6. pants

Aizsardzības ministrijai,

Ārlietu ministrijai, Ekonomikas ministrijai, Finansu ministrijai,

Iekšlietu ministrijai, Izglītības un zinātnes ministrijai,

Labklājības ministrijai, Satiksmes ministrijai, Tieslietu

ministrijai, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības

ministrijai un Zemkopības ministrijai nodrošināt nacionālās

programmas "Kultūra" apakšprogrammas mērķu un uzdevumu

iekļaušanu nozaru attīstības programmās un plānos.

Ministru prezidents A.BĒRZIŅŠ

Valsts kancelejas direktora vietā -

Valsts kancelejas direktora vietniece tiesību aktu lietās

A.Kveska

Apakšprogramma "Teātri"

aplūko skatuves mākslu tās daudzveidībā: profesionālos

dramatiskos, leļļu un citus skatuves mākslas teātrus, festivālus,

informācijas un dramaturģijas centrus, izglītības programmas

neatkarīgi no to organizatoriskās un īpašuma formas. Skatuves

mākslas nozare kopumā aptver visplašāko Latvijas iedzīvotāju

auditoriju - gan ģeogrāfiski, gan sociālo slāņu un interešu

ziņā.

Jēdziens "teātris" tiek

pirmām kārtām izprasts kā publiska izrāde vai skatuves mākslas

projekts, turpmāk programmā pamatā tiek lietots jēdziens

"teātris".

Apakšprogramma nav attiecināta uz

operu un baletu, amatieru teātriem. Perspektīvā modernā deja,

pantomīma, kustību teātris arī būtu jāiekļauj skatuves mākslas

nozares programmā.

1.

Situācijas raksturojums

1991. gadā, sākoties ekonomiskās

sistēmas izmaiņām valstī, krītoties patērētāju pirktspējai un

mainoties kultūras produktu piedāvājuma struktūrai, Latvijas

teātri piedzīvoja strauju apmeklētības samazinājumu. Laika posmā

no 1990. līdz 1994. gadam apmeklētāju skaits valsts

profesionālajos teātros saruka vairāk kā divas reizes (sk. 2.

zīmējumu). Kopš 1994. gada apmeklētības krituma temps ir

mazinājies, no 1998. gada skatītāju skaits teātros nedaudz

pieaug.

Teātru centieni piesaistīt publiku

atspoguļojas jauniestudējumu skaita pieaugumā (sk. 3. zīmējumu) -

laika posmā no 1991. līdz 1994. gadam ikgadējo jauniestudējumu

skaits valsts teātros pieauga gandrīz divas reizes (no 51 līdz

98). Kopš 1995. gada jauniestudējumu skaits stabilizējies un ir

apmēram 80-85 jauniestudējumi gadā.

Latvijas profesionālo teātru sfērā

dominē valsts un pašvaldību dotētie teātri, tos apmeklē apmēram

90% no visiem teātru skatītājiem. Visiem valsts un pašvaldību

dotētajiem teātriem ir pastāvīgas profesionālas trupas, kuras

darbojas kā stacionāras repertuāra1 vienības.

Valsts dotācijas daļa tās īpašumā

esošo teātru budžeta struktūrā (sk. 5. zīmējumu) ir vidēji 35%,

kas tikai nedaudz atpaliek no rādītājiem vairumā ES valstu, kur

šis skaitlis ir apmēram 40%. Taču Rietumeiropas, sevišķi

Skandināvijas valstīs daudz lielāku proporcionālo daļu teātru

budžetā sedz pašvaldības finansējums, kas Latvijā ir tikai

nepilni 5% (Skandināvijā - apm. 40%). Ar tiešām dotācijām

profesionālo teātru darbībā šobrīd piedalās tikai dažas

pašvaldības, kuru teritorijā atrodas profesionālie teātri.

Liepājas pilsēta pārņēmusi savā īpašumā Liepājas teātri,

uzņemoties tā ēkas apsaimniekošanas izdevumus un daļu no teātra

administrācijas darbībai nepieciešamajiem izdevumiem - 33,7%

teātra budžeta 1998. gadā. Daugavpils un Valmieras pašvaldības

atbalsta teātri ar ikgadējiem piešķīrumiem (attiecīgi 22,2% un

2,4% no teātru budžeta 1998. gadā), kuru apjoms un piešķiršanas

nosacījumi gan nav noteikti ar līgumsaistībām. Dažas pašvaldības

vienojas ar teātriem par atbalstu to viesizrāžu darbībai savā

teritorijā. Sevišķi aktīvi šādi darbojas Valmieras teātris

Vidzemes un Latgales reģionā, nevalstiskie teātri (Liepājas

Ceļojošais leļļu teātris). Rīgas pilsētas dome parakstījusi

trīspusēju sadarbības līgumu ar KM un Dailes teātri par

pakāpenisku iesaistīšanos šī teātra finansēšanā.

Novērtējot Latvijas teātru budžeta

struktūru ES valstu kontekstā, redzams, ka Latvijas teātru

budžetā daudz lielāka ir pašu ieņēmumu daļa - 53,3% 1998. gadā

(Zviedrijā, Nīderlandē - vidēji 15-20%). Šāda statistika gan liek

domāt ne tik daudz par teātru prasmi pelnīt un piesaistīt

privātus ziedotājus, cik par valsts un pašvaldību nepietiekamo

līdzdalību to īpašumā esošo teātru finansēšanā. Valsts īpašumā

esošie profesionālie teātri kopš 1991. gada darbojas

nepārtrauktas finansējuma nepietiekamības apstākļos. Līdzekļu

trūkuma dēļ arvien pasliktinās teātru ēku un tehniskā aprīkojuma

stāvoklis, kas vairākiem teātriem draud ar slēgšanu ugunsdrošības

un citu ēku ekspluatācijas normatīvu neizpildīšanas dēļ. Arī

teātru personāla atalgojums ir zems (vidēji Ls 80 mēnesī), kas

neizbēgami iespaido darba kvalitāti, māksliniecisko līmeni. Nav

līdzekļu modernas tehnikas un materiālu iegādei, un novecojušu

tehnoloģiju izmantošanas dēļ Latvijas teātru personālā ir

nesamērīgi liels tehnisko darbinieku īpatsvars (sk. 9.

zīmējumu).

Nevalstiskie teātri, kas darbojas

SIA, bezpeļņas SIA vai sabiedrisku organizāciju statusā, valsts

un pašvaldību finansējumu saņem ļoti reti atsevišķu pasūtījumu

veidā. Šo vienību finansiālais stāvoklis pastāvīgi ir ļoti grūts,

tāpēc to trupas ir nestabilākas, darbība - neregulārāka. Kopš

1998. gada, nodibinoties Kultūrkapitāla fondam (KKF), šiem

teātriem radusies iespēja pretendēt uz valsts budžeta līdzekļiem

fonda piešķīrumu ietvaros, taču arī šo līdzekļu iegūšanā tiem

nākas grūti konkurēt ar personāla resursu ziņā daudz

spēcīgākajiem valsts un pašvaldību teātriem, kuri arī pretendē uz

fonda piešķīrumiem.

Nozīmīga loma Latvijas

profesionālo teātru finansēšanā kopš 1998. gada ir Latvijas

Kultūrkapitāla fondam. Fonda piešķīrumi nodrošina daļu

profesionālo teātru jauniestudējumu programmām nepieciešamo

līdzekļu, teātra profesionāļu studijas un stažēšanos ārvalstīs,

teātru līdzdalību starptautiskos pasākumos, festivālu norisi

Latvijā. Sevišķi nozīmīgi ir tas, ka fonda līdzekļi pieejami

jebkuram pretendentam, neatkarīgi no tā dibinājuma un juridiskā

statusa.

Savu ieguldījumu teātru darbībā

dod Latvijas Kultūras fonds, Sorosa fonds - Latvija (SFL),

Jaunrades fonds (JF). SFL un JF mērķi gan tieši nesaistās ar

teātru darbības veicināšanu, tāpēc piešķīrumus teātriem ietekmē

faktori, kuriem nav tieša sakara ar mākslas kritērijiem. Pēdējā

laikā vērojama tendence dibināt fondus atsevišķu teātru atbalstam

(LNO atbalsta fonds, Rīgas Krievu drāmas teātra

garantsabiedrība).

Latvijas likumdošanā līdz šim nav

formulēts teātra jēdziens, un teātru darbību regulē

"Kultūras institūciju likums", kas orientēts pamatā uz

attiecībām starp valsti un tās īpašumā esošajām kultūras

institūcijām. Regulāra finansējuma saņemšanas iespējas likumā

paredzētas tikai valsts dibinātajām kultūras iestādēm, faktiski

tas nostiprina valsts dibinājumu kā vienīgo pamatkritēriju

regulāras valsts dotācijas saņemšanai.

Nozīmīgākais profesionālais teātra

izdevums - žurnāls "Teātra Vēstnesis" - iznāk

neregulāri un mazā tirāžā, tāpēc Latvijas teātra vidē nav sevišķi

plašas iespējas profesionālai diskusijai un profesionāļiem

veltītas informācijas apritei. 1999. gadā savus informatīvos

biļetenus sākuši izdot Latvijas Jaunā teātra institūts un

Latvijas Dramaturģijas aģentūra.

Pēdējie gadi bijuši ļoti nozīmīgi

Latvijas teātra videi starptautisko sakaru attīstības ziņā.

Turpina darboties 1992.gadā dibinātā Starptautiskā teātra

institūta (ITI) Latvijas nodaļa. Iekļaujoties plašākā Eiropas

attīstības kontekstā, nesen izveidojusies jauna nevalstiska

teātra organizācija - Latvijas Jaunā teātra institūts (LJTI),

kura darbība būtiskāk orientēta uz dalībnieku iniciatīvas,

profesionālo kontaktu, informācijas apmaiņas principiem.

Institūts tiecas iesaistīt Latvijas teātra sabiedrību Eiropas

teātra novitāšu kopainā, kā arī aktīvi darboties valsts teātra

politikas izstrādes un profesionālās pilnveidošanās jomās. Nesen

izveidotā Latvijas Dramaturģijas aģentūra nākotnē varētu

uzņemties starpnieka lomu starp teātri un autoriem Latvijā un

ārzemēs. Pēdējā laikā informācijas aprites vecināšanā

iesaistījusies arī Latvijas Teātra darbinieku savienība,

sadarbībā ar ITI izdodot informatīvu brošūru "Latvian

Theatre Today".

1999. gadā Latvijā notika vairāki

teātra festivāli. Oktobrī Rīgā notika jau trešais starptautiskais

teātra festivāls "Homo novus", kuru organizē Latvijas

Jaunā teātra institūts. Festivāls piesaistījis nozīmīgu teātra

speciālistu uzmanību un dalībniekus no daudzām Eiropas valstīm.

Latvijas leļļu teātri aktīvi darbojas ikgadējā Baltijas jūras

valstu Leļļu teātra festivālā, kuru Valsts leļļu teātris 1999.

gada aprīlī uzņēma Rīgā. Valmieras drāmas teātris organizēja

pirmo R. Blaumaņa festivālu, kurā gan piedalījās tikai Latvijas

teātra trupas. Latvijas teātru festivālu un ārvalstu viesizrāžu

darbība visaktīvāk izvērsta Baltijas jūras reģionā un Krievijā.

Visaktīvāk savu ārzemju viesizrāžu darbību izvērsuši Jaunais

Rīgas teātris, Valsts leļļu teātris, nevalstiskie teātri

("Skatuve", "Māras teātris").

1 Repertuāra teātri raksturo

pastāvīgs mākslinieciskais personāls (trupa) un vairāki

iestudējumi vienlaicīgi repertuārā. Otru modeli - trupas teātri -

raksturo viens iestudējums repertuārā, kuram parasti tiek

angažēta oriģināla izpildītāju komanda.

Turpmāk

- vēl

"Latvijas

Vēstneša" normatīvo aktu virsredaktores Ausma

aldermane, Dace Bebre