47. pants

Pušu konference

1. Ar šo tiek izveidota Pušu konference.

2. Pirmo Pušu konferences sanāksmi Apvienoto Nāciju

Organizācijas ģenerālsekretārs sasauc ne vēlāk kā vienu gadu pēc

šā nolīguma stāšanās spēkā. Pēc tam Pušu konferences kārtējās

sanāksmes notur regulāros intervālos, ko nosaka Pušu konference.

Pušu konferences ārkārtas sanāksmes saskaņā ar reglamentu var

rīkot arī citā laikā.

3. Pušu konference parasti tiekas sekretariāta mītnē vai

Apvienoto Nāciju Organizācijas galvenajā mītnē.

4. Pušu konference savā pirmajā sanāksmē vienprātīgi pieņem

Pušu konferences un tās palīgstruktūru reglamentu, finanšu

noteikumus, kas reglamentē tās finansēšanu un sekretariāta un

jebkuru palīgstruktūru finansēšanu, un pēc tam reglamentu un

finanšu noteikumus jebkurai citai palīgstruktūrai, ko tā varētu

izveidot. Kamēr Pušu konferences reglaments nav pieņemts, piemēro

reglamentu, ko izmanto Starpvaldību konferencei par starptautisku

juridiski saistošu instrumentu, kurš saskaņā ar Apvienoto Nāciju

Organizācijas Jūras tiesību konvenciju izstrādājams attiecībā uz

jūras bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu

izmantošanu teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas.

5. Pušu konference dara visu iespējamo, lai lēmumus un

ieteikumus pieņemtu vienprātīgi. Ja vien šajā nolīgumā nav

noteikts citādi, ja visi centieni panākt vienprātību ir izsmelti,

Pušu konferences lēmumus un ieteikumus par jautājumiem pēc

būtības pieņem ar klātesošo un balsojošo Pušu divu trešdaļu balsu

vairākumu, bet lēmumus par procedūras jautājumiem pieņem ar

klātesošo un balsojošo Pušu balsu vairākumu.

6. Pušu konference pastāvīgi izskata un izvērtē šā nolīguma

īstenošanu un šajā nolūkā:

a) pieņem lēmumus un ieteikumus saistībā ar šā nolīguma

īstenošanu;

b) izskata un veicina ar šā nolīguma īstenošanu saistītas

informācijas apmaiņu starp Pusēm;

c) veicina (arī izveidojot atbilstošus procesus) sadarbību un

koordināciju ar attiecīgajiem tiesību instrumentiem un satvariem

un attiecīgajām globālajām, reģionālajām, apakšreģionālajām un

nozariskajām struktūrām, kā arī starp šiem instrumentiem,

satvariem un struktūrām nolūkā veicināt to centienu saskanību,

kuru mērķis ir saglabāt un ilgtspējīgi izmantot jūras bioloģisko

daudzveidību teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas;

d) izveido tādas palīgstruktūras, kādas uzskata par šā

nolīguma īstenošanas atbalstam vajadzīgām;

e) ar klātesošo un balsojošo Pušu trīs ceturtdaļu balsu

vairākumu, ja visi centieni panākt vienprātību ir izsmelti,

pieņem budžetu tik bieži un tādam finanšu periodam, kādu Pušu

konference noteikusi;

f) uzņemas citas funkcijas, kas noteiktas šajā nolīgumā vai

kas var būt nepieciešamas tā īstenošanai.

7. Pušu konference var nolemt lūgt Starptautiskajam Jūras

tiesību tribunālam sniegt konsultatīvu atzinumu par juridisku

jautājumu, kas attiecas uz tāda priekšlikuma atbilstību šim

nolīgumam, kurš Pušu konferencei iesniegts par jebkuru tās

kompetencē esošu jautājumu. Konsultatīvu atzinumu nelūdz par

jautājumiem, kas ir citu globālo, reģionālo, apakšreģionālo vai

nozarisko struktūru kompetencē, un par jautājumiem, ar kuriem

vienlaikus neizbēgami jāizskata strīds par suverenitāti vai citām

tiesībām uz kontinentālo vai salu sauszemes teritoriju vai

pretenzijām uz to, vai teritorijas kā valsts jurisdikcijā

ietilpstošas teritorijas juridisko statusu. Lūgumā norāda tā

juridiskā jautājuma tvērumu, par kuru tiek lūgts konsultatīvais

atzinums. Pušu konference var pieprasīt, lai šāds atzinums tiktu

sniegts steidzamības kārtā.

8. Pušu konference piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās

spēkā un pēc tam tās noteiktos intervālos novērtē un izskata šā

nolīguma noteikumu atbilstību un rezultativitāti un vajadzības

gadījumā ierosina līdzekļus šo noteikumu īstenošanas

stiprināšanai, lai labāk risinātu jautājumus par jūras

bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu

teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas.