārsts

neirologs, hematologs, dermatologs, oftalmologs

PAA, leikocītu formula

4.2.

Nejonizējošie starojumi

4.2.1.

Mākslīgais optiskais starojums

4.2.1.1.

mākslīgais ultravioletais starojums (UV), tai skaitā UV starojums, kas izdalās metināšanas procesā

arodslimību ārsts, oftlamologs

dermatologs

KAA

4.2.1.2.

lāzera starojums

arodslimību ārsts, oftlamologs

dermatologs, neirologs

KAA

4.2.1.3.

cits mākslīgais optiskais starojums

arodslimību ārsts

oftlamologs

KAA

4.2.2.

Dabīgais starojums, ja darbs notiek tiešu saules staru ietekmē vairāk nekā 50 % no darba laika

arodslimību ārsts

dermatologs, oftlamologs

KAA

4.2.3.

Elektromagnētiskie lauki: radiofrekvenču un mikroviļņu starojums, zemas frekvences elektriskie un magnētiskie lauki

arodslimību ārsts, neirologs

KAA

4.3.

Atmosfēras spiediena izmaiņas

4.3.1.

Paaugstināts atmosfēras spiediens darbā, kas saistīts ar ieniršanu zem ūdens līdz 12 metru dziļumam

Reizi gadā

arodslimību ārsts, otorinolaringologs, neirologs

oftalmologs, dermatologs

PAA, elektrokardiogramma

4.3.2.

Paaugstināts atmosfēras spiediens darbā, kas saistīts ar ieniršanu zem ūdens 12 līdz 60 metru dziļumā

Reizi gadā

arodslimību ārsts, otorinolaringologs, neirologs

oftalmologs, ginekologs, dzemdību speciālists

PAA, elektrokardiogramma, glikoze asinīs

4.3.3.

Paaugstināts atmosfēras spiediens darbā, kas saistīts ar ieniršanu zem ūdens dziļāk par 60 metriem

Divas reizes gadā

arodslimību ārsts, otorinolaringologs, neirologs

oftalmologs, ginekologs, dzemdību speciālists

PAA, elektrokardiogramma, glikoze asinīs

4.3.4.

Pazemināts atmosfēras spiediens, kas līdzinās atmosfēras spiedienam 3000 m virs jūras līmeņa vai zemāks

Reizi gadā

arodslimību ārsts, otorinolaringologs, neirologs

oftalmologs

PAA, Rtg plaušām

PAA

4.4.

Temperatūras izmaiņas

4.4.1.

Pazemināta temperatūra, kas zemāka par rekomendējamām temperatūrām konkrētai darba vietai, bet virs 5 °C

Uz obligātajām veselības pārbaudēm nosūta, ja darbs norādītajos apstākļos tiek veikts vairāk nekā 50 % no darba laika

arodslimību ārsts

neirologs

KAA, aukstuma prove

KAA

4.4.2.

Pazemināta temperatūra zem 5 °C

Uz obligātajām veselības pārbaudēm nosūta, ja darbs norādītajos apstākļos tiek veikts vairāk nekā 50 % no darba laika

arodslimību ārsts, neirologs

KAA, aukstuma prove

4.4.3.

Paaugstināta temperatūra, kas augstāka par rekomendējamām temperatūrām konkrētai darba vietai, bet zem 39 °C

Uz obligātajām veselības pārbaudēm nosūta, ja darbs norādītajos apstākļos tiek veikts vairāk nekā 50 % no darba laika

arodslimību ārsts

neirologs

KAA

4.4.4.

Paaugstināta temperatūra virs 39 °C

Uz obligātajām veselības pārbaudēm nosūta, ja darbs norādītajos apstākļos tiek veikts vairāk nekā 50 % no darba laika

arodslimību ārsts, neirologs

PAA

4.4.5.

Intensīvs siltuma izstarojums, ja darbs saistīts ar atrašanos tiešā siltuma izstarojuma ietekmē, tai skaitā darbs karstajos cehos

arodslimību ārsts, neirologs, oftalmologs

dermatologs

PAA

4.5.

Troksnis

Audiometriju var neveikt, ja ir pilnīgs abpusējs dzirdes zudums

arodslimību ārsts, otorinolaringologs

KAA, audiometrija

4.6.

Ultraskaņas kontaktpārraide uz rokām

Veselības pārbaudi veic, ja ultraskaņas intensitāte ir virs 1,5 W/cm2

arodslimību ārsts, neirologs

KAA

4.7.

Vibrācija

4.7.1.

Rokas plaukstas vibrācija

arodslimību ārsts, neirologs

KAA, aukstuma prove, vibrācijas jušana

4.7.2.

Visa ķermeņa vibrācija

arodslimību ārsts, neirologs

KAA, aukstuma prove, vibrācijas jušana

4.8.

Balss saišu aparāta pārslodze, ja darbs saistīts ar ilgstošu runāšanu paaugstinātā vai modificētā balsī vai dziedāšanu

arodslimību ārsts, otorinolaringologs

KAA

4.9.

Fiziskas pārslodzes

4.9.1.Smagumu pārvietošana bez mehāniskām palīgierīcēm, smaguma celšana un noturēšanaPeriodiska smaguma noturēšana ar abām rokām (ar vienu roku):vīriešiem vairāk par 10 kg (5 kg),

sievietēm vairāk par 7 kg (3 kg)

arodslimību ārsts, neirologsginekologs, dzemdību speciālistsKAA, elektrokardiogramma

(pēc 40 gadu vecuma)KAA, elektrokardiogramma (pēc 40 gadu vecuma) 4.9.2.

Atrašanās piespiedu pozā ilgāk nekā 50 % no darba laika, lokāls muskuļu sasprindzinājums, tai skaitā darbs, stāvot kājās

Atbilstoši šim punktam nav jānosūta uz veselības pārbaudi nodarbinātie, kuri veic darbu pie datora

arodslimību ārsts, neirologs

KAA

4.9.3.Biežas kustības, ātra pārvietošanās, kas prasa izteiktu fizisku piepūli ilgāk nekā 50 % no darba laika, tai skaitā iešana, skriešana, braukšana ar velosipēdu arodslimību ārsts, neirologs KAA KAA 4.9.4.Bieža, periodiska, atkārtota noliekšanās ilgāk nekā 50 % no darba laika arodslimību ārsts, neirologs KAA KAA 4.9.5.Biežas, monotonas, atkārtotas kustības; darbs, kas saistīts ar ilgstošu un intensīvu lokālu muskuļu sasprindzinājumu, tai skaitā darbs ar rokām un rokas instrumentiem ilgāk nekā 50 % no darba laika arodslimību ārsts, neirologs KAA KAA 4.10.

Paaugstināts redzes sasprindzinājums, tai skaitā darbs ar mikroskopu, sīku detaļu saskatīšana

Darba devējs var nosūtīt nodarbināto biežāk nekā reizi trijos gados tikai redzes pārbaudei pie oftalmologa vai optometrista, nodrošinot, ka reizi trijos gados nodarbinātā veselības pārbaudi veic arodslimību ārsts šajos noteikumos noteiktajā kārtībā**

arodslimību ārsts, oftalmologs

neirologs, optometrists

4.11.

Darbs ar datoru (darbs ar displejiem un darbstacijām)

arodslimību ārsts, oftalmologs

neirologs, optometrists

KAA

Psihoemocionālie faktori

5.1.

Nakts darbs

arodslimību ārsts

KAA, elektrokardiogramma (pēc 40 gadu vecuma)

5.2.Paaugstināta atbildība, bieža tādu svarīgu lēmumu pieņemšana, kas var būtiski ietekmēt cilvēka dzīvību vai veselību vai daudzu cilvēku dzīves kvalitāti, atbildība par lielām materiālām vērtībām arodslimību ārsts, neirologspsihiatrs, psihoterapeitsKAA,

elektrokardiogramma

(pēc 40 gadu vecuma)KAA,

elektrokardiogramma

(pēc 40 gadu vecuma) 5.3.Cits augsts psihoemocionālais stress darbā, tai skaitā psihoemocionāla pārslodze arodslimību ārstsneirologs, psihiatrs, psihoterapeitsKAA,

elektrokardiogramma

(pēc 40 gadu vecuma)KAA,

elektrokardiogramma

(pēc 40 gadu vecuma) 6.

Citi darba vides riska faktori

6.1.

Darbs, kas saistīts ar dzirdes sasprindzināšanu, kad skaņa tiek novadīta tieši ausī (audio austiņu lietošana)

arodslimību ārsts, otorinolaringologs

KAA, audiometrija

KAA

6.2.

Darbs, kas saistīts ar saldu, skābu pārtikas produktu iedarbību uz zobu emalju, tai skaitā vīnu, saldumu degustācija

Reizi gadā

arodslimību ārsts, stomatologs

KAA

6.3.

Citi iepriekš neminēti darba vides kaitīgie faktori

Obligātās veselības pārbaudes kartē norādīt konkrēto kaitīgo faktoru, kuram nodarbinātais pakļauts

arodslimību ārsts

KAA

Piezīmes.

1. * Ķīmisko vielu koncentrācijas noteikšanu organismā veic akreditētas laboratorijas.

2. ** Pēc šīs apskates okulists vai optometrists sniedz atzinumu tikai par nodarbinātā redzes atbilstību veicamajam darbam, ja nepieciešams, izrakstot recepti redzes korekcijas līdzekļa iegādei.

Labklājības ministrijas iesniegtajā redakcijā

2.pielikums

Ministru kabineta

2009.gada 10.marta noteikumiem Nr.219

Darbi īpašos apstākļos(Pielikums grozīts ar MK 14.09.2010. noteikumiem Nr.874; MK 16.06.2015. noteikumiem Nr.315)

Nr.

p.k.

Veicamo darbu vispārīgs raksturojums

Piezīmes

ārstu speciālistu apskates

Obligāti veicamie laboratoriskie un funkcionālie izmeklējumi

Medicīniskās kontrindikācijas veicamajam darbam (veselības traucējumi, kuru gadījumā pastāv risks attīstīties situācijām darbā, kas rada nelaimes gadījumu risku pašam nodarbinātajam vai apkārtējiem)

Obligāti nepieciešamās speciālistu apskates

Papildus nepieciešamās speciālistu apskates

Pirmreizējā veselības pārbaude

Periodiskā veselības pārbaude

Absolūtās*

Izvērtējamās

Darbs, kas tiek veikts vairāk kā 1,5 m, bet mazāk kā 5 m augstumā no grunts, pārseguma vai atbalsta platformas, ja šīm konstrukcijām nav aizsarg nožogojuma, vai, darbu veikšanai, nepieciešams iziet ārpus aizsarg nožogojuma.

arodslimību ārsts,

neirologs

oftalmologs, otorinolaringologs

Epilepsija.

Smaga encefalopātija.

Acu slimības ar izteiktu redzes funkcijas pazemināšanos (redzes asums ar korekciju, zemāks par 0,5 vienai acij un zemāks par 0,2 otrai acij).

Koronārā sirds slimība.

Alkoholisko vai psihotropo vielu atkarība.

Hroniskas centrālās nervu sistēmas vai psihiskās slimības.

Vestibulārā aparāta funkcijas traucējumi, t.sk. Menjera slimība.

Darbs, kas tiek veikts vairāk kā 5 m augstumā no grunts, pārseguma vai atbalsta platformas, ja šīm konstrukcijām nav aizsarg nožogojuma, vai, darbu veikšanai, nepieciešams iziet ārpus aizsarg nožogojuma.

arodslimību ārsts, neirologs, oftalmologs,

otorinolaringologs

Vestibulārā aparāta funkcijas traucējumi, t.sk. Menjera slimība, kas rada nelaimes gadījumu risku.

Epilepsija.

Smaga encefalopātija.

Koronārā sirds slimība. Sirds un asinsrites sistēmas slimības. Hipertoniskā slimība.

Alkoholisko vai psihotropo vielu atkarība.

Trūces, kas traucē darbā un kam ir tieksme uz iesprūšanu (pēc sekmīgas operācijas nav nekādu ierobežojumu).

Hroniskas centrālās nervu sistēmas vai psihiskās slimības.

Acu slimības ar redzes funkcijas pazemināšanos, tajā skaitā redzes asums ar korekciju, zemāks par 0,5 vienai acij un zemāks par 0,2 otrai acij.

Noturīga vienpusēja vai abpusēja jebkuras etioloģijas dzirdes pazemi nāšanās (čukstus balsī mazāk nekā 3 m attālumā), ja šāda dzirdes pazemināšanās var radīt nelaimes gadījumu risku un nav iespējams citādākā veidā nodrošināt adekvātu saziņu, kad tāda nepieciešama.

Dažādu kravas celtņu vadītāji, dažādu iekārtu, kas paredzētas cilvēku pacelšanai augstāk kā 1,5 m virs zemes, apkalpošana.

arodslimību ārsts, neirologs, oftalmologs, otorinolaringologs

narkologs

Epilepsija.

Acu slimības ar redzes funkcijas pazemināšanos, tajā skaitā redzes asums ar korekciju, zemāks par 0,5 vienai acij un zemāks par 0,2 otrai acij, ja šāda redzes pazemināšanās rada nelaimes gadījumu risku.

Smaga encefalopātija.

Koronārā sirds slimība.

Alkoholisko vai psihotropo vielu atkarība.

Trūces, kas traucē darbā un kam ir tieksme uz iesprūšanu (pēc sekmīgas operācijas nav nekādu ierobežojumu).

Vestibulārā aparāta funkcijas traucējumi, t.sk. Menjera slimība.

Hroniskas centrālās nervu sistēmas vai psihiskās slimības.

Stropēšanas darbi

arodslimību ārsts, neirologs, oftalmologs, otorinolaringologs

Epilepsija.

Smaga encefalopātija.

Koronārā sirds slimība. Sirds un asinsrites sistēmas slimības. Hipertoniskā slimība.

Acu slimības ar redzes funkcijas pazemināšanos, tajā skaitā redzes asums ar korekciju, zemāks par 0,5 vienai acij un zemāks par 0,2 otrai acij.

Hroniskas centrālās nervu sistēmas vai psihiskās slimības.

Alkoholisko vai psihotropo vielu atkarība.

Trūces, kas traucē darbā un kam ir tieksme uz iesprūšanu (pēc sekmīgas operācijas nav nekādu ierobežojumu).

Vestibulārā aparāta funkcijas traucējumi, t.sk. Menjera slimība. Noturīga vienpusēja vai abpusēja jebkuras etioloģijas dzirdes pazemi nāšanās (čukstus balsī mazāk nekā 3 m attālumā), šāda dzirdes pazemināšanās var radīt nelaimes gadījumu risku un nav iespējams citādākā veidā nodrošināt adekvātu saziņu.

Darbs uz pārvietojamām kāpnēm, ja jāpakāpjas augstāk kā 1,5 m

Ja nodarbinātais nosūtīts uz veselības pārbaudi atbilstoši šī pielikuma 1. vai 2.punktam, šis punkts nav jānorāda

arodslimību ārsts, neirologs

oftalmologs,otorinolaringologs

Epilepsija.

Smaga encefalopātija.

Koronārā sirds slimība. Sirds un asinsrites sistēmas slimības. Hipertoniskā slimība.

Alkoholisko vai psihotropo vielu atkarība.

Trūces, kas traucē darbā un kam ir tieksme uz iesprūšanu (pēc sekmīgas operācijas nav nekādu ierobežojumu).

Acu slimības ar redzes funkcijas pazemināšanos, tajā skaitā redzes asums ar korekciju, zemāks par 0,5 vienai acij un zemāks par 0,2 otrai acij.

Noturīga vienpusēja vai abpusēja jebkuras etioloģijas dzirdes pazemināšanās (čukstus balsī mazāk nekā 3 m attālumā), šāda dzirdes pazemināšanās var radīt nelaimes gadījumu risku un nav iespējams nodrošināt adekvātu saziņu.

Vestibulārā aparāta funkcijas traucējumi, t.sk. Menjera slimība.

Darbi ekspluatācijā esošās elektroietaisēs ar spriegumu 50 V un lielāku

arodslimību ārsts, neirologs, oftalmologs

otorinolaringologs

Klīniskā asins aina (hemoglobīns, leikocīti, eritrocītu grimšanas ātrums) (turpmāk KAA)

KAA

Smaga encefalopātija.

Noturīga vienpusēja vai abpusēja jebkuras etioloģijas dzirdes pazemi nāšanās (čukstus balsī mazāk nekā 3 m attālumā), šāda dzirdes pazemināšanās var radīt nelaimes gadījumu risku un nav iespējams citādākā veidā nodrošināt adekvātu saziņu.

Vestibulārā aparāta funkcijas traucējumi, t.sk. Menjera slimība, kas rada nelaimes gadījumu risku.

Alkoholisko vai psihotropo vielu atkarība.

Hroniskas centrālās nervu sistēmas vai psihiskās slimības.

Sirds un asinsrites sistēmas slimības.

Acu slimības ar redzes funkcijas pazemināšanos, tajā skaitā redzes asums ar korekciju zemāks par 0,5 vienai acij un zemāks par 0,2 otrai acij, noturīga acu asarošana, kas nepadodas ārstēšanai, ierobežots redzes lauks vairāk par 20°.

Darbi, kas tiek veikti slēgtās pazemes telpās, šahtās, slēgtās cisternās

arodslimību ārsts, neirologs, oftalmologs

otorinolaringologs,

oftalmologs

Pilna asins aina (turpmāk PAA)

PAA

Klaustrofobija.

Smaga encefalopātija.

Koronārā sirds slimība.

Hroniskas centrālās nervu sistēmas vai psihiskās slimības.

Alkoholisko vai psihotropo vielu atkarība.

Acu slimības ar redzes funkcijas pazemināšanos, tajā skaitā redzes asums ar korekciju zemāks par 0,5 vienai acij un zemāks par 0,2 otrai acij.

Darbs ar bīstamām iekārtām, kas atrodas zem spiediena, tajā skaitā katliekārtu apkalpošana

arodslimību ārsts, neirologs

psihiatrs,

otorinolaringologs,

oftalmologs,

narkologs

KAA

Acu slimības ar redzes funkcijas pazemināšanos, tajā skaitā redzes asums ar korekciju zemāks par

0,5 vienai acij un zemāks par 0,2 otrai acij, ja šāda redzes pazemināšanās rada nelaimes gadījumu risku.

Koronārā sirds slimība.

Hroniskas centrālās nervu sistēmas vai psihiskās slimības.

Alkoholisko vai psihotropo vielu atkarība.

Spridzināšanas darbi, arī pirotehnikas spridzināšanas darbi

arodslimību ārsts, neirologs

psihiatrs,

otorinolaringologs,

oftalmologs,

narkologs

PAA

Acu slimības ar redzes funkcijas pazemināšanos, tajā skaitā redzes asums ar korekciju zemāks par 0,5 vienai acij un zemāks par 0,2 otrai acij, ja šāda redzes pazemināšanās rada nelaimes gadījumu risku.

Koronārā sirds slimība.

Hroniskas centrālās nervu sistēmas vai psihiskās slimības.

Alkoholisko vai psihotropo vielu atkarība.

10.

Darbi, kurus veicot nepieciešams lietot gāzmaskas

Reizi gadā

arodslimību ārsts, neirologs,

oftalmologs

otorinolaringologs,

ķirurgs,

narkologs, psihiatrs

PAA, plaušu rentgenogramma (turpmāk - plaušu Rtg), ārējās elpošanas fukcijas novērtēšana (turpmāk ĀEF), elektrokardiogramma (turpmāk EKG)

PAA, ĀEF, EKG

Epilepsija.

Smaga psihoze, neiroze, encefalopātija.

Slodzes stenokardija.

Hroniskas plaušu slimības ar elpošanas funkcijas traucējumiem.

Krūšu kurvja deformācija, kas apgrūtina elpošanu un darbu gāzmaskā vai individuālajos aizsargtērpos.

Redzes asuma pazemināšanās zem 0,8 vienai acij un zem 0,5 otrai acij (bez korekcijas).

Noturīga vienpusēja vai abpusēja jebkuras etioloģijas dzirdes pazemi nāšanās (čukstus balsī mazāk nekā 3 m attālumā).

Grūtniecība.

Alkohola, narkotisko vielu atkarība.

Hroniskas centrālās, perifērās nervu sistēmas vai psihiskās slimības.

Sirds asinsvadu slimības, perifēro artēriju slimības.

Iegūti vai iedzimti sirdsdarbības traucējumi.

Hroniskas elpošanas sistēmas slimības.

Deguna starpsienas izliekums, kas traucē darbam gāzmaskā.

Balsta - kustību aparāta attīstības traucējumi.

Kaulu, locītavu, muskuļu saišu slimības.

Audzēji, kas traucē darbam gāzmaskā.

Akūti vai hroniski recidivējoši iekšējās auss vai vidusauss iekaisumi.

Vestibulārā aparāta funkcijas traucējumi, t.sk. Menjera slimība.

Endokrinoloģiskās slimības, cukura diabēts.

Acu slimības ar redzes funkcijas pazemināšanos.

Kuņģa zarnu trakta slimības ar funkciju traucējumiem un vēdera dobuma orgānu slimības, kas apgrūtina fiziska darba izpildi.

Trūces, kas traucē darbā un kam ir tieksme uz iesprūšanu (pēc sekmīgas operācijas nav nekādu ierobežojumu).

11.

autoiekrāvēju un motobloku vadīšana

Līdz 60 gadu vecumam reizi piecos gados;

no 60 gadu vecuma reizi trijos gados.

Ja vienlaicīgi nodarbinātajam ir transporta līdzekļa vadītāja apliecība, šī veselības pārbaude nav jāveic.

arodslimību ārsts, oftalmologs, otorinolaringologs

neirologs

KAA

Epilepsija.

Koronārā sirds slimība.

Noturīga vienpusēja vai abpusēja jebkuras etioloģijas dzirdes pazemināšanās (čukstus balsī mazāk nekā 3 m attālumā), ja šāda dzirdes pazemināšanās var radīt nelaimes gadījumu risku un nav iespējams nodrošināt adekvātu saziņu.

Hroniskas centrālās nervu sistēmas vai psihiskās slimības.

Alkoholisko vai psihotropo vielu atkarība.

12.

Vilcienu vadīšana

12.1Dzelzceļa vilces līdzekļa vadīšana12.1.1.Vilces

līdzekļa vadītājs

(mašīnists)

Līdz 55 gadu vecumam reizi trijos gados, pēc 55 gadu vecuma reizi gadā.

Ārpuskārtas (papildu) periodisko veselības pārbaudi veic:

1. ja ir pamats domāt, ka nodarbinātajam ir kāda no šajos noteikumos minētajām kontrindikācijām;

2. ja arodslimību ārsts uzskata, ka šāda veselības pārbaude ir nepieciešama pēc tam, kad nodarbinātajam ir bijusi vismaz 30 dienu darbnespēja slimības dēļ;

3. ja noticis nelaimes gadījums darbā;

4. ja nodarbinātais ticis atsaukts no pienākumu veikšanas drošības apsvērumu dēļ;

5. reizi gadā vai citā ārsta noteiktā termiņā veic arodslimību ārsts un oftalmologs, ja izmeklējamā persona lieto kontaktlēcas vai brilles vai tai ir lēcu implanti, bijusi keratomija vai keratektomija;

6. ja arodslimību ārsts uzskata, ka nodarbinātā veselības stāvokļa dēļ nepieciešams palielināt pārbaužu biežumu

arodslimību ārsts, oftalmologs, otorinolaringologs, ķirurgs, neirologs, psihiatrs, psihologs**, narkologs, ginekologs dzemdību speciālistslogopēds1. vispārējā medicīnas izmeklēšana (tai skaitā vispārēja apskate, asinsspiediena noteikšana u.c.);

2. redzes pārbaude, tai skaitā krāsu uztveres noteikšana (pārbaudei izmantot atzītu testu, piemēram, Išihara krāsu atšķiršanas tabulas, kā arī, ja nepieciešams, citu atzītu testu), krāsu signālu atpazīstamības noteikšana (pārbaude balstīta tikai uz krāsu, nevis salīdzināmo atšķirību atpazīšanu), kontrastjutības pārbaude, acs iekšējā spiediena mērījumi, redzes lauka noteikšana, acs dibena izmeklēšana, binokulārās redzes pārbaude;

3. dzirdes pārbaude, audiometrija;

4. vestibulārā aparāta izmeklēšana;