22. pants

Rīcībspējas

ierobežošana un atzīšana par rīcībnespējīgu

1. Ja kāda persona jāatzīst par

rīcībspējā ierobežotu vai rīcībnespējīgu, tad kompetentas un

tiesīgas piemērot savu likumdošanu ir tās Līgumslēdzējas Puses

iestādes, kuras pilsonis ir šī persona.

2. Ja kāda no Līgumslēdzēju Pušu

iestādēm noteiks, ka ir pamats otras Līgumslēdzējas Puses

pilsoni, kura pastāvīgā dzīvesvieta vai uzturēšanās vieta

atrodas šīs Līgumslēdzējas Puses teritorijā, atzīt par

rīcībspējā ierobežotu vai rīcībnespējīgu, tad tā informē par to

attiecīgo otras Līgumslēdzējas Puses iestādi. Ja iestāde, kas

šādā veidā informēta, paziņo, ka tā piešķir tiesības veikt

turpmākās darbības iestādei tās pilsoņu pastāvīgajā dzīvesvietā

vai uzturēšanās vietā vai nedod atbildi triju mēnešu laikā, tad

šīs personas dzīvesvietas vai uzturēšanās vietas iestāde var

izskatīt lietu par šīs personas rīcībspējas ierobežošanu vai

atzīšanu par rīcībnespējīgu saskaņā ar savas valsts

likumdošanu, ja tādu pamatu paredz arī tās Līgumslēdzējas Puses

likumdošana, kuras pilsonis ir šī persona. Lēmums par

rīcībspējas ierobežošanu vai atzīšanu par rīcībnespējīgu

jānosūta attiecīgajai otras Līgumslēdzējas Puses iestādei.

3. Šī panta 1. un 2.punkta

noteikumi arī piemērojami, atceļot rīcībspējas ierobežojumus

vai atzīstot personu par rīcībspējīgu.

4. Gadījumos, kad nav pieļaujama

kavēšanās, personas pastāvīgās dzīvesvietas vai uzturēšanās

vietas iestāde pati veiks pasākumus, kas ir nepieciešami

personas atzīšanai par ierobežoti rīcībspējīgu vai

rīcībnespējīgu, ja tas nepieciešams šīs personas vai viņas

īpašuma aizsardzībai. Lēmums par šiem pasākumiem jānosūta

attiecīgajai tās Līgumslēdzējas Puses iestādei, kuras pilsonis

ir minētā persona; šie lēmumi ir atceļami, ja šīs

Līgumslēdzējas Puses iestādes nolemj ko citu.