18. pants

Apstādījumu ierīkošanas nosacījumi:

18.1. ierīkojot publiskus vai privātus apstādījumus, izvēlas

augus, kas ir raksturīgi Latvijas dabiskajai veģetācijai un

piemēroti augšanai pilsētvidē. Augi ar savu krāsu un smaržu

akcentē un papildina dabā esošo gadalaiku maiņu;

18.2. lokālplānojuma teritorijā esošos kokus izvērtē pirms

konkrētu objektu būvniecības procesa uzsākšanas un, ja iespējams,

saglabā un iekļauj apstādījumu zonā;

18.3. stādot koku vietā, kur apstādījumiem paredzētā ielas vai

pagalma daļa bez komunikācijām ir mazāka par normatīvo vai

nepieciešamo konkrētās koka sugas optimālu augšanas apstākļu

nodrošināšanai, pielieto metodes un materiālus, kas nodrošina

koku sakņu sistēmai gaisa apmaiņu atvēlētajā augsnē un

nesablīvēšanu, koka sakņu sistēmas novadīšanu dziļāk, zem ietves

vai brauktuves, kā arī norobežo koka sakņu sistēmu no plānotajām

pazemes inženierkomunikācijām;

18.4. transportlīdzekļu novietnes apstādījumos izmanto zemus

krūmus un kokus ar augstu lapotni (virs 2 m), lai nodrošinātu

teritorijas pārredzamību. Uz katrām 7 stāvvietām stāda vienu

koku.