Ķemeru nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi

6. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Nacionālā parka teritorijā aizliegts:

6.1. zemes īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem savā īpašumā vai valdījumā esošajā nekustamajā īpašumā ierobežot nacionālā parka apmeklētāju pārvietošanos pa ceļiem un takām, kas paredzētas nacionālā parka un tajā esošo publiski pieejamo dabas tūrisma un izziņas objektu apskatei;

6.2. pārvietoties ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, tai skaitā automašīnām, traktortehniku, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, mopēdiem un sniega motocikliem ārpus ceļiem un dabiskām brauktuvēm (ne vairāk kā četrus metrus plata neizbūvēta brauktuve meža vai lauksaimniecības zemes apsaimniekošanas un aizsardzības vajadzībām), kā arī pa pludmali, kāpām un purviem, izņemot gadījumus, ja pārvietošanās ir saistīta ar šo teritoriju apsaimniekošanu, uzraudzību vai valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu, vai cilvēku glābšanas un meklēšanas darbiem;

6.3. pārvietoties pa virszemes ūdensobjektiem ar jebkādiem kuģošanas līdzekļiem, kurus darbina iekšdedzes dzinēji, izņemot pārvietošanos:

6.3.1. kas saistīta ar šo teritoriju uzraudzību vai valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu, vai cilvēku glābšanas un meklēšanas darbiem;

6.3.2. pa Lielupi;

6.3.3. ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju:

6.3.3.1. zinātniskās izpētes un monitoringa nolūkos;

6.3.3.2. ekosistēmu, īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai un saglabāšanai nepieciešamo pasākumu īstenošanai;

6.4. veikt darbības, kas būtiski pārveido ainavu un tās elementus, izmaina kultūrvēsturiskās vides īpatnības. Aizliegums neattiecas uz īpaši aizsargājamo biotopu un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu atjaunošanas pasākumiem, kuru veikšanai ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja;

6.5. veikt darbības, kas ietekmē ārstnieciskā sulfīdā minerālūdens un ārstniecisko dūņu atradņu veidošanās procesus;

6.6. dedzināt sausās zāles, virsāju un niedru platības, kā arī meža zemsedzi. Aizliegums neattiecas uz īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanas pasākumiem, kuru veikšanai ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja un par kuriem ir rakstiski informēta par ugunsdrošību un ugunsdzēsību atbildīgā institūcija;

6.7. lasīt ogas un sēnes, iegūt sūnas un ķērpjus, bojājot vai iznīcinot zemsedzi;

6.8. audzēt ģenētiski modificētus kultūraugus;

6.9. izmantot citzemju sugas meža atjaunošanā un ieaudzēšanā;

6.10. reģistrēt plantāciju mežu, izņemot plantāciju mežu neitrālajā zonā;

6.11. lietot minerālmēslus un ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus mežaudzēs, izņemot repelentus pārnadžu atbaidīšanai un feromonus koku stumbra kaitēkļu ierobežošanai;

6.12. ierīkot atkritumu poligonus;

6.13. meža zemēs ierīkot jaunas un paplašināt esošās iežogotās platības dzīvnieku audzēšanai un turēšanai nebrīvē, izņemot meža ganības;

6.14. meža zemēs ierīkot un uzturēt sietveida vai stiepļveida nožogojumus, kuri redzamības palielināšanai nav apzīmēti, izmantojot dzīvniekiem pamanāmus materiālus (piemēram, zarus vai lentes);

6.15. rīkot medības ar dzinējiem vai traucēšanu no 1. februāra līdz 15. oktobrim, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams dzīvnieku slimību un epizootiju apkarošanai vai izplatības draudu novēršanai;

6.16. medībās izmantot svinu saturošu munīciju;

6.17. zvejot ar tīkliem un murdiem, izņemot zveju īpašos nolūkos un zinātniskās izpētes nolūkos;

6.18. nodarboties ar zemūdens medībām, izņemot ūdenstilpes, kurām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par licencēto makšķerēšanu, licencēto vēžošanu un licencētajām zemūdens medībām ir izstrādāts licencēto zemūdens medību nolikums vai licencētās makšķerēšanas nolikums, kurā ir paredzētas zemūdens medības;

6.19. atsveķot kokus;

6.20. veidot mežā kokmateriālu treilēšanas un pievešanas ceļus taisnās līnijās;

6.21. veikt kokmateriālu ķīmisko apstrādi ārpus šim nolūkam īpaši ierīkotām vietām, kuru ierīkošanai saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja;

6.22. veikt mežsaimniecisko darbību (izņemot meža nekoksnes vērtību ieguvi) šādās vietās:

6.22.1. ozolu, ošu, liepu, kļavu, vīksnu un gobu tīraudzēs un mistrotās mežaudzēs, ja koku sugu īpatsvars audzes sastāvā pārsniedz 50 procentus;

6.22.2. upju un ezeru krastos, senkrastos un gravās, kur nogāzes slīpums pārsniedz 25 grādus;

6.22.3. upju un ezeru palienēs;

6.22.4. īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnēs un īpaši aizsargājamos biotopos, kas norādīti meža apsaimniekošanas plānā;

6.23. cirst šādus augošus kokus:

6.23.1. priedes, kas vecākas par 140 gadiem vai kuru caurmērs 1,30 metru augstumā virs koka sakņu kakla pārsniedz 65 centimetrus;

6.23.2. egles, kas vecākas par 120 gadiem vai kuru caurmērs 1,30 metru augstumā virs koka sakņu kakla pārsniedz 70 centimetrus;

6.23.3. ošus, kas vecāki par 100 gadiem vai kuru caurmērs 1,30 metru augstumā virs koka sakņu kakla pārsniedz 60 centimetrus;

6.23.4. liepas, kas vecākas par 100 gadiem vai kuru caurmērs 1,30 metru augstumā virs koka sakņu kakla pārsniedz 30 centimetrus;

6.23.5. bērzus, kas vecāki par 100 gadiem vai kuru caurmērs 1,30 metru augstumā virs koka sakņu kakla pārsniedz 65 centimetrus;

6.23.6. melnalkšņus, kas vecāki par 80 gadiem vai kuru caurmērs 1,30 metru augstumā virs koka sakņu kakla pārsniedz 45 centimetrus;

6.23.7. apses, kas vecākas par 80 gadiem vai kuru caurmērs 1,30 metru augstumā virs koka sakņu kakla pārsniedz 80 centimetrus;

6.23.8. ozolus, kas vecāki par 100 gadiem;

6.24. mežaudzēs cirst sausus kokus, kuru caurmērs 1,30 metru augstumā virs koka sakņu kakla pārsniedz 50 centimetrus;

6.25. mežaudzēs izvākt kritušus kokus, kuru diametrs resnākajā vietā pārsniedz 50 centimetrus, bet valsts un pašvaldību valdījumā esošajos mežos 36 centimetrus.

7