11. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
Izmaksas starp siltumenerģiju, koģenerācijas elektroenerģiju un kondensācijas režīmā ražoto elektroenerģiju sadala shēmā 'Izmaksu sadalīšana" attēlotajā kārtībā:
11.1. pieņem, ka koģenerācijas iekārtās ražotās siltumenerģijas kurināmā izmaksas ir tādas pašas, kādas būtu katlumājā, kuras neto lietderības koeficients nav mazāks par 92%, ja par kurināmo izmanto gāzi vai šķidro kurināmo, un nav mazāks par 85%, ja izmanto cieto kurināmo. Ja ar koģenerācijas iekārtu aizstāj katlu iekārtu, kurā lietderības koeficients ir lielāks par 92%, ja par kurināmo izmantoja gāzi vai šķidro kurināmo, vai attiecīgi par 85%, ja izmantoja cieto kurināmo, tad aprēķinos izmanto šos lielākos lietderības koeficientus;
11.2. siltuma maksimumslodžu katlu iekārtu ražotās siltumenerģijas, kura nav koģenerācijas siltums, kurināmā izmaksas nosaka, izmantojot katlu iekārtu faktiskos lietderības koeficientus, kas noteikti, lietojot mērījumos iegūtus datus par kurināmā patēriņu un saražoto siltumenerģijas daudzumu vai iekārtu tehnisko dokumentāciju;
11.3. kopējās kurināmā izmaksas siltumenerģijas ražošanai, kuras nosaka kā koģenerācijas iekārtu un siltuma maksimumslodžu katlu iekārtu kurināmā izmaksu summu, izdala ar kopējo no koģenerācijas stacijas pārdoto siltumenerģijas daudzumu, iegūstot koģenerācijas stacijas ražotās siltumenerģijas kurināmā izmaksas uz vienu ražotās siltumenerģijas vienību;
11.4. pārējās kurināmā izmaksas attiecina uz elektroenerģiju. Ja koģenerācijas staciju ir iespējams darbināt vienlaikus koģenerācijas un kondensācijas režīmā, tad koģenerācijas elektroenerģijas kurināmā izmaksas aprēķina, izmantojot koģenerācijas elektroenerģijas ražošanas lietderības koeficientu;
11.5. pašpatēriņa elektroenerģijas ražošanas kurināmā izmaksas starp siltumenerģiju, koģenerācijas un kondensācijas režīmā ražoto elektroenerģiju sadala proporcionāli šo enerģijas daudzumu īpatsvaram kopējā daudzumā. Pirktās elektroenerģijas, ūdens un ķimikāliju izmaksas sadala starp siltumenerģiju, koģenerācijas režīmā un kondensācijas režīmā ražoto elektroenerģiju proporcionāli minēto enerģijas daudzumu īpatsvaram;
11.6. pastāvīgās izmaksas, kuras ir tieši atkarīgas no kapitālieguldījumu lieluma siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanas iekārtās, starp siltumenerģiju un elektroenerģiju sadala proporcionāli siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai nepieciešamo kapitālieguldījumu īpatsvaram kopējos koģenerācijas stacijas kapitālieguldījumos;
11.7. pastāvīgās izmaksas, kuras ir daļēji atkarīgas no kapitālieguldījumu lieluma siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanas iekārtās un daļēji arī no saražotajiem siltumenerģijas un elektroenerģijas daudzumiem, starp siltumenerģiju un elektroenerģiju sadala pēc attiecības, kur vienlaikus ņem vērā gan siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai nepieciešamo kapitālieguldījumu īpatsvaru kopējos koģenerācijas stacijas kapitālieguldījumos, gan realizētās siltumenerģijas un saražotās elektroenerģijas apjomus;
11.8. koģenerācijas iekārtā un siltuma maksimumslodžu katlu iekārtās, siltumenerģijas ražošanai nepieciešamos kapitālieguldījumus, kuri nav paredzēti koģenerācijas siltumenerģijas ražošanai, nosaka kā kapitālieguldījumus, kas būtu nepieciešami, ja siltumenerģijas ražošanai tiktu būvēta jauna katlumāja ar ūdenssildāmajiem katliem ar kurināmo, kādu izmanto attiecīgi koģenerācijas iekārtas un siltuma maksimumslodžu katlu iekārtas, ņemot vērā attiecīgo iekārtu jaudas un summējot minētos kapitālieguldījumus. Iegūtos siltumenerģijas ražošanai nepieciešamos kapitālieguldījumus attiecina uz kopējiem kapitālieguldījumiem koģenerācijas stacijas celtniecībā;
11.9. uz siltumenerģijas ražošanu attiecināmās pastāvīgās izmaksas iegūst, summējot divas pastāvīgo izmaksu daļas. Pirmo pastāvīgo izmaksu daļu iegūst, pastāvīgās izmaksas, kuras ir tieši atkarīgas no kapitālieguldījumu lieluma siltumenerģiju un elektroenerģiju ražojošās iekārtās (pamatlīdzekļu nolietojums, aizņēmuma pamatdaļas maksājums, procentu maksājums), reizinot ar aprēķināto siltumenerģijas ražošanas iekārtu kapitālieguldījumu īpatsvara rādītāju. Otro pastāvīgo izmaksu daļu iegūst, reizinot pastāvīgās izmaksas, kuras ir daļēji atkarīgas no kapitālieguldījumu lieluma siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanas iekārtās un daļēji arī no saražotajiem siltumenerģijas un elektroenerģijas apjomiem, ar rādītāju, kur vienlaikus ņem vērā gan siltumenerģijas un ražošanai nepieciešamo kapitālieguldījumu īpatsvaru kopējos koģenerācijas stacijas kapitālieguldījumos, gan realizētās siltumenerģijas daudzumu;
11.10. pārējās pastāvīgās izmaksas attiecina uz elektroenerģiju, tās sadalot starp koģenerācijas un kondensācijas režīmā ražoto elektroenerģiju proporcionāli attiecīgajā režīmā saražotās elektroenerģijas īpatsvaram kopējā elektroenerģijas daudzumā;
11.11. lai siltumenerģijas un koģenerācijas režīmā ražotās elektroenerģijas tarifa aprēķins nebūtu atkarīgs no kondensācijas režīmā ražotās elektroenerģijas pārdošanas cenas, koģenerācijas stacijām, kuras paredzēts darbināt arī kondensācijas režīmā, peļņas vai zaudējumu un naudas plūsmas aprēķinus veic siltumenerģijas un koģenerācijas elektroenerģijai, neietverot ienākumus un izmaksas, kuras saistītas ar kondensācijas režīmā ražoto elektroenerģiju;
11.12. aprēķinot kopkapitāla rentabilitāti, izmanto uz siltumenerģiju un koģenerācijas elektroenerģiju attiecināmo gada vidējo kopkapitāla vērtību un peļņu pirms procentiem un nodokļiem;
11.13. siltumenerģijas un koģenerācijas elektroenerģijas tarifu aprēķina, kopējās izmaksas, nodokļus un nepieciešamo neto peļņu dalot ar attiecīgo pārdoto enerģijas daudzumu. Aprēķinu veic iterācijas ceļā, sākumā pieņemtās cenu vērtības ievada peļņas vai zaudējumu aprēķina tabulā un maina pieņemtās cenu vērtības līdz tās sakrīt ar tarifu aprēķinā iegūtajām ar nosacījumu, ka kopkapitāla rentabilitāte atbilst nepieciešamajai vērtībai;
11.14. koģenerācijas stacijai, kurā ražo siltumenerģiju un elektroenerģiju tikai koģenerācijas režīmā, aprēķinot tarifu tikai ražotajai siltumenerģijai, izmaksu pārdale starp elektroenerģiju un siltumenerģiju pēc iepriekšminētās kārtības nav nepieciešama. Aprēķinātajā tarifu projektā ietver ienākumus par pārdoto elektroenerģijas pārpalikumu, izmantojot koģenerācijas stacijai noteikto iepirkuma tarifu vai vienošanās cenu. Siltumenerģijas tarifu projektu aprēķina tā, lai kopējie ienākumi no elektroenerģijas un siltumenerģijas pārdošanas nepārsniedz metodikā noteikto kopkapitāla rentabilitātes vērtību. Koģenerācijas stacijā saražotās siltumenerģijas tarifs nedrīkst būt augstāks par siltumenerģijas cenas etalonu;
11.15. (svītrots ar SPRK padomes 19.02.2015. lēmumu Nr.1/5);
11.16. ja elektroenerģijas cenu nosaka saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 10.marta noteikumu Nr.221 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā" (turpmāk Noteikumi Nr.221) 52.punktu un 55.punktu, siltumenerģijas tarifu aprēķina saskaņā ar metodikas 34.1, 34.2 un 33.punktā noteiktajiem nosacījumiem un 34.punktā noteikto kārtību ciktāl 34.1 un 34.2 punktā nav noteikts citādi.
13
(Grozīts ar SPRK padomes 27.09.2013. lēmumu Nr. 1/16; SPRK padomes 19.02.2015. lēmumu Nr.1/5)