15. pants

"Šis līgums (..) tiks pagaidām

piemērots no līguma parakstīšanas dienas un stāsies spēkā

ratifikācijas rakstu apmaiņas dienā. (..)"

Nosacījumi, kas jāievēro Latvijai

augstākminētā līguma izpildei, ir noteikti 1995. gada 22. aprīļa

Noteikumos Nr. 118, kuru uz lietu attiecinātās tiesību normas

nosaka sekojošo:

2.punkts

"Iekšlietu ministrija: ...

2.2. izsniedz uzturēšanās atļaujas

atbilstīgi pārbaudītajam militārpersonu sarakstam un saskaņotajam

grafikam tām Krievijas Federācijas atvaļinātajām militārpersonām,

kuras pēc stāvokļa uz 1992.gada 28.janvāri pastāvīgi dzīvoja

Latvijas Republikas teritorijā un kuras līdz 1995.gada 30.aprīlim

ir reģistrējušās Pilsonības un imigrācijas departamentā, kā arī

seko šo personu saskaņotai izbraukšanai no Latvijas Republikas

teritorijas atbilstīgi grafikam;

2.3. izsniedz izbraukšanas

rīkojumus militārpersonām, kuras Latvijas Republikā uzturas

nelegāli, un seko šo rīkojumu izpildei;…"

Līgums starp Krieviju un Latviju,

kas arī tika parakstīts 1994. gada 30. aprīlī, attiecas uz

Latvijas teritorijā dzīvojošo Krievijas Federācijas bruņoto spēku

atvaļināto militārpersonu un viņu ģimeņu sociālo aizsardzību.

2. Tiesību

normas par Krievijas

bijušo

militārpersonu uzturēšanos, legalizāciju un izraidīšanu

a) Latvijas

likumdošanas

vispārīgs

apkopojums

Latvijas likumdošana par pilsonību

un imigrāciju nošķir vairākas personu kategorijas, no kurām

ikvienai tās statusu nosaka konkrēts likums:

(a)Latvijas Republikas pilsoņi,

kuru tiesisko statusu nosaka 1994. gada 22. jūlija Pilsonības

likums;

(b)"pastāvīgi dzīvojošie

nepilsoņi" (nepilsoņi) - tas ir, bijušās PSRS pilsoņi, kas

zaudēja savu padomju pilsonību pēc PSRS sabrukuma, bet pēc tam

nav ieguvuši citu pilsonību; uz šīm personām attiecas 1995. gada

12. aprīļa likums "Par to bijušo PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav

Latvijas vai citas valsts pilsonības", turpmāk "Nepilsoņu

likums"; šī personu grupa var tikt saukta arī par "bijušajiem

PSRS pilsoņiem" vai "nepilsoņiem, pastāvīgajiem

iedzīvotājiem";

(c)patvēruma meklētāji un bēgļi,

kuru statusu nosaka 2002. gada 7. marta Patvēruma likums;

(d)"bezvalstnieki" 1999. gada 18.

februāra Bezvalstnieku likuma izpratnē (likums "Par bezvalstnieka

statusu Latvijas Republikā"), skatīts kopā ar Ārvalstnieku likumu

un kopš 2003. gada 1. maija kopā ar Imigrācijas likumu, kas

nomainīja augstākminēto likumu;

(e) "ārvalstnieki" termina plašā

izpratnē, kas ietver ārvalstu pilsoņus (ārvalstniekus) un

personas bez pilsonības (bezvalstniekus), kas atrodas vienīgi

1992. gada 9. jūnija likuma "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku

ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā" darbības lokā;

turpmāk tekstā saukts par Ārvalstnieku likumu (līdz 2003. gada 1.

maijam) un Imigrācijas likumu (pēc minētā datuma).

b) Nepilsoņu

likums

Nepilsoņu likums redakcijā, kas

bija spēkā līdz 1998. gada 25. septembrim, noteica, ka:

"1. Šā likuma subjekti ir tie

Latvijas Republikā dzīvojošie (..) bijušās PSRS pilsoņi, kuri

pirms 1992.gada 1.jūlija dzīvoja un bija bez termiņa

ierobežojuma, neatkarīgi no pierakstā norādītās dzīvojamās

platības statusa, pierakstīti Latvijas teritorijā un kuri nav

Latvijas vai citas valsts pilsoņi, kā arī šo personu

nepilngadīgie bērni, ja viņi nav Latvijas vai citas valsts

pilsoņi."

Nepilsoņu likuma 1. pants

redakcijā, kas ir spēkā kopš 1998. gada 25. septembrim, nosaka,

ka:

"1. Šā likuma subjekti - nepilsoņi

ir tie Latvijas Republikā dzīvojošie, kā arī terminētā prombūtnē

esošie bijušās PSRS pilsoņi un viņu bērni, kuri vienlaikus

atbilst šādiem nosacījumiem:

1) 1992.gada 1.jūlijā viņi bija

neatkarīgi no pierakstā norādītās dzīvojamās platības statusa

pierakstīti Latvijas teritorijā, vai viņu pēdējā reģistrētā

dzīvesvieta līdz 1992.gada 1.jūlijam bija Latvijas Republikā, vai

ar tiesas spriedumu ir konstatēts fakts, ka līdz minētajam

datumam viņi ne mazāk kā 10 gadus nepārtraukti dzīvoja Latvijas

teritorijā;

2) viņi nav Latvijas pilsoņi;

3) viņi nav un nav bijuši citas

valsts pilsoņi.

2. To personu tiesisko statusu,

kuras ir ieceļojušas Latvijas Republikā pēc 1992.gada 1.jūlija,

nosaka likums "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un

uzturēšanos Latvijas Republikā".

3. Šis likums neattiecas uz:

(..)

2) personām, kuras pēc 1992.gada

28.janvāra atvaļinātas no aktīvā militārā dienesta, ja šīs

personas dienestā iesaukšanas brīdī pastāvīgi nedzīvoja Latvijas

teritorijā vai nav Latvijas pilsoņu ģimenes locekļi;

(..)."

Likuma 2. panta otrā daļa aizliedz

izraidīt no valsts "nepilsoņus", "izņemot gadījumu, kad

izraidīšana notiek likumā noteiktajā kārtībā un ir saņemta kādas

ārvalsts piekrišana uzņemt izraidāmo personu". Tālāk 5.panta

1.daļa (kas 2000.gada 7.aprīlī kļuva par 8.pantu) nosaka, ka:

"Šā likuma 2. (..) pants attiecas

arī uz bezvalstniekiem un viņu pēcnācējiem, kuriem nav un nav

bijis nevienas valsts pilsonības un kuri pirms 1992.gada 1.jūlija

dzīvoja un bija pastāvīgi (bez termiņa ierobežojuma) pierakstīti

Latvijas teritorijā (..)."

c) Ārvalstnieku

likums un ar to saistītie

normatīvie

akti

Attiecīgie Ārvalstnieku likuma

noteikumi tika noformulēti šādā redakcijā: