19. pants

Atsevišķu 1.tabulas rindu skaidrojumi:

22

19.1. tabulas rinda 18.2 ietver arī tvaika katlus gadījumos, kad tos izmanto kā siltuma maksimumslodžu katlu iekārtas;

19.2. tabulas rinda 18.3 norāda koģenerācijas stacijas kopējo uzstādīto bruto elektrisko jaudu, tai strādājot koģenerācijas režīmā;

19.3. tabulas rinda 18.4 norāda koģenerācijas stacijas kopējo uzstādīto neto elektrisko jaudu, tai strādājot koģenerācijas režīmā;

19.4. tabulas rinda 18.5 koģenerācijas stacijas uzstādītā bruto siltuma jauda bez siltuma maksimumslodžu katlu iekārtu jaudām;

19.5. tabulas rinda 18.6 lietotājam nodotā siltuma jauda, kuru var nodrošināt koģenerācijas iekārtas koģenerācijas režīmā;

19.6. tabulas rindas 18.7., 18.8 siltuma maksimumslodžu katlu iekārtu kopējās uzstādītās bruto jaudas;

19.7. tabulas rinda 18.9 kurināmā izmantošanas lietderības koeficients, kas noteikts saskaņā ar koģenerācijas stacijas projektu vai iekārtu dokumentāciju, koģenerācijas stacijai strādājot koģenerācijas režīmā. To nosaka kā attiecību starp izstrādātās (bruto) elektroenerģijas un lietotājam pārdotās siltumenerģijas apjomu summu un elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanai patērēto pēc kurināmā zemākā sadegšanas siltuma noteikto siltumenerģiju;

19.8. tabulas rinda 18.10 bruto elektriskās un lietotājam nodotās siltuma jaudas attiecība koģenerācijas režīmā, kas noteikta saskaņā ar koģenerācijas stacijas projektu vai iekārtu dokumentāciju;

19.9. tabulas rinda 18.11 pieņem ne mazāku kā 92%, ja koģenerācijas iekārtās izmanto dabasgāzi vai šķidro kurināmo, un ne mazāku kā 85%, ja tās izmanto cieto kurināmo;

19.10. tabulas rinda 18.12 pastāvīgs lielums neatkarīgi no koģenerācijas režīmā ražotās elektroenerģijas īpatsvara kopējā ražotās elektroenerģijas apjomā;

19.11. tabulas rinda 18.13 faktiskais siltuma maksimumslodžu katlu iekārtu vidējais neto lietderības koeficients gadā;

19.12. tabulas rinda 18.14,18.15 norāda cietā kurināmā zemāko sadegšanas siltumu, pie kura nosaka cietā kurināmā pirkšanas līgumcenu, norāda dabasgāzes iepriekšējā perioda faktisko zemāko sadegšanas siltumu. 18.15, 18.17, 18.19 attiecas uz siltuma maksimumslodžu katlu iekārtām;

19.13. tabulas rinda 18.20 kopējie kapitālieguldījumi, kas nepieciešami, lai koģenerācijas stacijā varētu sākt darbību, atskaitot apgrozāmos līdzekļus darbības sākšanai un celtniecības laikā uzkrātos procentu maksājumus. Komersants iesniedz detalizētu ieguldījumu pārskatu. Koģenerācijas staciju, kuru ekspluatācija sākta pirms 1990.gada, 18.20 rindas vērtību aprēķina pēc formulas:

K = ĪKE x EJUBRUTO + ĪKŪK x QJŪKBRUTO

19.14. tabulas rinda 18.21 koģenerācijas stacijas, kuru ekspluatācija sākta pirms 1990.gada, ievieto 853,7;

19.15. (svītrots ar SPRK padomes 19.02.2015. lēmumu Nr.1/5);

19.16. tabulas rinda 18.23 ja koģenerācijas iekārtās izmanto dabasgāzi, nosaka pēc šādas formulas:

ĪKKOĢ = 32.631 x QJUBRUTO 0.0377 ;

ja koģenerācijas iekārtās izmanto šķidro kurināmo, nosaka pēc šādas formulas:

ĪKKOĢ = 34.589 x QJUBRUTO 0.0377 ;

ja koģenerācijas iekārtās izmanto cieto kurināmo, nosaka pēc šādas formulas:

ĪKKOĢ = 16.194 x LN(QJUBRUTO)+121.035, kur LN(QJUBRUTO) naturālais logaritms no QJUBRUTO ;

19.17. tabulas rinda 18.24 izmanto tās pašas formulas, kuras rindai 18.23, QJUBRUTO vietā izmantojot siltuma maksimumslodžu katlu iekārtu uzstādīto bruto siltuma jaudu QJŪKBRUTO;

19.18. tabulas rinda 18.26 attiecas uz siltuma maksimumslodžu katlu iekārtām;

19.19. tabulas rinda 18.28 izmanto koģenerācijas stacijās, kuras būvējot ir uzstādītas koģenerācijas iekārtas un siltuma maksimumslodžu iekārtas;

19.20. tabulas rinda 18.29 izmanto koģenerācijas stacijās, kuras būvējot ir uzstādītas tikai koģenerācijas iekārtas, un tiek izmantotas esošās siltuma maksimumslodžu iekārtas. K ir kopējie kapitālieguldījumi koģenerācijas iekārtās un nepieciešamajās papildiekārtās, lai koģenerācijas stacijā varētu sākt darbu. Ja šīs siltuma maksimumslodžu iekārtas ekspluatācija sākta pēc 1990.gada, KQŪK un atbilstoši KQ noteikšanai (1.27 poz.) var izmantot faktiskos sākotnējos kapitālieguldījumus siltuma maksimumslodžu iekārtās;

19.21. tabulas rinda 18.30 izmanto koģenerācijas stacijās, kuras būvējot ir uzstādītas tikai tvaika turbīnas, un tiek izmantoti esošie tvaika katli un esošās siltuma maksimumslodžu iekārtas. K ir kopējie kapitālieguldījumi koģenerācijas iekārtās un nepieciešamajās papildiekārtās, lai koģenerācijas stacijā varētu sākt darbu, bet KQ =3.07 x KQŪK. Ja šo tvaika katlu un siltuma maksimumslodžu iekārtu ekspluatācija sākta pēc 1990.gada, KQŪK un atbilstoši KQ noteikšanai var izmantot faktiskos kopējos sākotnējos kapitālieguldījumus tvaika katlos un siltuma maksimumslodžu iekārtās, KQ vietā ievietojot minēto kapitālieguldījumu summu;

19.22. kad nav nepieciešama ražošanas izmaksu sadale starp elektroenerģiju un siltumenerģiju, tabulas rindas 18.23 18.31 neizmanto;

19.23. tabulas rinda 18.32 ekonomiski pamatotais koģenerācijas stacijas minimālais darba stundu skaits ir 6500, jo, samazinoties darba stundu skaitam, zūd koģenerācijas stacijas ekonomiskais ieguvums efektivitāte saglabājas tikai mainīgajām izmaksām, taču pastāvīgās izmaksas ir konstantas un nav atkarīgas no darba stundu skaita, tāpēc ekonomiskā ziņā koģenerācijas stacijas izmantošana rada problēmas komersantam konkurēt enerģijas tirgū, jo veidojas augsts fiksēto izmaksu īpatsvars uz saražotās enerģijas vienību;

19.24. tabulas rindas 18.32 18.34 aprēķina tikai koģenerācijas stacijām ar jaudu līdz četriem megavatiem;

19.25. tabulas rindas 18.34, 18.37 formulas ir lineāras sakarības starp kopkapitāla rentabilitāti un peļņas aprēķina (rentabilitātes) koeficientu, kuras iegūtas matemātiskas modelēšanas rezultātā;

19.26. tabulas rindas 18.35 18.37 aprēķina tikai koģenerācijas stacijām ar jaudu virs četriem megavatiem.

(Grozīts ar SPRK padomes 19.02.2015. lēmumu Nr.1/5)