51. pants

Koordinācijas mehānisms

1. Ar šo tiek izveidots koordinācijas mehānisms.

2. Koordinācijas mehānismu galvenokārt veido atvērtas

piekļuves platforma. Konkrētu kārtību, kādā darbojas

koordinācijas mehānisms, nosaka Pušu konference.

3. Koordinācijas mehānisms:

a) darbojas kā centralizēta platforma, ar kuras starpniecību

Puses var piekļūt informācijai par darbībām, kas tiek veiktas

saskaņā ar šā nolīguma noteikumiem, un sniegt un izplatīt minēto

informāciju, tajā skaitā informāciju, kas attiecas uz:

i) jūras ģenētiskajiem resursiem teritorijās, kas ir ārpus

valstu jurisdikcijas, kā noteikts šā nolīguma II daļā;

ii) teritorijai specifisku pārvaldības rīku, arī aizsargājamo

jūras teritoriju, izveidi un īstenošanu;

iii) ietekmes uz vidi novērtējumiem;

iv) spēju veidošanas un jūras tehnoloģiju nodošanas

pieprasījumiem un iespējām, arī pētnieciskas kopdarbības un

apmācības iespējām, informāciju par tādas tehnoloģiskās

informācijas un tādu datu avotiem un pieejamību, kas saistīti ar

jūras tehnoloģiju nodošanu, un iespējām atviegloti piekļūt jūras

tehnoloģijām, un finansējuma pieejamību;

b) veicina spēju veidošanas vajadzību saskaņošanu ar pieejamo

atbalstu un jūras tehnoloģiju nodošanas pakalpojumu sniedzējiem,

tajā skaitā valstiskiem, nevalstiskiem vai privātiem subjektiem,

kas ir ieinteresēti kā līdzekļu devēji piedalīties jūras

tehnoloģiju nodošanā, un atvieglo piekļuvi ar to saistītai

zinātībai un speciālajām zināšanām;

c) nodrošina saiknes ar attiecīgiem globāliem, reģionāliem,

apakšreģionāliem, nacionāliem un nozariskiem koordinācijas

mehānismiem un citām gēnu bankām, repozitorijiem un datubāzēm,

tajā skaitā tiem, kas attiecas uz relevantām pirmiedzīvotāju

tautu un vietējo kopienu pārmantotām zināšanām, un, ja iespējams,

veicina saiknes ar publiski pieejamām privātām un nevalstiskām

informācijas apmaiņas platformām;

d) veidojot reģionālus un apakšreģionālus mehānismus globālā

mehānisma ietvaros, attiecīgā gadījumā balstās uz globālām,

reģionālām un apakšreģionālām koordinācijas iestādēm;

e) veicina labāku pārredzamību, arī sagādājot Pusēm un citām

attiecīgajām ieinteresētajām personām iespēju kopīgot vides

bāzlīnijas datus un informāciju par jūras bioloģiskās

daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu teritorijās,

kas ir ārpus valstu jurisdikcijas;

f) atvieglo starptautisko sadarbību un kopdarbību, arī

zinātnisko un tehnisko sadarbību un kopdarbību;

g) pilda citas funkcijas, ko var noteikt Pušu konference vai

kas tam uzticētas saskaņā ar šo nolīgumu.

4. Koordinācijas mehānismu pārvalda sekretariāts, neskarot

iespējamo sadarbību ar citiem attiecīgiem tiesību instrumentiem

un satvariem un attiecīgām globālām, reģionālām, apakšreģionālām

un nozariskām struktūrām, ko noteikusi Pušu konference, ieskaitot

sadarbību ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Izglītības, zinātnes

un kultūras organizācijas Starpvaldību okeanogrāfijas komisiju,

Starptautisko Jūras dzīļu pārvaldi, Starptautisko Jūrniecības

organizāciju un Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un

lauksaimniecības organizāciju.

5. Pārvaldot koordinācijas mehānismu, pilnībā atzīst

attīstības valstu, kas ir šā nolīguma Puses, īpašās prasības, kā

arī mazo salu attīstības valstu, kas ir šā nolīguma Puses, īpašos

apstākļus, un atvieglo to piekļuvi mehānismam, lai šīs valstis

varētu to izmantot bez pārmērīgiem šķēršļiem vai administratīvā

sloga. Iekļauj informāciju par pasākumiem, kas veicina

informācijas kopīgošanu, izpratnes veidošanu un informācijas

izplatīšanu šajās valstīs un ar tām un kas nodrošina īpašas

programmas šīm valstīm.

6. Tiek ievērota saskaņā ar šo nolīgumu sniegtās informācijas

konfidencialitāte un ar to saistītās tiesības. Nekas šajā

nolīgumā nav interpretējams kā prasība kopīgot informāciju, ko

pret izpaušanu aizsargā Puses valsts tiesību akti vai citi

piemērojami tiesību akti.

VII DAĻA

FINANŠU RESURSI UN MEHĀNISMS