1. pants

Prasības lokālplānojuma teritorijas izmantošanai, kas ir atšķirīgas no teritorijas plānojumā noteiktā

1. 1.1. Šo Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu (turpmāk Apbūves noteikumi) darbības robežas ir nekustamo īpašumu Kalna ielas 34 (zemes vienības kadastra apzīmējums 70010011026), Kalna ielas 32 (zemes vienības kadastra apzīmējums 70010011016), Kalna ielas daļā (zemes vienības kadastra apzīmējums 70010011747), Rūpniecības ielas daļā (zemes vienības kadastra apzīmējums 70010011634), Gaujas ielā 33 (zemes vienības kadastra apzīmējums 70010011382), Daugavas ielas daļā (zemes vienības kadastra apzīmējums 70010011248), Daugavas ielā 25 (zemes vienības kadastra apzīmējums 70010011381), Madonas pilsētā, Madonas novadā, īpašumu robežas, saskaņā ar lokālplānojuma "Lokālplānojums nekustamajiem īpašumiem Kalna ielā 32, Kalna ielā 34, Kalna ielas daļā, Rūpniecības ielas daļā, Gaujas ielā 33, Daugavas ielas daļā, Daugavas ielā 25, Madonā, Madonas novadā" Grafiskajā daļā (turpmāk Grafiskajā daļā) noteiktajām lokālplānojuma teritorijas robežām (turpmāk Lokālplānojuma teritorija).

1.2. Apbūves noteikumi groza spēkā esošā Madona novada teritorijas plānojumā 2013. 2025. gadam:

1.2.1. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu prasības attiecībā uz Lokālplānojuma teritorijas izmantošanu un apbūvi;

1.2.2. Grafiskajā daļā noteiktās Lokālplānojuma teritorijas funkcionālās zonas un apgrūtinātās teritorijas ielu sarkano līniju robežās.

1.3. Lokālplānojuma teritorijas Apbūves noteikumi un Grafiskā daļa negroza spēkā esošajā Madonas novada teritorijas plānojumā 2013. 2025. gadam noteikto funkcionālo zonējumu lokālplānojuma teritorijā starp ielu sarkano līniju un būvlaidi Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijas (DzD1), Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijas (DzM1) un Publiskās apbūves teritorijas (P2).

1.4. Lokālplānojuma teritorijā ir spēkā Madnas novada teritorijas plānojuma 2013. 2025. gadam Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu prasības, cik vien tās nav pretrunā ar šo Apbūves noteikumu prasībām.

1.5. Mainoties normatīvajiem aktiem, jāpiemēro aktuālās normatīvajos aktos noteiktās prasības, un tie nav klasificējami kā Lokālplānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu grozījumi.

1.6. Lokālplānojuma teritorijā veic projektēšanas un inženiertehniskās sagatavošanas darbus, izstrādājot un saskaņojot būvniecības ieceres dokumentācijas saskaņā ar Lokālplānojuma risinājumiem.

1.7. Teritorijas inženiertehnisko sagatavošanu atļauts īstenot pa kārtām tādā apjomā, kas nodrošina konkrētas apbūves kārtas vai objekta būvniecības procesa realizācijas iespējas un tā var ietvert inženiertīklu pārbūvi un/vai izbūvi, nobrauktuvju pieslēgumu esošajām ielām, nodrošinot piekļuvi pie pieguļošajām plānotās apbūves teritorijām un citus pasākumus pēc nepieciešamības.

1.8. Piekļuvi Lokālplānojuma teritorijai organizē no Daugavas ielas un Kalna ielas (valsts vietējais autoceļš V858 Madona-Stiebriņi-Bukas). Neplānot jaunu piebraucamo ceļu izbūvēšanu no Rūpniecības ielas (valsts reģionālais autoceļš P62 Krāslava-Preiļi-Madona (Madonas apvedceļš)). Nobrauktuves/ju izvietojumu uz Lokālplānojuma teritoriju nosaka pie būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādes, atbilstoši normatīvo aktu un Latvijas valsts standartu prasībām.

1.9. Lokālplānojuma teritorijas iekšējo satiksmes organizāciju risina būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādes ietvaros.

1.10. Ēkām un citām būvēm, atbilstoši būvnormatīviem, paredz piebrauktuves ugunsdzēsības un glābšanas tehnikai.

1.11. Piebraucamos ceļus un laukumus paredz ar cietu segumu. Uz ēku būvniecības laiku, līdz pirmās ēkas nodošanai ekspluatācijā var paredzēt brauktuvi ar grants vai šķembu segumu.

1.12. Inženiertīklus, kas nepieciešami daudzstāvu daudzdzīvokļu ēkas izbūvei, projektē ēku būvniecības ieceres dokumentācijas sastāvā vai atsevišķi, saskaņā ar inženiertīkla turētāja tehniskajiem noteikumiem.

1.13. Plānoto apbūvi nodrošina ar centralizētu ūdensapgādi, centralizētu sadzīves notekūdeņu kanalizāciju un centralizētu siltumapgādi.

1.14. Lietus notekūdeņu savākšanas un novadīšanas sistēmas risinājumus nosaka būvniecības ieceres dokumentācijā, nepieciešamības gadījumā iekļaujot lietusūdeņu uzkrājošo risinājumu piemērošanu, nepieciešamības gadījumā tehniskajā projektā paredzot to attīrīšanu.

1.15. Ārējo ugunsdzēsības ūdensapgādi nodrošina saskaņā ar normatīvo aktu prasībām, atbilstoši plānotajam apbūves blīvumam un objekta ugunsdrošības prasībām.

1.16. Elektroapgādi nodrošina pieslēdzoties pie esošajiem elektroapgādes tīkliem, atbilstoši AS "Sadales tīkls" tehniskajiem noteikumiem pieslēguma izveidei, precizējot risinājumus pie būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādes.

1.17. Citu inženiertīklu izbūvi, kas nepieciešami ēku un citu būvju inženiertehniskajai apgādei, paredz būvniecības ieceres dokumentācijā saskaņā ar attiecīgā inženiertīkla turētāja nosacījumiem.

1.18. Gadījumā, ja žogu veido kā prettrokšņa sienu, risinājumu saskaņo ar blakus esošās zemes vienības īpašnieku.

1.19. Ja alternatīvās elektroenerģijas nodrošināšanai ir paredzēts pielietot solāros paneļus vai citas iekārtas, tās paredz būvniecības ieceres dokumentācijā un iekļauj ēkas kopējā arhitektūrā.

1.20. Teritorijā ierīko apstādījumus un izbūvē citu labiekārtojumu, atbilstoši būvniecības ieceres dokumentācijai un saskaņā ar teritorijas plānojuma prasībām. Apstādījumi var tikt lietoti kā skaņas vai skata barjera.

1.21. Uz ceļiem un ietvēm, kur ir līmeņu maiņas, jānodrošina uzbrauktuves, kurām ir atbilstošs garenslīpums, kuras nepieciešamas cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem.

1.22. Ielu un laukumu apgaismošanai atļauts izmantot arī ielas klātnē vai zālājā iegremdētus apgaismes ķermeņus. Apgaismes ķermeņiem jābūt saskanīgiem vienas ielas, laukuma, skvēra un objekta robežās.

1.23. Gadījumā, ja valsts reģionālais autoceļa P62 Krāslava-Preiļi-Madona (Madonas apvedceļš) turpinājums pilsētas teritorijā, kas vienlaicīgi ir Rūpniecības iela Madonas pilsētā radītais vides troksnis blakus jaunbūvējamai dzīvojamai apbūvei šķietami pārsniedz normatīvajos aktos noteiktos robežlielumus, veic trokšņa līmeņa izpēti. Pamatojoties uz trokšņa līmeņa izpēti, izstrādā papildus prettrokšņa risinājumus, kas var ietvert teritorijas labiekārtojuma elementus, apstādījumu joslu, troksni slāpējošu barjeru, ēku arhitektūru vai citus risinājumus. Nepieciešamo prettrokšņa risinājumu, tā apjomu un veidu iekļauj būvniecības ieceres dokumentācijā un risinājumu saskaņo ar blakus esošās zemes vienības īpašnieku.