Mājokļu attīstības kreditēšanas programma

6. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-17

Attīstīt finansu tirgus

instrumentus.

Iedzīvotāju nodrošinājums ar

dzīvojamo platību Latvijā gan kvantitatīvā, gan kvalitatīvā

nozīmē ievērojami atpaliek no Eiropas Savienības standartiem.

Mājokļu platība uz vienu iedzīvotāju pēdējos piecos gados

praktiski nav augusi, tās aprēķinos ir iekļautas mājas, kas

atrodas avārijas vai galēji nolietotā stāvoklī. Līdz ar to reālā

situācija ir vēl sliktāka. Lielai daļai no mājokļu nepieciešams

veikt kapitālo remontu un papildus siltināšanu. Lai sasniegtu

tādu situāciju mājokļu jomā, kāds pašlaik ir Eiropas Savienībā,

piecu gadu laikā ir nepieciešams ieguldīt 1,6 līdz 3,7 miljardus

latu. Jau tuvākajā laikā nepieciešams ieguldīt mājokļu būvniecībā

un labiekārtošanā aptuveni 385 milj. Ls, tajā skaitā 114 milj. Ls

dzīvojamā fonda kapitālajā remontā un siltināšanā, 63 milj. Ls

dzīvokļu un privātmāju labiekārtošanā, 208 milj. Ls privātmāju

būvniecībā.

Mājokļu būvniecības apjomiem

vērojama tendence samazināties. Patreiz valsts mājokļu būvniecību

praktiski vairs nefinansē. Tā galvenokārt tiek finansēta no

iedzīvotāju pašu līdzekļiem un aizdevumiem no kredītiestādēm.

Lai uzlabotu situāciju, tuvākajā

laikā būtu nepieciešams: