Latvijas atvērto datu stratēģija

3. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-17

Datos un tehnoloģijās balstītu inovāciju attīstība un to

komercializācija.

Memoranda ietvaros ir paplašināts atveramo datu kopu skaits,

uzlabota Latvijas pozīcija Eiropas datu atkalizmantošanas indeksa

rādītājos 2017.gadā atvērts Latvijas Universitātes un kompānijas

Microsoft inovāciju centrs "LuMic". Ekonomikas

ministrijas vadībā, no 2018. gada vasaras, kad tika īstenota

pirmā dizaina darbnīca, līdz pat šim brīdim norit aktīvs darbs

pie biomedicīnas ekosistēmas sadarbības platformas izveides,

aktīvi iesaistot un komunicējot ar nozares līderiem Latvijā un

pasaulē.

Valsts un uzņēmēju un biedrību sadarbība ir pierādījusi, ka

apvienojot resursus, ir vieglāk sasniegt vēlamo rezultātu,

veicināt citu iestāžu darbinieku, politiķu izpratni par atvērto

datu nozīmību starpiestāžu darbībā un datu nozīmei uzņēmēju

darbības efektivitātes paaugstināšanā un jaunu produktu izstrādē.

Jo vairāk jaunu datu pielietojumu uzņēmēji radīs, jo vieglāk būs

pierādīt valsts iestādes atvērt to rīcībā esošos datus.

Lai valsts pārvaldē sekmētu koordinētu atvērto datu

izmantošanu un kopējo atvērto datu koncepta pilnveidi,

nepieciešams noteikt par valsts pārvaldes rīcībā esošo datu jomas

atbildīgo iestādi. Ņemot vērā, ka atvērto datu joma līdz šim ir

bijusi VARAM iniciēta joma, tiks sagatavoti grozījumi Ministru

kabineta 2011.gada 29.marta noteikumos Nr.233 "Vides

aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas nolikums",

precizējot ministrijas kompetences, papildinot tās ar atvērto

datu politikas jomas koordinācijas lomu.

Nīderlandē atvērto datu koordinējošā struktūrvienība reizi

ceturksnī nevalstiskajām organizācijām organizē pasākumus, kuru

laikā tiek veidota atgriezeniskā saite, lai iesaistītajām pusēm

veidojas un nostiprinās izpratne par atvērto datu nozīmību. Šajos

pasākumos arī tiek konkretizēts, papildināts publiskojamo datu

kopu saraksts78.Svarīgs aspekts datu kvalitātes

nodrošināšanā ir arī publiskās pārvaldes darbinieku izglītošanā

atvērto datu jomā. Jo zinošāki un izglītotāki būs datu

publicētāji, jo publicētie dati atbildīs datu galaizmantotāju

vajadzībām un ekspektācijām. Eiropas Savienības dalībvalstīs ir

dažādas pieejas valsts iestāžu darbinieku izglītošanā atvērto

datu jomā - Bulgārijā katru mēnesi tiek rīkoti vienas dienas

pamācības kursi, Kiprā gada ietvaros tiek organizētas divas

apmācību darbnīcas, kurā dalībnieki darbā ar atvērtajiem datiem

iegūst praktiskas iemaņas.

5.4.2. Valsts pārvaldes iestāžu savstarpējā sadarbība

Papildus tam, ka dati tiek atvērti, lai tos izmantotu nozare,

pētnieki un iedzīvotāji kopumā, vieni no pamata datu

atkalizmantotājiem ir pašas publiskās iestādes. Publiskās

iestādes datus var izmantot, lai uzlabotu iestādes efektivitāti,

sniegtu labākus pakalpojumus, izstrādātu normatīvos aktus, kas ir

balstīti uz datiem (pētījumiem), kā arī pastiprinātu iedzīvotāju

iesaisti lēmumu pieņemšanā. Atvērto datu izmantošana padziļinātā

izpētē, pārraudzībā vai prognozēšanā sniedz labas pārvaldības

potenciālu, kā arī spēj veicināt ekonomisko un sociālo

attīstītību reģionos. Piemēram, tādam mērķim Francija ir iecēlusi

galveno datu inspektoru Eiropā (Chief Data Officer in Europe),

kurš ir atbildīgs par datu pārvaldību, ieskaitot atvērto datu

izmantošanas stimulēšanu visā publiskajā

administrācijā.79 Apvienotajā Karalistē tiek vadīta

valdības pieeja atvērto datu pieejamībā un izmantošanā, īpaši

saistībā ar datu izmantošanu labāku lēmumu pieņemšanā.

Lai pastiprinātu datu atkalizmantošanu publiskā sektora

iestādēs, tādējādi uzlabojot publiskā sektora darbību,

vajadzīgs:

• izveidot rīkus datu izmantošanai kā empīrisku atbalstu

valsts politikas izstrādes procesā;

• nodrošināt personas, slepenu un konfidenciālu datu privātumu

un aizsardzību;

• iedrošināt privāto sektoru sniegt datus.

Premjerministra vadītajā Informācijas sabiedrības padomē

jautājums par datu apmaiņu starp valsts pārvaldes iestādēm ir

skatīts vairākkārt un no dažādiem skatpunktiem80.

Informācijas sabiedrības padomes sēdēs datu atkalizmantošanas

jautājuma izskatīšanu ir iniciējusi LATA, Latvijas Komercbanku

asociācija (tagad Finanšu nozares asociācija), norādot uz resursu

optimizācijas iespējām un ieguvumiem valsts budžetā.

Eiropas Savienības fondu projektu specifiskajos atbalsta mērķa

īstenošanas noteikumos81 tiek paredzēts, ka viens no

pasākuma mērķiem ir radīt priekšnosacījumus publiskās pārvaldes

rīcībā esošās informācijas izmantošanai ārpus publiskā sektora.

Attiecīgi viena no atbalstāmajām aktivitātēm ir datu

atkalizmantošana.

Attēls Nr.2

Avots: valsts kontroles 2017.gada revīzijas ziņojums

"Vai valsts pārvalde efektīvi rīkojas ar uzkrāto

informāciju"

Kā redzams attēlā Nr.282, starpiestāžu datu apmaiņa

joprojām nereti notiek izmantojot datņu transportēšanas serverus,

e-pastus, datu nesēju vai papīra formā. Galvenās grūtības datu

apmaiņas sistēmas izveidei starp iestādēm meklējamas nevis

tehniskajā risinājumā, bet gan iestāžu nepietiekamajā motivācijā

sniegt to rīcībā esošos datus citām iestādēm.

Praksē nereti starpiestāžu datu apmaiņas process no tā

izveides viedokļa ir nesamērīgi laikietilpīgs. Lai gan iestādes

apzinās, ka savstarpēja datu apmaiņa sekmētu un efektivizētu to

darbību, pārāk liels uzsvars tiek likts uz savstarpējās

informācijas apmaiņas juridisko aspektu, norobežojoties no

tehniskā risinājuma iespējām un kā tehniskais risinājums

kompensētu izveidotajā risinājumā veiktās investīcijas.

Publiskajā pārvaldē tikai atsevišķos izņēmuma gadījumos tiek

nodrošinātas atvērto datu izmantošanas iespējas. Nodrošinot

valsts rīcībā esošo datu brīvu pieejamību, tiktu radīti

priekšnoteikumi privātā, nevalstiskā un zinātniskā sektora

iespējamai sadarbībai, kas balstītos uz publiskās pārvaldes

radītiem datiem. Tā rezultātā tiktu radītu jauni e-pakalpojumi un

jau esošo e-pakalpojumu attīstība, kā arī iespēja pastarpinātai

situācijas analīzei un izpētei, tādejādi sekmējot valsts

ekonomisko izaugsmi, efektivitāti, kā arī sociālo procesu

modelēšanu un paredzēšanu nākotnē.

Valsts Kontrole83 arī norāda, ka lai gan valsts

pārvaldē nav panākta visaptveroša datu apmaiņa starp iestādēm,

nākamais izaicinājums ir valsts pārvaldes rīcībā esošo datu

atvēršana, padarot publiskos reģistros uzkrāto informāciju

pieejam ikvienam, tajā skaitā arī citām iestādēm. Lai

starpiestāžu savstarpējā datu apmaiņa būtu efektīva, datiem jābūt

korektiem, mašīnlasāmā formātā, savstarpēji savietojamiem un pēc

iespējas aktuālākiem.

VARAM 2018.gadā apmeklējot ministrijas ar informatīvajiem

semināriem par Latvijas Atvērto datu portālu, aicināja visas

ministrijas un to padotības iestādes publicēt Atvērto datu

portālā pēc iespējas vairāk datus. Ņemot vērā, ka atvērto datu

koncepts Latvijā ir samērā jauns un iestāžu darbiniekiem trūkst

izpratnes par to, ir nepieciešams veikt praktiskās nodarbības

valsts pārvaldes darbiniekiem.