2. pants

Stiprība

2.1. Lidojumi pa apli ar sānsveri, kas nav lielāka par 35°, pieļaujami gaisa kuģiem, kuru ekspluatācijas pārslodze nav lielāka par 3 g (g brīvās krišanas paātrinājums) un nav mazāka par 1,5 g, ja drošības koeficients ir 1,5. Sarežģītākus lidojumus var veikt ar gaisa kuģi, kura maksimālā pārslodze nav mazāka par 6 g. Galveno gaisa kuģa spēka elementu (savienojumu mezglu, lonžeronu iebūves daļu, dzinēju stiprinājumu, vadības virsmas, stūru piekares mezglu, atlējumu, trošu un savilktņu) ieteicamais drošības koeficients ir 3. Aprēķinātās pārslodzes un slodzes nosaka, reizinot ekspluatācijas pārslodzes un slodzes ar drošības koeficientu.

2.2. Gaisa kuģa pilota drošības jostu sistēmai, kā arī tādas kravas stiprinājumam, kura var ievainot pilotu, jāiztur ekspluatācijas pārslodzi 9 g garenvirzienā un +/ 2,5 g šķērsvirzienā.

2.3. Aerodinamisko gaisa kuģa stūrēšanas virsmu stiprinājuma mezgliem jābūt aprēķinātiem pārslodzei, kas nav mazāka par 20 g.