321. pants

Lai veiktu ārstniecisko darbību, klīniskajam mikrobiologam ir teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas šādos jautājumos:

321.1. laboratorijas higiēnas un darba drošības noteikumi;

321.2. sterilizācija, dezinfekcija un mikrobioloģisko atkritumu iznīcināšana, laboratorijas dokumentācija;

321.3. mikrobioloģijas laboratorijas diagnostikā izmantojamās metodes;

321.4. mikrobioloģijas laboratorijas diagnostikā izmantojamās tehnolo­ģijas un aprīkojums (iekārtas, mērīšanas līdzekļi, laboratorijas piederumi, reaģenti u. c.);

321.5. mikrobioloģijas laboratorijas darba organizācijā izmantojamie kvalitātes kontroles principi un to realizēšanas veidi;

321.6. mikroorganismu uzbūve, fizioloģija, ģenētika un klasifikācija;

321.7. mikroorganismu patogenitātes un virulences faktori;

321.8. mikroorganismu patogēnā darbība un patoloģisko procesu pamati;

321.9. makroorganisma aizsargmehānismi, imūnā sistēma un imunitāte pret infekcijas slimībām;

321.10. antimikrobie preparāti, to grupas, darbības veidi;

321.11. mikroorganismu rezistences mehānismi;

321.12. mikroorganismu tiešās diagnostikas metodes (mikroskopija);

321.13. mikroorganismu uzsēšana, audzēšana, identifikācija, jutības noteikšanas metodes un novērtēšana pret antimikrobiem preparātiem;

321.14. mikroorganismu seroloģiskās un molekulārās diagnostikas metodes;

321.15. infekciju epidemioloģijas un sabiedrības veselības pamatprincipi;

321.16. infekciju epidemioloģiskās uzraudzības metodes;

321.17. epidemioloģiskās uzraudzības sistēmas veidošanās principi;

321.18. epidemioloģiskās analīzes metodes;

321.19. infekciju izplatības mehānismi un to novēršanas pasākumi;

321.20. pacientu izolācijas principi;

321.21. apkārtējās vides objektu apsekošana un higiēniskā novērtēšana infekciju izplatības ierobežošanai;

321.22. vakcinācijas nozīme infekciju profilaksē, vakcīnu lietošana;

321.23. klīniskās specialitātes, kas saistītas ar laboratorijas diagnostiku (internā medicīna, ķirurģija);

321.24. profesionālās darbības juridiskie pamati.

323