26. pants

Atalgojuma politikas pamatprincipi attiecībā uz sabiedrības riska profilu ietekmējošiem amatiem papildus nosaka:

26.1. atalgojuma mainīgās daļas atlikšanas kārtību, ievērojot, ka ne mazāk kā 40 procentu (ne mazāk kā 60 procentu, ja atalgojuma mainīgā daļa veido 100 procentu un vairāk no amatpersonai vai darbiniekam noteiktās atalgojuma nemainīgās daļas pārskata gadā) no tās atliek uz periodu, kurš nav mazāks kā trīs līdz pieci gadi un kura laikā var izvērtēt atalgojuma mainīgās daļas noteikšanā izmantotos darbības rezultātus, to noturīgumu un ar tiem saistītos riskus. Atalgojuma mainīgās daļas atlikšanas periodu nosaka atbilstoši attiecīgās amatpersonas vai darbinieka amatam vai atbildības līmenim un darbībām, sabiedrības darbības ciklam, komercdarbības veidam un tās riskiem;

26.2. atalgojuma mainīgās daļas noteikšanas kārtību, ievērojot, ka ne mazāk kā 50 procentu no tās nosaka nemonetārā formā, kuru veido:

26.2.1. sabiedrības akcijas vai līdzvērtīgas īpašumtiesību daļas, ar akcijām saistīti instrumenti vai līdzvērtīgi instrumenti nemonetārā formā (piemēram, tiesības noteiktā laika posmā saņemt labumu saistībā ar regulētā tirgū tirgotu akciju vērtības pieaugumu, ar akcijām saistīti iespēju līgumi, tai skaitā instrumenti ar norēķinu naudā, kuru vērtība balstīta uz sabiedrības akciju tirgus cenu vai regulētā tirgū netirgotām akcijām uz to patiesās vērtības izmaiņām);

26.2.2. papildu pirmā līmeņa kapitāla instrumenti, otrā līmeņa kapitāla instrumenti vai citi instrumenti, kuri pilnā apmērā konvertējami pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos vai norakstāmi un kuri visos gadījumos atbilstoši atspoguļo sabiedrības kredītkvalitāti tās parastās darbības laikā, kā arī ir piemēroti atalgojuma mainīgās daļas noteikšanai, ievērojot prasības, kuras noteiktas Komisijas 2021. gada 13. augusta deleģētajā regulā (ES) 2021/2155, ar ko attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, precizējot to instrumentu klases, kas adekvāti atspoguļo ieguldījumu brokeru sabiedrības kredītkvalitāti parastās situācijās, un iespējamo alternatīvo kārtību, kura ir piemērota izmantošanai atalgojuma mainīgās daļas vajadzībām, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu (ES) 2019/2034;

26.2.3. instrumenti nemonetārā formā, kuri pienācīgi atspoguļo sabiedrības pārvaldīto portfeļu instrumentus;

26.3. nemonetāro instrumentu vērtības un skaita noteikšanas kārtību, kas paredz, ka instrumentu cenu nosaka pēc tirgus cenas vai to patiesās vērtības šo instrumentu piešķiršanas dienā. Šī cena ir pamats sākotnējā instrumentu skaita noteikšanai un turpmāk iespējamām instrumentu vērtības vai skaita izmaiņām;

26.4. nemonetāro instrumentu turēšanas politiku, nosakot tajā gadu skaitu, cik ilgi attiecīgo nemonetāro instrumentu saņēmējs nav tiesīgs tos pārdot, lai nodrošinātu sabiedrības atalgojuma politikā noteikto motivējošo shēmu atbilstību sabiedrības ilgtermiņa interesēm, kā arī tās kreditoru un klientu interesēm. Ņemot vērā sabiedrības riska profilu ietekmējošo amatu veicēju individuālās ietekmes uz sabiedrības kopējo riska profilu ilgtermiņa raksturu, minimālais piešķirto nemonetāro instrumentu turēšanas termiņš ir viens gads;

26.5. katram sabiedrības riska profilu ietekmējošam amatam atbilstošas atalgojuma mainīgās daļas un tās elementu piešķiršanas kritērijus, kārtību, kā arī apmēru neatkarīgi no atalgojuma mainīgās daļas struktūras (sabiedrības akcijas, ar akcijām saistīti instrumenti, naudas vai citi maksāšanas līdzekļi), izmaksas un neatsaucamu tiesību uz to iegūšanas nosacījumus, ņemot vērā, ka:

26.5.1. atalgojuma mainīgās daļas, tai skaitā atliktās daļas, faktisko izmaksu veic vai neatsaucamas tiesības uz to iegūst, ievērojot šo noteikumu 26.5.4. apakšpunkta prasības un vienīgi gadījumā, ja maksājums nemazina drošu sabiedrības finansiālo stāvokli ilgtermiņā un atbilst sabiedrības, tās riska profilu ietekmējošā amata veicēja un attiecīgās struktūrvienības darbības rezultātiem;

26.5.2. sabiedrība daļēji vai pilnībā samazina atalgojuma mainīgās daļas kopējā apmēra izmaksu, tai skaitā izmanto šo noteikumu 26.5.3. apakšpunktā minētos koriģēšanas mehānismus, ja tās finanšu darbības rezultāti pasliktinās vai ir negatīvi;

26.5.3. tiek izmantoti tādi koriģēšanas mehānismi kā izmaksātās atalgojuma mainīgās daļas atmaksas pieprasīšana vai atalgojuma mainīgās daļas, tai skaitā atliktās daļas, kopējā apmēra daļēja vai pilnīga samazināšana, ja tā piešķirta par darbības rezultātiem, pamatojoties uz datiem, kas vēlāk izrādījušies ar nolūku sagrozīti (ļaunprātīga rīcība), vai atalgojuma mainīgās daļas atliktās daļas, uz kuru nav iegūtas neatsaucamas tiesības, samazināšana, pamatojoties uz faktiskajiem darbības rezultātiem. Sabiedrība nosaka kritērijus minēto koriģēšanas mehānismu piemērošanai un nodrošina, ka tie aptver situācijas, kurās attiecīgā amatpersona vai darbinieks piedalījās vai bija atbildīgs par rīcību, kuras rezultātā sabiedrībai radās būtiski zaudējumi, vai situācijas, kurās attiecīgā amatpersona vai darbinieks neatbilda attiecīgajiem piemērotības un atbilstības standartiem;

26.5.4. neatsaucamas tiesības uz atalgojuma mainīgās daļas atlikto daļu iegūst proporcionāli periodam (gadu skaitam), uz kādu atlikta atalgojuma mainīgā daļa, bet ne agrāk kā 12 mēnešus pēc atalgojuma mainīgās daļas noteikšanas, nodrošinot, ka atalgojuma mainīgās daļas atliktās daļas faktiskā izmaksa tiek veikta proporcionāli un ne biežāk kā vienu reizi kalendārajā gadā. Pirms neatsaucamu tiesību uz atalgojuma mainīgās daļas atlikto daļu iegūšanas to nepieciešamības gadījumā samazina, ņemot vērā tās sākotnējā aprēķinā neietvertos riskus, kas kļuvuši zināmi periodā, uz kuru atlikta atalgojuma mainīgā daļa, un kas saistīti ar darbības rezultātiem, par kuru sasniegšanu noteikta atalgojuma mainīgās daļas atliktā daļa. Sabiedrība ievēro, ka atalgojuma mainīgās daļas atliktās daļas faktisko izmaksu var veikt tikai pēc tam, kad uz to ir iegūtas neatsaucamas tiesības, kā arī par atalgojuma mainīgās daļas atlikto daļu, uz kuru nav iegūtas neatsaucamas tiesības, netiek noteiktas, aprēķinātas un izmaksātas dividendes vai procenti;

26.6. diskrecionāro pensiju pabalstu piešķiršanas un izmaksas nosacījumus, ievērojot šādas prasības:

26.6.1. diskrecionāro pensiju pabalstu piešķiršana atbilst sabiedrības ilgtermiņa interesēm, darbības stratēģijai, mērķiem un darbības apjomam;

26.6.2. ja darba attiecības tiek pārtrauktas pirms pensionēšanās vecuma sasniegšanas, sabiedrība nodrošina diskrecionāro pensiju pabalstu nemonetārā formā turēšanu savā īpašumā ne mazāk kā piecus gadus;

26.6.3. ja darba attiecības tiek pārtrauktas, sasniedzot pensionēšanās vecumu, sabiedrība nodrošina, ka diskrecionāros pensiju pabalstus nemonetārā formā izmaksā, piemērojot instrumentu turēšanas periodu, kas nedrīkst būt īsāks par pieciem gadiem;

26.6.4. pirms diskrecionāro pensiju pabalstu izmaksas sabiedrība izvērtē nepieciešamību izmantot šo noteikumu 26.5.3. apakšpunktā minētos koriģējošos mehānismus.

27