Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas un Vācijas Federatīvās Republikas Federālās iekšlietu ministrijas protokols par Latvijas Republikas valdības un Vācijas Federatīvās Republikas valdības 1998.gada 16.decembra Līguma par personu atpakaļnodošanu /atpakaļuzņemšanu (Atpakaļuzņemšanas līguma) īstenošanas kārtību

1. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-17

(1) Personas pašreizējā vai bijusī

pilsonība var tikt pierādīta:

a) Vācijas pilsonība:

- ar pilsonības apliecībām,

- ar pilsoņu pasēm, grupas pasēm,

diplomātiskajām pasēm, dienesta pasēm, ieskaitot

ministeriālpases, pagaidu pasēm,

- ar personas apliecībām (arī

pagaidu),

- ar karaklausības apliecībām un

militārā dienesta apliecībām,

- ar bērnu apliecībām, kas

aizvieto pasi,

- ar oficiālu iestāžu izsniegtiem

dokumentiem,

- ar jūrnieku grāmatiņām un

jūrnieku apliecībām,

- ar iestāžu izziņām, kas satur

viennozīmīgus izteikumus;

b) Latvijas pilsonība:

- ar pilsoņu pasēm,

diplomātiskajām pasēm,

- ar atgriešanās apliecībām,

- ar militārā dienesta

apliecībām,

- ar jūrnieku grāmatiņām, kurās ir

pilsonības norāde,

- ar ierēdņu dienesta

apliecībām.

(2) Personas dzīvesvieta saskaņā

ar Atpakaļuzņemšanas līguma 3. panta otro daļu var tikt pierādīta

ar Līgumslēdzējas Puses, kam pieprasīta personas

atpakaļuzņemšana, iestāžu izziņām vai trešo valstu izdotiem

oficiāliem dokumentiem.

(3) Ja tiek sniegti šī panta

pirmajā un otrajā daļā minētie pierādījumi, pilsonība vai

dzīvesvieta tiek saistoši atzīta bez papildus pārbaudes.

(4) Pietiekams pamats uzskatīt, ka

personai ir attiecīgās valsts pilsonība, tiek pieņemts,

pamatojoties uz šādiem dokumentiem un faktiem:

a) Vācijas pilsonība:

- šī panta pirmajā daļā minēto

dokumentu kopijām,

- autovadītāju apliecībām,

- dzimšanas apliecībām,

- uzņēmumu darbinieku

apliecībām,

- minēto dokumentu kopijām,

- liecinieku liecībām par personas

pilsonību,

- personas pašas liecībām,

- valodu, kādā runā persona;

b) Latvijas pilsonība:

- šī panta pirmajā daļā minēto

dokumentu kopijām,

- autovadītāju apliecībām,

- dzimšanas apliecībām,

- uzņēmumu darbinieku

apliecībām,

- minēto dokumentu kopijām,

- liecinieku liecībām par personas

pilsonību,

- personas pašas liecībām,

- valodu, kādā runā persona;

kā arī citiem dokumentiem, kas var

būt noderīgi, konstatējot pilsonību.

(5) Pietiekams pamats uzskatīt, ka

personai saskaņā ar Atpakaļuzņemšanas līguma 3. panta otro daļu

ir bijusi dzīvesvieta attiecīgās valsts teritorijā, tiek

pieņemts, pamatojoties uz dokumentiem, izziņām un pierādījumiem,

kas norāda uz personas dzīvesvietu Līgumslēdzējas Puses, kam

pieprasīta personas atpakaļuzņemšana, valsts teritorijā.

(6) Gadījumos, kad to ir

pietiekams pamats uzskatīt, personas pilsonība vai dzīvesvieta

Līgumslēdzēju Pušu starpā uzskatāma par konstatētu, ciktāl

Līgumslēdzēja Puse, kam pieprasīta personas atpakaļuzņemšana, nav

pierādījusi pretējo.

(7) Šī panta pirmajā un otrajā, kā

arī ceturtajā un piektajā daļā minētie dokumenti dod pietiekamu

pamatu uzskatīt, ka personai ir attiecīgās valsts pilsonība vai

ka tās dzīvesvieta ir bijusi attiecīgās valsts teritorijā, arī

tad, ja tie kļuvuši nederīgi termiņa notecēšanas dēļ.