5. pants

DARBĪBAS VIRZIENI

5.1. DARBĪBAS VIRZIENS - ATVĒRTO

DATU PIEEJAMĪBAS PIEAUGUMS

5.1.1. Atvērts pēc noklusējuma

Latvija ir starp tām Eiropas Savienības valstīm, kas strauji

virzās uz priekšu brīvi pieejamu valsts pārvaldes datu

nodrošināšanā - pašlaik Latvija ir augstajā 12. vietā ES datu

atkalizmantošanas indeksā. Sabiedrības rīcībā pašlaik ir virkne

valsts atvērto datu resursu. Tas ir līdz galam neapgūts

informācijas avots studentiem, pētniekiem, žurnālistiem,

iedzīvotājiem un uzņēmējiem. To potenciāla izmantošana ļautu

radīt jaunas inovācijas, tostarp dažādus digitālos risinājumus,

un samazināt administratīvo slogu.

Starptautiskā atvērto datu harta rekomendē organizācijām

vadīties pēc principa "Atvērts pēc noklusējuma" (angļu

val. "Open by default") - atvērt visus datus,

kuri atbilst šim principam (t.i. kuriem nav iemesli, kuru dēļ tos

nedrīkst publicēt)57. Kopš 2017.gada kopumā 17 Eiropas

Savienības dalībvalstis ir pilnveidojušas to atvērto datu

politikas. Pārsvarā šo dalībvalstu pieeja ir bijusi, ka papildus

esošajiem datiem, tās nosaka konkrētus datus vai jomas, kurām

jābūt pieejamām mašīnlasāmā formātā58.

Atvērto datu pieeja ir īpaši nozīmīga publiskajā sektorā

(valsts un pašvaldību iestādēs, kultūras institūcijas, u.c.), kur

tiek radīts, apstrādāts un izmantots liels apjoms dažādas

sabiedrībai aktuālas informācijas. Ieteicamais veids, kā

nodrošināt šīs informācijas atkalizmantošanu, ir to publicēt

atvērto datu formā59. Ņemot vērā, ka dati kalpo par

izejas punktu daudziem valsts un pašvaldību un arī privātā

sektora pakalpojumiem, ir būtiski tos padarīt pieejamus pēc

iespējas plašākai sabiedrības daļai. 2018.gadā 25 ES dalībvalstīs

spēkā esošie Atvērto datu normatīvie dokumenti nosaka atsevišķus

kritērijus, gadījumus, kad iestādes datus var nepublicēt. Šiem

izņēmumiem jābūt izskaidrotiem un pamatotiem60.

Princips "Atvērts pēc noklusējuma" sekmēs

pakalpojumu pieejamību starp iestādēm, jo to rīcībā esošie dati

sekmētu datu un informācijas pieejamību citām iestādēm. Iestāžu

rīcībā esošo datu publicēšana sekmētu arī publisko pakalpojumu

pieejamību un dažādību, jo iestāžu rīcībā par datu subjektu

(izņemot fiziskas personas) būtu pieejami arī dati no citām

iestādēm61. VARAM pārraudzībā tiek veidota Valsts

informācijas resursu, sistēmu un sadarbspējas informācijas

sistēma (turpmāk - VIRSIS), kas aizstās esošo Valsts informāciju

sistēmu reģistru62. VIRSIS tvērumā ietilpst

informācijas par informācijas resursiem, tehnoloģiskajiem

resursiem un tehnoloģiskajiem pakalpojumiem apkopošana un datu

apskate un meklēšana reģistra pamatobjektu datos caur atvērto

datu portālu.

Reģistrējot iestāžu rīcībā esošo informāciju un veicot datu

klasifikāciju, tiks identificēti katras iestādes rīcība esošie

atveramie dati un iestādes tiks aicinātas sastādīt grafiku (trīs

iterāciju veidā) datu publicēšanai Atvērto datu portālā. VARAM šī

procesa laikā valsts pārvaldes iestādēm nodrošinās metodisko

atbalstu, lai datu publicēšanas radītu pēc iespējas mazāku

administratīvo slogu iestādēm un sekmētu arvien jaunu datu

publicēšanu atvērto datu portālā.

Lai nodrošinātu arvien jaunu, kvalitatīvu datu pieejamību,

kuri tiek regulāri atjaunoti, VARAM sekmēs datu aktualizāciju

Atvērto datu portālā. Iestādēm attīstot to rīcībā esošās

informācijas sistēmas, kā viena no funkcionalitātēm jāattīsta

regulāra datu aktualizācija Latvijas Atvērto datu portālā.

Princips "Atvērts pēc noklusējuma" sekmēs visu

atvērto datu atkalizmantošanas indeksa rādītājus, jo arvien jaunu

datu publicēšana veicinās gan specifiska normatīvā regulējuma

izstrādi, gan atvērto datu portāla pieejamību un lietojamību.

Datu pieejamība sekmēs arī datu ietekmes rādītājus, kā arī datu

kvalitāti - tieša atgriezeniskā saite no datu atkalizmantotājiem

veicinās datu kvalitāti un pastarpinātā veidā arī atgriezenisko

saiti par datu pielietojamības un izmantošanas nozīmību

sabiedrības vajadzībām, uzņēmumu piedāvāto produktu

daudzveidībā.

Princips "Atvērts pēc noklusējuma" sekmēs sadarbības

partneru, iedzīvotāju uzticības līmeni valsts pārvaldes iestādēm.

Atverot datus pēc iespējas īsākā laika posmā, tiktu sekmēts uz

datiem balstītas nācijas pamatprincips - uz datiem balstīta

lēmumpieņemšana. Datu publicēšana sekmētu gan iestāžu un to

sadarbības partneru, gan iedzīvotāju datu atkalizmantošanas

kultūru un motivāciju brīvi pieejamus datus publicēt mašīnlasāmā

formātā.

Tomēr organizāciju resursi ir ierobežoti un no finansiālā

viedokļa nav praktiski uzreiz atvērt visus iespējamos datus,

tādēļ datu atvēršanā ir jāvadās pēc datu prioritātēm (izvēlēties

datus, no kuru publicēšanas būs lielākie ieguvumi) un no tā cik

vienkārši vai sarežģīti ir padarīt datus pieejamus.

5.1.2. Savlaicīgu un visaptverošu atvērto datu pieejamība

"Atvērts pēc noklusējuma" sekmēs arī iestāžu darbību

efektivitāti, jo tiktu automatizēti datu ievākšanas un

publicēšanas procesi, tiktu pilnveidoti iestāžu iekšējie

regulējumi attiecībā uz informācijas apriti iestādē. Jau šobrīd

spēkā esošais normatīvais regulējums63 nosaka, ka

"iestāde tās rīcībā esošos atvērtos datus mašīnlasāmā formā

kopā ar metadatiem vai tikai datu kopas metadatus publicē

Latvijas Atvērto datu portālā (https://data.gov.lv)". Datu

publicēšana iespējami tuvu reāllaikam nozīmētu arī attiecīgas

investīcijas iestāžu infrastruktūrā - iestādēm būtu jāspēj

nodrošināt ne tikai datu publicēšanas iespējas, bet arī

tehnoloģiskais risinājums atkalizmantošanai. Papildus - iestādēm

būtu jāveic arī investīcijas savu darbinieku izglītošanai un

motivēšanai datus automatizētā veidā publicēt mašīnlasāmā

formātā.

Lai valsts pārvalde publicētu arvien vairāk tās rīcībā esošos

datus, pozitīvi vērtējama ir arī IKT nozares pārstāvju iesaiste

komunikācija ar iestādēm. VARAM, kā atbildīgā valsts iestāde

atvērto datu jomā, ir apzinājusi valsts tiešās pārvaldes iestāžu

plānus publicēt datus. Lai sekmīgāk virzītos uz arvien

kvalitatīvu un jaunu datu kopu atvērto datu portālā:

• Ir jāpārzina datu izmantotāju vajadzības;

• Ir jāturpina darbs pie sabiedrības, uzņēmēju, valsts iestāžu

darbinieku izglītošanas par atvērtajiem datiem;

• Jāapzina un iespēju robežās jānovērš datu publicēšanas

šķēršļi.

Publicējot arvien vairāk datus no maksimāli daudzām iestādēm

nav iespējams prognozēt pakalpojumus un produktus, kādus ir

iespējams radīt, izmantojot jau atvērtos datus. Arī pētniecībā,

izmantojot valsts iestāžu rīcībā esošos datus, var sekmēt dažādu

korelāciju noteikšanu un tas var rezultēties uz pierādījumiem

(datiem) balstītās rīcībpolitikas rekomendācijās.

Gadījumos, kad sākotnējā atvērto datu publicētāja rīcībā esošā

informācija satur fizisko personu datus un uz to attiecas tikai

fizisko personu datu aizsardzības jomu regulējošie normatīvie

akti, publicētie dati nevar saturēt nekādu fizisku personu

identificējošu informāciju, jeb informāciju, kas pieļauj tieši

vai pastarpināti identificēt kaut vienu konkrētu personu

konkrētajos datos. Piemēram, ja dati satur visus vienas ēkas

iedzīvotājus, tad personas vecums var norādīt uz konkrētu personu

konkrētās ēkas datos.

Latvijas Atvērto datu portāls (data.gov.lv) ir centrālā

atvērto datu publicēšanas vietne, kurā valsts pārvaldes iestādēm

jāpublicē to rīcībā esošie dati. Labā prakse ir izmantot Creative

Commons CC0 1.064 (Veltīšanai sabiedrības īpašumā)

publiskā īpašuma deklarācijas vai Creative Commons Attribution

4.0 (CC-BY 4.0) licences lokalizētās versijas vai, ja tādas nav

pieejamas, tad šo licenču starptautiskās versijas:

•

https://creativecommons.org/publicdomain/zero/1.0/deed.lv

• https://creativecommons.org/licenses/by/4.0/deed.lv

CC0 publiskā īpašuma deklarācija neuzliek nekādus

ierobežojumus datu lietošanai un atļauj brīvi rīkoties ar tiem,

savukārt CC-BY 4.0 licence prasa darbos, kas izmanto šos datus,

iekļaut atsauci uz datu avotu (sīkāk par to, ko šīs licences

atļauj vai aizliedz, skatīt to aprakstā (skat.augstāk)).

5.1.3. Salīdzināmi un savstarpēji savietojami atvērtie

dati

Atvērtie dati gala lietotājam ir vērtīgāki, ja tie to

izmantošanas paredzētajā laikā ir aktuāli. Ātra visaptverošu datu

publicēšana ir to izmantošanas panākumu potenciāla pamatā. Cik

iespējams, iestādēm jāsniedz dati sākotnējā, neapstrādātā

veidā.

Šobrīd notiek darbs pie Direktīvas65 grozījumu

izstrādes un tajos noteikts par pienākumu ES dalībvalstīm iespēju

robežās publicēt dinamiskos datus pēc iespējas īsākā laika

posmā.

Publicējot datus, nepieciešams noteikt un uzraudzīt publicēto

datu un metadatu kvalitāti, tādā veidā sekmējot atvērto datu

vērtību un to iespējamo pienesumu. Paaugstinot atvērto datu

kvalitāti un pierādot kvalitatīvu datu pienesumu, ir vieglāk

pamatot arvien jaunu datu publicēšanu kā vērtīgu un efektīvu

funkciju. Kvalitatīvas datu kopas sinerģijā ar konkrētiem to

izmantošanas piemēriem arī sekmētu Atvērto datu politikas

virzību.

Eiropas atvērto datu portāla 2018.gada apskatā par ES

dalībvalstu atvērto datu briedumu66 norādīts, ka, ja

iepriekšējos gados valstis fokusējās uz atvērto datu portālu

attīstību un to piepildīšanu ar datiem (kvantitatīvi), tad šobrīd

valstis sāk vairāk uzmanību pievērst publicēto datu kvalitātei.

Vadošās valstis atvērto datu politikā šobrīd izvērtē atvērto datu

ietekmi ar izmērāmiem rādītājiem, lai attīstītu datu publicēšanas

metodes, kā arī papildus pierādītu atvērto datu nozīmību.

Valsts pārvaldes rīcībā esošo datu publicēšanai ir vairāki

priekšnoteikumi:

• Tiem jābūt savietojamiem ar citiem valsts pārvaldes rīcībā

esošiem datiem;

• Tiem jābūt anonimizētiem;

• Tiem jābūt statistiskiem un uzticamiem;

• Tiem jābūt viegli pieejamiem (vienuviet);

• Tiem jāsekmē valsts pārvaldes darbības caurspīdīgums.

5.2. DARBĪBAS VIRZIENS - ATVĒRTO

DATU IZMANTOŠANAS PIEAUGUMS

5.2.1. Atvērto datu izmantojamības pieaugums

Labā prakse "Datu kritēriji" (angļu val.

"Data Criteria")67 definē kritērijus,

pēc kuriem prioritizēt datu atvēršanu, koncentrējot resursus

nozīmīgāko un vērtīgāko datu atvēršanai. Dati ir jānovērtē pēc to

atkārtotas izmantošanas iespējām, nozīmīguma datu publicētājiem

(piem., to publicēšana samazina izmaksas vai veicina sadarbību

organizāciju starpā) un nozīmīguma potenciālajiem datu

izmantotājiem.

Latvijā VARAM sadarbībā ar IKT nozares pārstāvjiem ir

sagatavojusi un iesniegusi Ministru kabinetā vairākus

informatīvos ziņojumus ar konkrētu datu publicēšanas aicinājumu.

Lai veicinātu citu iestāžu darbinieku izpratni par atvērto datu

sniegtajām iespējām, VARAM organizē regulārus informatīvus

seminārus, kuros iepazīstina un skaidro atvērto datu publicēšanas

nozīmi un aicina iestādes izmantot Latvijas Atvērto datu

portālu.

Publicējot valsts pārvaldes rīcībā esošos datus, valsts arī

sekmē atgriezeniskās saites nostiprināšanos ar uzņēmējiem un

pētniekiem. Gadījumā, ja valsts pārvaldes datos ir atrodamas

nepilnības vai dati ir neprecīzi, datu analītiķiem ir iespēja tos

atklāt un tādā veidā sekmēt labas pārvaldības principu

nostiprināšanos.

Datus ir vēlams publicēt pēc iespējas detalizētākā līmenī,

tomēr daži sabiedrībai noderīgi dati var ietvert ar personu

saistītus informāciju (piemēram, policijas izsaukumi u.c.).

Publicējot šādus datus, ir jāievēro fizisko personu datu

aizsardzības jomu regulējošo normatīvos aktu prasības, kā arī

attiecīgo jomu regulējošās normatīvo aktu prasības, kas dažos

gadījumos var noteikt publicēt plašāku informāciju nekā to nosaka

fizisko personu datu aizsardzības jomu regulējošie normatīvie

akti.

Lai varētu iegūt informāciju par datu nozīmīgumu to

izmantotājiem, ir jārada nosacījumi, lai potenciālie datu

izmantotāji varētu sazināties ar datu pārvaldītājiem un

publicētājiem. Datu interneta lapās, dokumentācijā un

mašīnlasāmajos metadatos ir jāiekļauj kontaktinformācija, ar

kuras palīdzību lietotāji var sazināties ar datu

publicētājiem68.

Lai iestādes nodrošinātu reāllaika datus atkalizmantošanai,

iestādēm sākotnēji nepieciešamas investīcijas API izstrādē, līdz

ar to nepieciešams veikt izglītojošu darbu iestāžu vadītājiem,

skaidrojot atvērto datu nozīmību tautsaimniecības attīstībā un

inovācijās. Iestādēm nepieciešams pārskatīt iekšējos procesus,

automatizējot aktuālo datu publicēšanu.

Reāllaika dati tiek uzskatīti par augstvērtīgiem datiem ar

augstu komercializācijas iespēju. Jo vairāk iestādes publicēs to

rīcībā esošos datus reāllaikā, jo lielāka būs portāla nozīmība

uzņēmēju, pētnieku un žurnālistu ikdienas darbā. Publicējot datus

pēc iespējas īsākā laikā, šo datu gala lietotāji var norādīt uz

kļūdām datos, mērījumos un attiecīgā iestāde var šādas kļūdas

novērst īsākā laika periodā.

Publicējot datus reāllaikā un uzņēmējiem tos izmantojot savu

pakalpojumu sniegšanā, rodas iespējas ātrāk reaģēt uz izmaiņām

attiecīgā situācijā un nodrošināt kvalitatīvu pakalpojumu. Pēc

iespējas īsākā laikā publicēti dati rada gan politisko ietekmi

(piemēram, publicējot pieņemtos lēmumus), gan sociālo (piemēram,

vides pieejamība personām ar invaliditāti), ekonomisko (radot

jaunus produktus, tiek radītas jaunas darba vietas), kā arī

palielina datu publicēšanas ietekmi uz vidi (piemēram, tiešsaistē

var ziņot par piesārņotām vietām mežā u.c.).

5.2.2. Atvērto datu pielietojums un izmantojamība starpiestāžu

sadarbībā un sabiedrības iesaistē

2018.gada 25.septembrī spēkā stājās Ministru kabineta

noteikumi Nr.611 "Kārtība, kādā iestādēs ievieto informāciju

internetā"69. Noteikumi nosaka, ka iestādes to

rīcībā esošos atvērtos datus mašīnlasāmā formā kopā ar metadatiem

publicē Latvijas Atvērto datu portālā. Noteikumi arī nosaka, ka

ja iestādes rīcībā ir atvērtie ģeotelpiskie dati, tā tos publicē

arī valsts vienotajā ģeotelpiskās informācijas portālā

(https://geolatvija.lv). Kopš minēto Ministru kabineta noteikumu

spēkā stāšanās, VARAM ir īstenojusi informatīvos seminārus visās

ministrijās, kuru laikā tika secināts, ka iestāžu darbiniekiem

trūkst izpratnes par atvērto datu konceptu un to sniegtajām

iespējām ikdienas darbiem.

Viena no Valsts Kancelejas ieviestā OGP rīcības

plāna70 sadaļām ir veltīta tieši atvērto datu lomai

stapiestāžu sadarbībai un sabiedrības iesaistei atvērto datu

atlasē. Padarot valsts pārvaldes datus publiski pieejamus,

iedzīvotājiem nebūs jāsaskaras ar birokrātiju, lai iegūtu datus

no iestādēm. Iedzīvotājiem būs iespēja novērtēt valsts pārvaldes

darbību, rezultatīvos rādītājus.

Publicējot arvien vairāk datus, valsts un pašvaldību iestādes

uzlabos komunikācijas iespējas ar iedzīvotājiem, tādā veidā

uzlabojot valsts pārvaldes tēlu sabiedrības uztverē. Sabiedrības

locekļiem būs iespēja sniegt savu vērtējumu un ekspertīzi valsts

pārvaldei, balstoties uz pieejamās informācijas un datu apstrādi

un analīzi. Tādejādi valsts pārvalde palielinās savas darbības

efektivitāti, gūstot ārēju novērtējumu.

5.2.3. Atvērto datu izmantojamība inovācijās

Jo vairāk datu tiks nodots sabiedrības rīcībā, jo

ekspektācijas uz inovatīvu pakalpojumu un produktu izveidi tikai

pieaugs. Jau šobrīd valdība ir atbalstījusi konkrētu datu

publicēšanu ar mērķi sekmēt uzņēmējdarbības attīstību, balstoties

uz ģeotelpiskajiem datiem.

Pieeja kvalitatīviem, jauniem, aktuāliem datiem, palīdzētu

valstij tiekties pēc vairākām Nacionālā attīstības plānā

izvirzītajām prioritātēm: Produktivitātes paaugstināšana;

Eksporta veicināšana; Investīciju piesaiste; Inovāciju

veicināšana.71

Atvērtie dati, ļautu radīt jaunus pakalpojumus, produktus un

tehnoloģijas, kas ne vien uzlabotu sociālekonomisko vidi Latvijā,

bet arī ļautu radīt produktus ar augstu eksportspējas potenciālu,

kā arī sekmētu ekonomikas transformāciju uz augstāku pievienoto

vērtību. Valstīs, kurām datu atvēršana notiks lēnāk, būs lielāka

nepieciešamība pēc pakalpojuma importa. Atverot komerciāli

vērtīgus datus, tiek radīta uzņēmumu iespēja radīt risinājumus,

kurus pēc tam pārvērst eksportspējīgos produktos.

Atvērtie dati ne vien varētu veicināt radīt jaunus produktus

un pakalpojumus, ko eksportēt, bet arī radīt pievilcīgāku vidi

investīcijām. Ārzemju uzņēmumi, potenciāli varētu veikt

investīcijas Latvijā, lai radītu, testētu, ieviesto un pēc tam

eksportētu inovatīvus produktus vai pakalpojumus. Šīs darbības

veicinātu ekonomisko situāciju valstī.

Ekonomikas ministrija šobrīd ir uzņēmusies lomu attīstīt viedo

pilsētu ekosistēmu Latvijā. Viedo pilsētu attīstības kontekstā,

atvērtie dati spētu veicināt viedu risinājumu izstrādi, kas ne

tikai paaugstinātu uzņēmumu konkurētspēju, bet uzlabotu pilsētas

vidi, tādējādi arī veicinot iedzīvotāju labklājību. Piemēram, ar

satiksmes un cilvēk plūsmas datiem uzņēmumi var radīt

risinājumus, kas varētu samazināt infrastruktūras noslodzi vai

ļautu pašvaldībām pieņemt uz datiem balstītus lēmumus.

Atsevišķos gadījumos publiskā sektora iestādēm finansiālu

iemeslu dēļ ir izdevīgāk paļauties uz jau noslēgtajiem

ekskluzīviem līgumiem, lai varētu atļauties jaunu iniciatīvu

izmaksas, kas saistītas, piemēram, ar digitalizāciju vai iestādes

ieviestiem jauniem pakalpojumiem. Šādos apstākļos līgumi, kas

netieši rada datu ekskluzivitātes situāciju, var palikt

nepamanīti.

To pamato arī fakts, ka valsts iestādes un potenciālie datu

atkalizmantotāji uzskata, ka datu ekskluzīvs izmantojums ir ļoti

reti pamatojams. Tomēr uzņēmumi, kas parasti slēdz ekskluzīvas

vienošanās, parasti apgalvo, ka šī datu izmantošanas priekšrocība

ir būtisks stimuls privātajam sektoram ieguldīt to resursus

projektos, kuros citādi tas netiktu ieguldīts.

No 2016.gada 23.novembra spēkā ir stājies Ekonomikas

ministrijas izstrādātais "Jaunuzņēmumu darbības atbalsta

likums"72. Atvērto datu sniegtās iespējas

inovatīviem uzņēmējiem sniegtu papildu iespējas dažādot savu

uzņēmumu darbību.

Lai sekmētu atvērtos datu komercalizēšanu, komersantiem un

citām iesaistītajām pusēm ir iespēja pieteikties dažāda veida

atbalstam: Kompetences centru programmai, Tehnoloģiju pārneses

programmai, Norvēģijas finanšu instrumenta programmai

"Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas un MVU", kā arī

citām programmām.

Būtisks atvērto datu politikas aspekts ir atgriezeniskās

saites iegūšana no datu atkalizmantotājiem. VARAM, sadarbībā ar

IKT nozares pārstāvjiem, uzrunājot citas valsts pārvaldes

iestādes un uzņēmumus, aicina publicēt to rīcībā esošos datus,

minot konkrētus piemērus, kā izmantojot atvērto datu portālā

pieejamos datus, neilgā laikā var radīt jaunas lietotnes,

pakalpojumus iedzīvotājiem.

Lai varētu iegūt informāciju par datu nozīmīgumu to

izmantotājiem, ir jārada nosacījumi, lai potenciālie datu

izmantotāji varētu sazināties ar datu pārvaldītājiem un

publicētājiem. Datu tīmekļvietnēs, dokumentācijā un

mašīnlasāmajos metadatos ir jāiekļauj kontaktinformācija, ar

kuras palīdzību lietotāji var sazināties ar datu

publicētājiem.

Jo vairāk dati tiks publicēti mašīnlasāmā formātā, uzņēmumiem

būs iespējas tos izmantot esošo produktu vai pakalpojumu

pilnveidē vai jaunu inovāciju radīšanā. Piemēram, Šveices

farmācijas gigants Roche 2018.gadā par 1,9 miljardiem ASV

dolāru iegādājās tikai pirms sešiem gadiem izveidoto kompāniju

Flatiron Health. Flatiron Health ir datu uzņēmums,

kas, izmantojot partnerattiecības ar onkoloģijas klīnikām un

lielākajiem medicīnas pētniecības centriem, iegūst gan

strukturētus, gan nestrukturētus ar onkoloģiju saistītus datus.

Izmantojot savu analītisko kapacitāti, apvienojumā ar

elektroniskajiem medicīnisko ierakstu datiem, tas iegūst reālajā

pieredzē balstītus secinājumus un

rekomendācijas73.

Tā kā pasaulē jauni dati tiek ģenerēti nepieredzētos apmēros,

arvien lielāku nozīmi ieņem jaunākie tehnoloģiskie sasniegumi

datu apraidē (5G tīkls, lietu internets) un mākslīgā intelekta

jomā. Lai sekmētu Latvijas uzņēmumu iespējas izmantot valsts

pārvaldes rīcībā esošos datus pēc iespējas efektīvāk, Latvijas

Atvērto datu portālā iestādes tiek aicinātas publicēt atvērtos

datus vismaz divu zvaigžņu formātā, jo mūsdienu tehnoloģiskās

iespējas ļauj izgūt datus no strukturētām tabulām (piemēram,

Microsoft Excel).

5.3. DARBĪBAS VIRZIENS -

AUGSTVĒRTĪGĀS UN PRIORITĀRĀS ATVĒRTO DATU KOPAS

5.3.1. Augstvērtīgo datu kopu prioritizēšana

No valsts iestādēm, kuru rīcībā ir dati ar augstu pievienoto

vērtības (piemēram, hidrogrāfiskie vai meteoroloģiskie dati vai

digitālās kartes), bieži tiek gaidīts vai pieprasīts, lai

maksimāli palielinātu ieņēmumus no šo datu atkārtotas

izmantošanas, un tādā veidā segtu daļu no to darbības

izmaksām.

Tomēr no makroekonomiskā viedokļa tas nav pamatoti. Dati tiek

ģenerēti kā daļa no sabiedriskā pakalpojuma, tāpēc tā izveidošana

nav atkarīga no ārējā tirgus spēkiem. Svarīgi valsts rīcībā

esošie dati lēti vai brīvi sniedz papildu komerciālu darbības

iespējas privātajam sektoram, jo īpaši mazajiem un vidējiem

uzņēmumiem (turpmāk - MVU), kas nozīmē jaunu darba vietu radīšanu

un lielākus ieņēmumus no nodokļiem. Turklāt valsts pārvalde pati

par sevi arī ir datu lietotājs, tādēļ viena publiskā sektora

iestādes ienākumu daļa rada izmaksas citai iestādei74,

kā arī nepietiekamu datu izmantošanu sabiedrības labā.

Visbeidzot, samaksas iekasēšana par datiem rada ievērojamas

izmaksas pašām valsts pārvaldes iestādēm, kuras šos datus ražo,

jo šāda funkcija cita starpā paredz, ka jāizveido rēķinu

izrakstīšanas un kontroles sistēma.

Eiropas Savienības dalībvalstīs iestādes mēdz uzlikt

ievērojami atšķirīgas cenas vienādiem datiem ar tādu pašu

kvalitāti un datu tipu. Datu tirgus sadrumstalotībai maksas un

licencēšanas prakse negatīvi ietekmē MVU atkārtotas izmantošanas

apjomu MVU un jauniem uzņēmumiem (start-up). Tas izraisa

nevienlīdzīgu attieksmi pret datu atkalizmantotājiem, ņemot vērā,

ka lieli starptautiski uzņēmumi var viegli atļauties publisko

datu iegādi, kas nav pieejami inovatīviem MVU vai jaunizveidotiem

uzņēmumiem. Tas nozīmē, ka pastāv iespēja, kādēļ dažādu maksu

noteikšanas dēļ zaudē visa sabiedrība un valsts makroekonomika

kopumā, jo nevar tikt izstrādāts tik liels skaits inovatīvu

pakalpojumu un produktu.

Lai gan valsts pārvaldes rīcībā esošo datu un datu kopu

vērtība, pateicoties tehnoloģiju attīstībai, palielinās, jo

īpaši jaunu tehnoloģiju ieviešanas dēļ, valsts sektoram bieži

trūkst zināšanu, izpratnes vai finansējuma, lai gūtu maksimālo

labumu no to rīcībā esošajiem datiem. Tā vietā tiek veidoti jauni

(ekskluzīvi) sadarbības līgumi, kuros uzņēmumi apmaiņā pret

preferenciālu piekļuvi datiem piedāvā uzlabotus datu analīzes

pakalpojumus/infrastruktūru. Ar straujo tehnoloģisko attīstību un

pieaugošām iespējām datu analīzes jomā šīs jaunās publiskā un

privātā sektora partnerības kļūs arvien biežākas un

ekskluzīvākas.

Tieši augstvērtīgās datu kopas ir tās, pēc kurām privātajam

sektoram ir vislielākā interese. Augstvērtīgās datu kopas ir

viegli komercializējamas, jo tās var paplašināt uzņēmumu sniegto

pakalpojumu klāstu vai pilnveidot jau esošus produktus vai

pakalpojumus.

Šajā kontekstā no privātā sektora ir saprotama tendence meklēt

priekšrocību piekļuvi lieliem publiskiem datiem. Šie dati var

sniegt konkurences priekšrocības pakalpojumiem vai produktiem ar

augstu pievienoto vērtību vai izmantot mākslīgā intelekta sistēmu

apmācīšanai.

5.3.2. Prioritāro datu noteikšanas

kārtība/uzdevumi/termiņš/pazīmes

Lai veicinātu valsts pārvaldes rīcībā esošo datu

atkalizmantošanu un veicinātu inovatīvu produktu un pakalpojumu

radīšanu, papildus tam, ka tiek nodefinēti augstvērtīgi dati un

tiek novērsti šķēršļi datu publicēšanai atvērto datu veidā,

nepieciešams veikt arī datu prioritizēšanu. Divi no 2018.gada

informatīvajiem ziņojumiem tika sagatavoti konsultējoties ar

Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju biedrībām -

LATA un LIKTA.

Augstvērtīgās datu kopas tiek prioritizētas, ņemot vērā

iesaistīto pušu (datu īpašnieku jeb publicētāju un datu

atkalizmantotāju) viedokli.75 Datu publicētāju un datu

atkalizmantotāju viedoklis par datu prioritāti var būt diametrāli

pretējs. Iespējams, ka datu publicētājs konkrētu datu kopu

uzskata par prioritāru, jo tā sekmē iestādes darbības

caurskatāmību, savukārt datu atkalizmantotājs attiecīgo datu kopu

neuzskatīs par prioritāru, jo viņš to nevar integrēt savos

biznesa procesos un tāpēc uzskatīs, ka tai ir zema

komercializācijas pakāpe.

Viens no virzieniem, kādos tiek noteiktas prioritāri atveramās

datu kopas, ir konsultācijas ar nozares pārstāvjiem, kuri

precīzāk pārzin sava biznesa jomas vajadzības. Piemēram, IKT

nozares pārstāvji ar aprēķiniem pierādīja, ka ja Adrešu reģistra

dati tiktu publicēti atvērto datu formā, valsts budžeta ieņēmumi

būtu lielāki tikai no astoņu IKT nozares uzņēmumu nomaksātajiem

nodokļiem.76 Tieši nozares iesaiste arī sekmē atvērto

datu politikas sekmīgu virzību. Papildus konsultācijām ar nozares

pārstāvjiem, noteikti jāņem vērā arī datu turētāju viedoklis par

iespējām šos datus padarīt atvērtus un publicēt Atvērto datu

portālā.

Kā vēl viens virziens prioritāri atveramo datu kopu

noteikšanai ir dažādi starptautiskie rādītāji, indeksi, kuros

mēdz ietvert sadaļu par konkrētu augstvērtīgo datu kopu

atvēršanu, tādējādi šādas datu kopas mēdz kļūt par prioritāri

atveramām.

Ņujorkas atvērto datu vadlīnijās nosaukti vēl papildus faktori

prioritāro datu kopu noteikšanai. Lai datu būtu prioritāri

atverami, tiem jābūt77:

• Augstvērtīgiem -datu kopas, kuru atkalizmantošana saistās ar

svarīgiem sociālekonomiskiem ieguvumiem;

• Augstas kvalitātes - datu kopu kvalitāti nosaka pēc piecu

zvaigžņu shēmas, kurā tiek noteikta datu formāta atvērtības

pakāpe;

• Pilnīgiem - dati tiek publicēti tādi, kā tie tiek oriģināli

savākti ar lielāko iespējamo detalizācijas pakāpi, nevis apkopotā

vai modificētā formā;

• Uzticamiem - datu atkalizmantotājam jābūt pārliecībai, ka

dati nav sagrozīti un mainīti. Papildus tiek dota iespēja

sazināties ar publicētāju;

• Pieejamiem, mašīnlasāmiem, atkalizmantojamiem - dati ir

pieejami visiem iespējamajiem lietotājiem un visiem iespējamajiem

nolūkiem, apstrādājami bez specializētas programmatūras un ar

atvērtu licenci;

• Atbilstošiem citiem normatīvajiem regulējumiem - dati

atbilst aktuālajam normatīvajam regulējumam.

5.4. DARBĪBAS VIRZIENS - ATVĒRTO

DATU JOMAS KOORDINĒŠANA

5.4.1. Sadarbība ar nozaru uzņēmumiem, nevalstiskajām

organizācijām

Atvērto datu jomā VARAM cieši sadarbojas ar citām iestādēm un

ar nevalstiskajām organizācijām. VARAM regulāri aicina LATA un

LIKTA piedalīties ar atvērtajiem datiem saistītos pasākumos -

piemēram, asociāciju biedri tika aicināti piedalīties visos

informatīvajos semināros ministrijās. VARAM iespēju robežās arī

atbalsta un iesaistās organizāciju rīkotās aktivitātēs - dalība

rīkotos hakatonos, informatīvos pasākumos u.c.

VARAM, gatavojot informatīvos ziņojumus, sadarbojās ar LATA un

LIKTA, lai tās biedri sekmētu arvien jaunu datu atvēršanu un

veiktu aprēķinus, kas valdības locekļiem pierādītu, ka datu

nodošana sabiedrībai bez maksas valstij ir finansiāli izdevīgāka

nekā iestādēm šos datus tirgojot. 2018.gada 6.februārī

apstiprinātais informatīvais ziņojums, ar kuru Valsts zemes

dienestam un Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūrai tika

uzdots atvērto konkrētas iestāžu rīcībā esošās ģeotelpiskās datu

kopas. Vislielākā uzņēmēju interese bija tieši par Adrešu

reģistra datiem.

VARAM 2016.gada 1.decembrī ar LIKTA parakstīja sadarbības

memorandu par sadarbību datos balstītas un valsts attīstībā.

Memoranda mērķis ir vienoties par kopīgiem mērķiem un sadarbību

Latvijas digitālās transformācijas procesā un datos balstītas

sabiedrības un valsts attīstībā, lai Latvija panāktu ekonomikas

izrāvienu un nostiprinātu valsts konkurētspēju starptautiski.

Sadarbības memorands paredz, ka datos balstītas sabiedrības un

valsts attīstība tiks veidota un trīs pīlāriem: