Latvijas Sociālā klimata fonda plāns 2026.–2032. gadam 36. pants — – atbalsts vides aizsardzības projektiem;

36.a pants — atbalsts uzlādes infrastruktūrai.

iii) Jauna valsts atbalsta shēma:

Ja tiks izstrādāta jauna atbalsta shēma, tās nosacījumi tiks izstrādāti atbilstoši:

GBER noteikumiem, lai nebūtu nepieciešama iepriekšēja paziņošana Komisijai, vai

tiks izstrādāta kā de minimis shēma, saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 2023/2831, kas ļauj piešķirt līdz 300 000 EUR trīs gadu periodā vienam uzņēmumam (attiecināms uz juridiskām personām — mikrouzņēmumiem vai nomas platformām, ja iesaistītas).

iv) Atbalsts fiziskām personām (mājsaimniecībām):

Ja atbalsts paredzēts tikai fiziskām personām, kuras nerīkojas kā saimnieciskās darbības veicēji, tas netiek kvalificēts kā valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta izpratnē, un tam nav nepieciešams valsts atbalsta paziņojums.

v) Atbalsta paziņošanas nepieciešamība:

Ja tiks identificēta nepieciešamība izstrādāt jaunu valsts atbalsta shēmu ārpus GBER piemērojamības, Latvija sagatavos paziņojumu Eiropas Komisijai līdz 2026. gada 3. ceturksnim, t.i., pirms atbalsta pasākuma ieviešanas.

2.2.2.5. (C2.F.I4) Atbalsts tehnisko palīglīdzekļu iegādei mazaizsargātām grupām

Intervences apgabals: (F)

(Saskaņā ar Regulas 2023/955 8. panta 1. punkta attiecīgo apakšpunktu)

2.2.2.5.1. Komponenta pasākuma/investīcijas apraksts

Skaidra un uz pierādījumiem balstīta analīze par esošajām problēmām un to, kā tās tiek risinātas ar pasākumu un investīciju palīdzību

Pasaules Veselības organizācijas metodoloģija nosaka, ka aptuveni 15% no jebkuras populācijas būtu nepieciešami tehniskie palīglīdzekļi (turpmāk — TPL)119. Ņemot vērā iedzīvotāju skaitu Latvijā 2024. gada sākumā (1 871 882)120, TPL būtu vajadzīgi aptuveni 280 782 personām. Latvijas sabiedrībai novecojot121, likumsakarīgi pieaug arī personu ar hroniskām slimībām skaits, kā arī katru gadu palielinās to personu skaits, kurām ir noteikta kāda veida invaliditāte (2018. gadā — 183 610, 2024. gadā — 221 306 personas ar invaliditāti). Atbilstoši pieaug arī valsts apmaksāto TPL saņēmēju skaits (2017. gadā — 18 592 personas, 2024.gadā — 26 766)122.Saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumu123 (turpmāk — SPSP likums) TPL pakalpojums ir viens no valsts finansētajiem sociālajiem pakalpojumiem124. TPL ir aprīkojums vai dažādas tehniskās sistēmas, kas novērš, kompensē, atvieglo vai neitralizē funkcijas pazeminājumu vai invaliditāti. TPL pakalpojums, atbilstoši likumā noteiktajam, ir pasākumu kopums, kas nodrošina personas funkcionālo novērtēšanu, TPL izgatavošanu, pielāgošanu, lietošanas apmācību, remontu, aprites nodrošināšanu, kā arī piegādi personas dzīvesvietā.

TPL pieejamība ir būtiska, lai personai novērstu, kompensētu, atvieglotu vai neitralizētu funkcijas pazeminājumu vai invaliditāti. TPL savlaicīga pieejamība arī būtiski ietekmē personu ar funkcionāliem traucējumiem pašaprūpes spējas un neatkarīgas dzīves iespējas, tā ir daļa no ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu sistēmas.

Lai gan TPL nodrošināšanai paredzētais finansējums un TPL saņēmēju skaits kopš 2014. gada ir palielinājies, viens no būtiskākajiem trūkumiem ir ierobežotais finansējuma apjoms, kas nenosedz strauji augošo pieprasījumu. Pieprasījums pēc TPL pakalpojuma ik gadu palielinās. 2017. gadā vidēji mēnesī pēc TPL stājās 1 804 personas, 2022. gadā — 2 293, 2023. gadā — 2 602, bet 2024. gadā - 2 628 un personu skaits, kas uz 2025. gada 1. janvāri gaidīja rindā pēc TPL sasniedza 8 055 personas, no kurām 1 081 persona gaidīja TPL steidzamības kārtībā (t.sk. bērni un personas, kas TPL pieprasījušas pirmreizēji)125. Vislielākais gaidīšanas laiks rindā ir pēc personīgās pārvietošanās TPL (piem. elektropiedziņas TPL mobilitātei u.c.), kā arī pēc personīgās aprūpes TPL, kas ir 6-7 mēneši.

TPL nodrošināšanai līdz pat 2022. gadam bāzes finansējums bija ap 6,5 milj. EUR, un uz pakalpojumu bija rindas, neraugoties uz to, ka kopumā, sākot ar 2022. gadu, izsniegto TPL skaits pieauga. Izsniegto TPL skaita pieaugums saistīts gan ar to, ka TPL "grozs", kas noteikts MK 21.12.2021. noteikumos Nr. 878 "Tehnisko palīglīdzekļu noteikumi"126, tika papildināts ar vairākiem jauniem TPL veidiem, gan arī ar to, ka, sākot ar 2023. gadu, būtiski tika palielināts TPL finansējums. 2023. gadā tieši TPL rindu mazināšanai jau sākotnējais bāzes finansējums bija paredzēts aptuveni par 22 % lielāks, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, un kopā ar papildu piešķirto finansējumu sasniedza gandrīz 12 milj. EUR. Attiecīgi VSIA "Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari"" struktūrvienības "Vaivaru tehnisko palīglīdzekļu centrs" (turpmāk - VTPC) izsniegto TPL skaits laika posmā no 2020. gada līdz 2024. gadam ir palielinājies (no 14 539 TPL 2020. gadā līdz 16 856 TPL 2024. gadā). Tomēr, neraugoties uz to, personu skaits VTPC rindā pēc TPL joprojām pieaug — 2021. gada beigās rindā TPL saņemšanai bija 2 860 personas, bet 2024. gada beigās jau 6697 personas, kas ir par 39% vairāk kā 2023. gadā. Tas nozīmē, ka, neskatoties uz izdevumu palielinājumu bāzē TPL pakalpojuma nodrošināšanai, ik gadu ar vienādu finansējuma apmēru bāzē ar TPL varēs nodrošināt arvien mazāku personu skaitu. To ietekmē gan vidējais TPL izmaksu pieaugums, gan tas, ka pieaudzis personu skaits, kurām gadā pirmreizēji noteikta invaliditāte, sabiedrības novecošanās, hronisko slimību pieauguma un faktoru dēļ. Jo dārgāks un pieprasītāks ir nepieciešamais TPL, jo ilgāks gaidīšanas laiks rindā tā saņemšanai. TPL arī nolietojas, kā rezultātā arī personas, kuras jau ir saņēmušas TPL, vēršas pēc tiem atkārtoti.

Nepieciešamību uzlabot situāciju TPL pakalpojuma nodrošināšanā paredz vairāki politikas plānošanas dokumenti, tostarp "Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021.—2027. gadam"127, kas paredz, ka, īstenojot pamatnostādņu Rīcības plāna II rīcības virziena specifisko politikas mērķi — moderna un pieejama sociālo pakalpojumu sistēma, kas uzlabo iedzīvotāju iespējas dzīvot neatkarīgi un dzīvot sabiedrībā, iekļauties izglītībā un darba tirgū, t.sk., uzlabojot personu pašaprūpes un mobilitātes spējas, rezultātā pieaugs TPL saņēmušo personu skaits un samazināsies rindas pēc tiem.

Rindu mazināšana pēc TPL arī "Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021.—2027. gadam" ir izvirzīta kā mērķis (politikas rezultāts) jomas pilnveidei, ko ir paredzēts sasniegt, uzlabojot iedzīvotājiem nepieciešamo TPL klāstu un pilnveidojot piešķiršanas kārtību (regulāri). Detalizētāki uzdevumi izvirzītā mērķa (politikas rezultāta) sasniegšanai tika iekļauti īstermiņa plānošanas dokumentos — Plānā personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju veicināšanai 2024.—2027. gadam un Sociālo pakalpojumu pilnveidošanas un attīstības plānā 2025.—2027. gadam (25-TA-415128). Savukārt Plānā ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu pieejamības un attīstības veicināšanai 2024.—2029. gadam noteikts uzdevums — uzlabot TPL, digitālo un tehnoloģisko risinājumu pieejamību, tādējādi uzlabojot klientu drošību un veicinot palikšanu un pakalpojumu saņemšanu mājas vidē.

Pasākuma vai investīcijas būtība, veids un apjoms, kas var ietvert papildu tehniskā atbalsta pasākumus saskaņā ar 11. panta 4. punktu, norādot, vai tas ir jauns vai esošs pasākums vai investīcija, ko iecerēts pagarināt, izmantojot Fonda atbalstu

Investīcijas īstenošana nodrošinās papildināmību un kuponu metodes piemērošanas ilgtspēju ANM plāna 3.1. reformu un investīciju virziena "Reģionālā politika" 3.1.2.r. reformas "Sociālo un nodarbinātības pakalpojumu pieejamība minimālo ienākumu reformas atbalstam" 3.1.2.6.i. investīcijas "Tehnisko palīglīdzekļu pieejamības sekmēšana" (turpmāk — ANM plāna 3.1.2.6.i. investīcija) ietvaros īstenotajai investīcijai. SKF plānā iekļautās investīcija "Atbalsts tehnisko palīglīdzekļu iegādei mazaizsargātām grupām" ietvaros plānots izsniegt elektropiedziņas TPL mobilitātei, kas šobrīd netiek vai nepietiekamā skaitā tiek nodrošināti personām ar invaliditāti un funkcionāliem traucējumiem. Šobrīd 3.1.2.6.i investīcijas ietvaros personām tiek izsniegti elektropiedziņas riteņkrēsli ar zoda vadību, elektropiedziņas riteņkrēsli ar rokas stūrēšanas sistēmu (elektriskais skūters) un elektropiedziņas riteņkrēsli ar motorizēti vadāmu rokas stūrēšanas sistēmu, elektriskie vilcējriteņi un riteņkrēsla riteņos iebūvētas elektromotoru sistēmas. Taču 3.1.2.6.i investīcijas ietvaros personām netiek izsniegti elektropiedziņas TPL mobilitātei ar paaugstinātu funkcionalitāti.Kopš 2025.gada 1.janvāra VTPC īsteno ANM plāna 3.1.2.6.i. investīciju atbilstoši MK 2025.gada 4.februāra noteikumos Nr. 83 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 3.1. reformu un investīciju virziena "Reģionālā politika" 3.1.2.r. reformas "Sociālo un nodarbinātības pakalpojumu pieejamība minimālo ienākumu reformas atbalstam" 3.1.2.6.i. investīcijas "Tehnisko palīglīdzekļu pieejamības sekmēšana" īstenošanas un uzraudzības noteikumi" noteiktajam.

ANM plāna 3.1.2.6.i. investīcijas mērķis ir uzlabot piekļuvi pārvietošanās, pašaprūpes, funkciju aizstāšanas vai atjaunošanas un alternatīvās komunikācijas tehniskiem palīglīdzekļiem personām ar funkcionāliem traucējumiem, tādējādi veicinot viņu neatkarību un samazinot aprūpes nepieciešamību, tostarp pieprasījumu pēc ilgtermiņa sociālās aprūpes pakalpojuma.

Mērķa grupa — personas ar funkcionāliem traucējumiem, kas ir pieprasījušas tehnisko palīglīdzekli un uzņemtas rindā tā saņemšanai.

Finansējums — 8 113 526 EUR, tai skaitā ANM finansējums ir 7 196 909 EUR un valsts budžeta finansējums pievienotās vērtības segšanai— indikatīvi 916 617 EUR.

Īstenošanas laiks: 01.01.2025.—30.06.2026.

ANM plāna 3.1.2.6.i. investīcijas ietvaros plānotās darbības VTPC izsniegto tehnisko palīglīdzekļu pieejamības uzlabošanai:

TPL nodrošināšana atbilstoši personas vajadzībām, t.sk., izmantojot funkcionēšanas novērtēšanas laboratoriju, lai noteiktu personai nepieciešamo TPL, nodrošinot gan MK noteikumos Nr. 878 noteiktos pašaprūpes un pārvietošanās TPL, gan TPL ar paaugstinātu funkcionalitāti, kas līdz šim nebija pieejami;

Tīmekļvietnes piekļūstamības uzlabošana, lai tās saturs būtu pieejams personām ar invaliditāti un funkcionāliem traucējumiem.

ANM plāna 3.1.2.6.i. investīcijas ietvaros līdz 2026.gada 30.jūnijam tiks izsniegti 10 474 TPL, tāpēc iespēju robežās mazināsies rindas VTPC pēc tiem. Attiecīgi uzlabosies personu pārvietošanās, pašaprūpes un ikdienas dzīves kvalitāte.

Attiecībā uz pašu TPL nodrošināšanas procesu ANM plāna 3.1.2.6.i. investīcijas ietvaros tiek pilnveidota TPL izsniegšanas un saņemšanas kārtība, t.sk. paredzēta TPL bezkontakta piegāde (piemēram, pa pastu, caur pakomātiem). Tāpat paredzēta TPL kompensācijas mehānisma plašāka "iedzīvināšana" ar:

līdzmaksājuma metodi, kas nozīmē to, ka persona pati izvēlas tai piešķirto TPL pie pakalpojuma sniedzēja un TPL izmaksas kompensē personai, ja tā pati samaksājusi, vai pakalpojuma sniedzējam, pie kura persona saņēmusi TPL;

kuponu metodi, kas nozīmē to, ka persona izvēlas tai piešķirto TPL pie VTPC izvēlētiem pakalpojumu sniedzējiem VTPC noteikta kupona vērtības apmērā.

Detalizēta informācija par pasākuma vai investīcijas mērķi un par to, kādām personām pasākums vai investīcija ir paredzēti un uz ko tie ir vērsti; skaidrojums par to, kā pasākums un investīcija faktiski veicinātu Fonda mērķu sasniegšanu dalībvalsts attiecīgo rīcībpolitiku vispārējā satvarā un kā pasākums un investīcija samazinās atkarību no fosilās degvielas/kurināmā

Investīcijas mērķis ir izsniegt 2 547 elektropiedziņas TPL mobilitātei bērniem un pilngadīgām personām ar invaliditāti vai funkcionēšanas traucējumiem, tādējādi veicinot pieejamu un videi draudzīgu individuālās mobilitātes risinājumu ieviešanu visā Latvijas teritorijā. Šis atbalsts nodrošina personām ar pārvietošanās ierobežojumiem iespēju aktīvāk piedalīties sabiedriskajā dzīvē, izglītībā un darba tirgū.Mērķa grupas - mazaizsargāti transporta lietotāji ar invaliditāti vai prognozējamu invaliditāti, funkcionālu mazspēju, kā arī anatomiskiem defektiem, piemēram:

Bērni ar kustību traucējumiem (piemēram, cerebrālā trieka, ģenētiskās saslimšanas u.c.);

Pilngadīgas personas ar funkcionēšanas traucējumiem, t.sk. ar muguras smadzeņu bojājumiem, multiplās sklerozes, retu slimību un citu ilgstošu traucējumu sekām;

Seniori ar mobilitātes ierobežojumiem, kam nepieciešama neatkarīga pārvietošanās un dalība sabiedrībā.

Investīcijas atbalsts aptvers visu mērķa grupu — gan bērnus, gan pilngadīgas personas — ar dažāda līmeņa funkcionālajiem traucējumiem, tai skaitā tos, kam nepieciešamas personalizētas vadības tehnoloģijas (zoda vadība, elektromotoru modulācija, leņķa maiņas sistēmas u.c.).

Investīcijas ietvaros izsniegtie elektropiedziņas TPL mobilitātei būtiski uzlabos personu ar invaliditāti un funkcionēšanas ierobežojumiem pašnoteikšanos, neatkarību un līdzdalību, jo tie tiek nodrošināti personas individuālajām vajadzībām atbilstoši padziļinātas funkcionēšanas novērtēšanas slēdzienam un personas funkcionālo traucējumu smaguma pakāpei.

Pieejamie TPL ietver standarta elektropiedziņas TPL mobilitātei, ar papildaprīkojumu vai ar paaugstinātu funkcionalitāti, piemēram:

zoda vadības sistēmas (personām ar ierobežotu roku funkciju),

automātisku sēdēšanas leņķa maiņu (pozicionēšanai un spiediena profilaksei),

vadības ierīču pielāgošanu individuāliem vajadzību profiliem.

Investīcija tieši sekmē šādu Eiropas sociālo tiesību pīlāra un tā rīcības plāna (ESTP) principu īstenošanu:

3. princips — Vienlīdzīgas iespējas

Ikvienai personai ar invaliditāti tiek radītas vienlīdzīgas iespējas pārvietoties un piedalīties sabiedriskajā dzīvē neatkarīgi no dzīvesvietas vai fiziskā stāvokļa.

17. princips — Iekļaujoša sabiedrība

Pasākums veicina personu ar invaliditāti aktīvu līdzdalību sabiedrībā, tai skaitā izglītībā, nodarbinātībā un brīvā laika aktivitātēs, nodrošinot viņiem mobilitātes pamatvajadzību.

20. princips — Piekļuve būtiskiem pakalpojumiem

Nodrošinot piekļuvi individuāli piemērotiem mobilitātes risinājumiem, tiek sekmēta piekļuve arī veselības aprūpei, izglītībai, sociālajiem un sabiedriskajiem pakalpojumiem.

Investīcija samazinās atkarību no fosilās degvielas/kurināmā.

Ņemot vērā, ka personas ar funkcionēšanās ierobežojumiem, t.sk. ar invaliditāti, bieži ir spiestas izmantot īpaši pielāgotus transportlīdzekļus ar iekšdedzes dzinēju ikdienas vajadzībām (ārsta apmeklējumiem, sociālajiem kontaktiem, darba vietas sasniegšanai), elektropiedziņas TPL mobilitātei nodrošināšana sniedz videi draudzīgu alternatīvu individuālajai mobilitātei. Tas veicina ne tikai emisiju mazināšanu, bet arī ilgtermiņā samazina transporta izmaksas un energoatkarību, īpaši reģionos.

Tāpat investīcijas ietvaros tiks nodrošināta enerģijas efektivitāte. Mūsdienu akumulatori un tehnoloģijas nodrošina ilgtspēju un ilgstošu darbības laiku, ļaujot efektīvi izmantot enerģiju, izvairoties no nepieciešamības izmantot tradicionālo (fosilo) degvielu. Līdz ar to tiks samazināta vajadzība pēc fosilās degvielas transporta līdzekļiem, personas, kas pārvietojas ar elektropiedziņas TPL mobilitātei, samazina pieprasījumu pēc fosilās degvielas infrastruktūras, tādējādi ietekmējot arī plašākas sistēmas, piemēram, transporta iegādi un pielāgošanu.

Elektropiedziņas TPL mobilitātei izmantošana personām ar funkcionēšanas ierobežojumiem nodrošina pienesumu ilgtspējīgākai nākotnei.

Kopumā investīcijas ietvaros tiks veicināta TPL pieejamība mērķa grupas personām, tādējādi sekmējot personām ar funkcionāliem traucējumiem pieeju elektropiedziņas TPL mobilitātei, tai skaitā informācijai par to saņemšanas iespējām, šādā veidā veicinot šo personu neatkarību, aprūpes iespējas dzīvesvietā, pilnvērtīga brīvā laika pavadīšanu, kā rezultātā uzlabosies viņu dzīves kvalitāte.

Investīcijas ietvaros paredzētais atbalsts atstās labvēlīgu ietekmi ne tikai uz mērķa grupas iespējām ātrākai TPL saņemšanai, bet arī nodrošinās uz individuālajām vajadzībām vērstu TPL pakalpojuma saņemšanu, kā rezultātā, izvēloties vienu no TPL kompensācijas mehānismiem (līdzmaksājumu vai kupona metodi), mērķa grupas personai tiks nodrošināta iespēja izvēlēties piemērotāko TPL, kas pēc iegādes nonāks tās īpašumā.

Apraksts par to, kā pasākums vai investīcija tiek īstenota (īstenošanas līdzekļi), atsaucoties uz dalībvalsts administratīvajām spējām centrālā un - attiecīgā gadījumā - reģionālā un vietējā līmenī, un paskaidrojums par to, kā resursi tiks savlaicīgi apgūti un kā tie vajadzības gadījumā tiek novirzīti vietējam un reģionālajam līmenim

Investīcijas finansējuma saņēmējs būs VTPC, kas saskaņā ar SPSP likumu nodrošina TPL pakalpojumu. Investīcija tiks īstenota granta veidā. Atbildīgās nozares ministrijas funkcijas veiks Labklājības ministrija (turpmāk — LM).VTPC kā finansējuma saņēmējam būs pienākums sniegt SK plāna uzraudzībā iesaistītajām institūcijām visu nepieciešamo informāciju saistībā ar projekta ieviešanu un investīcijas mērķrādītāja sasniegšanu, nodrošināt datu un informācijas pieejamību, tostarp, ja vien iespējams atbilstoši investīcijas projekta darbības specifikai, nodrošināt, ka iepirkumus veic ievērojot zaļā publiskā iepirkuma129, sociāli atbildīgā iepirkuma130 un inovatīvā publiskā iepirkuma131 principus.

Visu ar projekta iesniegšanu, īstenošanu un uzraudzību saistīto informāciju Fonda informācijas un vadības sistēmā (KPVIS Fonda modulis) iesniegs VTPC. Investīcijas īstenošanai un uzraudzībai nepieciešamās informācijas iesniegšana tiks nodrošināta vadības informācijas sistēmā.

Mērķrādītāju sasniegšanu pamatos izdruka no VTPC informācijas sistēmas ar sarakstu ar izsniegtajiem TPL un ar personām parakstītiem līgumiem vai pieņemšanas — nodošanas aktu numuriem.

Attiecīgā gadījumā - skaidrojums par to, kā pasākums vai investīcija tieksies novērst dzimumu nevienlīdzību

Investīcijas projekta ietvaros tiks īstenoti dzimumu līdztiesību un vienlīdzīgas iespējas veicinoši pasākumi: projekta vadībā un īstenošanā tiks nodrošināta nediskriminācija pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmes un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana; projektu vadībā un īstenošanā tiks virzīti pasākumi, kas sekmē darba un ģimenes dzīves saskaņošanu, paredzot attālināta un nepilna laika darba iespēju radīšanu vecākiem ar bērniem; projekta vadībā un īstenošanā sievietēm un vīriešiem tiks nodrošināta vienāda samaksa par vienādas vērtības darbu.Pasākuma vai investīcijas grafiks; atbalstam mazemisiju transportlīdzekļiem — minētā atbalsta pakāpeniskas samazināšanas grafiks

Gads

Izsniegto TPL skaits

TPL izmaksas (€)

Personāla izmaksas

(€)

Materiāltehniskais nodrošinājums, inflācija (€)

Kopējās izmaksas (€)

2027

400

1 980 000

290 671,82

84 328,18

2 355 000

2028

400

1 985 000

290 671,82

84 328,18

2 360 000

2029

406

2 020 000

290 671,82

84 328,18

2 395 000

2030

410

2 080 000

290 671,82

84 328,18

2 455 000

2031

435

2 200 000

290 671,82

84 328,18

2 575 000

2032

496

2 485 000

290 671,82

84 328,18

2 860 000

Kopā

2 547

12 750 000

1 744 030,89

505 969,11

15 000 000

2.2.2.5.2. Princips "nenodari būtisku kaitējumu"

Informācija par komponentā iekļauto pasākumu un investīciju atbilstību principam "nenodari būtisku kaitējumu" Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē. Eiropas Komisijas tehniskie norādījumi par DNSH piemērošanu pieejami internetā EK mājas lapā (Vadlīnijas un Vadlīniju pielikumi)

Investīcijas ietvaros personām ar funkcionāliem traucējumiem tiks uzlabota pieeja pārvietošanās TPL, tai skaitā informācijai par to saņemšanas iespējām, attiecīgi investīcijai nav paredzamas ietekmes uz vides mērķi saistībā ar pasākuma tiešajām un primārajām netiešajam sekām visā tā dzīves ciklā, un tādējādi tas tiek uzskatīts par atbilstīgu principam "nenodarīt būtisku kaitējumu" attiecībā uz attiecīgo mērķi.2.2.2.5.3. Atskaites punkti, mērķrādītāji un izpildes grafiks

Mērķrādītājs: Izsniegto elektropiedziņas TPL mobilitātei skaits

Mērķrādītāja apraksts

Laika posmā no 2022. līdz 2024. gadam rindā pēc elektropiedziņas TPL (elektriskie ratiņkrēsli, skūteri, vilcējriteņi) stājās 1 430 personas, bet faktiski tika izsniegtas tikai 587 vienības. Tas nozīmē, ka valsts spēja apmierināt vien 41 % no pieprasījuma, tādējādi identificējot būtisku kapacitātes un pieejamības plaisu esošajā sistēmā.

GadsMērķrādītājs (TPL skaits)202740020284002029406203041020314352032496Kopā2 547Atskaites punkts: 2022.—2024. gadā valsts spēja nodrošināt tikai 41% no elektropiedziņas TPL pieprasījuma — rindā bija 1 430 personas, izsniegtas 587 vienības.

Elektropiedziņas TPL mobilitātei — tostarp elektrisko skūteru, vilcējriteņu, motorizētu riteņkrēslu ar dažādām vadības iespējām — nodrošināšana personām ar invaliditāti un funkcionāliem traucējumiem, pamatojoties uz medicīniskā un funkcionālā izvērtējuma rezultātiem.

Nodrošinājums tiek veikts saskaņā ar VTPC Funkcionēšanas novērtēšanas laboratorijas padziļinātu funkcionēšanas izvērtēšanu un iepriekš definētām personu grupu vajadzībām, izmantojot kuponu metodi, kas nodrošina elastību un individualizāciju atbilstoši katra lietotāja funkcionālajam stāvoklim.

Šis mērķrādītājs atspoguļo projekta tiešo, izmērāmo rezultātu — izsniegto elektropiedziņas TPL mobilitātei (gab.) skaitu laika periodā no 2027. līdz 2032. gadam.

Pasākuma/investīcijas atskaites punkti, mērķrādītāji un izpildes grafiks

Kārtas numurs

Pasākuma/investīcijas nosaukums

Atskaites punkts vai mērķrādītājs

Atskaites punkta / mērķrādītāja nosaukums

Kvalitatīvais rādītājs (atskaites punktam)

Kvantitatīvais rādītājs (mērķrādītājam)

Izpildes grafiks

Mērvienība

Bāzlīnija

Mērķis

Gads

Ceturksnis

C2.F.I4.I1.2032Q3

Atbalsts tehnisko palīglīdzekļu iegādei mazaizsargātām grupām

Mērķrādītājs

Izsniegto elektropiedziņas TPL mobilitātei skaits

Neattiecas

skaits

587

2547

2032

III

Kāpēc tika izvēlēts konkrētais atskaites punkts vai mērķrādītājs?

Izvēlētais mērķrādītājs — izsniegto elektropiedziņas TPL mobilitātei skaits — tieši atspoguļo investīcijas būtību un mērķi, jo šī investīcija ir vērsta uz konkrētu elektropiedziņas TPL mobilitātei izsniegšanu personām ar invaliditāti un funkcionāliem traucējumiem.Turklāt tas ir pilnībā integrējams esošajā TPL informācijas sistēmā, kuru uztur VTPC, tādējādi nodrošinot reāllaika datu pieejamību un caurskatāmību.

Ko mēra ar atskaites punktu vai mērķrādītāju?

Projekta kontekstā izvēlētais mērķrādītājs — "izsniegto elektropiedziņas TPL mobilitātei skaits" — mēra tieši to, vai tiek sasniegts investīcijas mērķis, proti: uzlabota mikromobilitāte personām ar invaliditāti un funkcionāliem traucējumiem, nodrošinot viņiem individuālu, videi draudzīgu pārvietošanās risinājumu.Šis rādītājs:

atspoguļo personu skaitu, kuras reāli saņem pielāgotus elektropiedziņas TPL mobilitātei (piemēram, skūterus, riteņkrēslus ar dažādām vadības sistēmām, vilcējriteņus u.c.);

norāda, cik efektīvi darbojas kuponu metode;

ļauj novērtēt progresu laikā (pa gadiem un ceturkšņiem);

samazina personu skaitu, kuras saskaras ar transporta nabadzību un mazina šo personu atkarību no fosilā transporta.

Kā to mērīs, kāda metodika un avots tiks izmantots un kā tiks objektīvi pārbaudīta atskaites punkta vai mērķrādītāja pienācīga izpilde?

Dati tiks apkopoti katrā ceturksnī, ņemot vērā: izsniegto kuponu skaitu;

izsniegto elektropiedziņas TPL mobilitātei skaitu.

Dati tiek reģistrēti centralizētajā IS SPOLIS. Mērķrādītāja sasniegšanu pamatos izdruka no informācijas sistēmas ar sarakstu ar izsniegtajiem TPL un ar personām parakstītiem līgumiem vai pieņemšanas — nodošanas aktu numuriem.

Datu avots:

Primārais avots — VTPC reģistrētie TPL pieteikumi, izsniegto kuponu uzskaite un to izpilde.

Papildu avoti — VTPC un LM pārvaldītās datubāzes par finansējuma izlietojumu, Pakalpojuma sniedzēja līgumu izpilde, dati par TPL saņēmušajām personām.

Katru piegādi apstiprina:

Funkcionēšanas novērtējums no VTPC Funkcionēšanas novērtēšanas laboratorijas komandas (ārsts, ergoterapeits, fizioterapeits);

Pakalpojuma sniedzēja atskaite;

Gala lietotāja reģistrēts līgums.

VTPC iepirkumu speciālists veic uzraudzību par to, vai piegādes atbilst līguma nosacījumiem.

Kvalitātes speciālists veic regulāru pārskatu sagatavošanu, tostarp nejaušu pārbaudi (auditu) par TPL nodrošināšanās atbilstību.

Kāda ir bāzlīnija (sākumpunkts) un kāds ir sasniedzamais līmenis vai konkrētais punkts (tikai mērķrādītājiem)?

Bāzlīnija (sākumpunkts):Laika posmā no 2022. līdz 2024. gadam kopumā 1 430 personas ir stājušās rindā, lai saņemtu elektropiedziņas TPL mobilitātei, bet faktiski izsniegtas ir tikai 587 vienības.

Tādējādi:

esošā sistēma spēj nodrošināt tikai apmēram 40% no pieprasījuma;

vidēji tiek izsniegti ~196 elektropiedziņas TPL mobilitātei gadā.

Bāzlīnija: ~200 vienības gadā (ar nepietiekamu segumu un rindām)

Sasniedzamais līmenis (mērķrādītājs): investīcijas ietvaros līdz 2032. gada 3. ceturksnim plānots:

izsniegt 2 547 dažādu veidu elektropiedziņas TPL mobilitātei, vidēji ~425 vienības gadā;

veicināt pieejamu un videi draudzīgu individuālās mobilitātes risinājumu ieviešanu visā Latvijas teritorijā;

veicināt bērnu un pilngadīgu personu ar invaliditāti vai funkcionāliem traucējumiem iespēju piedalīties sabiedriskajā dzīvē, izglītībā un darba tirgū, samazinot viņu atkarību no fosilā transporta un veicinot transporta piekļūstamību.

Līdz kuram laikam (ceturksnis un gads) atskaites punkts/ mērķrādītājs tiks sasniegts ?

Mērķrādītāja — 2 547 elektropiedziņas TPL mobilitātei skaitu nodrošināšana — sasniegšana ir paredzēta līdz 2032. gada 4. ceturksnim.Tas aptver pilnu sešu gadu investīcijas ciklu (2027—2032), ļaujot vienmērīgi plānot un realizēt tehniskos, personāla un kvalitātes resursus.

Kas un kura iestāde būs atbildīga par atskaites punkta / mērķrādītāja īstenošanu, novērtēšanu un ziņošanu ?

VTPC: Atbild par funkcionēšanas izvērtējumu, kuponu izsniegšanas procesu un TPL nepieciešamības noteikšanu,

Nodrošina izsniegto TPL uzskaiti, sadarbībā ar TPL pakalpojuma sniedzējiem,

Veic kvalitātes kontroli un gala rezultāta dokumentēšanu (t.i., vai lietotājs ir saņēmis nepieciešamo TPL ).

Labklājības ministrija ir atbildīgā nozares ministrija par investīcijas ieviešanu.

2.2.2.5.4. Finansējums un izmaksas

Informācija un skaidrojums par komponenta un par katra pasākuma un katras investīciju aplēstajām kopējām izmaksām, kas balstās uz pienācīgu pamatojumu, ietverot šādu informāciju:

Izmantotā metodika, izdarītie pamatpieņēmumi (piemēram, par vienības izmaksām, resursu izmaksām) un šo pieņēmumu pamatojums

TPL izmaksas noteiktas, pamatojoties uz VTPC TPL publisko iepirkumu datiem vai TPL iegādes vērtību. Paredzētas piecas elektropiedziņas TPL mobilitātei grupas ar diferencētu maksimālo kupona summu, kas ietver arī: personas novērtēšanu,

TPL pielāgošanu, apmācību, izsniegšanu,

piegādi,

garantijas un pēcgarantijas remontu,

pakalpojumu sniedzēju administrēšanas izmaksas.

TPL veids

Maksimālā kupona vērtība (ar PVN)

Elektropiedziņas riteņkrēsls ar rokas stūrēšanas sistēmu (elektriskais skūters)4 500 EUR

Elektropiedziņas riteņkrēsls ar motorizēti vadāmu rokas stūrēšanas sistēmu5 000 EUR

Elektriskais vilcējritenis5 000 EUR

Riteņkrēsla riteņos iebūvēta elektromotoru sistēma5 000 EUR

Elektropiedziņas riteņkrēsls ar papildaprīkojumu (piemēram, zoda vadība, vadības sistēma, leņķa maināmība u.c.)15 000 EUR

Pamatojums:

Izmaksas noteiktas, izmantojot:

līdzšinējos Publisko iepirkumu līgumus (2022—2024),

cenu aptauju, noteiktas bāzes cenas.

Mērķa apjoms — 2 547 vienības (2027—2032)

Pamatojums:

Pamatots atbilstoši faktiskajam pieprasījumam un izsniegšanas datiem:

2022. —2024.gadā rindā stājušies 1 430 lietotāji,

izsniegtas vienības: 587,

secināts, ka esošā sistēma spēj apkalpot tikai ~40% vajadzību.

Izvēlētais mērķis (2 547 vienības 6 gadu laikā) ļauj:

likvidēt esošās rindas uz elektropiedziņas TPL mobilitātei,

nodrošināt ilgtermiņa piekļuvi visiem mērķa lietotājiem, t.sk. bērniem, pieaugušajiem, un personām ar ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem.

Investīcijas īstenošanai administratīvie izdevumi nepārsniegs 10% no investīcijas finansējuma (pamatojums: SPSP likuma 13. panta 23 daļa). ).

Administratīvo izmaksu apmēru pamato:

‒ līdzšinējais TPL novērtēšanas process (VTPC prakse),

‒ nepieciešamība nodrošināt multidisciplināru pieeju (ārsts, ergoterapeits, fizioterapeits, psihologs un cits personāls),

‒ nepieciešamība piesaistīt kvalitātes speciālista amatu (kupona mehānisma kontrolei),

‒ nepieciešamība nodrošināt projekta vadību, t.sk. iepirkumu veikšanu.

Administratīvo izmaksu ietvaros nepieciešamā personāla izmaksu aprēķins veikts, iekļaujot:

bruto algas,

darba devēja sociālās apdrošināšanas iemaksas (23,59 %),

iespējamo atalgojuma palielinājumu, pamatojoties uz prognozēto inflāciju līdz 2032.gadam.

Materiāltehniskais nodrošinājums un inflācijas prognoze

Katru gadu paredzēti ~124 000 EUR kā:

nodrošinājums IT atbalstam, kancelejas un administratīvajām vajadzībām;

rezerves fonds inflācijas segšanai un neparedzētiem tirgus cenu kāpumiem;

instrumenti ilgtermiņa stabilitātei (projekta laikā nav paredzēts jauns finansējuma pieprasījums).

Ņemti vērā pēdējo 3 gadu inflācijas rādītāji (vidēji 2—3 % gadā) un valsts vidējās algas kāpums sociālajā un veselības aprūpē.

Indikatīvs visaptverošs grafiks, saskaņā ar kuru šīs izmaksas varētu rasties

Gads

TPL nodrošināšana (€)

Personāla izmaksas (€)

Administratīvās/tehniskās izmaksas (€)

Kopējās izmaksas (€)

2027

1980000

290 671.82

84 328.18

2355000

2028

1985000

290 671.82

84 328.18

2360000

2029

2020000

290 671.82

84 328.18

2395000

2030

2080000

290 671.82

84 328.18

2455000

2031

2200000

290 671.82

84 328.18

2575000

2032

2485000

290 671.82

84 328.18

2860000

Informācija par nacionālo līdzfinansējumu nolūkā segt pasākumu un investīciju kopējās izmaksas

Nacionālais līdzfinansējums 25% apmērā (3 750 000 EUR) tiks segts no valsts budžeta līdzekļiem.Investīcijas kopējās izmaksas — 15 000 000 EUR.

Jebkādu informāciju par to, kāds finansējums no citiem Eiropas Savienības instrumentiem ir vai varētu tikt paredzēts saistībā ar to pašu komponentu

Nav attiecināms.Attiecīgā gadījumā — jebkāda informācija par paredzēto finansējumu no privātiem avotiem un par paredzamo piesaistīto līdzekļu līmeni/apmēru

Saņemot elektropiedziņas TPL mobilitātei, persona veic vienreizējo iemaksu VTPC vai attiecīgā pakalpojuma sniedzēja kasē vai kontā. Vienreizējo iemaksu veic šādā apmērā: par tehniskā palīglīdzekļa pakalpojumu bērnam — 1,42 EUR;

par tehniskā palīglīdzekļa pakalpojumu personai, kas vecāka par 18 gadiem, — 7,11 EUR.

No vienreizējās iemaksas, uzrādot attiecīgu izziņu, ir atbrīvota persona:

kuras mājsaimniecībai noteikts trūcīgas mājsaimniecības statuss,

kura atrodas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā,

kuras dzīvesvieta reģistrēta stacionārā ārstniecības iestādē,

kura izcieš sodu brīvības atņemšanas iestādē.

Vienreizējās iemaksas tiek novirzītas elektropiedziņas TPL mobilitātei iegādei mērķrādītāja sasniegšanai.

Paredzamo izmaksu ticamības un pamatotības pamatojums, vajadzības gadījumā ņemot vērā valstu specifiku

Kupona vērtības noteiktas atbilstoši esošajiem iepirkumu līgumiem un tirgus piedāvājumam 2022—2024. gadā.Izvērtēšanā izmantoti dati no VTPC un konsultācijas ar nozares speciālistiem (ergoterapeiti, ārsti, iepirkumu eksperti).

Ņemot vērā Latvijas demogrāfiju, personu ar invaliditāti īpatsvaru (~10—12% no iedzīvotāju kopskaita) un līdzšinējo piegāžu kapacitāti, noteikts reāls mērķis — 2 547 vienības sešu gadu laikā.

Latvijā TPL tirgus ir ierobežots, kas ietekmē cenas, loģistiku un garantijas pakalpojumus.

Aprēķinātas reālās darba tirgus izmaksas Latvijā (bruto atalgojums + sociālās iemaksas), piemēram:

Fizioterapeits ~1 842 EUR mēn + 23,59% Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI)

Projekta vadītājs ~2 700 EUR /mēn + VSAOI

Personāla skaits un amatu slodzes balstītas uz faktisku pieredzi, kāda nepieciešama TPL pakalpojuma nodrošināšanā.

Inflācijas un riska buferis

Ikgadējais administratīvais budžets (124 371 EUR/gadā) paredz IT atbalstu, materiāltehnisko nodrošinājumu, inflācijas un cenu pieauguma buferi, jo pēdējo gadu vidējā inflācija Latvijā ir 2—3%, kā arī vērojams būtisks darbaspēka izmaksu pieaugums aprūpes sektorā.

Pasākuma/investīcijas aplēstās kopējās izmaksas

Kārtas numurs

Pasākums/ investīcija

No datuma

Līdz datumam

Kopā

2026

2027

2028

2029

2030

2031

2032

C2.F.I4

Atbalsts tehnisko palīglīdzekļu iegādei mazaizsargātām grupām

01.01.

2027.

31.07.

2032.

15 000 000

2 355 000

2 360 000

2 395 000

2 455 000

2 575 000

2 860 000

2.2.2.5.5. Pamatojums labuma guvējām struktūrām, kas nav mazaizsargātas mājsaimniecības, mazaizsargāti mikrouzņēmumi un mazaizsargāti transporta lietotāji (attiecīgā gadījumā)

Ja atbalstu no Fonda sniedz ar tādu publisku vai privātu struktūru starpniecību, kas nav mazaizsargātas mājsaimniecības, mazaizsargāti mikrouzņēmumi vai mazaizsargāti transporta lietotāji, skaidrojums par to, kādus pasākumus vai investīcijas minētās struktūras īstenos un kā minētie pasākumi un investīcijas galu galā dos labumu mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem un mazaizsargātiem transporta lietotājiem.

Ja atbalstu no Fonda sniedz ar finanšu starpnieku starpniecību, apraksts par pasākumiem, ko dalībvalsts plāno pieņemt, lai nodrošinātu, ka finanšu starpnieki visu ieguvumu nodod tālāk galasaņēmējiem.

Investīcijas finansējuma saņēmējs būs VTPC, kurš saskaņā ar SPSP likumu nodrošina TPL pakalpojumu.2.2.2.5.6. Papildināmība

Skaidrojums un pamatojums par to, kā jaunie vai esošie pasākumi vai investīcijas ir papildu pasākumi vai investīcijas un neaizstāj regulāros valsts budžeta izdevumus saskaņā ar 13. panta 2. punktu, tostarp šāds skaidrojums un pamatojums attiecībā uz Plānā iekļautajiem pasākumiem un investīcijām saskaņā ar 4. panta 5. punktu.

Investīcija papildina valsts budžeta iespējas nodrošināt TPL pakalpojumu, jo valsts budžeta finansējuma apjoms TPL pakalpojuma nodrošināšanai ir nepietiekams, lai apmierinātu personu vajadzības. Valsts budžeta apjoms TPL pakalpojuma nodrošināšanai paliks nemainīgs un jaunā investīcija neaizstās regulāros valsts budžeta izdevumus.Investīcija nodrošinās arī ANM plāna 3.1.2.6.i investīcijas papildināmību un kuponu metodes piemērošanas ilgtspēju, jo tiks turpināts tajā aizsāktais un aprobētais jaunais TPL pakalpojuma nodrošināšanas veids ar kuponu metodi, paplašinot šādā veidā izsniedzamo TPL klāstu.

2.2.2.5.7. Atbilstība ES noteikumiem par valsts atbalstu

Paskaidrojums par to, vai atbalsts pasākumam vai ieguldījumam i) nebūs valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta darbības jomā, ii) tiks finansēts, pamatojoties uz esošu valsts atbalsta shēmu, uz kuru attiecas grupu atbrīvojuma regula, jo īpaši GBER, vai apstiprināts ar Eiropas Komisijas lēmumu par valsts atbalstu (norādot atsauces numuru šādai shēmai (SA.nnnnn), vai iii) radīs jaunu valsts atbalsta pasākumu, skaidrojumu, vai tas atbildīs grupu atbrīvojuma regulas nosacījumiem, piemēram, GBER (norādot, kurš tās pants), iv) atbildīs de minimis regulai, v) prasīs paziņojumu par valsts atbalstu, norādot, kad dalībvalsts plāno iepriekš paziņot vai paziņot Eiropas Komisijai plānoto atbalstu pasākumam vai ieguldījumam, un piemērojamo valsts atbalsta instrumentu, kas nodrošina tā saderību ar iekšējo tirgu.

Ņemot vērā SPSP likuma 13. panta 22 daļā noteikto deleģējumu VTPC nodrošināt TPL pakalpojuma sniegšanu, investīcijai valsts atbalsts nav plānots. Investīcijas ietvaros plānotās izmaksas ir papildinošas esošajam valsts budžeta finansējumam TPL nodrošināšanai personām ar funkcionāliem traucējumiem un tiks nošķirtas no minētā valsts budžeta finansējuma, tās nav un netiks finansētas no citiem ES finanšu avotiem vai citiem ārvalstu finanšu instrumentiem.2.2.2.6. (C2.G.I2) Piekļūstamības uzlabošana dzelzceļa stacijās

Intervences apgabals: (G)

(Saskaņā ar Regulas 2023/955 8. panta 1. punkta attiecīgo apakšpunktu)

2.2.2.6.1. Komponentes pasākuma/investīcijas apraksts

Skaidra un uz pierādījumiem balstīta analīze par esošajām problēmām un to, kā tās tiek risinātas ar pasākumu un investīciju palīdzību

Piekļūstamības uzlabošana dzelzceļa stacijās ir būtiska, jo tās daudzviet joprojām nav pielāgotas cilvēkiem ar kustību, dzirdes vai citiem funkcionāliem traucējumiem. Vērojama arī reģionālā nevienlīdzība. Tas būtiski ietekmē ne vien cilvēkus ar invaliditāti, bet arī seniorus, cilvēkus ar īslaicīgiem kustību traucējumiem, vecākus ar bērnu ratiņiem un velosipēdistus jeb mazaizsargāti transporta lietotājiŅemot vērā pa valsts akciju sabiedrība "Latvijas dzelzceļš" (LDz) infrastruktūru pārvadāto pasažieru skaitu 2024. gadā, kā arī Eiropas Komisijas pētījumu par transporta nabadzību132, kas apliecina, ka 21 % mājsaimniecību atrodas transporta izmaksu nepieejamības riska grupā, tad var pieņemt, ka tiks ietekmēti 21 % pasažieru transporta lietotāji, kas ir 42 000 000.

Skaidrojums:

Gada pasažieru skaits (LDz): ~ 20 000 000;

Aptuvenais transporta nabadzības riska ietekmētais īpatsvars: 21%;

Ietekmējamo lietotāju skaits: 42 000;

Unikālo pasažieru skaits: 42 000;

Ietekmēto līniju skaits: visas LDz līnijas;

Ietekmēto staciju skaits:70 stacijas;

Uzlabojumu veidi: mobilie pacēlāji, velonovietnes, piekļuves uzlabojumi.

Lai veicinātu iekļaujošu un visiem pieejamu sabiedrisko transportu, paredzētas divas apakšinvestīcijas:

1) Mūsdienīgu mobilo vai stacionāro pacēlāju nodrošināšana dzelzceļa infrastruktūrā.

LDz pārvaldībā esošā publiskās lietošanas dzelzceļu tīklā pasažieru apkalpošanai ir 142 aktīvas stacijas un pieturas punkti. Ņemot vērā, ka dzelzceļa infrastruktūras modernizācija un piekļūstamības uzlabošana stacijās tiek īstenota pakāpeniski, pašreizējā dzelzceļa infrastruktūra daudzviet ir daļēji pieejama visām pasažieru kā lietotāju grupām, t.sk., cilvēkiem ar kustību traucējumiem, senioriem, ģimenēm ar bērnu ratiņiem un citiem pasažieriem, kuriem grūtības var sagādāt iekļūšana vilcienā, ņemot vērā divlīmeņu iekāpšanu. Pašreiz 48 stacijās un pieturas punktos ir paveikti modernizācijas darbi, nodrošinot piekļūstamību šīm personu grupām, un 20 pasažieru stacijās un pieturas punktos personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām tiek nodrošināta piekļuve ritošajam sastāvam, izmantojot mobilo pacēlāju. Personām, kam nepieciešama palīdzība — piekļuve ritošam sastāvam ar mobilo pacēlāju, jāpaziņo LDz par savu plānoto braucienu vismaz 24 stundas pirms brauciena sākšanas. Pacēlāju izvietošana tiks salāgota atbilstoši pasažieru pieprasījumam un ņemot vērā reģionus ar augstāku transporta nabadzības rādītāju. Lai uzlabotu personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām nokļūšanu līdz stacijām, tiks pastiprināta sadarbība ar pašvaldībām un ATD.

2) Segtu velonovietņu izveide stacijās, pieturas punktos.

Pasākuma ietvaros tiks iegādāti 20 jauni mobilie pacēlāji, kas pēc pasažieru pieprasījuma nodrošinātu pakalpojuma pieejamību visā LDz tīklā Latvijas teritorijā - 138 dzelzceļa stacijās un pieturas punktos. Tas ļautu nodrošināt tūlītēju piekļūstamību, risinot fiziskās pieejamības problēmu mazaizsargātiem transporta lietotājiem stacijās un pieturas punktos, kur notiek regulāri pasažieru pārvadājumi, bet kur paaugstināto platformu izbūve vēl nav uzsākta vai nav īstenojama īstermiņā, ņemot vērā, ka pacēlāji nodrošina vienīgo iespēju piekļūt pakalpojumam. Pasākums ietver segtu velonovietņu projektēšanu, iegādi un uzstādīšanu stacijās un pieturas punktos nolūkā nodrošināt drošu un ērtu velosipēdu novietošanu. Šie risinājumi veicinās savienojamību starp dažādiem transportlīdzekļiem, nodrošinot vieglāku pāreju no mikromobilitātes uz sabiedrisko transportu. Velonovietņu izbūve uzlabos piekļuvi dzelzceļa sabiedriskajam transportam un veicinās velosipēda un dzelzceļa kombinētu izmantošanu ikdienas pārvietošanas maršrutos. Investīcija skars iedzīvotāju grupas, kuras pakļautas transporta nabadzībai — skolēni, studenti, mājsaimniecības ar zemiem ienākumiem, seniori, cilvēki bez autovadītāja apliecības/auto. Kombinēta velosipēda un dzelzceļa izmantošana ir svarīgs solis zaļās mobilitātes virzienā, kas ļaus transporta nabadzībai pakļautajiem iedzīvotājiem saglabāt piekļuvi darbavietām, izglītībai un pakalpojumiem, kā arī veicinās emisiju samazināšanu un uzlabos sabiedrības mobilitātes iespējas.

Pasākumu paredzēts īstenot 30 stacijās atbilstoši datiem pa reģioniem, kur vērojami lielāki sociālās atstumtības riski.

Pasākuma kopējās izmaksas 1 530 000 EUR, ar nosacījumu, ka 25% nacionālais līdzfinansējums tiek nodrošināts no valsts budžeta. Jauns pasākums, ko paredzēts īstenot izmantojot Fonda atbalstu.Detalizēta informācija par pasākuma vai investīcijas mērķi un par to, kādām personām pasākums vai investīcija ir paredzēti un uz ko tie ir vērsti; skaidrojums par to, kā pasākums un investīcija faktiski veicinātu Fonda mērķu sasniegšanu dalībvalsts attiecīgo rīcībpolitiku vispārējā satvarā un kā pasākums un investīcija samazinās atkarību no fosilās degvielas/kurināmā

Pasākuma mērķis ir nodrošināt mobilo pacēlāju pakalpojumus jeb plašāku infrastruktūras pieejamības pārklājumu visā LDz pasažieru pārvadājumu tīklā pēc pieprasījuma.Pasākuma mērķauditorija ir cilvēki ar ierobežotām pārvietošanās spējām, tostarp cilvēki ratiņkrēslos, seniori, kā arī ģimenes ar bērnu ratiņiem, kuriem ir grūtības iekļūt vilcienos ar augsto grīdu. Tāpat pasākums ir vērsts uz visiem pasažieriem, kuriem nepieciešama papildu palīdzība, lai nodrošinātu piekļuvi vilcieniem un dzelzceļa infrastruktūrai.

Investīcijas pacēlāju iegādē veicina vides ilgtspējību, samazinot nepieciešamību pēc privātā transporta, īpaši cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām, un tādējādi mazina atkarību no fosilā kurināmā.

Pasākumu kopējās izmaksas 1 530 000 EUR, ar nosacījumu, ka 25% nacionālais līdzfinansējums tiek nodrošināts no valsts budžeta. Par pasākuma īstenošanu atbildīgā institūcija ir Satiksmes ministrija.Attiecīgā gadījumā - skaidrojums par to, kā pasākums vai investīcija tieksies novērst dzimumu nevienlīdzību

Pasākumi palīdz novērst dzimumu nevienlīdzību, nodrošinot vienlīdzīgu piekļuvi pakalpojumiem un mobilitātes infrastruktūrai, kā arī uzlabo drošību mazaizsargātām cilvēku grupām.Pasākuma vai investīcijas grafiks; atbalstam mazemisiju transportlīdzekļiem — minētā atbalsta pakāpeniskas samazināšanas grafiks

Pasākumus paredzēts īstenot līdz 2028. gada beigām.2.2.2.6.2. Princips "nenodari būtisku kaitējumu"

Pasākums atbilst "nenodari būtisku kaitējumu" Regulas (ES) 2020/852 17. panta izpratnē. Pasākums netieši veicina SEG emisiju samazināšanu, jo uzlabota pieejamība veicina sabiedriskā transporta izmantošanu un mazina atkarību no privātā transporta, kas ir viens no galvenajiem emisiju avotiem.2.2.2.6.3. Atskaites punkti, mērķrādītāji un izpildes grafiks

Mērķrādītājs: Mobilo pacēlāju iegāde un izmantošana

Mērķrādītāja apraksts

Mobilo pacēlāju iegāde, saņemšana un izmantošana plānotajās lokācijās.Mērķrādītājs: Velonovietņu iegāde un izmantošana

Mērķrādītāja apraksts

Velonovietnes iegādātas, nodotas ekspluatācijā un uzsāktas izmantot plānotajās lokācijās.Pasākuma/investīcijas atskaites punkti, mērķrādītāji un izpildes grafiks

Kārtas numurs

Pasākuma/investīcijas nosaukums

Atskaites punkts vai mērķrādītājs

Atskaites punkta / mērķrādītāja nosaukums

Kvalitatīvais rādītājs (atskaites punktam)

Kvantitatīvais rādītājs (mērķrādītājam)

Izpildes grafiks

Mērvienība

Bāzlīnija

Mērķis

Gads

Ceturksnis

C2.G.I2.I1.2027Q4Piekļūstamības uzlabošana dzelzceļa stacijās

Mērķrādītājs

Mobilo pacēlāju iegāde un izmantošana

Neattiecas

Pacēlāju skaits

2028

C2.G.I2.I2.2027Q4Piekļūstamības uzlabošana dzelzceļa stacijās

Mērķrādītājs

Velonovietņu iegāde un izmantošana

Neattiecas

Velonovietņu skaits

2028

Kāpēc tika izvēlēts konkrētais atskaites punkts vai mērķrādītājs?

Mērķrādītājs, kas nosaka 20 mobilo pacēlāju iegādi un izmantošanu izvēlēts, ņemot vērā to, ka šāds skaits nodrošinātu pakalpojuma pieejamību visā LDz tīklā.30 velonovietnes noteiktas, balstoties uz LDz apkopotajiem datiem par pasažieru apgrozījumu, šo staciju attīstības potenciālu, reģioniem ar izteiktu transporta nabadzību, kā arī pašvaldību attīstības plāniem par apkārtnes infrastruktūras attīstību.

Ko mēra ar atskaites punktu vai mērķrādītāju?

Mobilo pacēlāju skaitu un segto velonovietņu skaitu.Kā to mērīs, kāda metodika un avots tiks izmantots un kā tiks objektīvi pārbaudīta atskaites punkta vai mērķrādītāja pienācīga izpilde?

Mobilo pacēlāju, velonovietņu iegāde un uzstādīšana. Izpildi veiks LDz.Kāda ir bāzlīnija (sākumpunkts) un kāds ir sasniedzamais līmenis vai konkrētais punkts (tikai mērķrādītājiem)?

Šobrīd LDz rīcībā ir 13 mobilie pacēlāji. Mērķis ir palielināt mobilo pacēlāju skaitu līdz 33, papildinot esošo skaitu ar papildus 20.Šobrīd LDz specifiski nenodrošina segtas velonovietnes, tāpēc sasniedzamais mērķis būs 30.

Līdz kuram laikam (ceturksnis un gads) atskaites punkts/ mērķrādītājs tiks sasniegts?

Mobilo pacēlāju ieviešana līdz 2028. gada beigām.Segtu velonovietņu izveide stacijās, pieturas punktos līdz 2028. gada beigām.

Kas un kura iestāde būs atbildīga par atskaites punkta / mērķrādītāja īstenošanu, novērtēšanu un ziņošanu?

Satiksmes ministrija.2.2.2.6.4. Finansējums un izmaksas

Informācija un skaidrojums par komponenta un par katra pasākuma un katras investīciju aplēstajām kopējām izmaksām, kas balstās uz pienācīgu pamatojumu, ietverot šādu informāciju:

Izmantotā metodika, izdarītie pamatpieņēmumi (piemēram, par vienības izmaksām, resursu izmaksām) un šo pieņēmumu pamatojums

Segto velonovietņu vienības izmaksas noteiktas, ņemot vērā, ka tās tiktu pasūtītas pēc VAS "Latvijas dzelzceļš" pasūtījuma, ievērojot "Infrastruktūras vizuālās vadlīnijas pasažieru apkalpes vietās". Veikta pirmreizēja tirgus izpēte, kā arī ņemtas vērā staciju labiekārtošanu veidojošās izmaksas iepriekš.Ņemot vērā vidējās tirgus cenas, kā arī nevalstisko organizāciju un sociālo partneru sniegto informāciju, tika noteiktas mobilo pacēlēju vienību izmaksas.

Indikatīvs visaptverošs grafiks, saskaņā ar kuru šīs izmaksas varētu rasties

Laika periodā līdz 2028. gada beigām.Informācija par nacionālo līdzfinansējumu nolūkā segt pasākumu un investīciju kopējās izmaksas

Pasākumu kopējās izmaksas ir 1 530 000 EUR, ar nosacījumu, ka 25% nacionālais līdzfinansējums tiek nodrošināts no valsts budžeta.Jebkādu informāciju par to, kāds finansējums no citiem Eiropas Savienības instrumentiem ir vai varētu tikt paredzēts saistībā ar to pašu komponentu

Nav paredzēts finansējums no citiem ES instrumentiem saistībā ar to pašu komponentu.Attiecīgā gadījumā — jebkāda informācija par paredzēto finansējumu no privātiem avotiem un par paredzamo piesaistīto līdzekļu līmeni/apmēru

Nav attiecināms.Paredzamo izmaksu ticamības un pamatotības pamatojums, vajadzības gadījumā ņemot vērā valstu specifiku

Tirgus izpēte, kā arī citu partneru pieredze.Pasākuma/investīcijas aplēstās kopējās izmaksas

Kārtas numurs

Pasākums/ investīcija

No datuma

Līdz datumam

Kopā

2026

2027

2028

2029

2030

2031

2032

C2.G.I2

Piekļūstamības uzlabošana dzelzceļa stacijās

01.01.2026.

31.12.2028.

1 530 000

200 000

1330 000

2.2.2.6.5. Pamatojums labuma guvējām struktūrām, kas nav mazaizsargātas mājsaimniecības, mazaizsargāti mikrouzņēmumi un mazaizsargāti transporta lietotāji (attiecīgā gadījumā)

Nav attiecināms2.2.2.6.6. Papildināmība

Pasākumi ir papildu pasākumi, kas neaizstāj regulāros valsts budžeta izdevumus. Pašreizējā dzelzceļa infrastruktūra daudzviet daļēji pieejama visām pasažieru kā lietotāju grupām, t.sk., cilvēkiem ar kustību traucējumiem, senioriem, ģimenēm ar bērnu ratiņiem un citiem pasažieriem, kuriem grūtības var sagādāt iekļūšana vilcienā, ņemot vērā divlīmeņu iekāpšanu. Tāpat papildu uzlabojumi nepieciešami, lai apmierinātu pieaugošās mikromobilitātes vajadzības, t.sk., ērtai infrastruktūrai priekš velo lietotājiem.2.2.2.6.7. Atbilstība ES noteikumiem par valsts atbalstu

Nav attiecināms - pasākums tiek īstenots valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izveidei, kam nav komerciāla rakstura un pasažieru pārvadāju veikšanai saskaņā ar sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījuma līgumu.2.2.2.7. (C2.G.I3) Atbalsts bateriju elektrovilcieniem

Intervences apgabals: (G)

(Saskaņā ar Regulas 2023/955 8. panta 1. punkta attiecīgo apakšpunktu)

2.2.2.7.1. Komponenta pasākuma/investīcijas apraksts

Skaidra un uz pierādījumiem balstīta analīze par esošajām problēmām un to, kā tās tiek risinātas ar pasākumu un investīciju palīdzību

Transporta attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam nosaka virzību uz videi draudzīgu, pieejamu, integrētu, ilgtspējīgu un multimodālu transporta sistēmu Latvijā, tostarp veidojot dzelzceļu kā transporta sistēmas "mugurkaulu", kur dzelzceļam ir centrāla nozīme pasažieru plūsmu organizēšanā. Pamatnostādnēs uzvērta nepieciešamība modernizēt sabiedriskā transporta infrastruktūru veicināt videi nekaitīgu mobilitāti, un samazināt transporta atkarību no fosilā kurināmā.SKF plānā ietvertā investīcija "Atbalsts bateriju elektrovilcieniem" veicinās pāreju uz klimata neitrālu transportu, sabiedriskā transporta konkurētspējas un pieejamības paaugstināšanu, intermodalitātes attīstību, vides pieejamību un sociālo iekļaušanos.

Investīcijas ietvaros paredzēts sniegt atbalstu divām apakšinvestīcijām:

I. Bateriju elektrovilcienu (BEMU) iegāde pasažieru pārvadājumu veikšanai

Investīcijas kopapjoms: 23 600 000 EUR

Investīcijas ietvaros plānota 2 BEMU vilcienu iegāde

II. Uzlādes staciju izveide bateriju elektrovilcieniem

Investīcijas kopapjoms: 16 000 000 EUR

Investīcijas ietvaros plānota 6 BEMU staciju izveide, indikatīvi:

Daugavpils līnijā - Līvānu un Daugavpils stacijās;

Valkas līnijā - Siguldā un Cēsīs

Rēzeknes līnijā — Rēzeknē un Atašienē.

1. apakšinvestīcija "Bateriju elektrovilcienu iegāde pasažieru pārvadājumu veikšanai"

Veco dīzeļvilcienu aizstāšana ar 2 (diviem) jauniem bateriju elektrovilcieniem (BEMU) pasažieru pārvadājumiem ļautu nodrošināt videi draudzīgākus un ērtākus pasažieru pārvadājumus ar BEMU vilcieniem maršrutā Rīga—Rēzekne (provizoriski). 2024. gadā maršruta posmā Koknese—Rēzekne, kas nav elektrificēts, tika pārvadāti 254 914 pasažieri. BEMU vilcieni spēj darboties gan elektrificētos, gan neelektrificētos dzelzceļa posmos. Latgales reģions ir viens no sociāli un ekonomiski vismazāk attīstītajiem reģioniem Latvijā, un to raksturo augsta transporta nabadzība ar ierobežotu piekļuvi kvalitatīvam un regulāram sabiedriskajam transportam. 2022. gadā IKP uz vienu iedzīvotāju Latgales reģionā bija 9,7 tūkstoši eiro, kas ir zemākais rādītājs starp Latvijas reģioniem (CSP dati). Reģionā ir arī zemāks automašīnu blīvums nekā citos reģionos, kas norāda uz ierobežotu piekļuvi personīgajam transportam, īpaši lauku apvidos. Mobilitātes un piekļuves uzlabošana dzelzceļa transportam atvieglotu iedzīvotājiem piekļuvi darba vietām, izglītības un veselības aprūpes iestādēm utt., un ilgtermiņā veicinātu reģiona konkurētspēju.

Pašlaik vilcienu satiksmi ārpus galvaspilsētas elektrificētā tīkla nodrošina veci, augstas grīdas dīzeļvilcieni, kuriem parasti raksturīgs PRM aprīkojuma trūkums (īpaši PRM tualetes un ērta iekāpšana), HVAC sistēmu trūkums un slikta paātrinājuma nodrošināšana. Šie vilcieni kļūst arvien neuzticamāki. Savukārt sliktais paātrinājums noved pie ilga brauciena laika, kas nav konkurētspējīgs ar automašīnām, tādējādi samazinot iespējas cilvēkiem, kuri ir atkarīgi no sabiedriskā transporta.

Neelektrificētajā reģionālajā tīklā trīs galvenās dzelzceļa pasažieru plūsmas Latvijā ir Daugavpils, Cēsis un Rēzeknes virzienos. Daugavpils un Rēzekne atrodas Latgales reģionā.

Lai uzlabotu iespējas reģionālajos dzelzceļa koridoros, BEMU vilcieni tiek uzskatīti par zaļu un perspektīvu risinājumu. Ar ES Kohēzijas fonda atbalstu ir plānots iegādāties 9 BEMU vilcienus, lai apkalpotu Daugavpili un Cēsis kā virzienus ar lielāko pasažieru plūsmu. Tas tiks papildināts ar 2 papildu BEMU vilcienu iegādi kā daļu no šī Sociālā klimata fonda plāna 1. apakšinvestīcijas - lai vilcieni varētu apkalpot arī Rēzekni. Visi iepriekš minētie BEMU pakalpojumi izmantos 2. apakšinvestīcijā iekļautās uzlādes stacijas.

Šīs investīcijas ir savienotas arī ar esošajām modernizētajām platformām Cēsīs, Jēkabpilī un platformu modernizāciju Latgales lielākajās dzelzceļa stacijās (Līvānos, Daugavpilī, Viļānos un Rēzeknē), kas plānota ar Kohēzijas fonda atbalstu. Tas nodrošinās līdzenu iekāpšanu BEMU vilcienos un pilnīgu, neatkarīgu piekļuvi bez iepriekšēja pieprasījuma. Tā rezultātā Jēkabpils rajona, Līvānu rajona, Daugavpils rajona, Rēzeknes rajona un Cēsu rajona galvenie reģionālie centri piedāvās pilnīgu pieejamību ar līdzenu iekāpšanu. Turklāt tas atrisinās pieejamo braucienu problēmu vietējos autobusu reisos uz reģionālajiem centriem, bet trūkst pieejamības braucieniem tālāk starp reģionālajiem centriem un uz galvaspilsētu.

Ieviešot šos BEMU vilcienus un to atbalstošo uzlādes infrastruktūru, dzelzceļa transports kļūtu ērtāks pasažieriem, kas ir īpaši svarīgi personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, un tas ir arī būtiski, lai tiktu sasniegti transporta nozares nozīmīgie mērķi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā vai ierobežošanā un dzelzceļa ritošā sastāva energoefektivitātes ievērojamā palielināšanā. Jauno BEMU vilcienu lielāks ātrums uzlabos iespējas un mazinās pašreizējos trūkumus, ar kuriem saskaras dzelzceļa pasažieri, salīdzinot ar automašīnu lietotājiem.

Dzelzceļa transports Latvijā ir viens no pieejamākajiem Eiropā, un brauciens no Rīgas uz Rēzekni izmaksā 8,90 eiro par aptuveni 230 km, kas ir mazāk nekā komerciālo autobusu pakalpojumu bāzes maksa šajā maršrutā. Tādēļ dzelzceļa transports parasti ir pieejamāks variants salīdzinājumā ar autobusu transportu Latvijā.

2. apakšinvestīcija "Uzlādes staciju izveide bateriju elektrovilcieniem"

Lai nodrošinātu pilnvērtīgu un ilgtspējīgu BEMU vilcienu izmantošanu, būtu nepieciešama 6 BEMU uzlādes staciju izveide stratēģiski nozīmīgās stacijās, lai nodrošinātu pārvadājumus ar BEMU vilcieniem reģionos. BEMU ar uzlādes stacijām ļautu sasniegt Cēsis, Daugavpili un Rēzekni bez papildu elektrifikācijas. Vienlaikus BEMU nav pretrunā ar turpmāku elektrifikāciju, tā ļautu sasniegt tālākas vietas.

Indikatīvi plānota uzlādes staciju uzbūve šādās dzelzceļa stacijās: Siguldā, Cēsīs, Līvānos, Daugavpilī, Rēzeknē un Atašienē.

Uzlādes staciju izveide aptver plašu valsts teritoriju, iekļaujot perifērākus reģionus ar izteiktu transporta nabadzības problēmu un ekoloģiski jūtīgās teritorijas ar augstu apmeklējumu intensitāti(piem., Siguldas un Cēsu apkārtnē). Latgale ir viens no sociāli vismazāk attīstītajiem Latvijas reģioniem, Līvāni un Atašiene savieno Latgali ar Vidzemi un centrālo daļu, Cēsis un Sigulda atrodas Natura 2000 teritoriju tuvumā, un videi draudzīgs transports ir būtisks teritoriju aizsardzībai un emisiju mazināšanai.

Uzlādes stacija nodrošina ātru uzlādi, kas savukārt ietekmē vilcienu kustības saraksta veidošanu, un pozitīvi ietekmē reģiona sasniedzamību, pagarinot apkalpojamo areālu, un nodrošinot vienotu un mūsdienīgu transporta tīklu.

Jauns pasākums — Latvijā šobrīd nav neviens BEMU vilciens.Detalizēta informācija par pasākuma vai investīcijas mērķi un par to, kādām personām pasākums vai investīcija ir paredzēti un uz ko tie ir vērsti; skaidrojums par to, kā pasākums un investīcija faktiski veicinātu Fonda mērķu sasniegšanu dalībvalsts attiecīgo rīcībpolitiku vispārējā satvarā un kā pasākums un investīcija samazinās atkarību no fosilās degvielas/kurināmā

Plānotie īstenotie pasākumi sniegs būtisku ieguldījumu klimata politikas mērķu izpildei, samazinot CO2 emisijas, tādā veidā stiprinot dzelzceļa kā "zaļa" transportlīdzekļa pozīcijas sabiedriskā transporta piedāvājumā.Apraksts par to, kā pasākums vai investīcija tiek īstenota (īstenošanas līdzekļi), atsaucoties uz dalībvalsts administratīvajām spējām centrālā un - attiecīgā gadījumā - reģionālā un vietējā līmenī, un paskaidrojums par to, kā resursi tiks savlaicīgi apgūti un kā tie vajadzības gadījumā tiek novirzīti vietējam un reģionālajam līmenim

Par pasākumu īstenošanu atbildīga ir Satiksmes ministrija, kurai ir pieejami atbilstoši kvalificēti cilvēkresursi, lai kvalitatīvi un laikā īstenotu pasākumus.Attiecīgā gadījumā - skaidrojums par to, kā pasākums vai investīcija tieksies novērst dzimumu nevienlīdzību

Nav attiecināmsPasākuma vai investīcijas grafiks; atbalstam mazemisiju transportlīdzekļiem — minētā atbalsta pakāpeniskas samazināšanas grafiks

BEMU vilcienu iegādes īstenošana - no 2026. gada līdz 2030. gadam. Uzlādes staciju izveide notiks sinerģiski BEMU ritošā sastāva iepirkumam un piegādēm2.2.2.7.2. Princips "nenodari būtisku kaitējumu"

Pasākums ir skaidri orientēts uz dekarbonizāciju transporta nozarē, un tas var kvalificēties kā videi ilgtspējīgs ieguldījums Regulas (ES) 2020/852 izpratnē, ja tiek ievērots DNSH (nenodari būtisku kaitējumu) princips.2.2.2.7.3. Atskaites punkti, mērķrādītāji un izpildes grafiks

Mērķrādītājs: Bateriju elektrovilcienu iegāde

Mērķrādītāja apraksts

BEMU vilcienu iegāde atspoguļo to BEMU vilcienu skaitu, kas ir ticis iegādāts un pieņemts ekspluatācijā.Mērķrādītājs: Uzlādes staciju izveide bateriju elektrovilcieniem

Mērķrādītāja apraksts

Izbūvētas, nodotas ekspluatācijā un uzsāktas izmantot uzlādes stacijas tām plānotajās lokācijās.Pasākuma/investīcijas atskaites punkti, mērķrādītāji un izpildes grafiks

Kārtas numurs

Pasākuma/investīcijas nosaukums

Atskaites punkts vai mērķrādītājs

Atskaites punkta / mērķrādītāja nosaukums

Kvalitatīvais rādītājs (atskaites punktam)

Kvantitatīvais rādītājs (mērķrādītājam)

Izpildes grafiks

Mērvienība

Bāzlīnija

Mērķis

Gads

Ceturksnis

C2.G.I3.I1.2030Q4

Atbalsts bateriju elektrovilcieniem

Mērķrādītājs

Bateriju elektrovilcienu iegāde

Neattiecas

Iegādāto BEMU vilcienu skaits

2030

C2.G.I3.I2.2032Q3

Atbalsts bateriju elektrovilcieniem

Mērķrādītājs

Uzlādes staciju izveide bateriju elektrovilcieniem

Neattiecas

Uzstādīto uzlādes staciju skats

2032

III

Kāpēc tika izvēlēts konkrētais atskaites punkts vai mērķrādītājs?

1. Katrs atsevišķs iegādāts un ekspluatācijā pieņemts vilciens ir pilnvērtīga funkcionāla vienība, kuru var iesaistīt sabiedriskā transporta pakalpojumu izpildē, tādējādi uzlabojot sniegto pakalpojumu sabiedriskā transporta gala lietotājiem.2. 6 uzlādes stacijas tika izvēlētas, lai nodrošinātu BEMU ritošā sastāva (bateriju vilcienu) uzlādi nepieciešamajās identificētajās vietās atbilstoši satiksmei plānotajām/izvēlētajām līnijām.

Ko mēra ar atskaites punktu vai mērķrādītāju?

1.BEMU vilcienu iegāde atspoguļo to BEMU vilcienu skaitu, kas ir ticis iegādāts un pieņemts ekspluatācijā.2.Uzlādes staciju infrastruktūras izbūve, kas tiek nodota ekspluatācijā BEMU vilcienu uzlādei.

Kā to mērīs, kāda metodika un avots tiks izmantots un kā tiks objektīvi pārbaudīta atskaites punkta vai mērķrādītāja pienācīga izpilde?

1.BEMU vilcienu iegāde tiks uzskatīta par izpildītu, kad iegādātais vilciens ir pieņemts ekspluatācijā.2.Uzlādes staciju infrastruktūras izbūve (nodošana ekspluatācijā).

Kāda ir bāzlīnija (sākumpunkts) un kāds ir sasniedzamais līmenis vai konkrētais punkts (tikai mērķrādītājiem)?

1. 0 un 2.2. 0 un 6.

Līdz kuram laikam (ceturksnis un gads) atskaites punkts/ mērķrādītājs tiks sasniegts?

1. 2030. gada 4. ceturksnis2. Atkarībā un sinerģiski BEMU ritošā sastāva iepirkumam un piegādēm, bet ne vēlāk kā līdz 31.07.2032.

Kas un kura iestāde būs atbildīga par atskaites punkta / mērķrādītāja īstenošanu, novērtēšanu un ziņošanu?

Satiksmes ministrija.2.2.2.7.4. Finansējums un izmaksas

Informācija un skaidrojums par komponenta un par katra pasākuma un katras investīciju aplēstajām kopējām izmaksām, kas balstās uz pienācīgu pamatojumu, ietverot šādu informāciju:

Izmantotā metodika, izdarītie pamatpieņēmumi (piemēram, par vienības izmaksām, resursu izmaksām) un šo pieņēmumu pamatojums

BEMU vilcienu iegādes izmaksas ir balstītas izmaksās par vienu vienību atbilstoši publiskā iepirkumā saņemtajiem finanšu piedāvājumiem.Projekts ir idejas koncepcijas stadijā, padziļināta izmaksu analīze nav veikta, šobrīd par pamatu ņemot SM un ATD sniegtos datus.

Indikatīvs visaptverošs grafiks, saskaņā ar kuru šīs izmaksas varētu rasties

1. No 2026. gada līdz 2030. gadam.2. Atkarībā un sinerģiski BEMU ritošā sastāva iepirkumam un piegādēm, bet ne vēlāk kā līdz 31.07.2032

Informācija par nacionālo līdzfinansējumu nolūkā segt pasākumu un investīciju kopējās izmaksas

25% nacionālais līdzfinansējums tiek nodrošināts no valsts budžeta.Jebkādu informāciju par to, kāds finansējums no citiem Eiropas Savienības instrumentiem ir vai varētu tikt paredzēts saistībā ar to pašu komponentu

Nav attiecināmsAttiecīgā gadījumā — jebkāda informācija par paredzēto finansējumu no privātiem avotiem un par paredzamo piesaistīto līdzekļu līmeni/apmēru

Nav attiecināmsParedzamo izmaksu ticamības un pamatotības pamatojums, vajadzības gadījumā ņemot vērā valstu specifiku

1. BEMU vilcienu iegādes izmaksas ir balstītas izmaksās par vienu vienību atbilstoši publiskā iepirkumā saņemtajiem finanšu piedāvājumiem, tādēļ paredzama augsta paredzamo izmaksu ticamība.2.Projekts ir idejas koncepcijas stadijā, padziļināta izmaksu analīze nav veikta, šobrīd par pamatu ņemot Satiksmes ministrijas un ATD sniegtos datus.

Pasākuma/investīcijas aplēstās kopējās izmaksas

Kārtas numurs

Pasākums/ investīcija

No datuma

Līdz datumam

Kopā

2026

2027

2028

2029

2030

2031

2032

C2.G.I3

Atbalsts bateriju elektrovilcieniem

01.01.2026.

31.07.2032.

39 600 000

23 600 000

16 000 000

2.2.2.7.5. Pamatojums labuma guvējām struktūrām, kas nav mazaizsargātas mājsaimniecības, mazaizsargāti mikrouzņēmumi un mazaizsargāti transporta lietotāji (attiecīgā gadījumā)

Nav attiecināms2.2.2.7.6. Papildināmība

Šīs investīcijas neaizvieto jau ieplānotas budžeta aktivitātes un neatkārto esošus pasākumus, bet paplašina dzelzceļa elektrifikācijas pieeju, integrējot bezemisiju risinājumus, kā arī ir komplementāras plānotajai 9 BEMU vilcienu iegādes un BEMU infrastruktūras izbūves finansēšanai no ES kohēzijas politikas programmas 2021- 2027. gadam līdzekļiem.Finansējumu projekta ietvaros plānots piešķirt konkrētu izmaksu segšanai. Projekta izmaksas ir identificējamas.

Dubultā finansējuma risku izslēgs projekta iesnieguma vērtēšanas posmā, kur sniegts projekta izmaksu pamatojums, un projekta īstenošanas posmā, veicot projektā faktiski veikto izmaksu pārbaudi.

Izmaksas par BEMU iegādi ir nošķiramas saturiski atbilstoši BEMU iepirkuma nosacījumiem, tas ir, 9 BEMU iegāde attiecas uz BEMU iepirkuma pamata pasūtījumu un 2 BEMU iegāde attiecas uz BEMU iepirkuma papildu pasūtījumu.

Izmaksas ir nošķiramas laikā:

9 BEMU iegādes projektu no ES kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam plānots uzsākt šogad, un projektu var īstenot vēlākais līdz 2029.gada beigām.

2 BEMU iegādes projektu no SKF plāna plānots uzsākt 2026.gadā un īstenot līdz 2030.gada beigām.

6 BEMU uzlādes staciju izveidi no SKF plāna līdzekļiem plānots uzsākt sinerģiski BEMU ritošā sastāva iepirkumam un piegādēm, bet pabeigt ne vēlāk kā līdz 31.07.2032.

2.2.2.7.7. Atbilstība ES noteikumiem par valsts atbalstu

1.Ar pasākuma ietvaros sniegto atbalstu iegādātie BEMU vilcieni tiks nodoti pasažieru sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījuma līguma, kas noslēgts atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada 23.oktobra Regulai (EK) Nr. 1370/2007 par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus, un ar ko atceļ Padomes regulu (EEK) Nr. 1191/69 un Padomes regulu (EEK) Nr. 1107/70 (turpmāk - Regula (EK) Nr. 1370/2007), izpildītājam, lai sniegtu pasūtījuma līgumā noteiktos sabiedriskā transporta pakalpojumus. Līguma darbības beigās BEMU vilcieni tiks nodoti nākamajam Regulas (EK) Nr. 1370/2007 noteiktajā kārtībā izvēlētajam pārvadātājam.Ievērojot plānotos projekta īstenošanas termiņus, paredzams, ka sākotnēji piegādātie BEMU vilcieni tiks nodoti esošā pasažieru sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījuma līguma pārvadātājam. Savukārt no 2032.gada vai 2034.gada sāksies nākamā pasažieru sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījuma līguma darbība, kurš tiks piešķirts atklāta konkursa rezultātā izvēlētam pārvadātājam atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1370/2007 noteiktajai kārtībai, un piegādātie BEMU vilcieni tiks tālāk nodoti šim nākamajam pārvadātājam pasūtījuma līguma izpildei.

2.Nav attiecināms — pasākums tiek īstenots valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izveidei, kam nav komerciāla rakstura.

2.2.3. Komponentes C2 aplēstās kopējās izmaksas

Informācija par komponenta pasākumu/ieguldījumu aplēstajām kopējām izmaksām

Kārtas numurs

Pasākums/investīcija

No datuma

Līdz datumam

Kopā

2026

2027

2028

2029

2030

2031

2032

C2.G.I1

Autotransports pēc pieprasījuma attālākos lauku reģionos

01.01.2027.

31.07.2032.

36 560 299

10 772 186

4 902 047

5 026 520

5 154 264

5 285 366

5 419 916

C2.F.I1

Atbalsts bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu iegādei sociālo pakalpojumu un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem

01.01.2026.

31.07.2032.

28 087 604

244 628

4 008 430

3 925 785

4 704 463

4 902 810

5 597 025

C2.F.I2

Atbalsts elektromobiļu iegādei mazaizsargātajām mājsaimniecībām

01.01.2026.

31.12.2030.

70 000 000

15 000 000

25 000 000

C2.F.I3

Mikromobilitātes attīstība

01.06.2026

31.07.2032

26 000 000

4 333 333

4 333 335

C2.F.I4

Atbalsts tehnisko palīglīdzekļu iegādei mazaizsargātām grupām

01.01.2027

31.07.2032.

15 000 000

2 355 000

2 360 000

2 395 000

2 455 000

2 575 000

2 860 000

C2.G.I2

Piekļūstamības uzlabošana dzelzceļa stacijās

01.01.2026.

31.12.2028.

1 530 000

200 000

1330 000

C2.G.I3

Atbalsts bateriju elektrovilcieniem

01.01.2026.

31.07.2032.

39 600 000

23 600 000

16 000 000

216 777 903

444 628

37 798 949

30 521 165

31 459 316

65 247 060

17 096 509

34 210 276

Informācija par komponenta finansēšanu

Kopā

Fonda ieguldījums

Pārvietojums no dalītās pārvaldības programmām

Nacionālā līdzfinansējuma ieguldījums

Nacionālā līdzfinansējuma daļa (= nacionālais līdzfinansējums/kopā)

216 777 903

162 583 427

54 194 476

25%

2.2.4. Komponentes C2 atskaites punkti un mērķrādītāji

Informācija par komponenta pasākumu/investīciju atskaites punktiem, mērķrādītājiem un izpildes grafiku

Kārtas numurs

Pasākuma/investīcijas nosaukums

Atskaites punkts vai mērķrādītājs

Atskaites punkta / mērķrādītāja nosaukums

Kvalitatīvais rādītājs (atskaites punktam)

Kvantitatīvais rādītājs (mērķrādītājam)

Izpildes grafiks

Mērvienība

Bāzlīnija

Mērķis

Gads

Ceturks-nis

C2.G.I1.1.2027Q2

Autotransports pēc pieprasījuma attālākos lauku reģionos

Atskaites punkts

Stājas spēkā 3 Ministru kabineta noteikumi, kas nepieciešami atbalsta pasākuma īstenošanai un pasākuma realizēšanas praktiskai izpildei:

- Jauns normatīvais akts - Autotransporta pēc pieprasījuma maršrutu izveides kritēriji, pakalpojuma pieteikšanas, pakalpojuma sniedzēju darbības un pakalpojuma sniegšanas un izmantošanas nosacījumi, kā arī pakalpojuma pieteikšanas un norēķinu kārtība;

- Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 22.jūnija noteikumos Nr. 414 "Braukšanas maksas atvieglojumu noteikumi"

- Grozījumi Ministru kabineta 2015.gada 30.jūnija noteikumos Nr.364 "Kārtība, kādā veicami iekšzemes pasažieru neregulārie pārvadājumi un speciālie regulārie pārvadājumi".

Apstiprināts normatīvais regulējums

Neattiecas

2027

C2.G.I1.2.2027Q2

Autotransports pēc pieprasījuma attālākos lauku reģionos

Atskaites punkts

Nodrošināt pasažieru pārvadājumu plānošanu, pasūtīšanu un organizāciju APP ietvaros

Ir nodrošināta pasažieru pārvadājumu plānošana, pasūtīšana un organizācija APP ietvaros

Neattiecas

2027.

C2.G.I1.I1.2027Q2

Autotransports pēc pieprasījuma attālākos lauku reģionos

Mērķrādītājs

Iegādāto transportlīdzekļu skaits APP pakalpojuma nodrošināšanai

Iegādāti 93 transportlīdzekļi pasažieru pārvadāšanai APP ietvaros

skaits

2027

C2.G.I1.I2.2032Q3

Autotransports pēc pieprasījuma attālākos lauku reģionos

Mērķrādītājs

Pārvadāto pasažieru skaits APP ietvaros

Neattiecas

Pārvadāto pasažieru skaits gadā

225 000

2032

III

C2.F.I1.I1.2032Q3

Bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu iegāde

Mērķrādītājs

Bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu skaits

Neattiecas

skaits

428

2032

III

C2.F.I1.I2.2032Q3

Uzlādes punktu izveide

Mērķrādītājs

Uzlādes punktu skaits

Neattiecas

skaits

102

2032

III

C2.F.I2.1.2026Q4

Atbalsts elektromobiļu iegādei mazaizsargātajām mājsaimniecībām

Atskaites punkts

Noteikumu, kas reglamentē investīcijas elektromobiļu iegādei, spēkā stāšanās

Spēkā stājas normatīvais regulējums par atbalstu elektromobiļu iegādei

Neattiecas

2026

C2.F.I2.I1.2030Q4

Atbalsts elektromobiļu iegādei mazaizsargātajām mājsaimniecībām

Mērķrādītājs

Atbalstītais elektromobiļu lietotāju skaits

Neattiecas

skaits

7000

2030

C2.F.I3.1.2026Q4

Mikromobilitātes attīstība

Atskaites punkts

Atbalsta programmas izstrāde un apstiprināšana

Sagatavota un apstiprināta atbalsta programma

Neattiecas

2026

C2.F.I3.I1.2032Q3

Mikromobilitātes attīstība

Mērķrādītājs

Izbūvēto veloceliņu kopējais garums

Neattiecas

2032

III

C2.F.I3.I2.2032Q3

Mikromobilitātes attīstība

Mērķrādītājs

Atbalstīto mājsaimniecību skaits

Neattiecas

skaits

4 000

2032

III

C2.F.I3.I3.2032Q3

Mikromobilitātes attīstība

Mērķrādītājs

CO2 emisiju samazinājums

Neattiecas

tCO2

1 200

2032

III

C2.F.I4.I1.2032Q3

Atbalsts tehnisko palīglīdzekļu iegādei mazaizsargātām grupām

Mērķrādītājs

Izsniegto elektropiedziņas TPL mobilitātei skaits

Neattiecas

skaits

587

2547

2032

III

C2.G.I2.I1.2027Q4

Piekļūstamības uzlabošana dzelzceļa stacijās

Mērķrādītājs

Mobilo pacēlāju iegāde un izmantošana

Neattiecas

Pacēlāju skaits

2028

C2.G.I2.I2.2027Q4

Piekļūstamības uzlabošana dzelzceļa stacijās

Mērķrādītājs

Velonovietņu iegāde un izmantošana

Neattiecas

Velonovietņu skaits

2028

C2.G.I3.I1.2030Q4

Atbalsts bateriju elektrovilcieniem

Mērķrādītājs

Bateriju elektrovilcienu iegāde

Neattiecas

Iegādāto BEMU vilcienu skaits

2030

C2.G.I3.I2.2032Q3

Atbalsts bateriju elektrovilcieniem

Mērķrādītājs

Uzlādes staciju izveide bateriju elektrovilcieniem

Neattiecas

Uzstādīto uzlādes staciju skats

2032

III

2.2.5. Scenārijs gadījumā, ja ETS 2 sāk darboties vēlāk

Apraksts un kvantitatīva noteikšana attiecībā uz nepieciešamajiem pielāgojumiem pasākumos, investīcijās, atskaites punktos, mērķrādītājos, nacionālā līdzfinansējuma apmērā un visos citos attiecīgos Plāna elementos, kas izriet no emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas, kura izveidota, ievērojot Direktīvas 2003/87/EK IVa nodaļu, darbības sākuma atlikšanas saskaņā ar minētās direktīvas 30.k pantu.

Komponentes apraksts (kopsavilkuma logs)

Intervences apgabals: Transporta sektorsMērķis:

Mērķu aprakstu skatīt 2.2.1.sadaļā.Pasākumi un investīcijas:

Pasākumu un investīciju aprakstu skatīt 2.2.1.sadaļā.Aplēstās kopējās izmaksas: 186 444 570 EUR, no kuriem:

Izmaksas, kuras pieprasa segt no Fonda līdzekļiem: 139 833 427 EUR;

Izmaksas, kas jāsedz ar pārvietojumiem no dalītās pārvaldības programmām (piemēram, ESF+, ERAF u. c.): 0,00 EUR;

Izmaksas, kas jāsedz no nacionālā līdzfinansējuma: 46 611 143 EUR

Ja ETS 2 darbības sākums tiks atlikts uz 2028.gadu, tiks veikti lineāri proporcionāli finanšu pārrēķini, atbilstoši Regulā 2023/955 noteiktajiem piešķīruma apmēriem, analizējot tā ietekmi uz katru atbalsta pasākumu, nodrošinot tā ietvaros sasniedzamo mērķrādītāju un rezultātu samazinājumus, atbilstoši aktuālajai situācijai un risku analīzei.Informācija par komponenta pasākumu/investīciju aplēstajām kopējām izmaksām

Kārtas numurs

Pasākuma/ investīcijas nosaukums

No datuma

Līdz datumam

Kopā

2026

2027

2028

2029

2030

2031

2032

C2.G.I1

Autotransports pēc pieprasījuma attālākos lauku reģionos

01.01.2027.

31.07.2032.

31 444 483

9 264 854

4 216 476

4 322 885

4 433 353

4 546 047

4 660 868

C2.F.I1

Atbalsts bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu iegādei sociālo pakalpojumu un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem

01.01.2026.

31.07.2032.

24 157 357

210 398

3 447 538

3 376 457

4 046 175

4 216 769

4 813 845

C2.F.I2

Atbalsts elektromobiļu iegādei mazaizsargātajām mājsaimniecībām

01.01.2026.

31.12.2030.

60 205 029

12 901 078

21 501 795

C2.F.I3

Mikromobilitātes attīstība

01.06.2026

31.07.2032

22 361 868

3 726 978

C2.F.I4

Atbalsts tehnisko palīglīdzekļu iegādei mazaizsargātām grupām

01.01.2027

31.07.2032.

12 901 078

2 025 469

2 029 770

2 059 872

2 111 476

2 214 686

2 459 805

C2.G.I2

Piekļūstamības uzlabošana dzelzceļa stacijās

01.01.2026.

31.12.2028.

1 315 910

172 014

1 143 896

C2.G.I3

Atbalsts bateriju elektrovilcieniem

01.01.2026.

31.07.2032.

34 058 845

20 297 695

13 761 150

186 444 570

382 412

32 509 813

26 250 759

27 056 988

56 117 472

14 704 480

29 422 646

Informāciju par komponenta finansēšanu

Kopā

Fonda ieguldījums

Pārvietojums no dalītās pārvaldības programmām

Nacionālā līdzfinansējuma ieguldījums

Nacionālā līdzfinansējuma daļa (= nacionālais līdzfinansējums/kopā)

186 444 570

139 833 427

46 611 143

25%

2.3. Komponente: C3 — Tiešais ienākumu atbalsts

2.3.1. Komponentes apraksts (kopsavilkuma logs)

Intervences apgabals: Tiešais ienākumu atbalstsMērķis:

Komponente netiks īstenotaPasākumi un investīcijas:

Nav attiecināmsParedzamās kopējās izmaksas: 0.00 EUR, no kuriem

Izmaksas, kuras pieprasa segt no Fonda līdzekļiem: 0,00 EUR

Izmaksas, kas jāsedz ar pārvietojumiem no dalītas pārvaldības programmām (piemēram, ESF+, ERAF u. c.): 0,00 EUR

Izmaksas, kas jāsedz no nacionālā līdzfinansējuma: 0,00 EUR

2.3.2. Komponentes C3 aplēstās kopējās izmaksas

Informācija par komponenta pasākumu/ieguldījumu aplēstajām kopējām izmaksām

Kārtas numurs

Pasākums/investīcija

No datuma

Līdz datumam

Kopā

2026

2027

2028

2029

2030

2031

2032

Informācija par komponentes finansēšanu

Kopā

Fonda ieguldījums

Pārvietojums no dalītās pārvaldības programmām

Nacionālā līdzfinansējuma ieguldījums

Nacionālā līdzfinansējuma daļa (= nacionālais līdzfinansējums/kopā)

2.3.3. Komponentes C3 atskaites punkti un mērķrādītāji

Informācija par komponentes pasākumu/investīciju atskaites punktiem, mērķrādītājiem un izpildes grafiku

Kārtas numurs

Pasākuma/investīcijas nosaukums

Atskaites punkts vai mērķrādītājs

Atskaites punkta / mērķrādītāja nosaukums

Kvalitatīvais rādītājs (atskaites punktam)

Kvantitatīvais rādītājs (mērķrādītājam)

Izpildes grafiks

Mērvienība

Bāzlīnija

Mērķis

Gads

Ceturksnis

2.3.4. Scenārijs gadījumā, ja ETS 2 sāk darboties vēlāk

Nav attiecināms2.4. Komponente: C4 - Tehniskā palīdzība

2.4.1. Komponentes apraksts (kopsavilkuma logs)

Intervences apgabals: Tehniskā palīdzība — 8. panta 3. punktsMērķis:

Tehniskās palīdzības mērķis ir nodrošināt efektīvu, pārskatāmu un pareizas finanšu pārvaldības principiem atbilstošu Fonda ieviešanu Latvijā, kā arī celt šī Fonda plānošanā, administrēšanā, īstenošanā, uzraudzībā un kontrolē iesaistīto institūciju kapacitāti.Darbības:

Komponentes ietvaros tiks veiktas vairākas darbības:1. Nodrošināta Fonda informācijas un vadības sistēmas funkcionalitāte (KPVIS Fonda moduļa izveide).

2. Nodrošināta informācijas un vadības sistēmas darbība visā SKF plāna darbības laikā.

3. Nodrošināta vadošās/ koordinējošās iestādes un nozaru ministriju plāna rezultātu izpilde (visa SKF plāna darbības laikā):

a. iekšējo kontroles sistēmu (IKS) izstrāde,

b. MK noteikumu apstiprināšana par SKF plānā iekļauto pasākumu un investīciju īstenošanu,

c. progresa ziņojumi.

4. Nodrošināta institūciju (CFLA, VIF, ALTUM) darbība SKF plāna īstenošanai.

5. Nodrošināta revīzijas iestādes (RI) darbība.

Paredzamās kopējās izmaksas: 14 895 320 EUR, no kuriem

Izmaksas, kuras pieprasa segt no Fonda līdzekļiem: 11 171 490 EUR

Izmaksas, kas jāsedz ar pārvietojumiem no dalītas pārvaldības programmām (piemēram, ESF+, ERAF u. c.): 0,00 EUR

Izmaksas, kas jāsedz no nacionālā līdzfinansējuma: 3 723 830 EUR

2.4.2. Komponentes darbību apraksts

2.4.2.1. (C4.TA.A1) — Tehniskā palīdzība administrēšanas, īstenošanas un kontroles funkciju nodrošināšanai, kā arī KPVIS pielāgošanai un uzturēšanai

Intervences apgabals: 8.panta 3. punkts. Tehniskā palīdzība

2.4.2.1.1. Komponentes darbības apraksts

Informācija par tehniskās palīdzības darbības būtību, veidu un apjomu

Saskaņā ar Regulas 2023/955 nosacījumiem133, SKF plānā ietver tehniskās palīdzības izmaksas, lai segtu tādus izdevumus, kuri saistīti ar mācību, plānošanas, uzraudzības, kontroles, revīzijas un izvērtēšanas darbībām, kas nepieciešamas Fonda pārvaldībai un tā mērķu sasniegšanai, piemēram, pētījumiem, informācijas tehnoloģiju izdevumiem, publiskām konsultācijām ar ieinteresētajām personām, informēšanas un komunikācijas darbībām.Latvija tehniskās palīdzības komponentes ietvaros īstenos virkni pasākumus, kas nodrošinās SKF plāna pilnvērtīgu un kvalitatīvu īstenošanu (skatīt 14.attēlu). Plānotais finansējums - 2,5 % no SKF plāna izmaksām, t.i., 14 895 320 EUR.

14.attēls. Tehniskās palīdzības komponente

2.4.2.1.2. Atskaites punkti, mērķrādītāji un izpildes grafiks

Mērķrādītājs: Informācijas un vadības sistēmas (KPVIS) funkcionalitātes nodrošinājums

Mērķrādītāja apraksts

Darbības ietvaros tiks nodrošināta KPVIS pielāgošana (1) Fonda ieviešanas prasībām un specifikai, kā arī (2) informācijas sistēmām, kuras atbilst Regulas 2023/955 21.panta nosacījumiem par pasākumiem, lai aizsargātu Savienības finanšu intereses un nodrošinātu, ka finanšu piešķīrumu izlietojums saistībā ar Fonda atbalstītajiem pasākumiem un investīcijām.Īstenošanas termiņš - 2026.gada 4.ceturksnis

Atskaites punkts: Informācijas un vadības sistēmas darbības nodrošinājums

Atskaites punkta apraksts

Darbības ietvaros tiks nodrošināta informācijas un vadības sistēmas darbība visā Fonda darbības periodāĪstenošanas termiņš: līdz 2032.gada 4.ceturksnim

Atskaites punkts: SKF plāna koordinēšanas un uzraudzības nodrošinājums

Atskaites punkta apraksts

Darbības ietvaros tiks nodrošināta finansējums vadošai iestādei un nozaru ministrijām plāna rezultātu izpildei, tostarp iekšējo kontroles sistēmu (IKS) izstrādei, investīciju Ministru kabineta noteikumu izstrādei un apstiprināšanai, progresa ziņojumu sagatavošanai.Darbības ietvaros tiks ievērotas Regulā 2023/955 un tās III pielikumā minētās prasības, kā arī EK norādījumi par Fonda un SKF plāna īstenošanu134.

Īstenošanas termiņš: līdz 2032.gada 4.ceturksnim

Detalizēts atskaites punkta apraksts tiks izstrādāts pēc SKF plāna apstiprināšanas MK.

Atskaites punkts: SKF plāna īstenošanas nodrošinājums

Atskaites punkta apraksts

Darbības ietvaros tiks nodrošināts finansējums institūciju (CFLA, VIF, ALTUM) darbības nodrošināšana SKF plāna īstenošanai.Darbības ietvaros tiks ievērotas Regulā 2023/955 un tās III. pielikumā minētās prasības, kā arī EK norādījumi par Fonda un SKF plāna īstenošanu135.

Īstenošanas termiņš: līdz 2032.gada 4.ceturksnim.

Detalizēts atskaites punkta apraksts tiks izstrādāts pēc SKF plāna apstiprināšanas MK.

Atskaites punkts: Revīzijas iestādes darbības nodrošinājums

Atskaites punkta apraksts

Darbības ietvaros tiks nodrošināts finansējums Finanšu ministrijas Eiropas Savienības fondu revīzijas departamentam revīzijas iestādes darbības nodrošināšana SKF plāna īstenošanas ietvaros, tostarp tiks izveikti auditi SKF plāna ietvaros un nodrošināta atzinumu sniegšana.Darbības ietvaros tiks ievērotas Regulā 2023/955 un tās III.pielikumā minētās prasības, kā arī EK norādījumi par Fonda un SKF plāna īstenošanu136.

Īstenošanas termiņš: līdz 2032.gada 4.ceturksnim

Pasākuma/investīcijas atskaites punkti, mērķrādītāji un izpildes grafiks

Kārtas numurs

Pasākuma/investīcijas nosaukums

Atskaites punkts vai mērķrādītājs

Atskaites punkta / mērķrādītāja nosaukums

Kvalitatīvais rādītājs (atskaites punktam)

Kvantitatīvais rādītājs (mērķrādītājam)

Izpildes grafiks

Mērvienība

Bāzlīnija

Mērķis

Gads

Ceturksnis

C4.TA.A1.S1.2026Q4

Tehniskā palīdzība administrēšanas, īstenošanas un kontroles funkciju nodrošināšanai, kā arī KPVIS pielāgošanai un uzturēšanai

Mērķrādītājs

Informācijas un vadības sistēmas (KPVIS) funkcionalitātes nodrošinājums

Neattiecas

gabals

2026

C4.TA.A1.S1.2032Q4

Tehniskā palīdzība administrēšanas, īstenošanas un kontroles funkciju nodrošināšanai, kā arī KPVIS pielāgošanai un uzturēšanai

Atskaites punkts

Informācijas un vadības sistēmas darbības nodrošinājums

Nodrošināta informācijas un vadības sistēmas darbība

Neattiecas

2032

C4.TA.A1.S2.2032Q4

Tehniskā palīdzība administrēšanas, īstenošanas un kontroles funkciju nodrošināšanai, kā arī KPVIS pielāgošanai un uzturēšanai

Atskaites punkts

SKF plāna koordinēšanas un uzraudzības nodrošinājums

Nodrošināta SKF plāna koordinēšana un uzraudzība

Neattiecas

2032

C4.TA.A1.S3.2032Q4

Tehniskā palīdzība administrēšanas, īstenošanas un kontroles funkciju nodrošināšanai, kā arī KPVIS pielāgošanai un uzturēšanai

Atskaites punkts

SKF plāna īstenošanas nodrošinājums

Nodrošināta SKF plāna īstenošana

Neattiecas

2032

C4.TA.A1.S4.2032Q4

Tehniskā palīdzība administrēšanas, īstenošanas un kontroles funkciju nodrošināšanai, kā arī KPVIS pielāgošanai un uzturēšanai

Atskaites punkts

Revīzijas iestādes darbības nodrošinājums

Nodrošināta revīzijas iestādes darbība

Neattiecas

2032

Kāpēc tika izvēlēts konkrētais atskaites punkts vai mērķrādītājs?

Atskaites punkti izvēlēti, lai skaidri identificētu tehniskās palīdzības ietvaros plānotās rīcības — informācijas un vadības sistēmas funkcionalitāti un darbības nodrošinājumu, SKF plāna koordinēšanu, uzraudzību un īstenošanu, kā arī revīzijas iestādes darbības nodrošinājumu.Ko mēra ar atskaites punktu vai mērķrādītāju?

Ar mērķrādītāju tiks mērīts informācijas un vadības sistēmas funkcionalitāte.Kā to mērīs, kāda metodika un avots tiks izmantots un kā tiks objektīvi pārbaudīta atskaites punkta vai mērķrādītāja pienācīga izpilde?

Nav attiecināmsKāda ir bāzlīnija (sākumpunkts) un kāds ir sasniedzamais līmenis vai konkrētais punkts (tikai mērķrādītājiem)?

Mērķrādītājam: bāzlīnija 0, sasniedzamais līmenis — 1.Līdz kuram laikam (ceturksnis un gads) atskaites punkts/ mērķrādītājs tiks sasniegts?

Mērķrādītājs tiks īstenots līdz 2026.gada 4.ceturksmin, kamēr atskaites punkti — līdz 2032.gada 4.ceturksnim.Kas un kura iestāde būs atbildīga par atskaites punkta / mērķrādītāja īstenošanu, novērtēšanu un ziņošanu?

Klimata un enerģētikas ministrija2.4.2.1.3. Finansējums un izmaksas

Informācija un skaidrojums par komponenta un par katra pasākuma un katras investīciju aplēstajām kopējām izmaksām, kas balstās uz pienācīgu pamatojumu, ietverot šādu informāciju:

Izmantotā metodika, izdarītie pamatpieņēmumi (piemēram, par vienības izmaksām, resursu izmaksām) un šo pieņēmumu pamatojums

Detalizēta informācija tiks sagatavota līdz 2025.gada 1.oktobrim, kad plānots izstrādāt un MK izskatīt informatīvo ziņojumu par Sociālā klimata fonda plāna administrēšanai un Sociālā klimata fonda vadības informācijas sistēmai nepieciešamajiem finanšu un administratīvajiem resursiem, paredzot resursu nodrošināšanu plāna tehniskās palīdzības finansējuma ietvaros.KPVIS funkcionalitāte un darbības nodrošināšanai

Lai nodrošinātu KPVIS darbību atbilstoši:

1) Fonda ieviešanas prasībām un specifikai un

2) informācijas sistēmām, kuras atbilst Regulas 2023/955 21.panta nosacījumiem par pasākumiem, lai aizsargātu Savienības finanšu intereses un nodrošinātu, ka finanšu piešķīrumu izlietojums saistībā ar Fonda atbalstītajiem pasākumiem un investīcijām,

tiks izstrādāts jauns KPVIS modulis (KPVIS Fonda modulis), balstoties uz Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) īstenošanas laikā uzkrāto pieredzi un maksimāli izmantojot esošo KPVIS funkcionalitāti. Šādu izmaiņu izstrādei (KPVIS jaunas apakšsistēmas izveide, Datu analīzes rīka (DAR) izmaksas, lietotāja pārvaldības modeļa izmaiņas) un tālākai sistēmas uzturēšanai plānotās nepieciešamās izmaksas ir 2 milj. EUR apmērā, no kuriem 244 000 EUR ik gadu nepieciešami sistēmas funkcionalitātes uzturēšanai, tai skaitā tehnisko resursu nodrošināšanai.

CFLA darbības nodrošināšana SKF plāna īstenošanai

Atbilstoši SKF plānam CFLA slēgs līgumus ar daļu no finansējuma saņēmējiem un nodrošinās projektu ieviešanas uzraudzību. Šobrīd ir paredzēts, ka projektu uzraudzības pasākumu kopums būs pielīdzināms Atveseļošanas fondā izveidotajai vadības un kontroles sistēmai. Ņemot vērā pieredzi ANM projektu uzraudzībā, CFLA indikatīvi būtu nepieciešamas 24 slodzes SKF plānā ietverto investīciju projektu atlasei, uzraudzībai, KPVIS Fonda moduļa izveidei un uzturēšanai, IKS izstrādei un maksājumu veikšanai. Nepieciešamo slodžu aprēķins ir indikatīvs un var mainīties atkarībā no SKF plāna īstenošanas laika grafika, ieviešanas shēmas, paredzamā projektu skaita, kā arī projektu sarežģītības. Precīzs funkciju izpildei nepieciešamā resursu apjoms un piesaistes plāns tiks aprēķināts, ņemot vērā nozaru ministriju sagatavotos SKF investīciju laika grafikus, noteikto plānoto projektu skaitu, projektu iesniegumu atlases veidu un plānoto projektu sarežģītību.

Uzturēšanas izmaksas pēc SKF plāna īstenošanas beigām segs SKF plāna koordinēšanā, uzraudzībā, īstenošanā un revīzijas darbību nodrošināšanā iesaistītās institūcijas šo iestāžu bāzes budžeta ietvaros

Indikatīvs visaptverošs grafiks, saskaņā ar kuru šīs izmaksas varētu rasties

Izmaksas plānotas visā SKF plāna darbības periodā — no 01.01.2026. līdz 31.12.2032.Informācija par nacionālo līdzfinansējumu nolūkā segt pasākumu un investīciju kopējās izmaksas

Izmaksas, kas jāsedz no nacionālā līdzfinansējuma: 3 723 830 EURJebkādu informāciju par to, kāds finansējums no citiem Eiropas Savienības instrumentiem ir vai varētu tikt paredzēts saistībā ar to pašu komponentu

Nav attiecināmsAttiecīgā gadījumā — jebkāda informācija par paredzēto finansējumu no privātiem avotiem un par paredzamo piesaistīto līdzekļu līmeni/apmēru

Nav attiecināmsParedzamo izmaksu ticamības un pamatotības pamatojums, vajadzības gadījumā ņemot vērā valstu specifiku

ES fondu un Atveseļošanas fonda pieredze, pielāgojot Sociālā klimata fonda specifikaiPasākuma/investīcijas aplēstās kopējās izmaksas

Kārtas numurs

Pasākums/ investīcija

No datuma

Līdz datumam

Kopā

2026

2027

2028

2029

2030

2031

2032

C4.TA.A1Tehniskā palīdzība administrēšanas, īstenošanas un kontroles funkciju nodrošināšanai, kā arī KPVIS pielāgošanai un uzturēšanai

01.01.2026.

31.12.2032

14 895 320

801 039

2 203 193

2 492 353

2 444 797

2 397 240

2 325 905

2 230 793

2.4.2.1.4. Pamatojums labuma guvējām struktūrām, kas nav mazaizsargātas mājsaimniecības, mazaizsargāti mikrouzņēmumi un mazaizsargāti transporta lietotāji (attiecīgā gadījumā)

Nav attiecināms2.4.2.1.5. Papildināmība

Šīs investīcijas neaizvieto jau ieplānotas budžeta aktivitātes un neaizstāj esošus pasākumus.2.4.3. Komponentes C4 aplēstās kopējās izmaksas

Informācija par komponentes pasākumu/ieguldījumu aplēstajām kopējām izmaksām

Kārtas numurs

Pasākums/investīcija

No datuma

Līdz datumam

Kopā

2026

2027

2028

2029

2030

2031

2032

C4.TA.A1Tehniskā palīdzība administrēšanas, īstenošanas un kontroles funkciju nodrošināšanai, kā arī KPVIS pielāgošanai un uzturēšanai

01.01.2026.31.12.203214 895 320

801 039

2 203 193

2 492 353

2 444 797

2 397 240

2 325 905

2 230 792

Informācija par komponentes finansēšanu

Kopā

Fonda ieguldījums

Pārvietojums no dalītās pārvaldības programmām

Nacionālā līdzfinansējuma ieguldījums

Nacionālā līdzfinansējuma daļa (= nacionālais līdzfinansējums/kopā)

14 895 320

11 171 490

3 723 830

25 %

2.4.4. Komponentes C4 atskaites punkti un mērķrādītāji

Informācija par komponenta pasākumu/investīciju atskaites punktiem, mērķrādītājiem un izpildes grafiku

Kārtas numurs

Pasākuma/investīcijas nosaukums

Atskaites punkts vai mērķrādītājs

Atskaites punkta / mērķrādītāja nosaukums

Kvalitatīvais rādītājs (atskaites punktam)

Kvantitatīvais rādītājs (mērķrādītājam)

Izpildes grafiks

Mērvienība

Bāzlīnija

Mērķis

Gads

Ceturksnis

C4.TA.A1.S1.2026Q4

Tehniskā palīdzība administrēšanas, īstenošanas un kontroles funkciju nodrošināšanai, kā arī KPVIS pielāgošanai un uzturēšanai

Mērķrādītājs

Informācijas un vadības sistēmas (KPVIS) funkcionalitātes nodrošinājums

Neattiecas

gabals

2026

C4.TA.A1.S1.2032Q4

Tehniskā palīdzība administrēšanas, īstenošanas un kontroles funkciju nodrošināšanai, kā arī KPVIS pielāgošanai un uzturēšanai

Atskaites punkts

Informācijas un vadības sistēmas darbības nodrošinājums

Nodrošināta informācijas un vadības sistēmas darbība

Neattiecas

2032

C4.TA.A1.S2.2032Q4

Tehniskā palīdzība administrēšanas, īstenošanas un kontroles funkciju nodrošināšanai, kā arī KPVIS pielāgošanai un uzturēšanai

Atskaites punkts

SKF plāna koordinēšanas un uzraudzības nodrošinājums

Nodrošināta SKF plāna koordinēšana un uzraudzība

Neattiecas

2032

C4.TA.A1.S3.2032Q4

Tehniskā palīdzība administrēšanas, īstenošanas un kontroles funkciju nodrošināšanai, kā arī KPVIS pielāgošanai un uzturēšanai

Atskaites punkts

SKF plāna īstenošanas nodrošinājums

Nodrošināta SKF plāna īstenošana

Neattiecas

2032

C4.TA.A1.S4.2032Q4

Tehniskā palīdzība administrēšanas, īstenošanas un kontroles funkciju nodrošināšanai, kā arī KPVIS pielāgošanai un uzturēšanai

Atskaites punkts

Revīzijas iestādes darbības nodrošinājums

Nodrošināta revīzijas iestādes darbība

Neattiecas

2032

2.4.5. Scenārijs gadījumā, ja ETS 2 sāk darboties vēlāk

Scenārijā, ja ETS 2 sāk darboties vēlāk, paredzams tehniskās palīdzības finansējuma samazinājums par 2 084 275 EUR.Šādā situācija tiks veikta proporcionāli lineāra izdevumu samazināšana visos šis komponentes pasākumos/investīcijās

Komponentes apraksts (kopsavilkuma tabula)

Intervences apgabals: Tehniskā palīdzība — 8. panta 3. punktsMērķis:

Skat. 2.4.1.sadaļuPasākumi un investīcijas:

Skat. 2.4.1.sadaļuAplēstās kopējās izmaksas: 12 811 045 EUR, no kuriem:

Izmaksas, kuras pieprasa segt no Fonda līdzekļiem: 9 608 283 EUR;

Izmaksas, kas jāsedz ar pārvietojumiem no dalītās pārvaldības programmām (piemēram, ESF+, ERAF u. c.): 0 EUR;

Izmaksas, kas jāsedz no nacionālā līdzfinansējuma: 3 202 762 EUR.

Informācija par komponentes pasākumu/investīciju aplēstajām kopējām izmaksām

Kārtas numurs

Pasākuma/ investīcijas nosakums

No datuma

Līdz datumam

Kopā

2026

2027

2028

2029

2030

2031

2032

C4.TA.A1Tehniskā palīdzība administrēšanas, īstenošanas un kontroles funkciju nodrošināšanai, kā arī KPVIS pielāgošanai un uzturēšanai01.01.2026.

31.12.2032

12 811 045

801 065

2 706 358

2 444 797

2 397 240

2 325 905

2 135 680

Informāciju par komponentes finansēšanu

Kopā

Fonda ieguldījums

Pārvietojums no dalītās pārvaldības programmām

Nacionālā līdzfinansējuma ieguldījums

Nacionālā līdzfinansējuma daļa (= nacionālais līdzfinansējums/kopā)

12 811 045

9 608 283

3 202 762

25 %

Informācija par komponentes atskaites punktiem, mērķrādītājiem un izpildes grafiku

Kārtas numurs

Pasākuma/investīcijas nosaukums

Atskaites punkts vai mērķrādītājs

Atskaites punkta / mērķrādītāja nosaukums

Kvalitatīvais rādītājs (atskaites punktam)

Kvantitatīvais rādītājs (mērķrādītājam)

Izpildes grafiks

Mērvienība

Bāzlīnija

Mērķis

Gads

Ceturksnis

C4.TA.A1.S1.2026Q4

Tehniskā palīdzība administrēšanas, īstenošanas un kontroles funkciju nodrošināšanai, kā arī KPVIS pielāgošanai un uzturēšanai

Mērķrādītājs

Informācijas un vadības sistēmas (KPVIS) funkcionalitātes nodrošinājums

Neattiecas

gabals

2026

C4.TA.A1.S1.2032Q4

Tehniskā palīdzība administrēšanas, īstenošanas un kontroles funkciju nodrošināšanai, kā arī KPVIS pielāgošanai un uzturēšanai

Atskaites punkts

Informācijas un vadības sistēmas darbības nodrošinājums

Nodrošināta informācijas un vadības sistēmas darbība

Neattiecas

2032

C4.TA.A1.S2.2032Q4

Tehniskā palīdzība administrēšanas, īstenošanas un kontroles funkciju nodrošināšanai, kā arī KPVIS pielāgošanai un uzturēšanai

Atskaites punkts

SKF plāna koordinēšanas un uzraudzības nodrošinājums

Nodrošināta SKF plāna koordinēšana un uzraudzība

Neattiecas

2032

C4.TA.A1.S3.2032Q4

Tehniskā palīdzība administrēšanas, īstenošanas un kontroles funkciju nodrošināšanai, kā arī KPVIS pielāgošanai un uzturēšanai

Atskaites punkts

SKF plāna īstenošanas nodrošinājums

Nodrošināta SKF plāna īstenošana

Neattiecas

2032

C4.TA.A1.S4.2032Q4

Tehniskā palīdzība administrēšanas, īstenošanas un kontroles funkciju nodrošināšanai, kā arī KPVIS pielāgošanai un uzturēšanai

Atskaites punkts

Revīzijas iestādes darbības nodrošinājums

Nodrošināta revīzijas iestādes darbība

Neattiecas

2032

2.5. Pārvietojumi uz/no dalītās pārvaldības programmām

Ja ir paredzēts resursus pārvietot no Fonda uz dalītās pārvaldības fondiem saskaņā ar 11. panta 2. punktu, norāde par to, uz kurām programmām šie resursi tiks pārvietoti un kādā grafikā, un norāde par to, kā pasākumi un investīcijas, kas īstenojami saskaņā ar šīm programmām, atbilstu 3. pantā minētajiem mērķiem, tostarp, vai tie ir attiecināmi uz 8. pantā izklāstītajiem pasākumiem un investīcijām.

2.5.1. Pamatojums pārvietojumiem uz dalītās pārvaldības programmām

Skaidra un uz pierādījumiem balstīta analīze par nepieciešamību pārvietot līdzekļus uz dalītās pārvaldības programmām, sīki aprakstot šajās programmās finansējamās darbības un to atbilstību Fonda mērķiem

Resursu pārvietojums no Fonda uz Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.—2027. gadam 2.politikas mērķi "Zaļāka un noturīgāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, kurā notiek pāreja uz bezoglekļa ekonomiku neto izteiksmē, veicinot taisnīgu pārkārtošanos uz tīru enerģiju, "zaļās" un "zilās" investīcijas, aprites ekonomiku, klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, risku novēršanu un pārvaldību un ilgtspējīgu mobilitāti pilsētvidēs" 2.1. prioritāti "Klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās klimata pārmaiņām" 2.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Energoefektivitātes veicināšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana" 2.1.1.6. pasākumu "Pašvaldību ēku energoefektivitātes paaugstināšana" (turpmāk — 2.1.1.6. pasākums) Eiropas Reģionālās attīstības fondam pašvaldību sociālo pakalpojumu ēku un sociālo mājokļu atbalsta īstenošanai ir saskaņā ar Regulas 2023/955 11. panta 2. punktu, kā arī ņemot vērā un ievērojot 8. pantu. Pārvedums netiek ieskaitīts nevienā Fonda komponentē. Pārveduma finansējums 15 900 000 EUR apmērā attiecas tikai uz Fonda finansējuma daļu un neietver nacionālo līdzfinansējumu. 2.1.1.6. pasākumu īstenos saskaņā ar Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021.—2027. gadam un Ministru kabineta noteikumiem, kas izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības fondu 2021.—2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 13. punktu. Attiecīgais līdzfinansējums tiks nodrošināts saskaņā ar 2.1.1.6. pasākuma līdzfinansējuma likmēm. Šis pārvietojums tiek veikts ņemot vērā pašvaldību pausto nepieciešamību pēc papildu finansējuma energoefektivitātes projektu īstenošanai, lai kompensētu ETS-2 ietekmes radītās negatīvās sekas tieši mazaizsargātām mājsaimniecībām, kā arī lai nodrošinātu virzību uz jauno direktīvu prasību publisko ēku energoefektivitātes jomā137 izpildi, kas nosaka pastiprinātas prasības, t.sk. nosacījumus, kas paredz pašvaldību sociālo pakalpojumu ēku un sociālo mājokļu atbilstību vismaz gandrīz nulles enerģijas vai bezemisiju ēku prasību līmenim. Vienlaikus, ja sociālo pakalpojumu ēkas ir atbilstošas VUGD vadlīnijām vai ir saņemts VUGD atzinums par patvertnes funkciju, tad tiks sniegts atbalsts arī konstrukciju pārbūvei un stiprināšanai, telpu pielāgošanai, ja tas nepieciešams, t.sk. ēku pagrabstāvos vai cokola stāvos, kas vienlaicīgi sniegs ieguldījumu energoefektivitātes uzlabošanai (piemēram, ventilācijas, apkures, elektroenerģijas sistēmu izveidei un c.). Pārveduma investīcija tiks ieguldīta atsevišķā 2.1.1.6. pasākuma kārtā vai uzsaukumā tikai enerģētiskās nabadzības skartās pašvaldību sociālo pakalpojumu (piemēram, pansionāts, sociālais dienests, dienas aprūpes centrs, krīzes centrs, grupu māja (dzīvoklis), sociālās institūcijas, kas maznodrošinātām personām nodrošina naktsmītni, vakariņas un personiskās higiēnas iespējas u. tml.) un sociālo mājokļu (piemēram, sociālā dzīvojamā māja, dažādu sociālo grupu kopdzīvojamās mājas u. tml.) kompleksu ēku renovācijas (apgaismojuma, dzesēšanas un ventilācijas sistēmu izveidei, pārbūvei vai atjaunošanai, siltumapgādes infrastruktūras pārbūvei vai atjaunošanai, būvdarbiem ēkas norobežojošajās konstrukcijās, kas nodrošina ēkas energoefektivitātes un siltumnoturības uzlabošanu, atbalsts esošu telpu pārbūvei vai atjaunošanai, konstrukciju pārbūvei un stiprināšanai, telpu pielāgošanai, ja tas nepieciešams, t.sk. ēku pagrabstāvos vai cokola stāvos un tml.) izmaksu segšanai, kā arī esošo fosilos energoresursus izmantojošu apkures iekārtu nomaiņai pret jaunu AER izmantojošo siltumenerģijas ražošanas iekārtu vai novecojošo un neefektīvo AER iekārtu nomaiņai pret modernākām un efektīvākām AER iekārtām, enerģētiskās nabadzības skartās ēkās, kas nodrošina pašvaldību sociālās funkcijas enerģētiskās nabadzības riskam pakļautajiem, kas galvenokārt ir mājsaimniecības, kas definētas kā ievainojamas atbilstoši Regulas (ES) 2023/955 regulējumam.Pašvaldību sociālie pakalpojumi tiek sniegti un sociālajos mājokļos izmitinātas galvenokārt mazaizsargātas mājsaimniecības, piemēram, personas, kas reģistrētas kā ievainojamā mājsaimniecības persona EIKIS (Energoresursu izmaksu kompensēšanas informācijas sistēma), personas, kam ir piešķirts trūcīgas vai maznodrošinātas vai krīzes situācijā nonākušas mājsaimniecības statuss, nelabvēlīgā situācijā esošas personas, slēptās enerģētiskās nabadzības138 (hidden energy poverty) t.i. faktiski maznodrošinātas un trūcīgas personas, piemēram, personas ar invaliditāti, pensijas vecuma personas ar funkcionāliem traucējumiem, personas, kuras saņem vai kurām nepieciešama palīdzība mājokļa jautājumu risināšanā - piemēram, bāreņi un bez vecāku gādības palikuši bērni pēc pilngadības sasniegšanas, bezpajumtnieki u.c Atbalsta rezultātā tiks samazināts ETS-2 ietekmes izraisītās negatīvās sekas tieši mazaizsargātām mājsaimniecībām, kompensējot tām ETS-2 radīto ietekmi izmaksās par sociālo pakalpojumu saņemšanu, piemēram, samazināta īres maksa, samazināti pansionātu rēķini par telpas apkuri un elektrības patēriņu u. tml.

Atbalsts netiek plānots ieguldījumiem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, kurās uzturas ārpusģimenes aprūpē esošie bērni, bērni ar ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem un pilngadīgas personas ar garīga rakstura traucējumiem (I vai II invaliditātes grupa). Tādējādi ieguldījumi nav pretrunā ar deinstucionalizācijas pieeju un tie stiprina sociālo iekļaušanu un pamattiesību ievērošanu, kas ir viens no deinstitucionalizācijas pamatprincipiem. Vienlaikus tiks uzlabota sociālo pakalpojumu kvalitāte un pieejamība, stiprinot vietējo kopienu atbalsta spējas. Ieguldījumi veicinās mazaizsargātu mājsaimniecību, piemēram, pensijas vecuma cilvēku, personu ar invaliditāti u.c., pamattiesību ievērošanu, neatkarīgu dzīvi, cilvēka cieņu, līdzdalību sabiedrībā un vienlīdzīgu piekļuvi pakalpojumiem vai sociālajiem mājokļiem.

Īstenojot Fonda principus un izmantojot esošo ERAF struktūru, tiks veicināta sociāli taisnīga pārkārtošanās uz klimatneitralitāti, pievēršoties sociālajai ietekmei, ko rada ēku sektorā radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju iekļaušana Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā.

Papildus skaidrojam, ka 2.1.1.6. pasākuma mērķis atbilst Regulas (ES) 2023/955 8. pantā izklāstītajiem atbalstāmajiem pasākumiem par ēku renovāciju un investīciju virzieniem, kā arī īsteno Fonda principus, jo investīciju rezultātā gala labuma guvējas būs mazaizsargātas mājsaimniecības, kas sociālos pakalpojumus saņem vai ir izmitinātas sociālajos mājokļos - enerģētiskās nabadzības skartās ēkās, bieži vien bez alternatīvas saņemt atbalstu citās ēkās. Tiks atbalstītas investīcijas pašvaldību sociālo pakalpojumu ēku un sociālo mājokļu energoefektivitātes paaugstināšanai, t.sk. siltumapgādes un aukstumapgādes dekarbonizācijai, kā arī atjaunīgās enerģijas ražošanas integrēšanai ēkās.

2.1.1.6. pasākumā atbalstu saņems Latvijas Republikas pašvaldības, kuru īpašumā esošajās sociālo pakalpojumu sniegšanas ēkās un sociālo mājokļu tiks uzlabota energoefektivitāte un samazināts energoresursu patēriņš, tādējādi samazinot pašvaldību budžeta izdevumus ēku uzturēšanai un komunālo pakalpojumu izmaksas. Tas savukārt nodrošinās kvalitatīvāku pašvaldību sniegtā atbalsta, t.sk. sociālo pakalpojumu, pieejamību gala saņēmējiem - mājsaimniecībām, jo īpaši tām, kuras skar enerģētiskā nabadzība, tādējādi samazinot ETS-2 negatīvo ietekmi, kompensējot tām ETS-2 radīto ietekmi, lai izmaksas nepieaugtu, vienlaikus, neizslēdzot citu neparedzētu apstākļu ietekmi, piemēram, krīzes, tirgus svārstības u. tml. izmaksas par sociālo pakalpojumu saņemšanu vai ar sociālo mājokļu lietošanu saistītos izdevumus.

Plānotā Fonda finansējuma pārveduma dalījums pa gadiem:

Kopā (EUR)

2026

2027

2028

2029

2030

2031

2032

15 900 000

1 590 000

4 770 000

6 360 000

3 180 000

2.5.2. Pamatojums pārvietojumiem no dalītās pārvaldības programmām uz Sociālo klimata plānu

Skaidra un uz pierādījumiem balstīta analīze par nepieciešamību pārvietot līdzekļus no dalītās pārvaldības programmām, šajā plānā sīki aprakstot pasākumus/ieguldījumus, kas finansējami no šiem resursiem

Nav attiecināms2.5.3. Pārvietojumu tabula

No/uz

CCI

Fonds

Reģiona kategorija

Prioritāte

Summa (EUR)

No Uz2021LV16FFPR001ERAFLVEiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.—2027. gadam 2.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Energoefektivitātes veicināšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana" 2.1.1.6. pasākuma "Pašvaldību ēku energoefektivitātes paaugstināšana"15 900 000

Kopējs pārvietojums(total IN)

Kopējs pārvietojums (total OUT) 15 900 000

2.6. Kopējās aplēstās Plāna izmaksas

Plāna aplēstās kopējās izmaksas, tostarp visas summas, kas darītas pieejamas papildu tehniskajam atbalstam saskaņā ar šīs regulas 11. panta 4. punktu, naudas iemaksas summa dalībvalsts nodalījumā saskaņā ar Regulas (ES) 2021/523 attiecīgajiem noteikumiem un visas summas, kas darītas pieejamas papildu tehniskajai palīdzībai saskaņā ar šīs regulas 8. panta 3. punktu.

Norāde par valsts ieguldījumu savu plānu kopējās izmaksās, tostarp norāde par visiem resursiem, ko paredzēts pārvietot uz fondu no dalītās pārvaldības programmām, ievērojot šīs regulas 11. panta 1. punktu, un visiem resursiem, ko paredzēts pārvietot no fonda uz dalītās pārvaldības programmām, ievērojot šīs regulas 11. panta 2. punktu.

2.6.1. Apraksts par to, kā izmaksas atbilst izmaksu efektivitātes principam un kā tās ir samērīgas ar plāna paredzamo ietekmi

Izmaksu efektivitāte tika analizēta TSI projekta ietvaros, analizējot 7 investīcijas, kuras integrētas SKF plānā. 6.tabulā sniegts TSI projekta analīzes rezultāti.Izmaksu efektivitātes analīzē izmantotā metodoloģija

Izmaksu efektivitātes novērtēšanas metodoloģija ietvēra vairākus etapus, lai novērtētu pasākumu izmaksu efektivitāti un to ietekmi uz ekonomiku un nodarbinātību. Pirmkārt, tika veikta "vieglā" daudzkritēriju analīze (MCA), lai atlasītu pasākumus. Pēc tam tika veikts pilnīgāks novērtējums, kurā iekļautas detalizētākas izmaksu un ietekmes analīzes, pamatojoties uz ekonomiskās analīzes principiem.

Galvenais rīks šajā novērtējumā ir ievades-izvades (Input-Output) ekonomiskā analīze, kas ļauj noteikt papildu pieprasījuma ietekmi uz bruto pievienoto vērtību (Gross value added) un nodarbinātību, balstoties uz Leontjeva multiplikatoriem. Šie multiplikatori aprēķina ekonomiskos efektus, kas rodas no papildus pieprasījuma, piemēram, no 1 miljona EUR ieguldījumiem konkrētā nozarē. Tā tiek novērtēta gan tiešā, gan netiešā ietekme uz ekonomiku un darba tirgu; tomēr tika izslēgti indukcijas efekti, piemēram, ienākumu līmeņa izmaiņas un patēriņa mainīgums.

Metodoloģija balstās uz Simetriskajām ievades-izvades tabulām (Symmetric Input-Output Tables), kas apraksta, kā ekonomiskās aktivitātes mijiedarbojas un kā pieprasījuma šoki izplatās pa nozarēm. Katra ieguldījuma sektoriem atbilstoša ietekmes analīze tika veikta, pamatojoties uz ekonomiskās aktivitātes struktūru un ieguldījumu veidiem, kas nosaka pieprasījuma pieaugumu.

Pasākumu izmaksu un ietekmes novērtēšanā tika ņemti vērā gan enerģijas, gan emisiju ietaupījumi konkrētos nozarēs. Piemēram, ēku energoefektivitātes uzlabojumu aprēķinos tiek izmantota "no apakšas uz augšu" pieeja (bottom-up), kas aprēķina enerģijas patēriņu pirms un pēc iejaukšanās, ņemot vērā izmantoto tehnoloģiju efektivitāti. Līdzīgi, transporta pasākumos tika vērtēta enerģijas un emisiju samazināšana, ņemot vērā izmaiņas transportlīdzekļu tipoloģijā, piemēram, pāreja no iekšdedzes dzinēja automašīnām uz elektroauto.

Tāpat tika aprēķināta ietekme uz ekonomiku, izmantojot multiplikatorus, kas iegūti, balstoties uz ekonomiskajiem modeļiem un empīriskiem datiem. Šie novērtējumi sniedz augsta līmeņa aplēses par pasākumu ietekmi uz iekšzemes kopproduktu (IKP) un nodarbinātību, palīdzot izprast, kā konkrēti ieguldījumi ietekmēs Latvijas reģionālo ekonomiku un darba tirgu.

Metodoloģija ietver arī detalizētu izmaksu novērtējumu katram pasākumam, piemēram, siltumsūkņu uzstādīšanai, apkures katlu nomaiņai un ēku uzlabojumiem. Katrs pasākums tiek novērtēts, ņemot vērā vienību izmaksas, enerģijas ietaupījumu un emisiju samazinājumu, nodrošinot efektīvu izmaksu un ieguvumu analīzi, kas ļauj pieņemt informētus lēmumus par klimata politiku.

6. tabula. SKF plāna investīciju izmaksu efektivitātes analīze

TSI projekta ietvaros analizētās investīcijas

SKF plāna iekļautā investīcija

Bruto pievienotā vērtība (milj. EUR uz milj. EUR investīciju)

Nodarbinātība

(darbavietas uz milj. EUR ieguldījumu)

Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas renovācijas izdevumu kompensācijaC1.A.I1 Energoefektivitātes paaugstināšana un atjaunīgo energoresursu izmantošana daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās0.56

25.9

Energoefektivitātes uzlabojumiC1.A.I1 Energoefektivitātes paaugstināšana un atjaunīgo energoresursu izmantošana daudzdzīvokļu dzīvojamās mājāsC1.B.I1 Atbalsts mazaizsargātām mājsaimniecībām maza mēroga energoefektivitātes pasākumu īstenošanai un privātmāju atjaunošanai

0.54

24.5

Mājokļu maza mēroga energoefektivitātes uzlabojumiC1.B.I1 Atbalsts mazaizsargātām mājsaimniecībām maza mēroga energoefektivitātes pasākumu īstenošanai un privātmāju atjaunošanai0.51

22.2

Vienas pieturas aģentūraC1.A.I1 Energoefektivitātes paaugstināšana un atjaunīgo energoresursu izmantošana daudzdzīvokļu dzīvojamās mājāsC1.B.I1 Atbalsts mazaizsargātām mājsaimniecībām maza mēroga energoefektivitātes pasākumu īstenošanai un privātmāju atjaunošanai

C2.G.I1 Autotransports pēc pieprasījuma attālākos lauku reģionos

0.79

38.3

Pārvadājumi pēc pieprasījumaC2.G.I1 Autotransports pēc pieprasījuma attālākos lauku reģionos0.68

25.4

Transportlīdzekļa iegāde transportēšanai pēc pieprasījumaC2.G.I1 Autotransports pēc pieprasījuma attālākos lauku reģionos0.46

21.3

Atbalsts sociālo pakalpojumu sniedzējiem transportlīdzekļu iegādeiC2.F.I1 Atbalsts bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu iegādei sociālo pakalpojumu un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem0.47

22.5

2.6.2. Kopsavilkuma tabula par Fonda izmaksām pa finansējuma avotiem

Sociālā klimata plāna kopējās izmaksas

Pamatscenārijs (EUR)

Direktīvas 2003/87/EK 30.k panta piemērošanas gadījumā

(EUR)

Piešķīrums dalībvalstīm saskaņā ar Regulas 2023/955 II pielikumu pēc 10. panta 3. punktā paredzēto summu atskaitīšanas462 759 597

388 571 353

(Pārvietojumi uz dalītās pārvaldības programmām)15 900 000

4 240 000

Plāna paredzamās kopējās izmaksas, t.sk.595 812 796

512 441 804

Sedz no Fonda446 859 597

384 331 353

Nacionālais līdzfinansējums148 953 199

128 110 451

Pārvietojumi no dalītās pārvaldības programmām0

Ieguldījums tehniskā atbalsta instrumentā (11. panta 4. punkts)0

Iemaksa InvestEU dalībvalsts nodalījumā (11. panta 3. punkts)0

2.6.3. Minimālie un maksimālie finansējuma kritēriji, kas jāievēro

Daļa no

Pamatscenārijs

Direktīvas 2003/87/EK 30.k panta piemērošanas gadījumā

(EUR)

Nacionālais līdzfinansējums (vismaz 25 % no aplēstajām kopējām izmaksām)Tiks nodrošināts nacionālais līdzfinansējums 25% apmērā (148 953 199)

Tiks nodrošināts nacionālais līdzfinansējums 25% apmērā (128 110 453)

Tiešā ienākumu atbalsta komponente (ne vairāk kā 37,5 % no aplēstajām kopējām izmaksām)Komponente netiks īstenota

Komponente netiks īstenota

Tehniskās palīdzības darbības (ne vairāk kā 2,5 % no aplēstajām kopējām izmaksām)Plānots izmantot maksimālo apjomu — 2.5% (14 895 320)

Plānots izmantot maksimālo apjomu — 2.5% (12 811 045)

Resursi, kas piešķirti dalītā pārvaldībā un pārvietoti uz Fondu0

Resursi, kas īstenojami saskaņā ar tehniskā atbalsta instrumentu vai InvestEU (ne vairāk kā 4 % no maksimālā finanšu piešķīruma)0

Sociālajam klimata plānam piešķirtie resursi, kas pārvietoti uz dalītās pārvaldības programmām (ne vairāk kā 15 % no maksimālā finanšu piešķīruma)Plānots pārvest

15 900 000

Maksimālais apjoms - 15 904 042

Plānots pārvest

4 240 000

Maksimālais iespējamais apjoms 4 240 000

3. ANALĪZE UN VISPĀRĒJĀ IETEKME

3.1. Plānoto pasākumu un investīciju paredzamā ietekme

Aplēse par 2. sadaļā plānoto pasākumu un investīciju prognozēto ietekmi uz siltumnīcefekta gāzu emisijām, enerģētisko nabadzību un transporta nabadzību salīdzinājumā ar iepriekš aprakstīto bāzlīniju.

3.1.1. Aplēsēs izmantotās metodikas apraksts

Aplēsēs tiek izmantota līdzšinējā nacionālā pieredze ES fondu, tostarp ES kohēzijas politikas programmas 2021-2027.gadam, Atveseļošanas un noturības mehānisma, nacionālo budžeta programmu (piemēram, Emisijas kvotu izsoļu instruments, EKII) īstenošanas pieredze rādītāju vērtību kvantificēšanā, ka arī TSI projekta ietvaros veiktā kvalitatīvā un kvantitatīvā analīze.3.1.2. Komponenšu paredzamās ietekmes apraksts

3.1.2.1. Energoefektivitāte

3.1.2.1.1. Kopējais plāns

Skatīt 3.1.2.1.2. un 3.1.2.1.3.punktu3.1.2.1.2. Ēku sektors

SKF plāna īstenošanas ietvaros: Tiks sniegts atbalsts mazaizsargātām mājsaimniecībām, uzlabojot energoefektivitāti daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkās un privātmājās, veicot kompleksu atjaunošanu, kā arī maza mēroga energoefektivitātes uzlabojumus;

Tiks uzlabota energoefektivitāte ēkās, kas nodrošina pašvaldību sociālās funkcijas;

Samazināti mazaizsargātu mājsaimniecību enerģētiskās nabadzības riska gadījumi, kad sarežģīti energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi nav iespējami;

Tiks atvieglota paradumu maiņu, izmantojot mērķtiecīgu komunikāciju ar mazaizsargātām mājsaimniecībām, tādējādi veicinot energoefektivitātes palielināšanu un enerģijas patēriņa samazinājumu.

3.1.2.1.3. Transporta sektors

SKF plāna īstenošanas ietvaros: Tiks veicināta pāreja no transportlīdzekļiem ar iekšdedzes dzinēju uz elektriskajiem transportlīdzekļiem (EV) vai hibrīda transportlīdzekļiem, kas uzlabo energoefektivitāti;

Tiks veicināta bezemisiju un zemu emisiju sabiedriskā transporta izmantošanu, samazinot privāto transportlīdzekļu skaitu uz ceļiem, tādējādi samazinot kopējo fosilās degvielas patēriņu un enerģijas patēriņu uz vienu iedzīvotāju.

3.1.2.2. Ēku atjaunošana

3.1.2.2.1. Kopējais plāns

SKF plāna īstenošanas ietvaros: Tiks nodrošināta mājokļu atjaunošanas paātrināšana, sniedzot mērķtiecīgu atbalstu mazaizsargātām mājsaimniecībām un likvidējot finansiālos šķēršļus, kas liedz īpašniekiem veikt nepieciešamos uzlabojumus savās ēkās;

Tiks nodrošināts mērķtiecīgs atbalsts mazaizsargātām mājsaimniecībām gan lauku, gan pilsētu teritorijās;

Tiks uzlaboti iekštelpu dzīves apstākļi mazaizsargātām mājsaimniecībām

Tiks veicināta nacionālo mērķu sasniegšana mājokļu atjaunošanā (saskaņā ar NEKP).

3.1.2.2.2. Ēku sektors

Skatīt 3.1.2.2.1.punktu.3.1.2.2.3. Transporta sektors

Nav attiecināms3.1.2.3. Bezemisiju un zemu emisiju mobilitāte un transports

3.1.2.3.1. Kopējais plāns

SKF plāna īstenošanas ietvaros: Tiks nodrošināta pieeja transportam pēc pieprasījuma transporta nabadzības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem, kuri dzīvo attālākos lauku reģionos, kur sabiedriskā transporta pieturvieta atrodas pārāk tālu, lai efektīvi izmantotu sabiedriskā transporta pakalpojumus vai reisu skaits dienā ir nepietiekams. Elastīgu sabiedriskā transporta iespēju nodrošināšana pēc pieprasījuma, izmantojot bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļus.

Tiks nodrošināta pieeja bezemisiju un zemu emisiju transportlīdzekļu iegādei sociālo pakalpojumu un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, kas sniedz atbalstu teritoriālās, sociālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautām iedzīvotāju grupām139. Vienlaicīgi atbalsts tiks sniegts arī ģimenes ārstiem un paliatīvās aprūpes sniedzējiem, kā arī tām mazaizsargāto iedzīvotāju grupām, kuras nav iekļautas NVD klasifikatorā, bet atbilsts mazaizsargāto grupu statusam saskaņā ar MK 2005. gada 11. janvāra noteikumiem Nr. 32 "Noteikumi par sociāli mazaizsargāto personu grupām";

Tiks nodrošināta individuālu, specializētu transporta pakalpojumu sniegšana mazaizsargātām mājsaimniecībām, izmantojot bezemisiju un zemu emisiju transportlīdzekļus;

Tiks nodrošināts atbalsts mikromobilitātes rīku, tostarp TPL iegādei mazaizsargātajām mājsaimniecībām un mazaizsargātajiem transporta lietotājiem;

Tiks nodrošināta atbalsts bezemisiju transportlīdzekļu iegādei mazaizsargātām mājsaimniecībām;

Tiks nodrošināts atbalsts investīcijām, kas uzlabo piekļūstamību dzelzceļa stacijām un kas sniedz atbalstu bateriju elektrovilcienu un to uzlādes staciju iegādei.

3.1.2.3.2. Ēku sektors

Nav attiecināms3.1.2.3.3. Transporta sektors

Skatīt 3.1.2.3.1.punktu.3.1.2.4. Siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšana

3.1.2.4.1. Kopējais plāns

Skatīt 3.1.2.4.2. un 3.1.2.4.3.punktu.3.1.2.4.2. Ēku sektors

SKF plāna īstenošanas ietvaros: Tiks veicināta SEG emisiju samazināšana, uzlabojot ēku energoefektivitāti, tostarp īstenojot ēku atjaunošanas pasākumus un maza mēroga energoefektivitātes pasākumus;

Tiks veicināta SEG emisiju samazināšana, ierīkojot efektīvas apkures sistēmas.

3.1.2.4.3. Transporta sektors

SKF plāna īstenošanas ietvaros: Tiks samazināta paļaušanās uz privātiem transportlīdzekļiem, izmantojot autotransportu pēc pieprasījuma, kā rezultātā tiek ietaupīts fosilā degviela;

Tiks palielināt transportlīdzekļu izmantošanas efektivitāti, uzlabojot kopīgotu mobilitāti;

Augstas emisijas transportlīdzekļu aizstāšana ar zemu emisiju vai bezemisiju alternatīvām un mikromobilitātes investīcijas ietvaros dotajām iespējām.

3.1.2.5. Mazaizsargātu mājsaimniecību un mazaizsargātu transporta lietotāju skaita samazināšanās (vienība: mājsaimniecības)

3.1.2.5.1. Kopējais plāns

Skatīt 3.1.2.5.2. un 3.1.2.5.3.punktu.3.1.2.5.2. Ēku sektors

SKF plāna īstenošanas ietvaros: Tiks sniegts mērķtiecīgs atbalsts mazaizsargātām mājsaimniecībām, jo īpaši iedzīvotāju grupām ar zemiem ienākumiem, kas dzīvo neefektīvos mājokļos;

Tiks sniegts atbalsts mājsaimniecībām, kurām draud enerģētiskā nabadzība, saņemt atbalstu enerģijas patēriņa samazināšanai un mājokļu apstākļu uzlabošanai;

Tiks paātrināta pieejamo atbalsta programmu izmantošana mazaizsargātām mājsaimniecībām;

Tiks sniegts informatīvs atbalsts mazaizsargātām grupām, sniedzot informāciju par pieejamām atbalsta programmām un veicinot ieradumu maiņu, kā rezultātā var samazināties enerģijas izdevumi mazaizsargātās mājsaimniecībās.

3.1.2.5.3. Transporta sektors

Tiks stiprināts atbalsts sociālo pakalpojumu un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, kuri sniedz atbalstu teritoriālās, sociālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautām iedzīvotāju grupām;

Tiks nodrošināta individuālu, specializētu transporta pakalpojumu sniegšana mazaizsargātām mājsaimniecībām, izmantojot bezemisiju un zemu emisiju transportlīdzekļus;

Tiks nodrošināts atbalsts mikromobilitātes rīku, tostarp tehnisko palīglīdzekļu iegādei mazaizsargātajām mājsaimniecībām un mazaizsargātajiem transporta lietotājiem;

Tiks nodrošināta atbalsts bezemisiju transportlīdzekļu iegādei mazaizsargātām mājsaimniecībām;

Tiks nodrošināts atbalsts investīcijām, kas uzlabo piekļūstamību dzelzceļa stacijām un kas sniedz atbalstu bateriju elektrovilcienu un to uzlādes staciju iegādei.

3.1.3. Kvantitatīva tabula par plāna ietekmi

Komponents

Ietekmes kvantificēšana (ja pieejama). Mājsaimniecību, lietotāju skaits vai ktCO2 atšķirība no rīcībpolitiski neitrālas bāzlīnijas, tostarp % no bāzlīnijas

Īstermiņa (nākamie 3 gadi)

Vidēja termiņa (plāna beigas)

Siltumnīcefekta gāzu emisijas (ktCO2) (A)

Mazaizsargātas mājsaimniecības (B)

Mājsaimniecības, kuras skar enerģētiskā nabadzība (C)

Mazaizsargāti transporta lietotāji (D)

Mājsaimniecības transporta nabadzībā (E)

Mazaizsargāti mikrouzņēmumi (F)

Siltumnīcefekta gāzu emisijas (ktCO2) (A)

Mazaizsargātas mājsaimniecības (B)

Mājsaimniecības, kuras skar enerģētiskā nabadzība (C)

Mazaizsargāti transporta lietotāji (D)

Mājsaimniecības transporta nabadzībā (E)

Mazaizsargāti mikrouzņēmumi (F)

Kopā*

7,56

46 355

4 120

119 000

125

65,66

58 408

10 673

247 000

250

Ēku sektors*

0,23

4 120

4,23

10 673

Transporta sektors*

7,32

41 235

1190

125

61,44

47 753

247 000

250

* Indikatīva aplēse, nav aptvertas visu investīciju ietekmes

3.1.4. Tiešā ienākumu atbalsta pasākumi: kvalitatīva un kvantitatīva tabula

Kvalitatīva un kvantitatīva tabula par pagaidu tiešā ienākumu atbalsta pasākumu paredzamo ietekmi uz mazaizsargātu mājsaimniecību un mazaizsargātu transporta lietotāju, kā arī mājsaimniecību, kuras skar enerģētiskā nabadzība un transporta nabadzība, skaita samazināšanu

Komponents: Tiešais ienākumu atbalstsParedzamās ietekmes apraksts.Mazaizsargātu mājsaimniecību skaita samazināšanās (B)

Nav attiecināms

Mazaizsargāto transporta lietotāju skaita samazināšana (D)

Nav attiecināms

Pamatojums:SKF plāns neparedz tiešo ienākumu atbalstu

Paredzamās ietekmes aprakstsEnerģētiski nabadzīgo mājsaimniecību skaita samazināšanās (C)

Nav attiecināms

Transporta nabadzības skarto mājsaimniecību skaita samazināšanās (E)

Nav attiecināms

PamatojumsSKF plāns neparedz tiešo ienākumu atbalstu

4. PLĀNA PAPILDINĀMĪBA UN ĪSTENOŠANA

Šī daļa attiecas uz visu plānu. Dažādie turpmāk izklāstītie kritēriji ir jāpamato attiecībā uz plānu kopumā.

4.1. Plāna uzraudzība un īstenošana

Skaidrojums par to, kā dalībvalsts plāno īstenot ierosinātos pasākumus un investīcijas, galveno uzmanību pievēršot uzraudzības un īstenošanas kārtībai un grafikam, tostarp, attiecīgā gadījumā, pasākumiem, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu atbilstību 21. pantam.

4.1.1. DeleģējumsAtbilstoši MK apstiprinātajā informatīvajā ziņojumā "Par Sociālā klimata fonda pārvaldību un Sociālā klimata plāna 2026.—2032. gadam izstrādi"140 norādītajam, ņemot vērā EK rekomendācijas, Fonda īstenošanā pamatā tiks izmantota ES fondu un ANM institucionālā kompetence (ministrijas, iestādes) un pieredze (t.sk. cilvēkkapacitāte), pārņemot labo praksi no attiecīgo instrumentu vadības un kontroles sistēmām (VKS), t.sk. iekšējām kontroles sistēmām (IKS).Tiks izstrādāta VKS un veikta KPVIS pielāgošana atbilstoši Fonda prasībām un specifikai, kā arī informācijas sistēmām, kuras atbilst Regulas 2023/955 21.panta nosacījumiem par pasākumiem, lai aizsargātu Savienības finanšu intereses un nodrošinātu, ka finanšu piešķīrumu izlietojums saistībā ar Fonda atbalstītajiem pasākumiem un investīcijām.

Lai nodrošinātu Fonda īstenošanu un Regulā 2023/955 noteikto prasību ieviešanu, MK, saskaņā ar Ekonomiskās ilgtspējas likumā noteikto deleģējumu noteiks horizontālus Fonda un SKF plāna ieviešanas nosacījumus, proti, nosacījumus SKF plāna finansējuma saņemšanai un pasākumu un investīciju uzraudzībai un kontrolei, tai skaitā, projektu iesniegumu iesniegšanas, izskatīšanas, apstiprināšanas un finansējuma piešķiršanas kārtību, kā arī piemērošanas kārtību izslēgšanas nosacījumiem, kas noteikti atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 23. septembra regulai (ES, Euratrom) 2024/2509 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam.

KPVIS izmantošana Fonda ieviešanā noteikta, pamatojoties uz MK 2025.gada 6.maija sēdes protokola Nr.18 28.§ "Informatīvais ziņojums "Par Sociālā klimata fonda pārvaldību un Sociālā klimata plāna 2026.-2032. gadam izstrādi" 4.punktu. Ievērojot minēto, MK ar horizontālajiem Fonda un SKF plāna ieviešanas noteikumiem deleģēs KEM koordinējošās iestādes funkcijas, nozaru ministrijām tiks deleģēta funkcija būt atbildīgajām nozaru ministrijām par pasākumu un investīciju ieviešanu, savukārt SKF plāna ieviešanas pārbaudes būtu šo ministriju (kur attiecināms) un CFLA atbilstošā kompetencē. KEM iepriekš minēto horizontālo MK noteikumu izstrādes procesu uzsāks pēc SKF plāna apstiprināšanas MK un iesniegšanas EK un tas tiks paveikts līdz SKF plāna īstenošanas uzsākšanai. Iespējams atsevišķu jautājumu precizēšana var aizkavēties, ņemot vērā atsevišķus iztrūkstošus skaidrojumus no EK (piemēram, vadlīnijas, veidlapas par maksājumu pieteikumu formu, deklarēšanu, auditiem, kontrolēm u.c. Noteikumu projekts tiks nodots saskaņošanai visām SKF plāna īstenošanā iesaistītajām nozaru ministrijām. Līdz ko tiks saņemti noteikumu projekta saskaņojumi no iesaistītajām iestādēm un panākta vienošanās par kopējo saturu, noteikumu projekts tiks virzīts apstiprināšanai MK.

Attiecībā uz administratīvo kapacitāti, KEM sadarbībā ar nozaru ministrijām veic SKF plāna ieviešanas administratīvā sloga novērtējumu un identificē terminētus papildu resursus regulā noteikto prasību nodrošināšanai SKF plāna administrēšanai, uzraudzībai un pārvaldībai.

KPVIS izmantošana Fonda ieviešanā noteikta, pamatojoties uz MK 2025.gada 6.maija sēdes protokola Nr.18 28.§ "Informatīvais ziņojums "Par Sociālā klimata fonda pārvaldību un Sociālā klimata plāna 2026.—2032.gadam izstrādi" 4.punktu141. Esošā KPVIS tiks papildināta, izstrādājot Fonda moduli atbilstoši Fonda ieviešanas prasībām un specifikai.

4.1.2. Ieviešanas sistēma un atbalsta piešķiršanas mehānisms

Katras nozares ministrijas pienākums un atbildība ir izstrādāt SKF plānā iekļauto savas institūcijas pārziņā esošo atbalsttiesīgo pasākumu un investīciju piešķiršanas mehānisma ieviešanas un īstenošanas nosacījumus (t.i., regulējošos MK noteikumus), izvērtējot tās pārziņā esošo atbalsta mērķa grupu specifiku, sadarbībā ar KEM kā koordinējošo iestādi.

MK noteikumos tiek noteikts attiecīgais atbalsta sniedzējs, specifiski atlases nosacījumi atbalsta saņemšanai, mērķrādītāji un atskaites punkti, kas jāsasniedz, atbildības sadalījums, kā arī finansējuma piešķiršanas kārtība u.c. būtiskā informācija. Izstrādājot MK noteikumus, nozares ministrijas izvērtē valsts atbalsta nosacījumu piemērošanu, tostarp vai investīcijas ietvaros piešķiramais atbalsts no publiskajiem līdzekļiem ir kvalificējams kā komercdarbības atbalsts saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.pantā ietvertajām komercdarbības atbalsta pazīmēm un gadījumā, ja tiks secināts, ka pasākums kvalificējas kā komercdarbības atbalsts, tas tiks ieviests, ievērojot piemērojamā komercdarbības atbalsta regulējuma nosacījumus.

Tā kā ir Regulas 2023/955 nosacījumi atbalsta saņemšanai un SKF plāns tiek saskaņots ar EK, tiek noteikti konkrēti atlases un atbalsta piešķiršanas nosacījumi.

Finansējums nozaru ministrijām SKF plāna īstenošanai un uzraudzībai tiek piešķirts valsts budžeta finansējuma noteiktajā kārtībā, valsts budžetā tiek paredzēta atsevišķa budžeta programma, kas nodrošina finanšu plūsmas izsekojamību un nodalāmību. Visām nozaru ministrijām ir vienāds valsts budžeta piešķiršanas un uzraudzības mehānisms atbilstoši nacionālajam regulējumam. SKF plāna īstenošanas laikā var plānot piešķirt avansa maksājumus finansējuma saņēmējiem, ja atbildīgā nozares ministrija, izvērtējot riskus sasniegt noteiktos mērķrādītājus un atskaites punktus, uzskata to par nepieciešamu. SKF plānā paredzēto pasākumu un investīciju īstenošanas finansējuma saņemšanas kārtību paredzēts nostiprināt MK, nozaru ministrijām noteiktā kārtībā izstrādājot un virzot attiecīgus ieviešanu regulējošos normatīvos aktus (ieviešanas nosacījumus), ņemot vērā konkrēto pasākumu un investīciju specifiku, atbalsta saņēmēja (finansējuma saņēmēja) veidu, specifiskos SKF plānā paredzētos sasniedzamos atskaites punktus un mērķrādītājus, kā arī izvērtējot riskus, t.sk., lai iespējami novērstu negatīvu ietekmi uz vispārējo valsts budžetu. Ņemot vērā Fonda finansējuma saņemšanas no EK nosacījumus un iespējamos riskus, var tikt piemērota gan līdzīga kārtība kā ES fondu un ANM investīcijām, gan noteikti atšķirīgi nosacījumi atbilstoši SKF plāna specifikai. Katrai esošā ES fondu plānošanas perioda īstenošanā iesaistītajai institūcijai ir pietiekama pieredze savā jomā un tā pārzina esošo projektu ieviešanas vadības un kontroles sistēmu, savu iesaisti un atbildību, tai skaitā arī attiecīgās nozares specifiku.

Nepieciešamie administratīvie resursi SKF plāna vadības un uzraudzības funkciju nodrošināšanai tiks nodrošināti Fonda tehniskās palīdzības finansējuma ietvaros, galvenokārt vērtējot iespējas to nodrošināt iestādes esošās kapacitātes ietvaros, nepieciešamības gadījumā piesaistot papildu cilvēkresursus. Ja iestādēm šāds risinājums nav piemērots, atbilstoši MK uzdotajam uzdevumam, KEM virzīs izskatīšanai MK risinājumu papildu cilvēkresursu slodžu piešķiršanai finansēšanai no Fonda tehniskās palīdzības līdzekļiem. Nepieciešamo cilvēkresursu piedāvājums tiek veidots iespējami tādā apjomā, lai nodrošinātu EK noteikto minimālo funkciju veikšanu SKF plāna administrēšanai un uzraudzībai. Iestādes, izvērtējot savu funkciju apjomu SKF plāna ietvaros, var esošos cilvēkresursus piesaistīt arī uz SKF plāna administrēšanas un uzraudzības funkciju nodrošināšanu, finansējot tos kā papildus slodzes vai veikt slodžu aizvietošanu.

4.1.3. Fonda ieviešanas uzraudzībā iesaistītās iestādes un to funkcijas

Kopējo SKF plāna izstrādes un ieviešanas procesu koordinē KEM. KEM veic arī izmaksu koordinatora funkciju. Izmaksu koordinatora galvenais uzdevums ir būt par EK centrālo kontaktpunktu, lai paātrinātu SKF plāna izstrādes procesu gadījumos, kad EK pieprasa papildu informāciju vai pierādījumus par izmaksu aplēsēm, kā arī SKF plāna ieviešanas procesa laikā koordinējot rezultātu ziņošanas procesu EK. Attiecīgi KEM veic darbu ciešā sasaistē ar nozaru ministrijām un citām iesaistītajām institūcijām, piemēram, CFLA, lai nodrošinātu nepieciešamās informācijas savlaicīgu ieguvi un apriti.

Klimata un enerģētikas ministrija (KEM):

Veic Koordinējošās iestādes funkcijas, veic SKF plāna izstrādes koordinēšanu un izmaksu koordinatora funkciju, vadības un kontroles sistēmas un horizontālo normatīvo aktu izstrādi, progresa apkopošanu un virzīšanu saskaņošanai ar nozaru ministrijām un iesniegšanai MK.

Koordinē nolīguma slēgšanu starp EK un Latviju par finanšu piešķīruma saistībām laikposmā no 2026. līdz 2032 (Regulas 2023/955 19.pants);

Koordinē Regulas 2023/955 23.pantā noteikto informācijas, komunikācijas, publicitātes un redzamības prasību vienotu izstrādi un ieviešanu.

Sagatavo, saskaņo ar nozaru ministrijām un CFLA, un iesniedz izskatīšanai MK Fonda progresa ziņojumu, atbilstoši horizontālajos MK noteikumos noteiktajai kārtībai, t.sk. uz faktiem balstītu piedāvājumu maksājumu pieteikumam, ņemot vērā nozaru ministriju un CFLA KPVIS Fonda modulī ievadīto informāciju. Pēc MK atbalsta, iesniedz EK Fonda progresa pusgada ziņojumu un maksājuma pieprasījumu, pievienojot pārvaldības deklarāciju par to, ka līdzekļi ir izmantoti paredzētajam mērķim un kopsavilkumu par veiktajām revīzijām, tostarp konstatētajiem trūkumiem un visām veiktajām korektīvajām darbībām. Vienlaikus MK tiek informēts par būtiskiem riskiem, problēmām, t.sk. jo īpaši, kad SKF plānā noteiktie atskaites punkti un mērķrādītāji netiek sasniegti.

Koordinē no EK saņemtos informācijas pieprasījumus par Fonda izpildi un progresa jautājumiem.

Sadarbībā ar CFLA veic KPVIS Fonda moduļa pamata funkcionalitātes prasību definēšanu.

Minēto funkciju nodrošināšanai un uzraudzībai tiks izstrādātas iekšējās kārtības un procedūras atbilstoši Regulā 2023/955 ietvertām prasībām.

Nozaru ministrijas:

SKF plāna īstenošanā kā nozares ministrijas plānotas EM, KEM, LM, SM, VARAM un VM. Sadarbībā ar sociālajiem partneriem, t.sk. biedrībām un nodibinājumiem, izstrādā detalizētus SKF plānā iekļauto atbalsttiesīgo pasākumu un investīciju īstenošanas nosacījumus, tai skaitā izstrādā MK noteikumus par investīciju īstenošanu, nosaka laika grafiku, veic un pamato aprēķinus un to atbilstību konkrētajam sasniedzamajam atskaites punktam un mērķrādītājam. Nozaru ministrijas ir atbildīgas par savā pārraudzībā esošo investīciju ieviešanu un:

izstrādā iekšējo kontroles sistēmu (IKS) vai papildināšana esošo IKS atbilstoši SKF plāna specifikai;

izstrādā MK noteikumus par investīciju īstenošanu;

izstrādā atlases kritērijus;

pastāvīgi ievada un aktualizē savas kompetences tvēruma informāciju KPVIS Fonda modulī par SKF plāna progresu un sasniegtajiem atskaites punktiem un mērķrādītājiem, sniedz kopsavilkumu par veiktajām pārbaudēm, kontrolēm, tostarp konstatētajiem trūkumiem un visām veiktajām korektīvajām darbībām (ciktāl attiecināms) atbilstoši EK prasībām un KPVIS Fonda modulī iestrādātajai formai, veic datu kvalitātes pārbaudes;

gadījumā, ja projektu vērtēšana, līgumu slēgšana un īstenošanas uzraudzība netiek deleģēta CFLA, sniedz pārvaldības deklarāciju KEM, apliecinot savā līmeņa procesa atbilstību Regulas 2023/955 nosacījumiem, par to, ka līdzekļi ir izmantoti paredzētajam mērķim, iesniegtā informācija ir pilnīga, precīza un ticama un ka ieviestās kontroles sistēmas sniedz vajadzīgās garantijas, ka līdzekļi tikuši pārvaldīti saskaņā ar visiem piemērojamiem noteikumiem, jo īpaši noteikumiem par izvairīšanos no interešu konfliktiem, krāpšanas novēršanu, korupciju un dubultu finansēšanu no mehānisma vai citām Savienības programmām saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu.

nepieciešamības gadījumā, sagatavojot argumentētus pamatojumus, iesniedz KEM SKF plāna grozījumus savas atbildības pasākumu un investīciju jomā.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA):

CFLA ir tiešās pārvaldes iestāde, kas atrodas finanšu ministra pakļautībā. CFLA pārziņā ir finanšu instrumentu pārvaldība aptuveni 6 miljardu eiro apmērā. CFLA veic ES struktūrfondu un ES kohēzijas fonda 2021.-2027.gada plānošanas perioda un ES struktūrfondu un ES kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas perioda sadarbības iestādes funkcijas. Kopš 2015. gada oktobra CFLA ir sertificēta atbilstoši ISO 27001:2013 informācijas drošības pārvaldības sistēmas standartam. Tas apliecina, ka tiek nodrošināti nepieciešamie drošības pasākumi KPVIS uzturēšanai. Papildus tam CFLA ir nozīmīga loma ANM projektu uzraudzībā, nodrošinot ANM plāna ietvaros plānoto reformu un investīciju īstenošanas pārbaudes un investīciju projektu iesniegumu atlasi, ja to paredz attiecīgie MK noteikumi vai informatīvie ziņojumi par ANM plāna investīciju īstenošanu;

Fondu plānots ieviest, izmantojot ES fondu 2021-2027.gada plānošanas perioda un ANM projektu uzraudzības pieredzi un labo praksi iekšējās kontroles sistēmās.

CFLA veic:

projektu iesniegumu atlases nolikumu u.c. atlasei nepieciešamās dokumentācijas izstrādi, veic projektu iesniegumu atlasi saskaņā ar nozaru ministriju izstrādātajiem nosacījumiem, nodrošina projektu iesniegumu vērtēšanu, dalību vērtēšanas komisijās, protokolu sagatavošanu, lēmumu pieņemšanu, t.sk. par komercdarbības atbalstu, projektu iesniedzēju konsultēšanu, semināru projektu iesniedzējiem organizēšanu.

Līguma standartformu pielāgošanu investīciju specifikai, līguma sagatavošanu, finansējuma saņēmēju konsultēšanu — projekta ieviešanas nosacījumu izskaidrošanu, t.sk. virsuzraudzību, konsultācijas, līgumu un to grozījumu skaņošanu ar nozaru ministrijām.

līgumu vai vienošanās slēgšanu ar SKF plānā paredzēto atbalsta pasākumu ietvaros plānoto projektu finansējuma saņēmējiem.

Korupcijas, interešu konflikta un krāpšanas risku pārbaudes, risku vērtēšanu, finansējuma saņēmēju iesniegtās informācijas izvērtēšanu.

Projektu pārbaudes īstenošanas vietās, t.sk. pārbaužu plānošanu, trūkumu novēršanas uzraudzību, risku vērtēšanu, pamatojošo dokumentu vērtēšanu.

Projekta progresa uzraudzību, t.sk. atskaites punktu un mērķrādītāju, progresa, risku vērtēšana, dubultā finansējuma pārbaudes, avansa pārbaude, ja attiecināms, neatbilstību konstatēšana un neatbilstoši veikto izdevumu atgūšana, kā arī komercdarbības atbalsta nosacījumu ievērošana atbilstoši komponentes MK noteikumos vai informatīvajā ziņojuma definētajiem komercdarbības atbalsta nosacījumiem.

iekšējās kontroles sistēmas izstrādi un uzturēšanu, dalību plānošanas dokumentu, horizontālo un atbalsta pasākumu MK noteikumu un to grozījumu izstrādes un saskaņošanas procesā.

nodrošina KPVIS Fonda moduļa izstrādi, pilnveidi, uzturēšanu, datu kvalitātes pārbaudes.

nepieciešamo datu un informācijas ievadi un uzraudzību KPVIS Fondu modulī, t.sk. sagatavo informāciju maksājuma pieprasījumam EK atbilstoši EK noteiktajai veidlapai/ prasībām un KPVIS Fonda modulī iestrādātajai formai, sniedz kopsavilkumu nozaru ministrijām un KEM par veiktajām pārbaudēm, kontrolēm, tostarp konstatētajiem trūkumiem un visām veiktajām korektīvajām darbībām, informācijā maksājuma pieprasījumam EK apliecinot sava līmeņa procesa atbilstību Regulas 2023/955 nosacījumiem, par to, ka līdzekļi ir izmantoti paredzētajam mērķim, iesniegtā informācija ir pilnīga, precīza un ticama un ka ieviestās kontroles sistēmas sniedz vajadzīgās garantijas, ka līdzekļi tikuši pārvaldīti saskaņā ar visiem piemērojamiem noteikumiem, jo īpaši noteikumiem par izvairīšanos no interešu konfliktiem, krāpšanas novēršanu, korupciju un dubultu finansēšanu no mehānisma vai citām Savienības programmām saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu.

Lai nodrošinātu SKF plānā ietverto investīciju projektu iesniegumu atlases, projektu īstenošanas pārbaudes un citas uzraudzības un kontroles iestādes funkcijas, tādējādi nodrošinātu Regulā 2023/955 noteikto prasību izpildi nacionālā līmenī, CFLA iesaistās projektu atlasē un uzraudzībā142. Ievērojot esošo pieredzi un kompetenci ES finansēto klimata finanšu instrumentu (Modernizācijas fonds, Emisijas kvotu izsolīšanas instruments) īstenošanā, uzraudzībā un sadarbībā ar privātpersonām, atsevišķu investīciju uzraudzībā plānota SIA "Vides Investīciju fonds" iesaiste. Atkarībā no SKF plānā ietverto atbalsttiesīgo investīciju būtības, var tikt piesaistītas arī citas kompetentās institūcijas.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB)

IUB funkcijas un uzdevumi:

pārraudzīt iepirkuma procedūras atbilstību normatīvo aktu prasībām iepirkumu jomā (t.sk. pirmspārbaudes ES fondu projektu ietvaros) un sniegt atzinumus;

izskatīt iesniegumus par iepirkuma procedūras pārkāpumiem;

sniegt metodisku palīdzību un konsultācijas, un rīkot mācības pasūtītājiem un piegādātājiem;

sastādīt administratīvo pārkāpumu protokolus un piemērot sodus par administratīvajiem pārkāpumiem publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā;

apkopot un analizēt statistisko informāciju par iepirkumiem valstī, kā arī sagatavot pārskatus par tiem;

veikt iepirkumu pirmspārbaudes;

izstrādāt un aktualizēt iepirkumu pirmspārbaužu metodiku;

reizi ceturksnī organizēt sanāksmes sadarbības iestādei, atbildīgajām iestādēm un VI par iepirkumu pirmspārbaužu jautājumiem;

publicēt paziņojumus IUB tīmekļa vietnē, nosūtīt publicēšanai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Vērtējot atbalsta pasākumu būtību, arī Fonda ietvaros tiks vērtēts IUB piesaistes potenciāls līdzīgu funkciju nodrošināšanā.

Revīzijas iestāde (RI):

RI funkcijas pildīs Finanšu ministrijas ES fondu revīzijas departaments, kurš jau pilda ES fondu, ANM un citas ārvalstu finanšu palīdzības RI funkcijas. RI vadītājs ir tieši pakļauts finanšu ministram, kas ir nostiprināts FM 2018. gada 28. novembra reglamentā Nr.12-4/12 un FM nolikuma 121 .punktā. FM reglamentā ir noteikts, ka RI ir neatkarīga no pārējām ministrijas struktūrvienībām savas darbības plānošanā, auditu un revīziju veikšanā, ziņojumu sagatavošanā un atzinuma sniegšanā, un tā darbojas, ievērojot Starptautisko revīzijas un apliecinājuma standartu padomes izdotos standartus un Starptautiskās grāmatvežu ētikas standartu padomes izdoto Ētikas kodeksu. RI neiesaistās ES fondu un ārvalstu finanšu palīdzības finansēto programmu un projektu īstenošanā, iekšējās kontroles sistēmas izveidošanā, atsevišķu projektu un programmu izstrādē. RI sagatavo veikto auditu apkopojumu iesniegšanai EK. RI jau veic līdzīgus sistēmu auditus ES fondu 2021.-2027.gada perioda ietvaros, kā arī ANM un NOR/EEZ finanšu instrumentu ietvaros. Minētie auditi tiks, nepieciešamības gadījumā, papildināti ar pastāvošās kontroles sistēmas novērtējumu SKF plāna īstenošanā iesaistītajās institūcijās dubultā finansējuma riska, interešu konflikta riska un korupcijas un krāpšanas riska mazināšanai, vienotā tirgus noteikumu ievērošanai publiskā iepirkuma un valsts atbalsta jomā. RI arī veiks darbību revīzijas saskaņā ar Starptautiskiem Revīzijas Standartiem, veicot arī datu par sasniegtajiem rezultātiem ticamības novērtējumu, kā arī aptverot dubultā finansējuma, interešu konflikta un korupcijas un krāpšanas riskus.

IT sistēma

Visa ar SKF plāna ieviešanu un uzraudzību saistītā informācija, atbilstoši Regulas 2023/955 prasībām, visu SKF plāna ieviešanas perioda laiku, tiks glabāta vienā IT sistēmā — Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā (KPVIS), kurā tiks izstrādāts Fonda modulis. KPVIS Fonda moduli izmantos visas SKF plāna ieviešanā iesaistītās institūcijas, t.sk. finansējuma saņēmēji un uzraugošās iestādes kā CFLA, KEM, nozaru ministrijas un RI. Prasības un uzdevumu ievadīt un uzkrāt nepieciešamos datus tiks noteikti nozaru ministriju izstrādātajos MK noteikumos par investīciju īstenošanu. KPVIS Fonda moduļa dati tiks uzkrāti atbilstoši Regulas 2023/955 prasībām. Esošās KPVIS izmantošana SKF plāna ieviešanā rada iespēju izmantot jau pieejamās IT sistēmas prototipu un datu krātuves. KPVIS tiks papildināts un pielāgots Fonda regulējuma prasībām datu uzkrāšanai, progresa ziņojumu sagatavošanai un maksājumu pieteikumu EK veikšanai, t.sk., lai apkopotu rādītājus u.c. informāciju, kas nepieciešama atskaites punktu un mērķrādītāju sasniegšanas apliecināšanai un ziņošanai EK. KPVIS Fonda moduli SKF plānā ietverto investīciju datu uzkrāšanai, uzglabāšanai un analīzei plānots ieviest 2026.gadā. Visa ar SKF plāna investīcijām saistītā informācija, ko līdz KPVIS Fonda moduļa ieviešanai iesniegs nestrukturētu datu veidā, tiks uzglabāta kā atsevišķi dokumenti (ar elektroniskiem parakstiem) lietvedības sistēmā, nodrošinot to uzglabāšanu un pieejamību vienuviet. KPVIS Fonda moduļa funkcionalitāti minimāli nepieciešamajā apmērā paredzēts izstrādāt līdz brīdim, kad tiks iesniegts pirmais maksājuma pieteikums EK. Informāciju par veiktajām pārbaudēm uzkrās un pēc KPVIS Fonda moduļa izveides ievadīs KPVIS. KPVIS ir paredzēta arī elektronizētai informācijas apmaiņai starp Fonda vadībā iesaistītajām iestādēm un projekta iesniedzējiem, un finansējuma saņēmējiem.

KPVIS ir CFLA administrēta sistēma, kas nodrošina ES fondu un ANM īstenošanai un vadībai nepieciešamo datu uzkrāšanu un pieejamību. KPVIS tika izstrādāta 2014.-2020. gada ES fondu plānošanas perioda ietvaros143 un šobrīd tiek izmantota 2021.-2027. gada ES fondu plānošanas perioda un ANM ietvaros. Vispārēja KPVIS izveidošanas un izmantošanas kārtība ir noteikta MK 2022.gada 13.decembra noteikumos Nr. 770 (ANM gadījumā — arī MK 2021.gada 7.septembra noteikumi Nr. 621145).

KPVIS papildinājumu izstrādes laikā tiek veikta izstrādātās funkcionalitātes testēšana. Pirms izmaiņas ieviešanas sistēmas produkcias vidē, sistēmā tiek veikta akcepttestēšana. Sistēmas darbības laikā tiek nodrošināts automātisks sistēmas serveru darbības monitorings. Datu uzticamības nodrošināšanai, izlases veidā tiek veiktas datu kvalitātes pārbaudes, t.sk. datu iegūšana no citiem valsts uzturētajiem reģistriem (ar kuriem ir izveidotas sasaistes), kā arī riskantākajās jomās tiek ievērots "4 acu princips". Lai apkopotu un pārvaldītu lietotāju pieteiktos problēmgadījumus un ieteikumus par sistēmas uzlabojumiem, tiek uzturēts un izmantots pieteikumu administrēšanas rīks. Tajā ir iestrādātas daļēji automatizētas plūsmas, ļaujot izsekot katra pieteikuma tālāko virzību. KPVIS Lietotāju rokasgrāmatā ir apkopoti norādījumi par datu ievadi sistēmā, kā arī atsevišķas prasības un ieteikumi attiecībā uz informācijas saturu un pieeju datu ievadei.

SKF plāna ieviešanas laikā tiks izmantotas visas pieejamās IT sistēmas, kas var sniegt ieguldījumu uzraudzības procesā, t.sk. ARACHNE. ARACHNE tiks izmantota gan CFLA ex ante un ex post pārbaudēs, gan RI veiktajos auditos. Piekļuve KPVIS visai ar SKF plānu saistītajai informācijai un datiem būs nodrošināta EK, OLAF, EPPO, Eiropas Revīzijas palātai, Eiropas Savienības Prokuratūras birojam. Piekļuves tiesības tiks nodrošinātas pēc pieprasījuma.

Neskaidrības

Jebkuras neskaidrības SKF plāna ieviešanas procesa laikā tiks risinātas, vienojoties sarunu ceļā. Atbilstoši konkrēto neskaidrību jomai, tiks piesaistītas atbildīgās institūcijas, kā arī, nepieciešamības gadījumā, tiks uzsākta komunikācija ar EK. Lai mazinātu interpretācijas iespējas, kas var radīt neskaidrības SKF plāna ieviešanas laikā, izstrādājot SKF plānu, ir definēti precīzi sasniedzami mērķi un atskaites punkti, mērķrādītāji, kā arī noteikts atbilstošs finansējuma apjoms, kas tiks saņemts no EK par konkrēto atskaites punktu un mērķrādītāju pilnīgu izpildi atbilstoši SKF plānā noteiktajam laika grafikam. Papildus norādīti precīzi, ticami un maksimāli automatizēti datu avoti (IT sistēmas) rezultātu iegūšanai un apkopošanai. Ja objektīvu apstākļu dēļ kādu no SKF plāna vai tā daļas rezultātu sasniegšanu atbilstoši apstiprinātajam plānam vairs nevar īstenot, var tikt nolemts EK iesniegt SKF plāna grozījumus saskaņā ar Regulas 2023/955 18.pantu. Jebkuri SKF plāna grozījumi veicinās pilnīgu SKF plāna mērķu un rezultātu sasniegšanu. SKF plāna grozījumi virzāmi MK lēmumam pirms iesniegšanas EK līdzīgā procesā kā sākotnējais SKF plāns. Atkarībā no SKF plāna grozījumu satura, KEM ar attiecīgo nozares ministriju vienosies par virzītāju un citiem saistītiem jautājumiem. SKF plānā iekļautās izmaksu tāmes nepieciešamības gadījumā var tikt pārskatītas un aktualizētās izmaksu tāmes var tikt iesniegtas atkārtotai apstiprināšanai EK, ievērojot Regulas 2023/955 18.pantā noteikto procedūru par SKF plāna grozījumiem. Izmaksu pārskatīšana notiek ekvivalenti sākotnējo izmaksu aprēķinu un apstiprināšanas procesam un principiem. Plānots, ka neatbilstoši izlietoto līdzekļu atgūšanas procedūra būs analoģiska ANM sistēmā izmantotai, paredzot, ka, atbalsta sniedzējs, nosakot korektīvās darbības par pārkāpumiem, ievēro ar Fonda plāna īstenošanu saistītās prasības, ES un nacionālo normatīvo un tiesību aktu prasības, kā arī EK un nacionālās vadlīnijas, skaidrojumus, norādījumus un lēmumus. Korektīvās darbības par pārkāpumiem plānots noteikt līgumā par atbalsta piešķiršanu.

4.1.4. Institucionālā struktūra un lēmumu pieņemšanas process

Nacionālais normatīvais regulējums (MK noteikumi, deleģējums)

Likumprojektā "Ekonomiskās ilgtspējas likums" (25-TA-877146) 11. pants nosaka, ka Fondu īsteno atbilstoši Regulai 2023/955. Lai nodrošinātu SKF plāna īstenošanu, MK noteiks:

SKF plāna īstenošanā un uzraudzībā iesaistītās institūcijas un to tiesības un pienākumus;

nosacījumus SKF plāna finansējuma saņemšanai un pasākumu un investīciju uzraudzībai un kontrolei; kārtību, kādā nodrošina revīzijas iestādes funkcijas;

risku vadības nosacījumus un kārtību, kādā ziņo par SKF plāna pasākumu un investīciju īstenošanā konstatētajām neatbilstībām, ietur, atgūst vai noraksta neatbilstoši veiktos izdevumus, kā arī piemēro proporcionālo finanšu korekciju;

kārtību, kādā valsts budžetā plāno līdzekļus SKF plāna ieviešanai;

kārtību, kādā pārbauda maksājuma pieprasījumus, veic pārbaudi projekta īstenošanas vietā, veic maksājumus un sagatavo EK iesniedzamo maksājuma pieteikumu un kontu slēgumu.

Ekonomiskās ilgtspējas likumprojekta 11. pants nosaka, ka MK noteiks SKF plānā iekļauto pasākumu un investīciju īstenošanas nosacījumus, tai skaitā, projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus, izslēgšanas nosacījumus atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2024.gada 23.septembra regulai 2024/2509 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, prasības projekta iesniedzējiem un finansējuma saņēmējiem, atbalstāmas darbības un izmaksu attiecināmību, komercdarbības atbalsta piešķiršanas nosacījumus, projektu iesniegumu iesniegšanas, izskatīšanas, apstiprināšanas, kā arī finansējuma piešķiršanas kārtību.

Administratīvie pasākumi

Iesaistīto iestāžu īstenošanas resursi tiek plānoti SKF plānā ietverto investīciju īstenošanas nodrošināšanai. Iesaistīto iestāžu iesaiste SKF plāna īstenošanā notiek Fonda tehniskās palīdzības finansējuma ietvaros. Par konkrēto SKF plāna investīciju īstenošanu atbild nozaru ministrijas sadarbībā ar citām iesaistītajām institūcijām atbilstoši pasākuma specifikai (piemēram, CFLA). Katra nozares ministrija ir atbildīga par SKF plāna īstenošanai un uzraudzībai nepieciešamās kapacitātes nodrošināšanu. Nozaru ministrijas paredz pasākumu un investīciju ieviešanas nosacījumos iespējamību, ka finansējuma saņēmējam projekta ietvaros būs iespēja ieplānot neatkarīga revidenta/iekšējā auditora iesaisti, lai apliecinātu mērķa sasniegšanu un izmaksu pamatotību. KEM, nozaru ministriju, CFLA, VIF un RI pieredze un zināšanas, kuras ir uzkrātas ES fondu, ANM un citu finanšu instrumentu projektu plānošanā, īstenošanā un pārbaudēs ir pietiekošas, lai nodrošinātu SKF plāna korektu ieviešanu. KPVIS Fonda moduļa izstrādes izmaksas Fonda regulējuma prasībām datu uzkrāšanai, progresa ziņojumu un maksājumu pieprasījumu sagatavošanai EK, tiks finansētas no Fonda tehniskās palīdzības komponentes līdzekļiem.

Ziņošana

Ziņošanas process tiks nodrošināts atbilstoši Regulas 2023/955 prasībām (piemēram, 24.pantā noteiktā prasība dalībvalstīm reizi 2 gados iesniegt progresa ziņojumus) un EK sniegtajiem norādījumiem (piemēram, EK norādījumi par SKF plānu īstenošanu147), iespēju robežās izmantojot esošās iestrādnes un nostiprinātās procedūras un kārtību ES fondu un ANM labās prakses ietvaros. Atbilstoši Regulas 2023/955 20.panta nosacījumiem maksājumu pieprasījumus EK KEM iesniegs vienu vai divas reizes gadā, līdz 31. jūlijam un līdz 31. decembrim. Atbilstoši Regulas 2023/955 24.panta nosacījumiem KEM reizi divos gados iesniegs EK progresa ziņojumu. Salāgojot šos procesus, prasības un termiņus, tiks mazināts iestāžu administratīvais slogs. Precīzs iestāžu funkciju sadalījums un veicamo uzdevumu apjoms, kas būs jāveic informācijas apkopošanai, maksājumu pieprasījumu sagatavošanai un iesniegšanai EK, kā arī precīzas prasības KPVIS SKF plāna ieviešanā un ziņošanā, tiks definēts pēc precīzāku prasību un norādījumu par procesa norisi saņemšanas no EK.

CFLA pastāvīgi veic uz risku analīzi balstītas izlases veida pārbaudes, un ievada informāciju KPVIS. CFLA un VIF sagatavo informāciju kopsavilkumam par veiktajām pārbaudēm, kontrolēm, tostarp konstatētajiem trūkumiem un visām veiktajām korektīvajām darbībām un sniedz informāciju pārvaldības deklarācijai KEM, apliecinot savā līmenī procesa atbilstību Regulas 2023/955 nosacījumiem, par to, ka līdzekļi ir izmantoti paredzētajam mērķim, iesniegtā informācija ir pilnīga, precīza un ticama, un ka ieviestās kontroles sistēmas sniedz vajadzīgās garantijas, ka līdzekļi tikuši pārvaldīti saskaņā ar visiem piemērojamiem noteikumiem, jo īpaši noteikumiem par izvairīšanos no interešu konfliktiem, krāpšanas novēršanu, korupciju un dubultu finansēšanu no mehānisma vai citām Savienības programmām saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu. Pārvaldības deklarāciju EK sniedz KEM. CFLA veiks uz riskiem balstītas pārbaudes atbilstoši iestādes iekšējās kontroles sistēmai. Nozaru ministrijas pastāvīgi vada un aktualizē informāciju KPVIS par Fonda progresu un sasniegtajiem rezultātiem, par veiktajām pārbaudēm, kontrolēm, tostarp konstatētajiem trūkumiem un visām veiktajām korektīvajām darbībām (ciktāl attiecināms) atbilstoši EK prasībām un KPVIS iestrādātajai formai. Nozaru ministrijas, KPVIS apstiprinot SKF plāna sasniegtos atskaites punktus un mērķrādītājus, pievieno klāt arī kopsavilkumu par veiktajām pārbaudēm, kontrolēm, tostarp konstatētajiem trūkumiem un visām veiktajām korektīvajām darbībām. Nozaru ministrijas progresa informācijā iekļauj tikai tos atskaites punktus un mērķrādītājus, kas ir sasniegti atbilstoši SKF plānā noteiktajam apjomam un laika grafikam. Neiekļauj atskaites punktus un mērķrādītājus, kuru ieviešanas procesā ir konstatēti pārkāpumi (neatbilstības) atbilstoši ES un nacionālo normatīvo aktu prasībām. Neatbilstoši veiktu izdevumu gadījumā, ministrijas ir atbildīgas par šādu izdevumu neiekļaušanu maksājumu pieteikumā, kuru iesniedz EK. Ja neatbilstoši veiktie izdevumi tiek konstatēti pēc maksājumu pieteikumu iesniegšanas EK, iestādes ir atbildīgas par neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu. Iesniedz kopsavilkumu par veiktajām pārbaudēm, kontrolēm, tostarp konstatētajiem trūkumiem un visām veiktajām korektīvajām darbībām atbilstoši EK noteiktajai veidlapai un KPVIS iestrādātajai formai. Nozaru ministrijas ir atbildīgas par sasniegto atskaites punktu un mērķrādītāju datu ticamību, izsekojamību, pamatotību, kā arī nepieciešamības gadījumā nodrošina piekļuvi visai nepieciešamajai informācijai un spēj to uzrādīt.

RI, veicot sistēmas auditus, sniedz viedokli par VKS atbilstību ES un nacionālo normatīvo aktu prasībām, kā arī sniedz priekšlikumus VKS pilnveidošanai. RI sagatavo veikto auditu apkopojumu, ko pievieno kopējam EK iesniedzamo dokumentu apjomam.

SKF plāna ietvaros sasniegtie rezultāti, veikto pārbaužu kopsavilkumi un secinājumi, kā arī cita ar īstenošanu un rezultātu apliecināšanu saistītā informācija apkopotā veidā būs pieejama KPVIS. Attiecīgi visa ar Fonda rādītājiem un to izpildi saistītā informācija tiks apkopota, sagatavota priekš informatīvā ziņojuma, izmantojot šo informācijas sistēmu.

KEM sagatavo, saskaņo ar nozaru ministrijām un CFLA, un iesniedz informāciju MK izskatīšanai Fonda progresa ziņojumu, t.sk. uz faktiem balstītu piedāvājumu maksājumu pieteikumam, ņemot vērā nozaru ministriju un CFLA KPVIS ievadīto informāciju. Pēc MK atbalsta saņemšanas, lai izpildītu Regulas 2023/955 prasības, KEM iesniedz EK Fonda progresa ziņojumu un maksājuma pieprasījumu, pievienojot pārvaldības deklarāciju par to, ka līdzekļi ir izmantoti paredzētajam mērķim un kopsavilkumu par veiktajām revīzijām, tostarp konstatētajiem trūkumiem un visām veiktajām korektīvajām darbībām. Atbildīgais par pārvaldības deklarācijas parakstīšanu tiks noteikts līdz SKF plāna īstenošanas uzsākšanai. Ja maksājuma pieteikuma izskatīšanas procesā EK pieprasa papildus informāciju, nozaru ministrijas sadarbībā ar CFLA nodrošina papildus informācijas sagatavošanu nepieciešamajā apjomā un termiņā, un tās iesniegšanu KEM, kas nodrošina tālāku komunikāciju ar EK.

Kontrole un audits

Kā jau norādīts iepriekš, īstenošanas uzraudzības un ieviešanas process pamatā tiks balstīts uz ES fondu un ANM vadības un kontroles sistēmā esošo institucionālo kompetenci un pieredzi, pielāgojot atbildības un uzdevumu sadalījumu atbilstoši SKF plāna ieviešanas prasībām un specifikai. SKF plānā noteikto atbalsttiesīgo pasākumu un investīciju uzraudzības, kontroles un rezultātu pārbaudes procesu nodrošinās nozaru ministrijas sadarbībā ar CFLA, ALTUM un VIF, kā arī piesaistot un sadarbojoties ar attiecīgajām kompetentajām institūcijām un paļaujoties uz to sniegto izvērtējumu par darbību atbilstību normatīvajiem aktiem. Ievērojot minēto, kontroļu kvalitāte saglabājas, bet tiek vienkāršots uzraudzības process, mainot fokusu uz procesa un rezultātu pārbaudi, izņemot SKF plāna ietvaros īstenotās investīcijas, kur paredzēts valsts atbalsts. SKF plāna īstenošanas un uzraudzības process ir nozares ministrijas atbildība.

Investīciju projektu uzraudzības procesu nodrošina CFLA atbilstoši aprakstītajām darbībām, akcentu fokusējot uz dubultā finansējuma, valsts atbalsta pārbaudēm, kā arī uz kontrolēm korupcijas, interešu konflikta un krāpšanas atklāšanu un novēršanu. Minētās kontroles tiks īstenotas (1) iepirkumu pārbaudēs, kuru ietvaros uz riskiem balstītā pieejā izlases veidā tiks pārbaudītas tās būtiskākās iepirkumu prasības, attiecībā uz kurām ir visaugtākais risks konstatēt atkāpes, kuras saistītas ar korupcijas, interešu konflikta vai krāpšanas riskiem, (2) dažādu informācijas sistēmu datu analīzē (Arachne, VID, Lursoft, Uzņēmumu reģistra datu bāze), (3) nepieciešamības gadījumā arī pārbaudēs projektu īstenošanas vietās, lai pārliecinātos, vai plānotās investīcijas un mērķi tiek sasniegti atbilstoši projektā paredzētajam, (4) iekļaujot līgumā par investīciju projektu īstenošanu pienākumus un atbildību projektu īstenotājiem interešu konflikta, korupcijas un krāpšanas risku novēršanai, (5) veicot mediju monitoringu, reaģējot uz no trešajām pusēm saņemtu informāciju un sadarbojoties ar tiesībsargājošajām iestādēm (KNAB, Konkurences Padome, Būvniecības valsts kontroles birojs, Valsts ieņēmumu dienests). SKF plāna īstenošana, kā arī investīciju projektu, kurus ievieš nozares ministrija vai tās padotības iestāde, procesā nozaru ministriju iekšējie auditi pārliecinās par iestādes iekšējās kontroles sistēmas atbilstību.

Valsts atbalsta nosacījumu kontrolē iesaistās FM Komercdarbības atbalsta un kontroles departaments, kas izskata ar komercdarbības atbalsta nosacījumiem saistītos jautājumus, nodrošinot komercdarbības atbalsta kontroles institūcijas funkciju — veikt Komercdarbības atbalsta kontroles likumā noteikto sākotnējo izvērtēšanu sagatavotiem atbalsta programmu vai individuālo atbalsta projektu paziņojumiem, kas paredzēti komercdarbības nozaru atbalstīšanai.

Katrai institūcijai ir izstrādāta iekšējā kontroles sistēma atbilstoši MK 2012.gada 8.maija noteikumiem Nr. 326 "Noteikumi par iekšējās kontroles sistēmu tiešās pārvaldes iestādēs" (turpmāk — MK noteikumi Nr.326) un atbilstoši MK 2017.gada 17.oktobra noteikumiem Nr.630 "Noteikumi par iekšējās kontroles sistēmas pamatprasībām korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai publiskas personas institūcijā" (turpmāk - MK noteikumi Nr.630) noteiktas pamatprasībām korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai institūcijā. Lai nodrošinātu ātru un efektīvu Fonda specifikai nepieciešamo procedūru izstrādi, katrā SKF plāna ieviešanā un uzraudzībā iesaistītajā iestādē tiks izmantotas, un nepieciešamības gadījumā papildinātas jau iestāžu rīcībā esošās procedūras un skaidrojošās vadlīnijas. Tādejādi Fonds tiks integrēts kopējā iestādes vadības un kontroles sistēmā. Visās SKF plāna īstenošanas procesā iesaistītajās iestādēs un visos SKF plāna ieviešanas posmos plānotas pastiprinātas pārbaudes uz krāpšanas, korupcijas un interešu konflikta riska pārbaudēm. ES fondu vadības un kontroles sistēmas ietvaros esošajām institūcijām ir cieša sadarbība ar KNAB, Konkurences padomi, Latvijas Banku, Finanšu izlūkošanas dienestu u.c. kompetentajām tiesībsargājošām institūcijām un šī sadarbība tiks turpināta arī Fonda ietvaros. Latvijas institūcijas aktīvi un regulāri sadarbojas ar tiesībsargājošajām iestādēm iespējamo pārkāpumu gadījumā atbilstoši attiecīgo iestāžu kompetencei gan konsultējoties iespējamu pārkāpumu gadījumā, gan ziņojot par konstatējumiem. Tāpat sadarbība notiek AFCOS ietvaros, kā arī organizējot mērķētas mācības par aktuālajiem jautājumiem un praksi. Krāpšanas, korupcijas un interešu konflikta pārbaudes notiks vairākos līmeņos. Šīs jomas tiks pārbaudītas IUB nodrošināto funkciju ietvaros, CFLA veiktajās iepirkumu procedūru pārbaudēs investīciju/projektu īstenošanas laikā, nozaru ministrijām - veicot SKF plāna īstenošanas procesus. Papildus RI, veicot sistēmas auditus, arī skatīs šīs jomas, līdz ar to gan esošās ES fondu un ANM sistēmas ietvaros šīs jomas tiek pārbaudītas, gan SKF plāna ieviešanas laikā. Atbilstoši Trauksmes celšanas likumam, jau darbojas horizontāls instruments - trauksmes cēlēju ziņošanas un aizsardzības process. CFLA investīciju projektu īstenošanas procesa laikā veiks krāpšanas, korupcijas un interešu konflikta pārbaudes iepirkumos un iepirkumu līgumu grozījumos, valsts atbalsta, risku vērtēšanu, pārbaudes projektu īstenošanas vietās, trūkumu novēršanas uzraudzību, t.sk., atskaites punktu un mērķrādītāju, progresa, dubultā finansējuma pārbaudes, neatbilstību konstatēšanu. Nozaru ministrijas, atbilstoši to pārziņā esošajai SKF plāna daļai, nodrošina SKF plānā noteikto mērķrādītāju un atskaites punktu sasniegšanu, tostarp nepieciešamo normatīvo aktu izstrādi.

Nozaru ministrijas kā atbildīgās par SKF plānā iekļauto investīciju īstenošanu un atskaites punktu un mērķrādītāju sasniegšanu, sadarbībā ar CFLA nodrošina pilnu SKF plāna īstenošanas procesa uzraudzību un kontroli, kā arī apliecina sasniegto mērķrādītāju un atskaites punktu sasniegšanu. Konkrētu funkciju sadalījumu, tai skaitā īstenošanu noteiks MK ar horizontālajiem Fonda ieviešanas noteikumiem.

Nozaru ministrijas uzraudzību un kontroles procesus (ciktāl attiecināms) nodrošina pēc iespējas sava resora un iestādes ietvaros, nepieciešamības gadījumā piesaistot papildus administratīvos resursus iespējami nelielā apjomā. Nozaru ministrijas ir atbildīgas par funkciju nodalīšanu vienas iestādes ietvaros. RI plānos sistēmu auditus, balstoties uz risku novērtējumu auditējamo procesu līmenī iesaistītajās nozares ministrijās un CFLA: Iespējamie procesi: korupcijas un krāpšanas apkarošana, interešu konflikta novēršana, dubultā finansējuma riska kontrole, mērķu un radītāju sasniegšanas kontrole, vienotā tirgus noteikumu ievērošanai publiskā iepirkuma un valsts atbalsta jomā.

Pamatojoties uz procesu riska novērtējumu tiks sagatavots sistēmas auditu plāns Fonda īstenošanas periodam, ņemot vērā arī iespēju paļauties uz RI iepriekš veiktajiem sistēmas auditiem ES fondu un ANM ietvaros.

Veicot risku izvērtējumu katra sistēmas audita ietvaros, tiks ņemti vērā Valsts kontroles, KNAB, iekšējā audita struktūrvienību un citu iekšējo un ārējo revidentu pārbaužu ziņojumi. Lai efektīvi izmantotu RI resursus un mazinātu administratīvo slogu, Fonda sistēmu auditi iespēju robežās var tikt apvienoti ar citu fondu vai finanšu instrumentu ietvaros veicamajiem auditiem, tā kā CFLA un iesaistītās nozares ministrijas ir iesaistītas ES fondu 2021-2027 vai NOR/EEZ īstenošanā un jau šobrīd ir RI audita apjomā.

Ņemot vērā, ka Fonda riska jomas tiek auditētas arī ES fondu 2021.-2027.gada perioda ietvaros un ANM ietvaros, tiks pielāgotas jau esošās sistēmu audita procedūras un metodes.

Darbību revīzijas tiks veiktas izlases veidā (kombinējot uz risku balstītu un nejaušu izlasi pēc līdzības ar ANM), pārbaudot arī datu par sasniegtajiem rezultātiem ticamību, kā arī aptverot dubultā finansējuma, interešu konflikta un korupcijas un krāpšanas riskus. Darbību revīzijas veikšanai tiks pielāgotas jau esošās revīzijas procedūras un metodes, kuras tiek izmantotas ES fondu 2021-2027 plānošanas perioda un ANM auditēšanā.

Revīzijas iestādes darbiniekiem amata pienākumu pildīšanai ir pietiekama kvalifikācija un pieredze, tā kā revidentu komandā ir personāls, kas ES fondu 2004.- 2006. gada plānošanas periodā pildīja neatkarīgās revīzijas struktūrvienības funkcijas, veica Struktūrfondu izdevumu izlases veida pārbaudes un veica iekšējā audita funkciju, kā arī veica Revīzijas iestādes funkcijas ES fondu 2007.-2013. gada un 2014.-2020. plānošanas periodā un veic Revīzijas iestādes funkcijas ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas periodā un NOR/EEZ 2009.-2014. gada un 2014.-2021. gada plānošanas periodā.

Visiem revidentiem ir augstākā izglītība, maģistra vai bakalaura grāds ekonomikas vai sociālajās zinātnēs. 2 auditori ir ieguvuši Starptautiskā Iekšējo auditoru institūta sertifikātu CGAP, 1 auditors ir Latvijas zvērināts revidents, 2 auditori ir sertificēti Latvijas valsts pārvaldes auditori, 1 auditors ir ieguvis Cobit Foundation sertifikātu un ISACA izdoto sertifikātu CISA, 1 auditoram ir ACCA sertifikāts un 1 auditors kārto eksāmenus ACCA sertifikāta iegūšanai.

Dubultā finansējuma riska novēršana un kontrole

SKF plāna īstenošanā būtiska ir savstarpējā koordinācija un koordinācija ar ES un citu ārvalstu finanšu instrumentu programmām, lai nodrošinātu to savstarpējo sinerģiju un nepārklāšanos, tāpēc gan plānošanas gan pasākumu īstenošanas posmā koordinācija tiks nodrošināta sadarbībā ar nozaru ministrijām, vērtējot plānoto investīciju saturu un savstarpējo sinerģiju, lai novērstu iespējamu investīciju pārklāšanos, savstarpēji papildinošu investīciju gadījumā novēršot dubultā finansējuma risku.

Tā kā izvirzītie mērķi ir apjomīgi, un to īstenošanai plānots piesaistīt finansējumu no dažādiem pieejamajiem finanšu avotiem, būtiska loma ir ieguldījumu demarkācijai un pārklāšanās riska novēršanai. Demarkācijas uzraudzība tiks nodrošināta ieviešanas nosacījumu izstrādes posmā. Demarkācija tiks nodrošināta projektu līmenī un nacionālajā regulējumā tiks paredzēti nosacījumi, lai tiktu ievērota plānotā programmas intensitāte un novērsti dubultfinansēšanas riski. Lai kontrolētu un pārbaudītu dubultā finansējuma risku, ES fondu vadības un kontroles sistēmas ietvaros ir izveidota un veiksmīgi tiek izmantota Dubultfinansējuma riska kontroles matrica (turpmāk — Matrica), kuras mērķis ir atvieglot dažādu ārvalstu finanšu instrumentu pārvaldītājiem novērst iespējamā dubultfinansējuma riskus to administrētajos specifiskajos atbalsta mērķos un projektos. Matrica ir palīgs, veicot ES fondu, EEZ/Norvēģijas finanšu instrumentu, Šveices programmas un citu ārvalstu finanšu instrumentu projektu vērtēšanu, kontroles un uzraudzības pasākumus. Matricā iekļauta informācija šādā detalizācijā — specifiskā atbalsta mērķa numurs, specifiskā atbalsta mērķa nosaukums, pasākuma numurs, atlases vieds (IPIA/APIA), atbildīgā nozares ministrija, fonds, specifiskā atbalsta mērķa/pasākuma atbalstāmās darbības apraksts, finansējuma saņēmēji, mērķa grupa. Iestādēm, ņemot vērā matricā iekļauto informāciju, ir iespējams efektīvāk plānot kontroles un uzraudzības pasākumus, pārliecinoties, vai finansējuma saņēmējs, vai labuma guvējs neīsteno citus līdzīgus vai identiskus projektus citos finanšu instrumentos. Gadījumos, ja atklātos situācija, ka finansējuma saņēmējs vai labuma guvējs īsteno projektus riskantajos specifiskajos atbalsta mērķos (tai skaitā citu finanšu instrumentu īstenotajos projektos), būtu jāpārliecinās, vai nav konstatējams dubultfinansējums attiecībā pret plānoto projektu kopumā vai atsevišķām tā darbībām (kā papildu detālas pārbaudes par izmaksu pozīcijām u.c.). Dubultfinansējuma matrica ES fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda un ANM ietvaros ir datu kopums, kurā ietverta informācija dubultās finansēšanas risku pārbaudei. CFLA procedūras paredz atbilstoši iekšējā kontroles sistēmā noteiktā nejaušās izlases veidā un riskos balstītā kontrolē pārbaudīt dubulto finansējumu ar šādām darbībām: 1) izvērtē konkrētās programmas un pasākuma regulējumā iekļautās informācijas iespējamo kumulāciju, 2) veic informācijas izpēti, iepazīstoties ar līdz šim CFLA saņemto informāciju, kā arī publiski pieejamos rīkus un avotus, 3) izvērtē ministriju, finansējuma saņēmēju mājas lapās pieejamo informāciju un pārliecināties, ka netiek īstenoti citi projekti, kuru darbības pārklājas ar attiecīgo projektu, par kuru saņemts finansējums, 4) dubultā finansējuma risku uzraudzība pārbaudēs projektu īstenošanas vietā. Līdzīgu sistēmu CFLA plāno piemērot arī Fonda gadījumā, īpašu uzmanību vēršot uz finansējuma saņēmēja plānotajiem pasākumiem Fonda investīciju virzienā.

4.1.5. Efektīva ieviešana

Valsts pārvaldes iekārtas likums regulē valsts pārvaldes iestāžu darbību, lēmumu pieņemšanu, t.sk. regulē pienākumu un uzdevumu deleģēšanu, iestādes iekšējā audita izveidi, kas vērtē iestādes darbības plānus, metodes un procedūras, kas nodrošina efektīvu iestādes darbu, un sniedz ieteikumus iestādes darba efektivitātes uzlabošanai, kā arī publiskā pārskata sagatavošanu, lai informētu sabiedrību par iestādes darbību, kā arī par tai piešķirto budžeta līdzekļu izlietojumu.

Valsts kontroles likums nosaka, ka Valsts kontrole ir neatkarīga koleģiāla augstākā revīzijas (audita) iestāde Latvijas Republikā. Valsts kontrole, veicot revīzijas, kontrolē valsts, pašvaldību un citu atvasināto publisko personu budžetu līdzekļu ieņēmumus un izdevumus, publiskas personas kapitālsabiedrību, publiski privāto, privāto kapitālsabiedrību finanšu līdzekļus, ES un citu starptautisko organizāciju vai institūciju līdzekļu izlietošanu, kuri iekļauti valsts budžetā vai pašvaldību budžetos, kā arī rīcību ar valsts, pašvaldību un citu atvasināto publisko personu, publiskas personas kapitālsabiedrību, publiski privāto, privāto kapitālsabiedrību mantu vai tās daļu, nepieciešamības gadījumā sniedzot rekomendācijas atklāto trūkumu novēršanai.

MK 2010.gada 5.maija noteikumi Nr.413 "Noteikumi par gada publiskajiem pārskatiem" nosaka gada publisko pārskatu saturu un kārtību, kādā ministrijas un citas centrālās valsts iestādes, visas to padotībā esošās budžeta finansētās institūcijas, budžeta nefinansētas iestādes un pašvaldības sagatavo pārskatus.

Revīzijas pakalpojumu likums nosaka zvērinātu revidentu profesionālās darbības, kas izpaužas kā revīzijas pakalpojumi un ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumi, tiesiskos pamatus un uzraudzību. Zvērinātu revidentu profesionālo pakalpojumu sniegšanu sabiedriskas nozīmes struktūrās nosaka arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa regula Nr. 537/2014 par īpašām prasībām attiecībā uz obligātajām revīzijām sabiedriskas nozīmes struktūrās un ar ko atceļ Komisijas Lēmumu 2005/909/EK148. Revīzijas pakalpojumus un ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumus ir tiesīgi sniegt sertificēti zvērināti revidenti un licencētas zvērinātu revidentu komercsabiedrības, kuru darbību uzrauga Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija, un attiecībā uz profesionālo pakalpojumu sniegšanu sabiedriskas nozīmes struktūrām — Finanšu ministrija. Zvērināti revidenti profesionālos pakalpojumus sniedz, ievērojot Latvijā atzītos profesionālos standartus un ētikas kodeksu. Gada pārskata revīzija sniedz zvērināta revidenta neatkarīgu viedokli par to, vai gada pārskats, arī konsolidētais gada pārskats, sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par uzņēmuma finansiālo stāvokli un atbilst normatīvajiem aktiem. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likums nosaka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) tiesisko statusu un darbību, lai kompleksi risinātu korupcijas novēršanu un apkarošanu, kā arī lai kontrolētu politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas noteikumu izpildi. KNAB veic gan korupcijas novēršanas, gan korupcijas apkarošanas funkcijas. Konkurences likums nosaka Konkurences padomes tiesisko statusu un darbību, lai uzraudzītu, kā tiek ievērots tirgus dalībnieku dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas un vienošanās aizliegums, kas noteikts Konkurences likumā un Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD), un uzraudzīt, vai publiskas personas - valsts, pašvaldības un tām piederošas kapitālsabiedrības nekropļo konkurenci. Latvijas Bankas likums nosaka Latvijas Bankas tiesisko statusu un darbību, lai veicinātu ieguldītāju, noguldītāju un apdrošināto personu interešu aizsardzību un finanšu un kapitāla tirgus attīstību un stabilitāti, kā arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanu. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likums regulē Finanšu izlūkošanas dienesta darbību, kura pamatuzdevums ir apkopot un analizēt finanšu datus, saņemtos ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem, lai iegūto informāciju nodotu Latvijas tiesībaizsardzības iestādēm noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas lietu izmeklēšanai.

4.2. Atbilstība citām iniciatīvām

Skaidrojums par to, kā Plāns ir saskanīgs ar informāciju, kas iekļauta, un saistībām, ko dalībvalsts uzņēmusies saskaņā ar citiem attiecīgiem plāniem un piešķīrumiem, un par mijiedarbību starp dažādu plānu īstenošanu, kā izklāstīts 6. panta 3. punktā un 16. panta 3. punkta b) apakšpunkta iii) punktā.

SKF plāns ir izstrādāts, ņemot vērā nacionālās saistības, prioritātes un mērķus, kas noteikti šādos stratēģiskajos dokumentos:(a) Eiropas sociālo tiesību pīlārs un tā rīcības plāns (ESTP)149

SKF plāns tieši atbalsta ESTP principus, jo īpaši:

2. princips (dzimumu līdztiesība) — SKF plāna pasākumi paredz integrētu pieeju dzimumu līdztiesības principam, nodrošinot vienlīdzīgu piekļuvi atbalstam sievietēm un vīriešiem visās mērķa grupās. Atbalsts bezemisiju transportam, ēku atjaunošanai un tehnoloģiskajiem palīglīdzekļiem uzlabos sieviešu mobilitāti, drošību un iespējas darba tirgū, īpaši reģionos.

3. un 11. princips (vienlīdzīgas iespējas un bērnu aprūpe) — SKF plāns veicina sociālo iekļaušanu, nodrošinot īpašu atbalstu cilvēkiem ar invaliditāti, senioriem un daudzbērnu ģimenēm. Pasākumi, piemēram, tehnisko palīglīdzekļu iegāde, sabiedriskā transporta pieejamības uzlabošana un atbalsts sociālo pakalpojumu sniedzējiem, ir pielāgoti, lai uzlabotu dzīves kvalitāti visneaizsargātākajiem iedzīvotājiem.

17. princips (iekļaujoša sabiedrība) — plānā paredzēti mērķēti ieguldījumi, lai samazinātu sociālo atstumtību un reģionālo nevienlīdzību, piemēram, ar mobilitātes pieejamību attālos reģionos, energoefektīviem risinājumiem mājokļos un informētības celšanu par pieejamo atbalstu. Šie pasākumi sekmē sociālo konverģenci un saliedētību.

20. princips (piekļuve būtiskiem pakalpojumiem) — atbalsts mazaizsargātām grupām ēku atjaunošanā un mobilitātē, nodrošinot pieejamu, energoefektīvu mājokli un drošus, pieejamus mobilitātes risinājumus reģionos, tostarp sabiedrisko un bezemisiju transportu.

Detalizētāka informācija par sociālo iekļaušanu un dzimumu līdztiesību skatīt SKF plāna 1.1.1.sadaļā, kā arī SKF plānā iekļauto investīciju aprakstos (2.sadaļa).

(b) Eiropas Savienības kohēzijas politikas programma 2021.—2027.gadam150

ES kohēzijas politikas programmas 2021.—2027.gadam centrā ir zaļās pārejas un sociālās kohēzijas veicināšana. Latvijas Kohēzijas politikas programmas mērķi cieši pārklājas ar SKF plāna mērķiem, īpaši:

SEG emisiju samazināšana ēku un transporta sektoros;

energoefektivitātes un AER īpatsvara palielināšana;

ilgtspējīgas mobilitātes uzlabošana;

mazaizsargāto grupu atbalsts un reģionālās nevienlīdzības mazināšana.

SKF plāna papildināmība tiek nodrošināta ar šādiem mehānismiem:

pasākumu un investīciju dalījums starp instrumentiem, izvairoties no pārklāšanās;

pārvietojumi uz Kohēzijas programmu;

vienotas ieviešanas institūcijas, kur iespējams (piem., nozaru ministrijas, CFLA, ALTUM, revīzijas iestāde, pašvaldības).

Konkrētās sasaistes jomas

Ēku energoefektivitāte

SKF plāna komponentē "C1 — Ēku sektors" ir iekļauta investīcija "Energoefektivitātes pasākumi ēkās, kas nodrošina pašvaldību sociālās funkcijas", kas ir papildinoša ES Kohēzijas politikas programmas 2021-2027.gadam 2.1.1.6. pasākumam "Pašvaldību ēku energoefektivitātes paaugstināšana".

Plānots pārvietot daļu Fonda finansējuma (atbilstoši Regulas 2023/955 11.pantam, pārvedums 2026. un 2027.gadā par kopējo apjomu 15 900 000 EUR) uz ES Kohēzijas politikas programmu 2021-2027.gadam, lai īstenotu 2.1.1.6. pasākumam "Pašvaldību ēku energoefektivitātes paaugstināšana" 3.kārtu; detalizētāku informāciju skatīt 2.5.sadaļā;

SKF plāns nodrošina mērķētu palīdzību mazaizsargātām mājsaimniecībām (tostarp privātmājām un dzīvokļiem), savukārt Kohēzijas programmas vairāk vērstas uz pašvaldību infrastruktūru.

Transports un pieejamība

Kohēzijas programmas investē sabiedriskā transporta un dzelzceļa modernizācijā, tai skaitā Rail Baltica un elektrovilcienos, kamēr SKF plānā ietvertās investīcijas fokusējas uz sociālo komponenti mobilitātē:

pieprasījuma pārvadājumi attālās teritorijās,

mikromobilitāte (velosipēdi, skrejriteņi),

piekļūstamības uzlabošana dzelzceļa stacijās,

bezemisiju transportlīdzekļi sociālo un veselības pakalpojumu sniedzējiem.

Šī sadale ļauj Kohēzijas programmai strādāt ar infrastruktūru, bet SKF — ar galalietotāju pieejamību un sociālo ietekmi.

SKF plāns paredz investīcijas jomās, kas saskan ar ANM plāna komponentēm, piemēram:

daudzdzīvokļu ēku atjaunošana (SKF plāna investīcija "Energoefektivitātes paaugstināšana un atjaunīgo energoresursu izmantošana daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās"),

bezemisiju transporta iegāde mazaizsargātām mājsaimniecībām un sociālajiem pakalpojumiem (SKF plāna investīcijas "Atbalsts bezemisiju transportlīdzekļu iegādei mazaizsargātajām mājsaimniecībām" un "Atbalsts bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu iegādei sociālo pakalpojumu un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem",

digitālie risinājumi mobilitātē (SKF plāna investīcijas "Autotransports pēc pieprasījuma attālākos lauku reģionos" un "Mikromobilitātes attīstība").

Tāpat SKF plānā ietverta investīcija "Atbalsts tehnisko palīglīdzekļu iegādei mazaizsargātām grupām", kura turpinās ANM plāna 3.1.2.6.i. investīciju "Tehnisko palīglīdzekļu pieejamības sekmēšana" (plānots īstenot līdz 2026.gada 30.jūnijam).

SKF uzsvars uz sociālo ietekmi un mērķēto atbalstu nodrošina racionālu ANM mērķu pārnesi uz ilgtspējīgu valsts rīcībpolitiku.

(d) Ēku atjaunošanas stratēģija

SKF plāna Ēku sektora komponentē (2.1.sadaļa) ietvertās investīcijas ir cieši saskaņotas ar spēkā esošo nacionālo Ēku atjaunošanas ilgtermiņa stratēģiju152 un politikas plānošanas dokumentu, kurš saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2024.gada 24.aprīļa direktīvas 2024/1275 par ēku energosniegumu (Direktīva 2024/1275)153 prasībām ES dalībvalstīm ir jāizstrādā un līdz 2025.gada 31 decembrim jāiesniedz EK.

Esošā ilgtermiņa stratēģija, izstrādāta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2010.gada 19.maija direktīvas 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti154, nosaka mērķus līdz 2050.gadam dekarbonizēt Latvijas ēku fondu, koncentrējoties uz energoefektivitātes uzlabošanu dzīvojamās un sabiedriskās funkcijas ēkās, ar īpašu uzsvaru uz daudzstāvu dzīvojamo ēku renovāciju. SKF plāns turpina un paplašina šīs stratēģijas īstenošanu, papildinot to ar sociāli mērķētiem atbalsta instrumentiem.

Vienlaikus SKF plāna struktūra un izvēlētie rīcības virzieni ir pielāgoti politikas plānošanas dokumenta prasībām, kas izriet no Direktīvas 2024/1275. Šī direktīva nosaka, ka līdz 2025. gada 31. decembrim katrai ES dalībvalstij ir jāizstrādā ēku renovācijas plāns, kurā jāiekļauj:

nacionālie mērķi primārās enerģijas patēriņa samazināšanai ēku sektorā;

pasākumi, lai ieviestu minimālos energoefektivitātes standartus (MEES) — obligātos minimālos energoefektivitātes līmeņus sliktākajām ēkām (piemēram, E un F klase);

rīcībpolitika energonabadzības mazināšanai;

finansēšanas stratēģija un uzraudzības sistēma.

SKF plānā paredzētie pasākumi — tostarp atbalsts daudzdzīvokļu ēku kompleksai atjaunošanai (C1.A.I1), privātmāju atjaunošanai (C1.B.I1), tehniskajam atbalstam un sabiedrības informēšanai (C1.D.I1) — ir izstrādāti tā, lai veicinātu un atvieglotu MEES ieviešanu Latvijā:

tiek mērķēts finansējums uz trūcīgām un energonabadzības riskam pakļautām mājsaimniecībām, kas visbiežāk dzīvo zemas energoefektivitātes ēkās;

tiek piedāvāti atbalsta instrumenti granta veidā, kas nav atkarīgi no mājsaimniecību kredītspējas;

tiks uzlabota datu pārvaldība par ēku fondu, kas nepieciešama MEES uzraudzībai (piemēram, izmantojot KPVIS sistēmas datus);

tiks nodrošināts savlaicīgs atbalsts mājsaimniecībām, kuras būs tieši skartas pēc 2027. gada, kad stāsies spēkā pirmās MEES prasības.

Tādējādi SKF plāns ne tikai ir saskaņots ar spēkā esošo Ēku atjaunošanas ilgtermiņa stratēģiju, bet arī kalpo kā pamats gaidāmā ēku renovācijas plāna praktiskajai īstenošanai, palīdzot mērķtiecīgi sasniegt gan SEG emisiju samazinājuma, gan energonabadzības mazināšanas mērķus.

(e) Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālais plāns155

SKF plāns ir izstrādāts, ņemot vērā Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālo plānu (TPTP), kas sagatavots saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija regulu Nr. 2021/1056, ar ko izveido Taisnīgas pārkārtošanās fondu, un apstiprināts EK 2022. gadā. TPTP galvenais mērķis ir atbalstīt reģionus, kas ir visvairāk ietekmēti no pārejas uz klimatneitrālu ekonomiku, īpaši nodarbinātības un investīciju aspektos.

TPTP identificē kūdras ieguves nozares pārstrukturēšanos kā galveno pārkārtošanās izaicinājumu, ar īpašu teritoriālo fokusu uz Vidzemi (Alūksnes, Gulbenes, Madonas, Valkas novadi) un Zemgali (Jelgavas un Dobeles novadi).

SKF plāna saskaņotība ar TPTP izpaužas šādos aspektos:

• Teritoriāla komplementaritāte: SKF plāna īstenošanas pasākumi — tostarp energonabadzības mazināšana, ēku renovācija, bezemisiju mobilitāte un tehniskais atbalsts — tiks prioritāri piemēroti arī TPTP mērķa teritorijās, lai mazinātu sociālās sekas, ko rada zaļās pārejas izraisītās strukturālās pārmaiņas.

• Sociālās atstumtības riska mazināšana: TPTP paredz ieguldījumus jaunu darbvietu radīšanā un uzņēmējdarbības attīstībā, savukārt SKF plāns nodrošina iedzīvotāju atbalstu dzīves kvalitātes un pamata pakalpojumu nodrošināšanā, piemēram, energoefektīvu mājokļu pieejamībā un sabiedriskā transporta pieejamībā attālākos reģionos.

• Atbalsts pakalpojumu pieejamībai: Teritoriālās pārkārtošanās reģionos, kur samazinās iedzīvotāju skaits un pieaug izdevumi uz vienu mājsaimniecību, SKF plānā iekļautās investīcijas veicina mobilitātes pieejamību un vietējās infrastruktūras pielāgošanu sabiedrības vajadzībām, tostarp pašvaldību transporta risinājumu pielāgošanu sociālajiem dienestiem.

• Sinerģija ieviešanā: SKF plāna izstrādē izmantoti TPTP teritoriju datu analīzes rezultāti par ienākumu līmeņiem, energonabadzības riskiem un mājokļu stāvokli. Tādējādi tiek nodrošināta mērķēta pieeja atbalsta sadalē un papildināta TPTP ietekme ar pasākumiem, kas vērsti uz iedzīvotāju labklājību.

TPTP īstenošana galvenokārt paredz atbalstu uzņēmējdarbības pārorientācijai un nodarbinātībai, savukārt SKF plāns papildina šo pāreju ar sociālo buferzonu — nodrošinot, ka pārkārtošanās procesā netiek atstāti novārtā iedzīvotāji, kas var nonākt riskā zaudēt piekļuvi energoresursiem vai mobilitātei.

Tādējādi SKF plāns nodrošina funkcionālu sasaisti ar TPTP, stiprinot reģionālo noturību un nodrošinot, ka klimatneitralitātes mērķi tiek sasniegti sociāli taisnīgā un teritoriāli līdzsvarotā veidā.

(f) Aktualizētais Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.—2030.gadam156

SKF plāns ir saskaņots ar Aktualizēto Nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2021.—2030.gadam (NEKP), kas ir valsts galvenais stratēģiskais dokuments enerģētikas un klimata politikas koordinētai īstenošanai, izstrādāts atbilstoši Regulas Nr. 2018/1999157 prasībām.

NEKP nosaka Latvijas klimata un enerģētikas politikas mērķus (skatīt 6.attēlu 1.2.sadaļā):

SEG emisiju samazināšanas un CO2 piesaistes palielināšanā jomā,

energoefektivitātes paaugstināšanā,

AER īpatsvara palielināšanā,

energonabadzības mazināšanā un iedzīvotāju aizsardzībā pret enerģijas cenu krīzēm.

SKF plāns ir cieši saskaņots ar NEKP politikas virzieniem šādos aspektos:

SEG emisiju samazināšana

SKF pasākumi ēku un transporta sektorā tieši veicina NEKP noteikto mērķi samazināt emisijas nozarēs ārpus ES ETS. SKF plānā paredzētie ieguldījumi ēku energoefektivitātē un bezemisiju un zemu emisiju transportlīdzekļu iegādē ļaus samazināt gan enerģijas patēriņu, gan fosilā kurināmā un degvielas izmantošanu

Energoefektivitāte un AER

SKF plāna ietvaros paredzēta ēku atjaunošana, kas nodrošina būtiskus primārās enerģijas ietaupījumus (virs 60%), kā arī veicina AER integrāciju, piemēram, siltumsūkņu un saules paneļu uzstādīšanu. Tas tieši atbalsta NEKP mērķus attiecībā uz galapatēriņa enerģijas samazināšanu un klimatneitrālu tehnoloģiju plašāku izmantošanu dzīvojamā sektorā.

Energonabadzības mazināšana

NEKP aktualizētajā redakcijā īpaši akcentēta energonabadzības riska novērtēšana un samazināšana. SKF plāns sniedz konkrētus instrumentus šī riska pārvaldībai — mērķētas subsīdijas, grantus, tehnisko atbalstu un iedzīvotāju informēšanas pasākumus trūcīgām un neaizsargātām mājsaimniecībām. Šī pieeja atbilst NEKP noteiktajam uzdevumam attīstīt sociāli taisnīgu klimata pāreju.

Uzraudzība un datu pārvaldība

SKF plānā ietvertie uzraudzības mehānismi un tehniskās palīdzības pasākumi (piemēram, datu integrācija ar KPVIS un ēku energosertifikācijas datu bāzi) uzlabo arī NEKP uzraudzības kapacitāti, nodrošinot kvalitatīvus datus SEG emisiju, energopatēriņa un sabiedrības līdzdalības novērtēšanai.

Sociālais klimata atbalsta ietvars NEKP īstenošanā

SKF plāns kalpo kā sociālā dimensija NEKP īstenošanā, piedāvājot konkrētus risinājumus mājsaimniecību līmenī pārejai uz energoefektīviem risinājumiem un ilgtspējīgu mobilitāti. Plāns nodrošina NEKP ilgtspējas mērķu sasniegšanu, vienlaikus novēršot nevienlīdzības riskus un atbalstot mazaizsargātas sabiedrības grupas.

Izvērtējums par SKF plānā ietverto investīciju sasaisti ar NEKP sniegts 7.tabulā.

(g) Ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums

Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 27. jūnija Direktīvas 2001/42/EK par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu

SKF plāna izstrādes process ir veikts, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 27. jūnija direktīvas 2001/42/EK par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu prasības, kā arī nacionālo regulējumu — MK 2004. gada 23. marta noteikumus Nr. 157 "Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums" (MK noteikumi Nr.157).

Atbilstoši šīm prasībām:

• SKF plāns kvalificējas kā plānošanas dokuments, kuram var būt nozīmīga ietekme uz vidi, jo tas nosaka pamatprincipus investīcijām energoefektivitātē, ēku renovācijā, sabiedriskā transporta pieejamībā un citās ar klimatu un enerģētiku saistītās jomās.

• SKF plāna izstrādātājs — Klimata un enerģētikas ministrija — 2025. gada jūnijā iesniedza Enerģētikas un vides aģentūrai informācijas pieprasījumu par nepieciešamību veikt stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu, kā to nosaka MK noteikumu Nr. 157 6. un 7. punkts.

• Pēc izvērtēšanas Enerģētikas un vides aģentūra 2025. gada 12.jūnija vēstulē Nr. 2.7/1064/2025-N sniedza vērtējumu, ka SKF plānam nav nepieciešams veikt Stratēģiskā novērtējuma procedūru, jo konstatēts, ka 1) visas desmit SKF plānā ietvertās investīcijas ir iekļautas Aktualizētajā Nacionālā enerģētikas un klimata plānā 2021.—2030. gadam, 2) SKF plānā ietverto transporta jomas investīcijas ir iekļautas Transporta attīstības pamatnostādnēs 2021.—2027. gadam; 3) gan Aktualizētajam Nacionālā enerģētikas un klimata plānam 2021.—2030. gadam, gan Transporta attīstības pamatnostādnēm 2021.—2027. gadam ir veikts Stratēģiskais novērtējums; 4) attiecīgi SKF plānā ietvertās investīcijas ir izvērtētas Stratēģiskā novērtējuma procesu ietvaros, līdz ar to SKF plānam nav nepieciešams veikt Stratēģiskā novērtējuma procedūru.

Tādējādi SKF plāns atbilst vides pārvaldības un ilgtspējas principiem atbilstoši Direktīvas 2001/42/EK un Latvijas normatīvo aktu prasībām.

7.tabula. SKF plānā ietverto investīciju sasaiste ar NEKP pasākumiem

SKF plāna investīcija

SKF plānā paredzētais finansējums kopā, EUR

NEKP158 pasākums (kods, nosaukums, rezultatīvais rādītājs)

Energoefektivitātes paaugstināšana un atjaunīgo energoresursu izmantošana daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās127 000 000

3.2.3.4. Uzlabot daudzdzīvokļu ēku energoefektivitāti, t.sk. atbalsta programmu ietvaros (atjaunotas vismaz 2000 daudzdzīvokļu ēkas)3.2.3.5. Daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes darbību ietvaros sniegt atbalstu enerģētikas nabadzības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem (atbalsts sniegts vismaz 2017 mājsaimniecībām)

3.2.3.9. Veicināt daudzdzīvokļu dzīvojamo māju siltumapgādes sistēmu termoregulēšanas iekārtu uzstādīšanu, t.sk. atbalsta programmu ietvaros (uzstādītas termoregulēšanas un attālinātās uzskaites sistēmas 15% no atbalsta programmu ietvaros renovētajām daudzdzīvokļu ēkām)

3.2.2.9. Uzlabot sabiedrības un pašvaldību un plānošanas reģionu informētību un zināšanas par oglekļa mazietilpīgu attīstību, inovatīvajām tehnoloģijām

Atbalsts mazaizsargātām mājsaimniecībām maza mēroga energoefektivitātes pasākumu īstenošanai un privātmāju atjaunošanai198 639 573

3.1.3.14. Nodrošināt atjaunīgās enerģijas (AE) ražošanas jaudu palielināšanu un to energoefektivitātes uzlabošanu individuālajam pašpatēriņam (jaudu palielinājums par 30% salīdzinot ar 2017.g. apjom)3.2.3.8. Uzlabot privātmāju energoefektivitāti, t.sk. atbalsta programmu ietvaros (renovētas vismaz 5000 ēkas)

3.2.2.9. Uzlabot sabiedrības un pašvaldību un plānošanas reģionu informētību un zināšanas par oglekļa mazietilpīgu attīstību, inovatīvajām tehnoloģijām

Energoefektivitātes pasākumi ēkās, kas nodrošina pašvaldību sociālās funkcijas38 500 000

3.2.2.4. Uzlabot publiskā sektora ēku energoefektivitāti, t.sk. atbalsta programmu ietvaros (ikgadēji renovētas vismaz 3% no publisko ēku platības)Autotransports pēc pieprasījuma attālākos lauku reģionos36 560 299

3.1.1.7. Palielināt bezemisiju vieglo pasažieru transportlīdzekļu skaitu (20000 EV (vieglais pasažieru))3.1.1.10. Palielināt uzlādes staciju / punktu skaitu (izbūvēti 300 lieljaudas uzlādes punkti)

3.1.1.21. Izveidot valsts subsidētu sabiedrisko transportu (EV) pēc pieprasījuma lauku reģionu iedzīvotājiem (vismaz pusē no transporta pēc pieprasījuma ir iespējams izvēlēties valsts subsidētu bezemisiju sabiedrisko transportu)

Atbalsts bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu iegādei sociālo pakalpojumu un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem28 087 604

Atbalsts elektromobiļu iegādei mazaizsargātajām mājsaimniecībām70 000 000

3.1.1.7. Palielināt bezemisiju vieglo pasažieru transportlīdzekļu skaitu (20000 EV (vieglais pasažieru))Mikromobilitātes attīstība26 000 000

3.1.1.12. Palielināt bezemisiju mikromobilitātes rīku skaitu (12000 mikromobilitātes rīki)3.1.1.13. Attīstīt mikromobilitātes infrastruktūru (izbūvēta infrastruktūra vismaz 300km garumā)

Atbalsts tehnisko palīglīdzekļu iegādei mazaizsargātām grupām15 000 000

3.1.1.12. Palielināt bezemisiju mikromobilitātes rīku skaitu (12000 mikromobilitātes rīki)Piekļūstamības uzlabošana dzelzceļa stacijās1 530 000

3.1.1.3. Izveidot modernizētu, piekļūstamu dzelzceļa pasažieru infrastruktūru (modernizēta pasažieru infrastruktūra (kopā 88 pasažieru apkalpes vietas))3.1.1.13. Attīstīt mikromobilitātes infrastruktūru (izbūvētas 300 velonovietnes)

Atbalsts bateriju elektrovilcieniem39 600 000

3.1.1.2. Nodrošināt jaunu elektrovilcienu un jaunu akumulatoru bateriju vilcienu iegādi, t.sk. atbalsta programmu ietvaros (iegādāti > 32 elektrovilcienu sastāvi un elektrolokomotīves, iegādāti 9 bateriju elektrovilcieni)4.3. Finansējuma savstarpējā papildināmība

Informācija par esošo vai plānoto pasākumu un investīciju finansēšanu no citiem Eiropas Savienības, starptautiskiem, publiskiem vai, attiecīgā gadījumā, privātiem avotiem, kas veicina plānā izklāstītos pasākumus un investīcijas, tostarp informācija par pagaidu tiešo ienākumu atbalstu, ievērojot 6. panta 1. punkta c) apakšpunkt.

Mērķis — nodrošināt efektīvu Fonda resursu izmantošanu, veidojot saskaņotu un papildinošu finansējuma mehānismu kopumu ar citiem ES un nacionālā līmeņa fondiem un programmām. Fonda aktivitātes papildinās un stiprinās citu fondu mērķus, īpaši attiecībā uz klimatneitrālu pāreju un sociālo aizsardzību. Finansējuma savstarpējā papildināmība tiks nodrošināta ar šādiem instrumentiem:1. Kohēzijas politika. ERAF finansē infrastruktūru un inovācijas, savukārt Fonds — sociālos atbalsta pasākumus. ESF+ veicina sociālo iekļaušanu un apmācību, kas papildina Fonda aktivitātes attiecībā uz prasmju uzlabošanu ilgtspējīgas mobilitātes un energoefektivitātes jomās.

2. Atveseļošanas un noturības mehānisms (ANM): finansē strukturālas reformas un investīcijas energoefektivitātē, kamēr Fonds fokusējas uz atbalstu iedzīvotājiem pārejas izmaksu mazināšanai. Fonds var nodrošināt līdzfinansējumu mājsaimniecībām, kurām ir grūtības piedalīties ANM finansētās programmās.

3. Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021—2030.gadam (NEKP): Fonds papildina NEKP pasākumus, nodrošinot tiešu atbalstu mājsaimniecībām un MVU (mazajiem un vidējiem uzņēmumiem), lai mazinātu pārejas sociālo slogu.

4. Valsts atbalsta instrumenti. Sinerģija ar valsts un pašvaldību finansējumu (piemēram, ALTUM programmas) tiks veidota, pielāgojot Fondu kā papildinājumu vai līdzfinansējumu esošām atbalsta formām.

Lai izvairītos no dubultā finansējuma vai neefektīvas līdzekļu izmantošanas Fondā tiek plānots:

• Vienots projektu novērtēšanas un uzraudzības mehānisms, tostarp digitālās izsekojamības rīki. Plāna īstenošanas uzraudzībai plānots pielāgot esošo ES struktūrfondu un Atveseļošanas un noturības mehānisma projektu portālu jeb Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu (KPVIS).

• Nodrošināt ciešu sadarbību un savstarpēju datu apmaiņu un starp atbildīgajiem, kas iesaistīti Fonda mērķu īstenošanā un kontrolē (īstenošanā iesaistītajām nozaru ministrijām EM, KEM, LM, SM, VARAM, VM un CFLA, kā arī virknei citu institūciju), nodrošinot papildināmību, sinerģiju, saskaņotību un konsekvenci starp dažādiem finanšu instrumentiem, pilnveidojot koordinācijas mehānismus, lai izvairītos no darba dublēšanās.

KEM ir vadošā iestāde klimata, enerģētikas un vides politikas īstenošanas jomā, tai skaitā šo jomu investīciju un finanšu instrumentu pārvaldībā, nodrošinot sinerģisku pieeju un koordināciju starp lielākajiem klimata, enerģētikas un vides investīciju finanšu avotiem — vidējā termiņa valsts budžeta ietvaru, Emisijas kvotu izsolīšanas instrumentu, Modernizācijas fondu, u.c. Vienlaikus KEM pilda atbildīgās iestādes funkcijas attiecībā uz Kohēzijas politikas investīcijām un nozares ministrijas funkcijas attiecībā uz ANM plāna investīciju un reformu īstenošanu. Vienlaikus, KEM kā par horizontālā principa "Klimatdrošināšana" koordinēšanu atbildīgā institūcija nodrošina visaptverošu HP "Klimatdrošināšana" uzraudzību finanšu instrumentu un investīciju plānošanas un ieviešanas procesā. KEM kā par SKF plāna izstrādes koordinēšanu atbildīgā institūcija jau šobrīd īsteno Regulā 2023/955 noteikto prasību izpildi, nodrošinot efektīvu un optimālu SKF plāna izstrādes koordinēšanu, veicinot labāku resursu plānošanu un īstenošanu, lai sasniegtu nacionāli definētos attīstības mērķus un nodrošinātu, ka SKF plānā iekļautās investīciju programmas ir savstarpēji papildinošas, nevis dublējošas.

4.4. Ģeogrāfiskās īpatnības

Skaidrojums par to, kā plānā ir ņemtas vērā ģeogrāfiskās īpatnības, piemēram, salas, tālākie reģioni un teritorijas, lauku vai attāli apgabali, mazāk pieejamas perifērijas, kalnu apgabali vai atpalikuši apgabali.

Latvijā tiek nodrošināts regulēts reģionu un pašvaldību attīstību plānošanas dokumentu saskaņošanas process, kura ietvaros tiek nodrošināta pārraudzīta un koordinēta investīciju plānošana reģionos un pašvaldībās. VARAM (1) metodiski vada un pārrauga teritorijas attīstības plānošanu reģionālajā un vietējā līmenī, tajā skaitā pārrauga publiskās apspriešanas organizēšanu, kā arī (2) sniedz atzinumus par plānošanas reģionu attīstības stratēģiju un pašvaldību attīstības programmu atbilstību nacionālā līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem un normatīvo aktu prasībām. Savukārt, plānošanas reģioni (1) izstrādā un apstiprina plānošanas reģiona ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un attīstības programmu, koordinē un uzrauga tās īstenošanu un (2) sniedz atzinumus par vietējo pašvaldību attīstības stratēģiju un attīstības programmu projektu atbilstību plānošanas reģiona teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem un normatīvo aktu prasībām.Ar APP tiks uzlabota mobilitāte mazāk apdzīvotās vietās, kur tradicionālie sabiedriskā transporta risinājumi nav efektīvi. Šis pakalpojums ir būtisks instruments reģionālās attīstības un sociālās iekļaušanas veicināšanā. APP ietvaros tiek ņemtas vērā ģeogrāfiskās īpatnības — pakalpojums tiek nodrošināts attālākos lauku reģionos, kur ir zems apdzīvotības blīvums un nav piekļuves sabiedriskajam transportam, Sabiedriskā transporta reisu intensitāte būtiski atšķiras starp pilsētām, piepilsētām un lauku teritorijām. Investīcijas tiks mērķētas uz teritorijām ar sliktu sabiedriskā transporta pārklājumu. Ņemot vērā ģeogrāfisko sadrumstalotību un atšķirīgu pieprasījumu APP darbosies uz elastīgu maršrutu un laika grafiku. Tehnoloģiskie risinājumi transportlīdzekļu rezervēšanai paredz gan aplikāciju, gan zvanu centra izveidi. Zvanu centrs nodrošinās transportlīdzekļu rezervēšanu arī personām ar digitālo prasmju trūkumu, tādējādi nodrošinot iekļaujošu piekļuvi pakalpojumam reģionos vecāka gadagājuma personām. Tiks nodrošināta sadarbība ar vietējām pašvaldībām, identificējot iedzīvotāju vajadzības, informāciju par vietējo infrastruktūru un atbalstot pakalpojuma ieviešanu savā teritorijā.

Mikromobilitātes infrastruktūra un rīki tiks nodrošināti prioritāri tajās pašvaldībās, kurās noteikts augstāks transporta nabadzības indekss (balstoties uz TSI projekta 2.nodevuma ziņojuma datiem). Piemēram: Ludzas, Balvu, Krāslavas, Alūksnes un Preiļu novadi. Teritorijas izraudzītas, ņemot vērā zemo sabiedriskā transporta pieejamību, ienākumu līmeni un mobilitātes barjeras.

Lai nodrošinātu pilnvērtīgu un ilgtspējīgu bateriju elektrovilcienu (BEMU) izmantošanu, būtu nepieciešama 6 BEMU uzlādes staciju izveide stratēģiski nozīmīgās dzelzceļa stacijās, nodrošinot reģionālos pārvadājumus un uzlabojot savienojamību starp dažādām Latvijas daļām. BEMU vilcieni kopā ar uzlādes infrastruktūru ļautu apkalpot Cēsis, Daugavpili un Rēzekni bez nepieciešamības veikt dārgu un laikietilpīgu papildu elektrifikāciju. Vienlaikus BEMU risinājums ir saderīgs ar turpmāku dzelzceļa elektrifikāciju, tādējādi nodrošinot pakāpenisku un elastīgu pāreju uz videi draudzīgāku transportu.

Indikatīvi plānota uzlādes staciju izbūve šādās stacijās: Sigulda, Cēsis, Līvāni, Daugavpils, Rēzekne un Atašiene.

Šo vietu izvēli nosaka gan to ģeogrāfiskais izvietojums, gan funkcija kā transporta mezgliem starp Latvijas reģioniem:

Sigulda un Cēsis atrodas Gaujas Nacionālā parka tuvumā — šī ir gan ekoloģiski jūtīga, gan ļoti intensīvi apmeklēta teritorija, kur videi draudzīga mobilitāte ir īpaši būtiska gan emisiju mazināšanai, gan tūrisma ilgtspējīgai attīstībai. Abas pilsētas atrodas Vidzemes reljefa zonas pakājē, kur raksturīgs izteikts reljefs un blīvs mežu tīkls, tāpēc tieši BEMU vilcieni ir piemēroti izmantošanai šādās neelektrificētās, bet ainaviski nozīmīgās vietās.

Līvāni un Atašiene atrodas Austrumlatvijas pārejas zonā starp Latgali un Vidzemi, veidojot svarīgus savienojuma punktus starp austrumu un centrālo daļu. Šīs stacijas ļautu optimizēt uzlādes tīklu uz līnijām ar mainīgu slodzi un apdzīvotības blīvumu. Atašiene atrodas uz posma starp Rēzekni un Jēkabpili — šis ir nozīmīgs koridors reģionālajai mobilitātei.

Daugavpils un Rēzekne kā Latgales lielākās pilsētas ir galvenie sociāli un ekonomiski nozīmīgi centri reģionā ar augstu potenciālu pasažieru pieplūdei. Latgale ir viens no vismazāk attīstītajiem Latvijas reģioniem, kur transporta pieejamība un mobilitāte ir kritiski svarīgi jautājumi. BEMU uzlādes infrastruktūra šeit uzlabotu piekļuvi sabiedriskajam transportam, samazinātu izolētību un veicinātu reģiona integrāciju nacionālajā tīklā.

Latvijas ģeogrāfiskais centrs atrodas tuvumā šīm maršrutu līnijām, ļaujot BEMU infrastruktūrai savienot Ziemeļaustrumu, Centrālo un Dienvidaustrumu daļu, vienlaikus aptverot kalnaino Vidzemi, zemo Latgales ezeru zemi un ekoloģiski nozīmīgās teritorijas Gaujas un Daugavas baseinos.

Papildus jāuzsver, ka šāda BEMU uzlādes staciju tīkla izveide būtu salāgojama ar klimata mērķiem un teritoriālās attīstības politiku, nodrošinot, ka tehnoloģiskie risinājumi aptver arī mazāk urbanizētus, vides ziņā jutīgus un sociāli izaicinātus reģionus. Lietuvas pieredze, uzstādot BEMU uzlādes stacijas, piemēram, Varēnas stacijā (netālu no Dzukijas nacionālā parka), pierāda, ka šāda infrastruktūra ir būtisks instruments reģionālās attīstības un ilgtspējas veicināšanai arī teritorijās ārpus galvaspilsētas un galvenajiem elektrotransporta koridoriem.

BEMU uzlādes stacija nodrošina ātru vilcienu bateriju uzlādi, kas būtiski ietekmē vilcienu kustības grafiku optimizāciju, kā arī palielina sasniedzamību, pagarinot vilcienu darbības areālu. Tas ļauj veidot vienotu un mūsdienīgu transporta tīklu, kurš ir efektīvs, videi draudzīgs un reģionāli līdzsvarots.

4.5. Korupcijas, krāpšanas un interešu konfliktu novēršana

Sistēma, ar kuru paredzēts novērst, atklāt un koriģēt korupcijas, krāpšanas un interešu konfliktu gadījumus, izmantojot fonda nodrošinātos finanšu piešķīrumus, un kārtība, kādā novērš dubultu finansēšanu no fonda un citām Eiropas Savienības programmām saskaņā ar 21. pantu un III pielikumu, tostarp līdzekļus, kas tiek nodrošināti caur publiskām vai privātām struktūrām, kuras nav mazaizsargātas mājsaimniecības, mazaizsargāti mikrouzņēmumi un mazaizsargāti transporta lietotāji saskaņā ar 9.pantu.

Mērķis — nodrošināt efektīvu mehānismu korupcijas, krāpšanas un interešu konfliktu novēršanai, identificēšanai un pārvaldībai visos Fonda plānošanas, ieviešanas un uzraudzības posmos veicot pasākumus, lai novērstu, atklātu un koriģētu korupcijas, krāpšanas un interešu konfliktu gadījumus Fonda finanšu piešķīrumu izmantošanā, tostarp ar pasākumiem, kuru mērķis ir novērst dubultu finansēšanu no Fonda un citām ES programmām identificējot galvenos riskus: Nepamatots atbalsta piešķīrums neatbilstošiem saņēmējiem (piemēram, fiktīvas mājsaimniecības, iepriekš informēti uzņēmēji).

Interešu konflikti starp lēmumu pieņēmējiem un atbalsta saņēmējiem (piemēram, radniecība, personiskas saites).

Krāpšana iepirkumu procesā vai projekta izmaksu mākslīga sadārdzināšana.

Politiskas ietekmes vai lobija spiediena ietekme uz prioritāšu sadalījumu.

Veicamie pasākumi:

1. Caurspīdīgas procedūras:

Skaidri noteikumi Fonda finansējuma piešķiršanai.

Sabiedrībai pieejami saraksti ar atbalsta saņēmējiem un izlietoto līdzekļu pārskati.

Atklāti konkursi un iepirkumi, publicējot nosacījumus un rezultātus.

2. Interešu konflikta vadība:

Deklarāciju sistēma — iesaistītajiem darbiniekiem jāiesniedz interešu konfliktu deklarācijas.

Gadījumu izvērtēšana un nepieciešamības gadījumā — nošķiršana no lēmumu pieņemšanas.

Regulāras apmācības valsts un pašvaldību darbiniekiem par interešu konfliktu atpazīšanu.

3. Iekšējās kontroles sistēma:

Nozaru ministriju iekšējais audits uzrauga procedūru ievērošanu.

Elektroniski izsekojama projektu pieteikumu un atlases sistēma.

"Četru acu princips" — lēmumu pieņemšanā iesaistīti vismaz divi neatkarīgi pārstāvji.

4. Ziņošanas un kontroles mehānismi:

Anonīma digitāla platforma ziņojumu iesniegšanai par pārkāpumiem (trauksmes celšana).

Sadarbība ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) un Valsts kontroli.

Reaģēšana katrā gadījumā — pārkāpumu izmeklēšanas procedūra ar noteiktiem termiņiem.

Iespēja apturēt finansējumu līdz pārkāpuma izvērtēšanai.

Nepamatoti saņemtais finansējums tiek atprasīts, ja konstatēts pārkāpums.

5. Sadarbība ar institūcijām:

KNAB — sistemātiskai uzraudzībai un rekomendāciju izstrādei.

Valsts kontrole — Fonda līdzekļu lietderības auditi.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) — nodokļu un saimnieciskās darbības pārbaudēm.

Memorandi un informācijas apmaiņas vienošanās starp institūcijām.

6. Sabiedrības līdzdalība un uzraudzība:

Iedzīvotājiem un nevalstiskajām organizācijām (NVO) pieejams uzraudzības mehānisms — iespēja sekot līdzi projektu īstenošanai.

Iesaistes mehānismi: publiskās uzklausīšanas, pilsoniskās sabiedrības pārstāvji Fonda uzraudzības komitejās.

7. Regulāra izvērtēšana un uzlabošana:

Ikgadējs izvērtējums par korupcijas un interešu konfliktu risku pārvaldību.

Nepieciešamības gadījumā — procedūru pilnveidošana un jaunu mehānismu ieviešana.

Krāpšanas, korupcijas un interešu konflikta pārbaudes notiks vairākos līmeņos, lai novērstu, atklātu un koriģētu korupcijas, krāpšanas un interešu konfliktu gadījumus Fonda finanšu piešķīrumu izmantošanā, tostarp ar pasākumiem, kuru mērķis ir novērst dubultu finansēšanu no Fonda un citām ES programmām Papildus Finanšu ministrijas ES fondu revīzijas departaments, veicot revīzijas iestādes funkcijas, arī skatīs šīs jomas, novēršot krāpšanas, korupcijas, interešu konfliktu un dubultas finansēšanas risku gan sistēmas revīziju, gan darbību revīziju veidā, līdz ar to, izmantojot jau esošo praksi tiks ieviesti atbilstoši pasākumi saistībā ar krāpšanas, korupcijas un interešu konfliktu novēršanu, atklāšanu un korekciju, kā arī dubultas finansēšanas novēršanu un veiktas tiesiskas darbības, lai atgūtu nepareizi izmaksātus līdzekļus, kā arī tiks ieviests krāpšanas riska novērtējums un noteikti atbilstoši krāpšanas ierobežošanas pasākumi.

Tiks veiktas atbilstošas pārvaldības pārbaudes, ar kuru palīdzību par īstenošanu atbildīgās iestādes pārbaudīs, vai nav nopietnu pārkāpumu (krāpšana, korupcija un interešu konflikti) un dubulta finansēšana (piemēram, veicot dokumentu pārbaudes, pārbaudes uz vietas).

Katrai Fonda īstenošanā iesaistītajai institūcijai ir izstrādāta iekšējā kontroles sistēma atbilstoši MK noteikumiem Nr. 326 un atbilstoši MK noteikumiem Nr. 630 noteiktas pamatprasībām korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai institūcijā.

Atbilstoši Trauksmes celšanas likumam, jau darbojas horizontāls instruments - trauksmes cēlēju ziņošanas un aizsardzības process.

4.6. Informācija, komunikācija un redzamība

Atbilstība 23. pantā izklāstītajiem noteikumiem, kas attiecas uz publisku piekļuvi datiem, norādot tīmekļa vietni, kurā dati tiks publicēti, kā arī informācijas, komunikācijas, publicitātes un redzamības pasākumi.

Ieskicēt paredzēto valsts komunikācijas stratēģiju, kuras mērķis ir nodrošināt sabiedrības informētību par Eiropas Savienības finansējumu.

Mērķis — nodrošināt sabiedrības informētību un iesaisti, lai maksimāli izmantotu Fonda iespējas un panāktu taisnīgu pāreju uz klimatneitralitāti159.Komunikācijas mērķi ir:

Nodrošināt pārskatāmību: Sniegt skaidru un pieejamu informāciju par SKP mērķiem, pasākumiem un progresa rezultātiem ieinteresētajām pusēm.

Iesaistīt ieinteresētās puses: Aktīvi iesaistīt attiecīgās puses, tostarp sociālos partnerus un mazaizsargāto grupu interešu pārstāvjus, plāna izstrādes un īstenošanas procesā.

Veicināt redzamību: informēt par pieejamo Fonda atbalstu, veicinot plāna īstenošanu.

Nodrošināt atbilstību ES prasībām: finansētajām darbībām nodrošināt atbilstību Eiropas Savienības komunikācijas un redzamības vadlīnijām (paredzams, ka šie nosacījumi tiks ietverti EK norādījumos par SKF plānu īstenošanu160).

Dati par galasaņēmējiem (ievērojot Regulas 2023/955 21.panta nosacījumus), pasākumu un investīciju saraksts, kas īstenoti ar Fonda atbalstu, tiks publicēti CFLA tīmekļa vietnē, kā piemēru norādot CFLA mājas lapu https://www.cfla.gov.lv/lv/es-fondi, kā arī tiks nodrošināta Fonda īstenošanas informācijas, publicitātes un saziņas pasākumu izpilde KEM mājas lapā https://www.kem.gov.lv .

Dokumentos un komunikācijas materiālos, kas saistīti ar pasākuma īstenošanu un paredzēti saņēmējiem, informācija ietvers ES emblēmu un attiecīgu finansējuma paziņojumu ar tekstu "finansē Eiropas Savienība — Sociālais klimata fonds".

Mērķauditorijas:

AuditorijaVajadzībaKomunikācijas veidsMazaizsargātas mājsaimniecības, mazaizsargāti mikrouzņēmumi un mazaizsargāti transporta lietotāji (Fonda mērķa grupas)Saprast, kāds atbalsts Fonda ietvaros ir pieejamsVienkāršs, empātisksPašvaldības un NVOKā īstenot projektusInstruktīvs, motivējošsUzņēmēji, mikrouzņēmumiAtbalsts zaļajiem risinājumiemPraktisks, uzņēmējdarbībai draudzīgsPlašāka sabiedrībaIzpratne par Fonda mērķi, nozīmiIedvesmojošs, sabiedriski atbildīgsPlānotie komunikācijas posmi un aktivitātes:

A. Sagatavošanās posms (2025.gads)

Mērķis: informēt par Fonda izveidi un plāna sagatavošanu

Aktivitātes:

Preses relīzes par SKF plāna izstrādi;

Sabiedriskās apspriešanas sanāksmes;

Intervijas ar Klimata un enerģētikas ministriju;

Semināri;

Sociālo tīklu izskaidrojošas kampaņas

Tiešsaistes aptaujas.

B. Plāna apstiprināšanas posms (2025.gads — 2026.gads)

Mērķis: skaidrot nākotnes iespējas un sagatavot iedzīvotājus

Aktivitātes:

Infografikas un bukleti;

Iedzīvotāju forumi un diskusijas reģionos;

Apmācības.

C. Īstenošanas posms (2026.gads — 2032.gads)

Mērķis: veicināt fonda izmantošanu un sabiedrības uzticību

Aktivitātes:

Regulāras kampaņas medijos par pieejamajiem atbalsta veidiem

Veiksmes stāstu publicēšana

Interaktīva karte ar īstenotajiem projektiem

Komunikācijas kanāli un līdzekļi:

Digitālie: sociālie tīkli (Facebook, Linkedin u.c.), ministrijas un pašvaldību mājaslapas

Klasiskie mediji: televīzija, radio, prese

Tiešais kontakts: pašvaldību informācijas centri, klientu apkalpošanas punkti, potenciālo atbalsta saņēmēju informēšana caur sociālajiem partneriem, tostarp NVO;

Rīki: skrejlapas, plakāti, animēti video, e-pasta kampaņas, e-pakalpojumu portāli (latvija.lv, epakalpojumi.lv)

Atbildīgie un sadarbības partneri:

Institūcija

Loma

KEM un īstenošanā iesaistītās nozaru ministrijasKomunikācijas koordinācijaPašvaldības, plānošanas reģioniInformācijas nodošana lokāliSabiedriskie medijiPlašas sabiedrības informēšanaNVO un biedrībasSabiedrības aktivizēšana un uzraudzībaSadarbības partneriStratēģiskās kampaņasVeikuma uzraudzība:

• Mērauklas:

Sasniegtie iedzīvotāji (mēdiju sasniedzamība, klikšķi)

Reģistrēto pieteikumu skaits fonda atbalstam

Sabiedrības informētības līmenis (aptaujas)

Sabiedrības uzticība (mediju analīze, sentimenta analīze)

Resursi:

Lai īstenotu komunikācijas stratēģiju, tiks piešķirti pietiekami resursi, tostarp:

• Budžets: Tiks paredzēts budžets komunikācijas un redzamības aktivitātēm, nodrošinot pietiekamu finansējumu visām plānotajām darbībām.

• Personāls: Tiks norīkoti kvalificēti darbinieki, kas pārvaldīs un īstenos komunikācijas pasākumus.

• Apguve: tiks nodrošinātas apmācības darbiniekiem un iesaistītajiem dalībniekiem par komunikācijas labākajām praksēm un ES redzamības prasībām.

1 EK 2019.gada 11.decembra paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un Sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai "Eiropas zaļais kurss" (COM(2019) 640 final)

https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=celex:52019DC06402 Eiropas Parlamenta un Padomes regula 2021/1119, ar ko izveido sistēmu klimatneitralitātes sasniegšanai un groza Regulu Nr. 2018/1999/ES; https://eur-lex.europa.eu/eli/reg/ 2021/1119/oj?locale=lv

3 EK 2021.gada 14.jūlija paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un Sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai "Gatavi mērķrādītājam 55 %: ES 2030. gadam nospraustā klimata mērķrādītāja sasniegšana ceļā uz klimatneitralitāti" (COM(2021) 550 final)

https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=celex:52021DC0550

4 ES ETS darbību nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra direktīva 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK. Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/eli/dir/2003/87

5 ETS 2 (=ES ETS daļa, kas attiecas uz ēku un autotransporta sektoru) izveidi nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 10. maija direktīva 2023/959, ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā, un Lēmumu 2015/1814 par Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas tirgus stabilitātes rezerves izveidi un darbību. Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/eli/dir/2023/959/oj/eng

6 Fonda darbību nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 19. maija regula (ES) 2023/955, ar ko izveido Sociālo klimata fondu un groza Regulu (ES) 2021/1060. Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/eli/reg/ 2023/955

7 Pagaidu tiešais ienākumu atbalsts — atbilstoši Regulas 2023/955 8.panta 2.punkta nosacījumiem, dalībvalstij tiek dota izvēles iespēja daļu no Fonda līdzekļiem novirzīt tiešajam atbalstam mazaizsargātajām mājsaimniecībām un mazaizsargātajiem transporta lietotājiem, lai mazinātu ETS2 radīto autotransporta degvielas un kurināmā cenas pieaugumu; šāds atbalsta veids ir pagaidu un tas laika gaitā samazinās

8 Regulas 2023/955 17. apsvēruma punkts

9 Saskaņā ar Regulas 2023/955 10. panta 1. punkta 1. un 2.rindkopas, 10. panta 3. punkta un II. pielikuma nosacījumiem. Regulas 2023/955 10. panta 3. punkts nosaka EK tehniskās un administratīvās palīdzības izdevumu segšanu (skat. Regulas 2023/955 priekšlikuma (2021/0206(COD)) sadaļas "Tiesību akta priekšlikuma finanšu pārskats" 3.2.2. punktu, kurā dota Regulas 2023/955 priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme periodā līdz 2032. gadam 128 539 000 EUR apmērā), kas tiek apmaksāta no kopējā Fonda apjoma, proporcionāli visām ES dalībvalstīm par apmēram 0,2% samazinot Regulas 2023/955 II. pielikumā noteikto maksimālo finansiālo piešķīrumu

10 Atbilstoši Regulas 2023/955 10. panta 1. punkta 3.rindkopas nosacījumam par Direktīvas 2003/87/EK 30.k. pantā noteiktās atkāpes piemērošanu, kas nosaka ēku un autotransporta sektoru iekļaušanas ES ETS atlikšanu par vienu gadu. Direktīvas 2003/87/EK 30.k.pants nosaka, ka EK līdz 2026.gada 15.jūlijam Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicē paziņojumu gadījumā, ja ir izpildīts Direktīvas 2003/87/EK 30.k.panta 1.punkta a. vai b.apakšpunktā minētais nosacījums par ārkārtīgi augstu enerģijas cenas gadījumu. Šāda ziņojuma publicēšanas gadījumā tiek piemērota atkāpe par ēku un autotransporta sektoru iekļaušanas ES ETS atlikšanu par vienu gadu, proti, ETS 2 spēkā stāšanos no 2028.gada

11 https://www.csdd.lv/cck?Itemid=327&collection=fails&file=doc_fails&id=4717&task=download&xi=0

12 Šo sektoru radītās SEG emisijas transporta jomā ir ietvertas sektorā "autotransports"

13 Starptautiskā enerģētikas aģentūra (IEA) "Latvia 2024: Energy policy review", (2024); https://iea.blob.core.windows.net/assets/40d40536-4044-459e-9891-d586f1977bfd/Latvia2024.docx.pdf

14 Latvijas pirktspējas līmenis (cenu korekcijā) attiecībā pret ES27 vidējo ir 64—65 punkti

15 Latvijas energobilance 2023.gadā, CSP (2024). https://admin.stat.gov.lv/system/files/publication/2024-08/Nr_21_Latvijas_energobilance_2023_%2824_00%29_LV.pdf

16 Biomasa - malka, koksnes atlikumi, koksnes granulas un briketes

17 https://eur-lex.europa.eu/LV/legal-content/glossary/european-pillar-of-social-rights.html

18 Eiropas Semestra rekomendācijas Latvijai: 2022. gads (COM(2022) 619 final), 2023.gads (COM(2023) 614 final) un 2024.gads (COM(2024) 614 final)

19 TSI projekta īstenotāji - Trinomics B.V., līgums Nr. REFORM/2021/OP/0006 Lot 1

20 https://eur-lex.europa.eu/eli/C/2025/1597/oj

21 https://eur-lex.europa.eu/eli/C/2025/1596/oj

22 Publikācija plānota 2025.gada 3.ceturksnī

23 Transporta attīstības pamatnostādnes 2021.-207. gadam; apstiprinātas ar MK 2021. gada 21. oktobra rīkojumu Nr. 710. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/327053-par-transporta-attistibas-pamatnostadnem-2021-2027-gadam

24 Regulas 2023/955 8. panta 3. punkts

25 Mājokļu pieejamības pamatnostādnes 2023.-2027.gadam (MK 01.11.2023. Rīkojums nr. 739). Pieejams https://likumi.lv/ta/id/347211-par-majoklu-pieejamibas-pamatnostadnem-20232027-gadam

26 Transporta attīstības pamatnostādnes 2021.-2027. gadam (MK 21.10.2021. rīkojums nr. 710). Pieejams https://likumi.lv/ta/id/327053-par-transporta-attistibas-pamatnostadnem-2021-2027-gadam

27 Ikgadējs nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanas rīcībpolitikas izvērtējums t. sk., padziļināts izvērtējums par nevienlīdzību sabiedriskā transporta pieejamības jomā (2020). Pieejams https://ppdb.mk.gov.lv/database/ikgadejs-nabadzibas-un-socialas-atstumtibas-mazinasanas-ricibpolitikas-izvertejums-t-sk-padzilinats-izvertejums-par-nevienlidzibu-sabiedriska-transporta-pieejamibas-joma/

28 https://www.lm.gov.lv/lv/situacijas-raksturojums-0

29 https://eige.europa.eu/gender-equality-index/2023/country/LV

30 Pasaules Bankas ziņojums "Women, Business and the Law 2023". Pieejams: https://wbl.worldbank.org/content/dam/documents/wbl/2024/pilot/WBL24-2-0-Latvia.pdf

31 Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/352925-par-sieviesu-un-viriesu-vienlidzigu-tiesibu-un-iespeju-veicinasanas-planu-20242027-gadam

32 Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/316163-par-nacionalo-ricibas-planu-apvienoto-naciju-organizacijas-drosibas-padomes-rezolucijas-nr-1325-par-sievietem-mieru-un-drosibu-merku-istenosanai-latvija-20202025-gadam

33 Šeit un turpmāk iekļautas atsauces uz Regulas 2023/955 teksta daļām

34 EK 2019.gada 11.decembra paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un Sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai "Eiropas zaļais kurss" (COM(2019) 640 final) https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=celex:52019DC0640

35 http://polsis.mk.gov.lv/documents/3323

36 https://likumi.lv/ta/id/315879-par-latvijas-nacionalo-attistibas-planu-20212027-gadam-nap2027

37 https://likumi.lv/ta/id/353615-aktualizetais-nacionalais-energetikas-un-klimata-plans-2021-2030-gadam

38 https://likumi.lv/ta/id/361135-latvijas-energetikas-strategija-lidz-2050-gadam

39 "Latvija ir reģiona energocenu līderis" — līderis, kas nodrošinātu salīdzinoši viszemākās, stabilas un ilgtspējīgas enerģijas cenas Baltijas un Centrālās Eiropas kontekstā

40 https://likumi.lv/ta/id/342294-eku-atjaunosanas-ilgtermina-strategija

41 https://likumi.lv/ta/id/342214-latvijas-strategija-klimatneitralitates-sasniegsanai-lidz-2050-gadam

42 https://polsis.mk.gov.lv/documents/7239

43 http://polsis.mk.gov.lv/documents/7479

44 https://polsis.mk.gov.lv/documents/6507

45 https://likumi.lv/ta/id/317168-par-ricibas-planu-parejai-uz-aprites-ekonomiku-20202027-gadam

46 https://polsis.mk.gov.lv/documents/6588

47 https://www.fm.gov.lv/lv/finansu-sektora-attistibas-plans-2024-2026gadam

48 https://likumi.lv/ta/id/327732-par-eiropas-savienibas-kohezijas-politikas-programmu-2021-2027-gadam

49 https://likumi.lv/ta/id/334018-par-taisnigas-parkartosanas-teritorialo-planu

50 https://www.esfondi.lv/normativie-akti-un-dokumenti/atveselosanas-fonds-main/latvijas-atveselosanas-fonda-plans

51 Eiropas Komisija: Gelibolyan, K. (2024). Note on good practices of public consultation for the Social Climate Plans. Pieejams: https://op.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/5dbb39a1-350e-11ef-b441-01aa75ed71a1/language-en

52 Klimata un enerģētikas ministrijas 2023.gada 28.septembra rīkojums Nr. 1-2/22 "Par starpinstitūciju darba grupas izveidi Sociālā klimata plāna sagatavošanai"

53 https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/c7df22fe-9562-40ea-b56a-c23e1af9eadc

54 Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 10. oktobra regulas Nr. 2019/1700, ar ko izveido vienotu ietvaru Eiropas statistikai par personām un mājsaimniecībām, kuras pamatā ir no izlasēm savākti dati individuālā līmenī, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 808/2004, (EK) Nr. 452/2008 un (EK) Nr. 1338/2008 un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1177/2003 un Padomes Regulu (EK) Nr. 577/98, 2. panta 15. punktā noteikto definīciju

55 Komisijas 2014. gada 17. jūnija regula Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (General Block Exemption Regulation, GBER)

56 Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 17. aprīļa regulas Nr. 2019/631 par CO2 emisiju standartu noteikšanu jauniem vieglajiem pasažieru automobiļiem un jauniem vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem un ar kuru atceļ Regulu (EK) Nr. 443/2009 un Regulu (ES) Nr. 510/2011, 3. panta 1. punkta m) apakšpunktā noteikto

57 Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. septembra direktīvas 2023/1791 par energoefektivitāti un ar ko groza Regulu (ES) 2023/955 37.pantā noteikto

58 Skatīt Enerģētikas likuma 1.panta 1.daļas 10.1 punktu; pieejams: https://likumi.lv/ta/id/49833#p19

59 Likumprojekts "Grozījumi Enerģētikas likumā" iesniegti izskatīšanā Saeimā (Nr: 930/Lp14; https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/webSasaiste?OpenView&restricttocategory=930/Lp14)

60 Komisijas 2025. gada 22. maija ieteikums 2025/1021 par transporta nabadzību: kā nodrošināt ekonomiski pieejamu, piekļūstamu un taisnīgu mobilitāti; pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A32025H1021&qid=1750172242484

61 https://www.vidzeme.lv/en/projects/maximised-mobility-and-accessibility-of-services-in-regions- affected-by-demographic-change-mamba/

62 Atbilstoši Regulas 2023/955 IV. pielikumam

63 EIKIS sistēmas dati, 2025.gada marts, kas summēti ar TSI projekta 2.nodevumā prognozēto ETS2 ietekmi (pie ETS2 emisijas kvotu cenas 60 EUR/t CO2)

64 EIKIS sistēmas dati, 2025.gada marts

65 TSI projekta dati "Mazaizsargāti pret nabadzību transporta jomā un īpaši mazaizsargāti pret ETS2 ieviešanu" (pie ETS2 emisijas kvotu cenas 60 EUR/t CO2)

66 TSI projekta dati "Mazaizsargāti pret nabadzību transporta jomā un īpaši neaizsargāti pret ETS2 ieviešanu"

67 TSI projekta dati

68 Ietekmes novērtējums balstīts uz EK 2025.gada 25.marta paziņojumu "Norādījumi par sociālajiem klimata plāniem" (C/2025/1597) III nodaļas 1.punkta a.apakšpunktā ietvertajām ETS 2 emisijas kvotu cenu prognozēm. Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/eli/C/2025/1597/oj

69 Šī vērtība būtiski atšķiras no modificētā 2M rādītāja (Vulnerable to energy poverty and particularly vulnerable to the introduction of ETS2), jo tajā ņemti vērā visi apkures enerģijas avoti, savukārt modificētais rādītājs attiecas tikai uz mājsaimniecībām, kas izmanto dabasgāzi, kuru ir ļoti maz, jo īpaši mājsaimniecībās ar zemiem ienākumiem.

70 Slēptā enerģētiskā nabadzība ir situācija, kad mājsaimniecības ierobežo enerģijas patēriņu līdz neveselīgam vai neatbilstošam līmenim, lai izvairītos no augstām izmaksām, kas bieži rada diskomfortu vai apdraud veselību. Tradicionālie enerģētiskās nabadzības rādītāji var neiekļaut šīs personas.

71 EK 2021.gada 14.jūlija paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un Sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai "Gatavi mērķrādītājam 55 %: ES 2030. gadam nospraustā klimata mērķrādītāja sasniegšana ceļā uz klimatneitralitāti" (COM(2021) 550 final) https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=celex:52021DC0550

72 Eiropas Semestra rekomendācijas Latvijai: 2022. gads (COM(2022) 619 final), 2023.gads (COM(2023) 614 final) un 2024.gads (COM(2024) 614 final)

73 https://eur-lex.europa.eu/eli/reco/2023/2407/oj/eng

74 CSP. (n.d.). Ģimenes kodola veids reģionos, galvaspilsētās un novados 2020.—2024. gada sākumā https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__MV__MVG/MVG021

75 https://eur-lex.europa.eu/eli/dir/2023/1791/oj

76 https://eur-lex.europa.eu/eli/dir/2018/851/oj/eng

77 https://likumi.lv/ta/id/327220-atkritumu-dalitas-savaksanas-sagatavosanas-atkartotai-izmantosanai-parstrades-un-materialu-regeneracijas-noteikumi

78 Komisijas 2014. gada 17. jūnija regula Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (General Block Exemption Regulation, GBER)

79 CSP. (n.d.). Ģimenes kodola veids reģionos, galvaspilsētās un novados 2020.—2024. gada sākumā https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__MV__MVG/MVG021

80 https://videscentrs.lvgmc.lv/lapas/gaisa-kvalitate

81 https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/ALL/?uri=CELEX:32024L2881

82 https://videscentrs.lvgmc.lv/lapas/gaisa-kvalitate

83 https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/ALL/?uri=CELEX:32024L2881

84 Eiropas Semestra rekomendācijas Latvijai: 2022. gads (COM(2022) 619 final), 2023.gads (COM(2023) 614 final) un 2024.gads (COM(2024) 614 final)

85 Pastāvīga dzīvesvieta ar zemu īres maksu cilvēkiem, kuriem ir zemi ienākumi. Latvijā tās ir pieejamas ierobežotam trūcīgo un maznodrošināto personu lokam, skat. Sociālā darba vārdnīca, LU Akadēmiskais apgāds, 2023

86 https://www.lm.gov.lv/lv/statistika-socialo-pakalpojumu-un-socialas-palidzibas-joma

87 https://www.lm.gov.lv/lv/media/26796/download?attachment

88 https://www.lm.gov.lv/lv/par-2023-gadu-0

89 https://likumi.lv/ta/id/347211-par-majoklu-pieejamibas-pamatnostadnem-2023-2027-gadam

90 https://likumi.lv/ta/id/353615-aktualizetais-nacionalais-energetikas-un-klimata-plans-20212030gadam

91 https://likumi.lv/ta/id/315879-par-latvijas-nacionalo-attistibas-planu-20212027-gadam-nap2027

92 https://economy-finance.ec.europa.eu/publications_en

93 https://eikis.gov.lv/

94 Slēptā enerģētiskā nabadzība ir situācija, kad mājsaimniecības ierobežo enerģijas patēriņu līdz neveselīgam vai neatbilstošam līmenim, lai izvairītos no augstām izmaksām, kas bieži rada diskomfortu vai apdraud veselību. Tradicionālie enerģētiskās nabadzības rādītāji var neiekļaut šīs personas. ("Ziņojums par ETS2 ietekmi, mazaizsargāto grupu identificēšanu un ieinteresēto pušu iesaistīšanas plāniem" Trinomics B.V. līguma atsauces Nr. REFORM/2021/OP/0006 Lot 1.)

95 https://likumi.lv/ta/id/357495-noteikumi-par-oficialas-statistikas-programmu-20252027gadam

96 https://www.lm.gov.lv/lv/statistika-socialo-pakalpojumu-un-socialas-palidzibas-joma

97 https://www.lm.gov.lv/lv/media/26796/download?attachment

98 https://www.kem.gov.lv/lv/nacionalais-energetikas-un-klimata-plans-2021-2030-gadam

99 https://www.mk.gov.lv/lv/latvijas-nacionalais-attistibas-plans

100 https://economy-finance.ec.europa.eu/publications_en

101 https://eur-lex.europa.eu/eli/dir/2024/1275/oj

102 https://eur-lex.europa.eu/eli/dir/2023/1791/oj

103 https://eur-lex.europa.eu/eli/dir/2018/851/oj

104 https://likumi.lv/ta/id/327220-atkritumu-dalitas-savaksanas-sagatavosanas-atkartotai-izmantosanai-parstrades-un-materialu-regeneracijas-noteikumi

105 https://likumi.lv/ta/id/291867-prasibas-zalajam-publiskajam-iepirkumam-un-to-piemerosanas-kartiba

106 https://likumi.lv/ta/id/287760-publisko-iepirkumu-likums

107 Eiropas Komisijas 2011.gada 20.decembra Lēmums Nr. 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106.panta 2.punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi.

108 https://likumi.lv/ta/id/353615-aktualizetais-nacionalais-energetikas-un-klimata-plans-2021-2030-gadam

109 https://polsis.mk.gov.lv/documents/7239

110 https://economy-finance.ec.europa.eu/publications/2024-european-semester-country-reports_en

111 https://economy-finance.ec.europa.eu/publications/2023-country-report-latvia_en

112 https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:32020R0740

113 Eiropas Semestra rekomendācijas Latvijai: 2022. gads (COM(2022) 619 final), 2023.gads (COM(2023) 614 final) un 2024.gads (COM(2024) 614 final)

114 Vienai unikālajai personai var būt sniegts pakalpojums vairākās ārstniecības iestādēs, t.sk. arī pie ģimenes ārsta. Līdz ar to, viena unikālā persona vienlaikus var būt vienlaikus uzskaitīta gan pie dažādiem ārstniecības pakalpojuma sniedzējiem, gan arī vienlaikus klasificēties vairākās mazaizsargāto iedzīvotāju grupās.

115 https://likumi.lv/ta/id/301399-veselibas-aprupes-pakalpojumu-organizesanas-un-samaksas-kartiba

116 https://eur-lex.europa.eu/eli/C/2025/1596/oj

117 https://eur-lex.europa.eu/eli/C/2025/1596/oj

118 Komisijas 2014. gada 17. jūnija regula Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (General Block Exemption Regulation, GBER)

119 The Global Report on Assistive Technology, UNICEF, WHO 16 may 2022., 32.lpp. Pieejams interneta vietnē: https://www.who.int/publications/i/item/9789240049451

120 Centrālās statistikas pārvaldes dati

https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__VES__VD__VDE/VDE050/table/tableViewLayout1/

121 Iedzīvotāju skaits 15—64 gadu vecumā sarucis par 193,5 tūkstošiem jeb 14,1 %, bet vecumā 65 gadi un vairāk — pieaudzis par vairāk nekā 19,9 tūkstošiem jeb 5,2 %, Centrālās statistikas pārvaldes dati, pieejams: https://admin.stat.gov.lv/system/files/publication/2024-10/Nr_04_Demografija_2024_%2824_00%29_LV.pdf

122 Pakalpojumu sniedzēju atskaišu dati

123 https://likumi.lv/ta/id/68488-socialo-pakalpojumu-un-socialas-palidzibas-likums

124 Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums, pieejams: https://likumi.lv/ta/id/68488-socialo-pakalpojumu-un-socialas-palidzibas-likums

125 Pakalpojumu sniedzēju atskaišu dati

126 MK 2021.gada 21.decembra noteikumi Nr. 878 "Tehnisko palīglīdzekļu noteikumi". Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/328672-tehnisko-paliglidzeklu-noteikumi

127 Apstiprinātas ar MK 2021. gada 1. septembra rīkojumu Nr. 616 "Par Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam"; pieejams https://likumi.lv/ta/id/325828-par-socialas-aizsardzibas-un-darba-tirgus-politikas-pamatnostadnem-2021-2027-gadam

128 Pieejams https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/cd606ba3-a530-4510-b6f1-2653cee4e888

129 MK 2017. gada 20. jūnija noteikumi Nr. 353 "Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība", papildu informācija https://www.varam.gov.lv/lv/zalais-publiskais-iepirkums

130 Iepirkumu uzraudzības biroja sagatavotā informācija par sociāli atbildīgu publisko iepirkumu pieejama šeit: https://www.iub.gov.lv/lv/socialais-iepirkums. Vienlaikus var izmantot Vadlīnijas sociāli atbildīga publiskā iepirkuma īstenošanai: https://www.iub.gov.lv/lv/media/658/download

131 Iepirkumu uzraudzības biroja sagatavotā informācija par inovatīvo publisko iepirkumu pieejama šeit: https://www.iub.gov.lv/lv/inovativais-iepirkums

132 Eiropas Komisijas ziņojums "Transporta nabadzība: definīcijas, rādītāji, noteicošie faktori un mazināšanas stratēģijas" https://employment-social-affairs.ec.europa.eu/document/download/4c180544-b1a1-455b-93df-d2b70f536596_en?filename=KE-01-24-003-EN-N.pdf

133 Regulas 2023/955 8.panta 3.punkts

134 Publikācija plānota 2025.gada 3.ceturksnī

135 Publikācija plānota 2025.gada 3.ceturksnī

136 Publikācija plānota 2025.gada 3.ceturksnī

137 2023. gada 13. septembra Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2023/1791 par energoefektivitāti un ar ko groza Regulu (ES) 2023/955 6.panta un 2024. gada 24. aprīļa Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2024/1275 par ēku energosniegumu 10. panta prasību izpilde

138 Slēptā enerģētiskā nabadzība ir situācija, kad mājsaimniecības ierobežo enerģijas patēriņu līdz neveselīgam vai neatbilstošam līmenim, lai izvairītos no augstām izmaksām, kas bieži rada diskomfortu vai apdraud veselību. Tradicionālie enerģētiskās nabadzības rādītāji var neiekļaut šīs personas. ("Ziņojums par ETS2 ietekmi, mazaizsargāto grupu identificēšanu un ieinteresēto pušu iesaistīšanas plāniem" Trinomics B.V. līguma atsauces Nr. REFORM/2021/OP/0006 Lot 1.)

139 1) invalīdi; 2) iedzīvotāji, kas vecāki par 54 gadiem; 3) 15—25 gadus veci jaunieši; 4) politiski represētās personas; 5) Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki un viņu ģimenes, Černobiļas atomelektrostacijas avārijas dēļ cietušās personas un viņu ģimenes; 6) personas ar alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vielu, azartspēļu vai datorspēļu atkarības problēmām un viņu ģimenes; 7) bērni; 8) trūcīgie un maznodrošinātie iedzīvotāji; 9) Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju, kuras reģistrētas Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā, aprūpē esošas personas; 10) patvēruma meklētājs, kuram MK noteiktajā kārtībā ir izsniegts patvēruma meklētāja personas dokuments vai ārzemnieks, kurš aizturēts Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā

140 MK 2025.gada 6.maija sēdē (protokols Nr.18 28.§) apstiprinātais informatīvais ziņojums "Par Sociālā klimata fonda pārvaldību un Sociālā klimata plāna 2026.-2032. gadam izstrādi"

Pieejams: https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/33e445ec-de29-453d-adbc-fcf6c755ef8f

141 https://likumi.lv/ta/id/360380-ministru-kabineta-sedes-protokols

142 CFLA neiebilst pret samērīgu iesaisti SKF plāna īstenošanā, ja tiek nodrošināti atbilstoši administratīvie resursi un skaidri noteiktas CFLA funkcijas un iesaistes līmenis Fonda ietvaros

143 MK 2015.gada 24.februāra noteikumi Nr. 108 "Kārtība, kādā uzrauga un izvērtē Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanu, kā arī izveido un izmanto Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu 2014.—2020.gadam". Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/272807-kartiba-kada-uzrauga-un-izverte-eiropas-savienibas-strukturfondu-un-kohezijas-fonda-ieviesanu-ka-ari-izveido-un-izmanto

144 https://likumi.lv/ta/id/338014-kartiba-kada-eiropas-savienibas-fondu-2021-2027-gada-planosanas-perioda-nodrosina-ieguldijumu-uzraudzibu-un-izvertesanu

145 https://likumi.lv/ta/id/325986-eiropas-savienibas-atveselosanas-un-noturibas-mehanisma-plana-istenosanas-un-uzraudzibas-kartiba

146 Pieejams: https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/931223d9-6db8-47d5-99f2-101fb871249b

147 Publikācija plānota 2025.gada 3.ceturksnī

148 https://eur-lex.europa.eu/eli/reg/2014/537/oj/?locale=LV

149 https://eur-lex.europa.eu/LV/legal-content/glossary/european-pillar-of-social-rights.html

150 https://likumi.lv/ta/id/327732-par-eiropas-savienibas-kohezijas-politikas-programmu-2021-2027-gadam

151 https://www.esfondi.lv/normativie-akti-un-dokumenti/atveselosanas-fonds-main/latvijas-atveselosanas-fonda-plans

152 https://likumi.lv/ta/id/342294-eku-atjaunosanas-ilgtermina-strategija

153 https://eur-lex.europa.eu/eli/dir/2024/1275/oj/

154 https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A02010L0031-20210101

155 https://likumi.lv/ta/id/334018-par-taisnigas-parkartosanas-teritorialo-planu

156 https://likumi.lv/ta/id/353615-aktualizetais-nacionalais-energetikas-un-klimata-plans-2021-2030-gadam

157 Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra regula Nr. 2018/1999 par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013; pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A02018R1999-20231120

158 https://likumi.lv/ta/id/353615-aktualizetais-nacionalais-energetikas-un-klimata-plans-20212030gadam

159 Aktivitāte tiks īstenota, ņemot vērā EK norādījumus par SKF plānu īstenošanu (publikācija plānota 2025.gada 3.ceturksnī), attiecīgi pilnveidojot un uzlabojot nacionālās rīcības.

160 Publikācija plānota 2025.gada 3.ceturksnī

Klimata un enerģētikas ministrs K. Melnis

36. pants– atbalsts vides aizsardzības projektiem;

36. pants
– atbalsts vides aizsardzības projektiem;