13. pants

Saskaņā ar Ministru kabineta kārtības ruļļa 193.punktu

atzīmēt, ka tieslietu ministram Dz.Rasnačam un vides aizsardzības

un reģionālās attīstības ministram K.Gerhardam ir papildu

apsvērumi izskatītajā jautājumā, un tie ir šādi:

"Uzsveram, ka saskaņā ar ANO Bēgļu aģentūras UNHCR datiem

Latvija atrodas pirmajā vietā Eiropā un piektajā vietā pasaulē

migrantu (bēgļu un bezvalstnieku) īpatsvara ziņā - 13%.

Atgādinām, ka PSRS okupācijas laikā Latvijā tika iepludināti

700 000 migrantu un mērķtiecīgi izmainīts Latvijas etniskais

sastāvs, reaģējot uz ko Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja

1987. gada rezolūcijā par Baltijas tautu stāvokli (Nr.872)

uzsvēra, ka PSRS uzspiestās migrācijas rezultātā ir apdraudēta

Baltijas tautu nacionālā identitāte. Ņemot vērā, ka Latvijas

kapacitāte integrēt lielo migrantu skaitu ir ierobežota, Latvija

jau 1997.gadā, ratificējot Konvenciju par Bēgļu statusu, darīja

to ar atrunām, tostarp, ka Latvijai nav saistošs 34. pants, kas

nosaka, ka dalībvalstis pēc iespējas veicina bēgļu asimilēšanu un

naturalizāciju.

Norādām, ka PSRS koloniālās politikas radītās sekas ne tuvu

nav novērstas, par ko liecina fakts, ka pamattauta latvieši vēl

arvien veido lingvistisko minoritāti valsts galvaspilsētā,

latviešu īpatsvars valstī ir tikai 62% un nenaturalizēto

imigrantu (UNHCR statuss - bezvalstnieki) skaits Latvijā

pārsniedz 250 000. Latvija netiek galā ar valstī jau esošo

migrantu integrāciju, uz ko ir norādījis valsts tiesībsargs.

Pamatojoties uz iepriekš minēto, uzskatām, ka šim skaidrojumam

ir jābūt iekļautam nacionālajā pozīcijā, kas norāda uz valsts

kapacitātes iespējām uzņemt patvēruma meklētājus no citām ES

dalībvalstīm.

Ņemot vērā Saeimas Eiropas lietu komisijas 12.jūnija par

pozīciju Nr. 1 "Par Eiropas Komisijas paziņojumu Eiropas

Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu

komitejai un Reģionu komitejai "Eiropas programma migrācijas

jomā"" lēmumu, Latvija patvērumu meklētāju jautājumā

Eiropas Savienībā piedalās, ievērojot solidaritāti, un tā tiek

īstenota uz brīvprātīguma pamata, papildus nosakot, ka,

izvērtējot patvēruma meklētāju uzņemamo skaitu, ir jāņem vērā

valsts vēsturiskie apstākļi, integrācijas un infrastruktūras

kapacitātes iespējas. Turklāt Ministru kabineta 6. jūlija lēmumā

Latvija norādīja, ka piedalīsies ar vienreizējo kontribūciju,

brīvprātīgi uzņemot 250 patvēruma meklētāju. Līdz ar to Latvija

savas ES uzņemtās saistības jau pilda pilnā apmērā atbilstoši

Latvijas iespējām.

Ierosinām septīto rindkopu izteikt šādā (citā) redakcijā:

"Latvija iebilst Komisijas ierosinājumam pārvietot 120000

personu pēc Eiropas Komisijas piedāvātās formulas, jo Latvija jau

pilda savas ES uzņemtās saistības pilnā apmērā un atbilstoši

Latvijas iespējām".

Ierosinām 11. rindkopā vārdus "bažas par" aizstāt ar

vārdiem "noraidoša attieksme pret".

Pamatojoties uz augstāk minēto, atbalstām visus pasākumus, kas

nav saistīti ar papildu patvēruma meklētāju uzņemšanu. Aicinām

neatbalstīt papildu patvēruma meklētāju uzņemšanu Latvijā un no

sagatavotā lēmumprojekta izslēgt sadaļu par papildu 526 patvēruma

meklētāju uzņemšanu, tā vietā norādot, ka Latvija turpina ievērot

uzņemtās saistības un patvēruma meklētāju pārvietošanas mehānismā

iesaistās, ievērojot solidaritāti un uz brīvprātīguma

pamata.".

Sēdi slēdz plkst. 17.40

Ministru prezidente Laimdota

Straujuma

Valsts kancelejas direktora pienākumu

izpildītāja,

direktora vietniece tiesību aktu lietās,

Juridiskā departamenta vadītāja Inese Gailīte