3. pants

Saskaņā ar Ministru kabineta kārtības ruļļa 193.punktu

atzīmēt, ka iekšlietu ministram S.Ģirģenam ir atsevišķs viedoklis

izskatītajā jautājumā, un tas ir šāds:

"Covid-19 pandēmija rada izaicinājumus gan ES, gan

Latvijas nacionālajai drošībai, it sevišķi valsts iekšējai

drošībai. Neapšaubot nepieciešamību maksimāli samazināt tālāku

infekcijas izplatību, piekrītot papildus epidemioloģiskās

drošības instrumentam, kas mērķtiecīgi vērsts uz riska objektu -

saimniecības preču veikalu darbības ierobežošanu tieši

brīvdienās, tomēr rosinu pārskatīt un veikt atsevišķus grozījumus

Ministru kabineta 2020.gada 6.novembra rīkojumā Nr.655 "Par

ārkārtējās situācijas izsludināšanu", izslēdzot no saraksta

skaistumkopšanas un ēdināšanas nozares komersantus sekojošu

apsvērumu dēļ:

eksperti ir norādījuši, ka ierobežojumiem jābūt mērķtiecīgiem,

efektīviem, zinātniski pamatotiem, loģiskiem un balstītiem uz

datiem par infekcijas cēloņiem. Nebūtu lietderīgi apturēt

ekonomisko aktivitāti veselām tautsaimniecības nozarēm, it

sevišķi pašnodarbinātām personām, kurām darbs ir vienīgais

iztikas avots, iespēja uzturēt ģimenes locekļus, apmaksāt

rēķinus, tai pat laikā kuri saskaņā ar SPKC datiem nav galvenie

infekcijas izplatības avoti.

Ierobežojumi, kas nav mērķēti, cēloniski noved ekonomiski

aktīvos cilvēkus ēnu sektorā un, tieši pretēji, veicina

nekontrolētu infekcijas izplatīšanos. Novērojumi rāda, ka vairums

iedzīvotāju, palikuši bez iztikas līdzekļiem, nevar izpildīt

uzņemtās saistības (līzinga, kredīta, komunālo pakalpojumu,

sakaru, nomas, īres maksas maksājumus), sabiedrībā aug

neapmierinātība, pakalpojumi tiek sniegti ēnu ekonomikas sektorā,

neveicot grāmatvedības uzskaiti, nemaksājot nodokļus, pat

neveicot likumā noteiktās epidemioloģiskās drošības prasības

(klientu uzskaite). Vērojamas tādas blaknes kā vardarbība ģimenē,

mantiskie noziegumi, pašnāvību un psihoemocionālās veselības

riski. Ekonomiski aktīvo cilvēku aiziešana pagrīdē vēl vairāk

apgrūtinās epidemioloģiskās izmeklēšanas iespējas.

Saskaņā ar SPKC sniegto informāciju pašreiz galvenās Covid-19

infekcijas inficēšanās vietas ir mājsaimniecības, darba vietas un

izglītības iestādes.

Līdz ar to, balstoties uz SPKC sniegto informāciju, uzskatu,

ka nav pamata noteikt attiecīgo komercdarbības veidu aizliegumu

un ierobežojumu, it īpaši, ņemot vērā to, ka gan skaistumkopšanas

pakalpojumu sniedzējiem (piemēram, iepriekšēja pieraksta,

distancēšanās, pieļaujamo personu skaita pakalpojuma sniegšanas

vietā, telpu vēdināšanas nodrošināšana), gan ēdināšanas

pakalpojumu sniedzējiem (piemēram, galdu izkārtojumu attāluma,

apmeklētāju skaita pie viena galdiņa, galda piederumu, trauku

komplektu un salvešu izsniegšanas katram apmeklētājam,

dezinficēšanas veikšanas nodrošināšana) ir pienākums ievērot

noteiktos epidemioloģiskās drošības pasākumus Covid-19 infekcijas

izplatības ierobežošanai, un rīkojums ir attiecīgi

precizējams.

Vienlaikus norādu, ka valdība saņēmusi Latvijas Darba devēju

konfederācijas (LDDK) 2020.gada 5.novembra vēstuli Nr.2-9e/255,

kurā ir izteikts lūgums paredzēt samērīgus un nediskriminējošus

ierobežojumus un aizliegumus uzņēmējiem. Savukārt, ja šādi

aizliegumi un ierobežojumi tiek noteikti, tad tas ir pienācīgā

apjomā kompensējams ar valsts atbalsta mehānismu. LDDK norāda, ka

noteikto ierobežojumu un aizliegumu dēļ ir būtiski ietekmēta

uzņēmējdarbība visās jomās, rada bezdarbu.

Pastāv riski, ka atbalsta mehānismi var nebūt visaptveroši un

var nesasniegt visas personas, kuras tiešā veidā skar ārkārtas

situācija kontekstā ar valdības pieņemtajiem komercdarbības

ierobežojumiem.".