38. pants

Ja veselības pārbaudes laikā amatpersonai konstatētas arodslimības pazīmes, komisija izsniedz amatpersonai veikto izmeklējumu rezultātus un informē par arodslimības noteikšanas kārtību.

44

Ministru prezidents A.Kalvītis

Iekšlietu ministrs I.Godmanis

1.pielikums

Ministru kabineta

2006.gada 21.novembra noteikumiem Nr.970(Pielikums grozīts ar MK 17.06.2014. noteikumiem Nr. 341; MK 18.08.2020. noteikumiem Nr. 523)

Iekšlietu ministrs I.Godmanis

2.pielikums

Ministru kabineta

2006.gada 21.novembra noteikumiem Nr.970

Veselības pārbaudē veicamie izmeklējumi(Pielikums MK 18.08.2020. noteikumu Nr. 523 redakcijā)

Nr.

p. k.

Pārbaudes veids

Pārbaudes biežums

1.Internists, arodveselības un arodslimību vai vispārējās prakses ārstsPieņemot dienestā, turpmāk reizi gadā2.Ginekologs, dzemdību speciālistsPieņemot dienestā (vai ginekologa, dzemdību speciālista izziņa ar apskates datiem), turpmāk atbilstoši indikācijām*3.Ķirurgs vai traumatologsPieņemot dienestā, turpmāk reizi gadā4.NeirologsPieņemot dienestā, turpmāk atbilstoši indikācijām vai atbilstoši amata pienākumiem*5.OftalmologsPieņemot dienestā, turpmāk atbilstoši indikācijām vai atbilstoši amata pienākumiem*6.OtorinolaringologsPieņemot dienestā, turpmāk atbilstoši indikācijām vai atbilstoši amata pienākumiem*7.PsihiatrsPieņemot dienestā, turpmāk reizi gadā8.PsihologsPieņemot dienestā, turpmāk atbilstoši indikācijām vai atbilstoši amatam vai iestādes norādījumam*9.ZobārstsPieņemot dienestā10.Psihofizioloģiskā izmeklēšanaAtbilstoši amata pienākumiem vai psihiatra, psihologa, arodveselības un arodslimību ārsta noteiktajām indikācijām11.Plaušu digitālā rentgenogrammaPieņemot dienestā, turpmāk reizi gadā (vai izziņa ar veikta izmeklējuma datiem)12.Deguna blakusdobumu rentgenogrammaPieņemot dienestā atbilstoši amata pienākumiem13.Redzes pārbaudeReizi gadā14.Acs spiediena mērīšanaReizi gadā personām pēc 40 gadu vecuma15.Mutes dobuma (zobu) pārbaudeReizi gadā16.AudiometrijaPieņemot dienestā, turpmāk reizi gadā17.Ārējās elpošanas funkciju pārbaude (ĀEF)Atbilstoši amata pienākumiem18.Elektrokardiogramma (12 novadījumos ar aprakstu)Pieņemot dienestā, turpmāk reizi gadā personām pēc 30 gadu vecuma19.Veloergometrija jeb fiziskās slodzes testsIeceļot I amatu grupas I A apakšgrupas amatā, turpmāk reizi trijos gados20.Vestibulārā aparāta izmeklēšanaAtbilstoši amata pienākumiem21.Pilna asins ainaPieņemot dienestā, turpmāk reizi gadā22.Urīna analīze ar stripuPieņemot dienestā, turpmāk reizi gadā23.Glikoze asinīsPieņemot dienestā, turpmāk reizi gadā24.Alanīnaminotransferāze (ALAT)Pieņemot dienestā, turpmāk reizi gadā25.Gamma glutamiltransferāze (GGT)Pieņemot dienestā, turpmāk reizi gadā26.Horiongonadotropā hormona līmenis asinīs (HCG)Pieņemot dienestā27.Narkotisko un psihotropo vielu lietošanas pārbaude ar ekspresdiagnostiskiem testiemPieņemot dienestā, turpmāk atbilstoši indikācijām vai izlases veidā pēc nejaušības principa*28.Papildizmeklējumi vai citu speciālistu apskates, kas nepieciešamas atzinuma sniegšanaiAtbilstoši komisijas nosūtījumam vai darba vides riska faktoriemPiezīme. *Ar komisijas vadītāja, arodveselības un arodslimību ārsta vai cita komisijas speciālista nosūtījumu.

3. pielikums

Ministru kabineta

2006.gada 21.novembra

noteikumiem Nr. 970

Veselības problēmas un slimības, kas nepieļauj vai ierobežo kandidāta vai amatpersonas dienestu iestādē(Pielikums MK 28.01.2025. noteikumu Nr. 62 redakcijā)

Nr.

p. k.Veselības problēmas un slimībasKandidātiAmatpersonasI

amatu grupaII

amatu grupaIII

amatu grupaI

amatu grupaII

amatu grupaIII

amatu grupaI. Infekcijas un parazitārās slimības (A00 B99)1.Akūtu infekciju sekas, hroniskas infekcijas un parazitārās slimības1.1.hroniskas vai bieži recidivējošas, ar izteiktiem orgānu vai sistēmu funkciju traucējumiemNNNNNN1.2.ar mēreni izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiemNNNNND1.3.ar maz izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiemNNDDDD2.Tuberkuloze2.1.aktīvs process visas formas ar tuberkulozes mikobaktēriju izdalīšanos, destrukciju (kavernām), ar izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiemNNNNNN2.2.aktīvs process bez tuberkulozes mikobaktēriju izdalīšanās, bez destrukcijas, ar mēreniem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiemNNNAAA2.3.neaktīvs process bez aktivitātes pazīmēm vai stāvoklis pēc ārstēšanās ar labu klīnisko efektu (ar nelieliem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem). Kandidātiem par derīgumu dienestam lemj ne agrāk kā gadu pēc klīniskās izārstēšanās, amatpersonām pēc ārstēšanās pamatkursa beigšanasNNDDDD3.(Svītrots ar MK 18.08.2020. noteikumiem Nr. 523)II. Audzēji (C00 D48)4.Ļaundabīgie audzēji (individuāli izvērtē katra audzēja veidu, lokalizāciju, histoloģijas datus, prognozi, dienesta apstākļus)4.1.ar metastāzēmNNNNNN4.2.pēc ārstēšanas (bez metastāzēm), ar mēreniem orgānu vai sistēmu funkciju traucējumiemNNNNAD4.3.pēc sekmīgas (radikālas) ārstēšanas ar maznozīmīgiem orgānu vai sistēmu funkciju traucējumiemNNNADD4.4.pēc sekmīgas (radikālas) ārstēšanas bez orgānu un sistēmu funkciju traucējumu pazīmēmNDDDDD5.Labdabīgie audzēji5.1.rada orgānu funkciju traucējumus vai ievērojami traucē galvas, rumpja, ekstremitāšu kustībasNNNNNN5.2.ar nelieliem orgānu funkciju traucējumiemNNNDDD5.3.bez orgānu funkciju traucējumiemNDDDDD6.Neskaidras vai nezināmas dabas audzējsNNNAAAIII. Asins un asinsrades orgānu slimības un imūnsistēmas traucējumi (D50 D89)7.Asins un asinsrades orgānu slimības un noteikti imūnsistēmas traucējumi (vērtējums individuāls, ņemot vērā cēloni)7.1.ar ātri progresējošu gaituNNNNNN7.2.ar lēni progresējošu gaitu, izteiktām izmaiņām asins sastāvā un periodiskiem paasinājumiemNNNNND7.3.ar lēni progresējošu gaitu, mērenām izmaiņām asinsrades sistēmā un retiem paasinājumiemNNNNDD7.4.ar stabilu ārstēšanas efektu, bez izmaiņām asinīs un asinsrades sistēmāNDDDDD7.5.vieglas palieku izpausmes (piemēram, neliela sekundāra anēmija, leikopēnija) ar darbspēju saglabāšanos, stāvoklis pēc staru un citostatiskas ārstēšanasNNNNDDIV. Endokrīnās, uztures un vielmaiņas slimības (E00 E90)8.(Svītrots ar MK 18.08.2020. noteikumiem Nr. 523)9.Cukura diabēts9.1.nekontrolēts, ar izteiktiem mērķa orgānu bojājumiemNNNNNN9.2.kontrolēts, ar mēreniem mērķa orgānu bojājumiem, II amatu grupai amatpersonas vērtē individuāli, ņemot vērā dienesta apstākļus un iespēju ievērot rekomendācijas un režīmuNNNNND9.3.kontrolēts, insulīnneatkarīgs, ar maz izteiktiem mērķa orgānu bojājumiem, bez funkciju traucējumiemNNNNDD10.Citas endokrīnās, uztures un vielmaiņas slimības un sindromi10.1.ar izteiktiem funkciju traucējumiemNNNNNN10.2.ar mēreniem funkciju traucējumiemNNNNND10.3.ar maz izteiktiem funkciju traucējumiemNNNNDD10.4.patoloģiska aptaukošanās (ķermeņa masas indekss (ĶMI) virs 40 kg/m2) ar orgānu un sistēmu funkciju traucējumiemNNNNNN10.5.aptaukošanās (ĶMI virs 30 kg/m2) ar orgānu un sistēmu funkciju traucējumiemNNNNND10.6.aptaukošanās (ĶMI virs 30 kg/m2) bez orgānu un sistēmu funkciju traucējumiemNNNNDD10.7.patoloģisks svara samazinājums (ĶMI zem 20 kg/m2)NNNNNDV. Psihiski un uzvedības traucējumi (F00 F99)11.Organiski psihiski traucējumi (ieskaitot simptomātiskos)11.1.izteikti, stabili psihiskie traucējumiNNNNNN11.2.mēreni un viegli izteikti ilgstoši psihiskie traucējumiNNNNAA11.3.viegli pārejoši psihiskie traucējumiNNNAAA12.Psihiski uzvedības traucējumi psihoaktīvu vielu lietošanas dēļ* Vērtējums stingri individuāls, ņemot vērā anamnēzi, narkologa un citu nepieciešamo speciālistu atzinumus, ķīmiski toksikoloģisko izmeklējumu datus

12.1.atkarības sindroms (aktīvs vai anamnēzē), uzvedības vai psihotiski traucējumiNNNNNN12.2.narkotisko vai psihotropo vielu kaitējoši pārmērīga lietošana vai akūta intoksikācija anamnēzēNNNNNN12.3.alkohola kaitējoši pārmērīga lietošana vai akūta intoksikācija anamnēzēNNNA*A*A*12.4.pozitīvs tests uz narkotiskajām un psihotropajām vielām (neatkarīgi no vielu lietošanas iemesla)NNNA*A*A*13.Šizofrēnija, šizotipiskie traucējumi un murgi neatkarīgi no slimības formas un remisijas ilgumaNNNNNN14.Garastāvokļa (afektīvie) traucējumi14.1.izteiktas formas, biežas slimības fāzes vai ieilgusi slimības gaitaNNNNNN14.2.retas fāzes, ir pilnīgas psihiskās veselības periodiNNNNNN15.Neirotiski, ar stresu saistīti un somatoformi traucējumi* Vērtējums stingri individuāls, ņemot vērā dienesta apstākļus un amata specifiku, traucējumu biežumu, pavadošo simptomātiku, ārstēšanas apjomu un laiku kopš pēdējās epizodes, pamatojoties uz Iekšlietu ministrijas Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisijas psihiatra, psiholoģiskās un psihofizioloģiskās izmeklēšanas rezultātiem, kā arī neirologa, internista vai citu speciālistu atzinumiem un papildu izmeklējumu datiem

15.1.izteiktas, noturīgas slimības izpausmes un biežas dekompensācijasNNNNNN15.2.mēreni izteiktas, bet ilgstošas slimības izpausmesNNNNAA15.3.vieglas un īslaicīgas slimības izpausmesNN*N*AAD15.4.atsevišķa somatoformas veģetatīvās distonijas epizode vai situācijas reakcija pirms trim gadiem un vairāk, sasniegta pilna remisijaN*N*N*ADD16.Uzvedības sindromi, kas saistīti ar fizioloģiskiem traucējumiem un somatiskiem faktoriem un var ietekmēt dienesta pienākumu izpildiNNNAAA17.Personības un uzvedības traucējumiNNNNNN18.Garīgā atpalicībaNNNNNN19.(Svītrots ar MK 17.06.2014. noteikumiem Nr. 341)VI. Nervu sistēmas slimības (G00 G99)20.Iekaisīgas centrālās nervu sistēmas (CNS) slimības un to sekas20.1.ar izteiktiem CNS funkciju traucējumiem vai progresējošu gaituNNNNNN20.2.ar vieglām seku parādībām un atsevišķi neiroloģiski simptomi bez būtiskiem funkciju traucējumiemNNNADD20.3.ar nelielām stabilām seku parādībām bez funkciju traucējumiemNNDADD21.Centrālās nervu sistēmas deģeneratīvi distrofiskas slimības un to sekas21.1.ar progresējošiem funkciju traucējumiemNNNNNN21.2.ar maznozīmīgiem funkciju traucējumiemNNNNND22.Epizodiski un paroksismāli traucējumi22.1.epilepsijaNNNNNN22.2.migrēna ar biežām un smagām lēkmēm un paroksismi ar samaņas zudumuNNNNNN22.3.citi reti epizodiski traucējumi ar neskaidru etioloģijuNNNNDD23.Nervu, nervu saknīšu, pinumu un perifēriskās nervu sistēmas bojājumi, slimības un to sekas23.1.ar mēreniem vai izteiktiem motoro funkciju un jušanas funkciju traucējumiemNNNNNN23.2.ar nelieliem funkciju traucējumiem, retiem paasinājumiem (bez tendences progresēt)NNNDDD23.3.vieglas seku parādības bez funkciju traucējumiemNNDDDD24.Paralītiski sindromiNNNNNNVII. Acu un to palīgorgānu slimības (H00 H59)25.Plakstiņu slimības, defekti un to sekas25.1.krasi izteikti abu acu plakstiņu stāvokļa defektiNNNNNN25.2.nenozīmīgi izteikts abu acu plakstiņu noslīdējums vai citi krasi izteikti vienas acs plakstiņa defekti, vai abu acu plakstiņu mēreni defekti ar redzes traucējumiem, vai izteikts vienas acs plakstiņa noslīdējums, vai citi vienas acs plakstiņa mēreni defekti ar redzes traucējumiemNNNNDD25.3.(Svītrots ar MK 17.06.2014. noteikumiem Nr. 341)26.Asarošana, asaru aparāta bojājums, slimība vienā vai abās acīs un tās sekas26.1.ar izteiktiem funkciju traucējumiemNNNNNN26.2.ar mēreniem funkciju traucējumiemNNDNND26.3.ar viegliem funkciju traucējumiemNDDDDD27.Konjunktīvas slimības un to sekas27.1.hroniskas, bieži recidivējošas ar izteiktiem funkciju traucējumiemNNNNNN28.Saistenes, radzenes un citas acs apvalka iekaisuma un deģeneratīva rakstura slimības28.1.krasi izteiktas abu acu slimības ar progresējošu redzes pasliktināšanos un biežiem paasinājumiemNNNNNN28.2.mērenas patoloģiskas pārmaiņas vienā vai abās acīs, kas recidivē ne biežāk kā divas reizes gadāNNDNDD28.3.neprogresējošas, reti recidivējošas vienas vai abu acu slimības bez redzes traucējumiemNDDDDD29.Lēcas slimības, afakija, luksācija vai subliksācija (intraokulāra korekcija, artefakija, epifakija)29.1.abās acīsNNDNDD29.2.vienā acīNDDDDD30.Redzes nerva, redzes ceļu, dzīslenes un tīklenes slimības (atrofija)30.1.abām acīm ar progresējošu redzes funkcijas pazemināšanosNNNNNN30.2.vienai acij ar progresējošu redzes funkcijas pazemināšanosNNNNND30.3.stabilas, neprogresējošas anatomiskas izmaiņas vienā vai abās acīs bez funkciju traucējumiemNDDDDD31.Tīklenes atslāņošanās un plīsumi31.1.abām acīm (netraumatiskas etioloģijas)NNNNNN31.2.abām acīm (traumatiskā)NNNNND31.3.vienai acij (jebkuras etioloģijas)NNNNDD32.Glaukoma32.1.abām acīm attīstītajā un vēlākajās stadijāsNNNNNN32.2.vienai acij attīstītajā un vēlākajās stadijāsNNNNDD32.3.glaukoma sākuma stadijāNNNDDD33.Acu muskuļu darbības, acu saskaņotas kustības traucējumi, paralītiska šķielēšana33.1.ar dubultošanosNNNNNN33.2.sadraudzības šķielēšana bez dubultošanās, binokulārās redzes traucējumiNDDNDD33.3.(svītrots ar MK 17.06.2014. noteikumiem Nr. 341)33.4.nistagmsNNDNDD34.(svītrots ar MK 17.06.2014. noteikumiem Nr. 341)35.Refrakcijas traucējumi vienā vai abās acīs35.1.vienā no meridiāniem virs 8,0 DNNDNND35.2.vienā no meridiāniem virs 6,0 D līdz 8,0 DNNDNDD35.3.vienā no meridiāniem virs 3,0 D līdz 6,0 DNDDDDD36.Astigmātisms36.1.jebkura veida ar refrakcijas starpību divos galvenajos meridiānos virs 6,0 DNNNNNN36.2.jebkura veida ar refrakcijas starpību divos galvenajos meridiānos no 3,0 D līdz 6,0 D NNDNDD36.3.jebkura veida ar refrakcijas starpību divos galvenajos meridiānos no 2,0 D līdz 3,0 DNDDDDD37.Redzes traucējumi37.1.vienas acs redzes asums ar korekciju zemāks par 0,5, otras acs redzes asums ar korekciju zemāks par 0,3NNNNND37.2.vienas acs redzes asums ar korekciju zemāks par 0,7, otras acs redzes asums ar korekciju zemāks par 0,5NNDNDD37.3.redzes asums katrā acī bez korekcijas zemāks par 0,3. Redzes asums ar korekciju zemāks par 0,9 vienā acī un zemāks par 0,8 otrā acī.* Ieceļot I A apakšgrupas amatā, redzes asums katrā acī bez korekcijas ne zemāks par 0,5, bet ar korekciju ne zemāks par 1,0 vienā acī un ne zemāks par 0,8 otrā acī; Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm/

kandidātiem pieļaujamais redzes asums bez korekcijas ne zemāks par 0,2 katrā acī, redzes asums ar korekciju zemāks par 0,9 vienā acī un zemāks par 0,8 otrā acī

NDDD*DD38.Krāsu redzes traucējumi38.1.dihromāzija, A un B tipa anomālā trihromāzijaNNDNNDiestāde var noteikt izņēmumu noteiktam amatam (darbam), kuram nav nepieciešama krāsu redze38.2.C tipa anomālā trihromāzijaDDDDDDnav derīgi dienestam amatos (darbos), kuros nepieciešama niansēta krāsu redze (piemēram, robežšķērsošanas vietā ar personu dokumentu pārbaudi)VIII. Ausu un aizauss paugura slimības (H60 H95)39.Ārējās auss hroniskas slimības39.1.bieži recidivējošasNNNNDD39.2.reti recidivējošasNDDNDD40.Hroniskas vidusauss un aizauss paugura slimības40.1.hroniskas, strutojošas, ar polipiem, bungdobuma granulāciju, holesteatomu vai kaula kariesu ar fistuluNNNNDD40.2.vienpusējas vai abpusējas bez iepriekš minētajām parādībām, ar vienlaicīgām deguna blakusdobumu slimībām un noturīgiem elpošanas traucējumiemNNNNDD40.3.vienpusējas vai abpusējas bez iepriekš norādītajām formāmNDDNDD40.4.noturīgas seku parādības (rētas, saaugumi, vienpusēja vai abpusēja bungplēvītes sausā perforācija ar nelieliem dzirdes traucējumiem vai bez tiem)NDDNDD40.5.stāvoklis pēc radikālām auss operācijāmNNDNDD41.Iekšējās auss slimības ar vestibulārā aparāta funkcijas traucējumiem41.1.noturīgi, krasi izteiktiNNNNNN41.2.reti recidivējoši, mēreniNNNNND41.3.nenoturīgs, izteikts jutīgums pret vestibulāriem kairinājumiemNNDNDD42.Konduktīvs un sensori neirāls dzirdes zudums, pastāvīga vājdzirdība (dzirdes pazemināšanās gadījumā dzirdes uztveres sliekšņa noteikšanai veic audiometriju)42.1.pilnīgs vienas auss kurlums, ar otru ausi dzirdot čukstus ne tālāk par 2 m, kā arī noturīga abu ausu vājdzirdība, runu čukstus neuztverot vai dzirdot ne tālāk par 1 m (1000 3000 Hz pazemināta par 45 dB; 4000 Hz 70 dB +/ 20 dB)NNNNNN42.2.pilnīgs vienas auss kurlums, ar otru ausi dzirdot čukstus no 2 m līdz 4 m, kā arī noturīga abu ausu vājdzirdība, ar katru ausi dzirdot runu čukstus no 1 m līdz 2 m (1000 3000 Hz pazemināta par 30 dB; 4000 Hz 60 70 dB)NNNNDD42.3.pilnīgs vienas auss kurlums, ar otru ausi dzirdot runu čukstus tālāk par 4 m

(1000 3000 Hz pazemināta par 5 dB; 4000 Hz 50 dB)NNNNDD42.4.noturīga abu ausu vājdzirdība, ar katru ausi dzirdot runu čukstus no 2 m līdz 4 m (1000 3000 Hz pazemināta par 30 dB; 4000 Hz 60 70 dB)NNNNDD42.5.noturīga vājdzirdība, ar vienu ausi dzirdot runu čukstus ne tālāk par 4 m

(1000 3000 Hz pazemināta par 5 dB; 4000 Hz 50 dB)NNDDDD43.Auss vai deguna blakusdobumu mēreni vai izteikti barofunkcijas traucējumiNNDNDDIX. Asinsrites sistēmas slimības (I00 I99)44.Hroniskas reimatiskas sirds slimības44.1.ar funkciju traucējumiemNNNNNN44.2.bez funkciju traucējumiem un ar vismaz divu gadu remisijuNNDNDD45.Arteriālā hipertensija45.1.III pakāpes hipertensijaNNNNNN45.2.II pakāpes hipertensija ar mēreniem vai izteiktiem mērķa orgānu bojājumiem un/vai kardiovaskulārā riska faktoriemNNNNND45.3.II pakāpes hipertensija ar maz izteiktiem mērķa orgānu bojājumiem, bez kardiovaskulārā riska faktoriem un ar efektīvu medikamentozo terapijuNNNNDD45.4.I pakāpes hipertensija ar maz izteiktiem mērķa orgānu bojājumiem, bez kardiovaskulārā riska faktoriem, kontrolētaNNNDDD46.Hroniska sirds išēmiskā slimība un citas hroniskas sirds slimības46.1.ar II, III, IV klases funkcionāliem traucējumiemNNNNNN46.2.ar prognostiski nelabvēlīgiem sirds ritma un vadīšanas traucējumiem, to paroksismiemNNNNNN46.3.ar I klases funkcionāliem traucējumiemNNNNND46.4.bez funkcionāliem traucējumiemNNNNDD47.Cerebrovaskulāras slimības un to sekas47.1.ar funkciju traucējumiem, lokāliem smadzeņu bojājuma simptomiemNNNNNN47.2.ar maz izteiktiem funkciju traucējumiem ar kardiovaskulārā riska faktoriemNNNNNN47.3.ar maz izteiktiem funkciju traucējumiem bez kardiovaskulārā riska faktoriemNNNNND47.4.bez organisma centrālās nervu sistēmas bojājuma pazīmēm un funkciju traucējumiem, bez kardiovaskulārā riska faktoriemNNNNDD48.Aortas, artēriju, kapilāru, vēnu, limfvadu un limfmezglu slimības48.1.ar traucētu cirkulāciju un ekstremitātes vai orgānu funkcijuNNNNNN48.2.ar nedaudz traucētu cirkulāciju un ekstremitātes vai orgānu funkcijuNNDNND49.Hemoroīdi49.1.ar biežiem paasinājumiem, asiņošanu vai citām komplikācijām, sekundāru anēmijuNNNAAA49.2.ar retiem paasinājumiem, maz izteiktiNDDDDD50.Sēklinieka maisiņa varikozās vēnas (varikocēle)50.1.ar asinsrites traucējumiem, sēklinieka atrofiju, sāpju sindromuNNNAAAX. Elpošanas sistēmas slimības (J00 J90)51.Hroniskas augšējo elpošanas ceļu slimības51.1.ar biežiem paasinājumiem un izteiktiem elpošanas funkciju traucējumiemNNNNND51.2.ar mēreni izteiktiem funkciju traucējumiemNNNNDD51.3.ar retiem paasinājumiem un nelieliem funkciju traucējumiemNDDDDD52.Izteikta deguna gļotādas atrofijaNNNNND53.Hronisks dekompensēts tonsilītsNNNNDD54.Bronhiālā astma* Derīgumu dienestam vērtē individuāli, ņemot vērā pneimonologa atzinumu un amata pienākumus

54.1.smagaNNNNNN54.2.vidēji smaga, persistējoša, kontrolētaNNNND*D54.3.epizodiska, kontrolēta, viegla, persistējoša, kontrolētaNND*D*D*D54.4.anamnēzē bez simptomiem trīs un vairāk gadu, bez orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem (I A apakšgrupas amatam nederīgi, derīgumu citiem amatiem vērtē individuāli)ND*D*D*DD55.Hroniskas dziļāko elpošanas ceļu un citas elpošanas orgānu slimības un to sekas55.1.ar biežiem paasinājumiem un izteiktiem vai mēreniem funkciju traucējumiemNNNNNN55.2.ar maz izteiktiem funkciju traucējumiemNNNNDD55.3.ar stabilām izmaiņām bez funkciju traucējumiemNNDNDDXI. Gremošanas orgānu slimības (K00 K14)56.Mutes dobuma, siekalu dziedzeru, žokļa slimības56.1.ar mēreniem vai izteiktiem elpošanas, jušanas, košļāšanas un siekalu atdalīšanās funkcijas un rīšanas traucējumiemNNNNNN56.2.ar maz izteiktiem elpošanas, jušanas, košļāšanas un siekalu atdalīšanās funkcijas un rīšanas traucējumiemNNDADD57.Zobu kariess (vairāk par sešiem bojātiem zobiem, ieskaitot zobu saknes)* Atzinumu atliek, ja netiek pildīti iepriekšējās veselības pārbaudes norādījumi par mutes dobuma sanācijas nepieciešamību un mutes dobuma stāvoklis kopš iepriekšējās pārbaudes ir pasliktinājies

NNND*D*D*58.Vēdera dobuma orgānu slimības un to sekas58.1.ar izteiktiem gremošanas orgānu funkciju traucējumiemNNNNNN58.2.ar mēreniem gremošanas orgānu funkciju traucējumiemNNNNND58.3.ar viegliem stabiliem gremošanas orgānu funkciju traucējumiemNDDDDD58.4.īslaicīgas, pārejošas akūtas slimības vai hronisku slimību saasinājumiNNNAAA59.Trūce59.1.recidivējoša, kavē iešanu, rada izteiktus iekšējo orgānu funkciju traucējumusNNNNNN59.2.mērena vai neliela, var radīt iekšējo orgānu funkciju traucējumus. Visi derīgi dienestam pēc sekmīgas operācijasNNNAAA59.3.nelielas nabas trūces ar trūces vārtu atveri līdz 0,7 cm, bez funkciju traucējumiemNNDADD60.Tūpļa un taisnās zarnas plīsums (fissura) un fistula, hronisks paraproktīts60.1.ar biežiem paasinājumiem, noturīgām fistulām, recidivējošu gaituNNNNNN61.Tūpļa un taisnās zarnas izkrišana61.1.taisnās zarnas izkrišana, ķermenim ieņemot vertikālu stāvokli, ejot vai fiziskas slodzes laikāNNNNNN62.Zarnas fistula, tūpļa sfinkteru striktūra vai mazspēja

Anus praeter naturalisNNNNNNXII. Ādas un zemādas audu slimības (L00 L99)63.Hroniskas ādas slimības63.1.ģeneralizētas, bieži recidivējošas, izteiktasNNNNNN63.2.norobežotas, bieži recidivējošasNNNNND63.3.norobežotas, reti recidivējošas, netraucē formas nēsāšanuNNDDDD64.Hroniskas zemādas un ādas derivātu slimības64.1.ar biežiem, ilgstošiem recidīviem, var traucēt apavu valkāšanu. Vērtē pēc ārstēšanas rezultātaNNNAAAXIII. Muskuļu, skeleta un saistaudu slimības (M00 M99)65.Infekciozas, infekciozi alerģiskas un distrofiski deģeneratīvas locītavu slimības65.1.ar izteiktām izmaiņām un funkciju traucējumiemNNNNNN65.2.ar biežiem paasinājumiem un/vai mēreniem funkciju traucējumiemNNNNND65.3.ar retiem vai īslaicīgiem, pārejošiem paasinājumiem un nenozīmīgiem funkciju traucējumiemNNNNDD66.Artrīti, artrozes un citi locītavu bojājumi66.1.ar progresējošu gaitu, biežiem paasinājumiem un izteiktiem funkciju traucējumiem, nestabilitātiNNNNNN66.2.ar retiem paasinājumiem, mēreniem vai nelieliem funkciju traucējumiemNNNNDD66.3.ar nelielām stabilām izmaiņām bez funkciju traucējumiemNNDDDD67.Ekstremitāšu deformācija vai saīsinājums, kas rada funkcionālus traucējumus67.1.rokas vai kājas saīsinājums vairāk par 5 cm, kāju deformācijas ar funkciju traucējumiemNNNNNN67.2.kājas saīsinājums no 2 cm līdz 5 cm (ieskaitot) ar nelieliem funkciju traucējumiemNNNNND67.3.rokas saīsinājums līdz 5 cm (ieskaitot) vai kājas saīsinājums līdz 2 cm (ieskaitot) bez funkciju traucējumiemNDDDDD68.Plakanā pēda68.1.ar anatomiskām izmaiņām, apgrūtinātu iešanu un standarta apavu valkāšanuNNNNNN68.2.ar maz apgrūtinātu iešanu, nav deformējošas artrozes pazīmjuNDDDDD69.Saistaudu sistēmslimības un to sekas69.1.ar biežiem paasinājumiem un izteiktiem funkciju traucējumiemNNNNNN69.2.ar retiem paasinājumiem un mēreniem funkciju traucējumiemNNNNND69.3.stabilas remisijas fāzē bez funkciju traucējumiem vai ar nelieliem funkciju traucējumiemNNNNDD70.Mugurkaulāja slimības un to sekas70.1.ar progresējošu gaitu un izteiktiem funkciju traucējumiemNNNNNN70.2.ar retiem paasinājumiem un mēreniem funkciju traucējumiemNNNNDD70.3.stabilas remisijas fāzē ar nelieliem funkciju traucējumiemNNDNDD71.Kaulu, skrimšļu, muskuļu, sinoviālo apvalku un cīpslu hroniskas slimības, bojājumi un to sekas71.1.ar biežiem paasinājumiem, progresējošas, izteiktiem funkciju traucējumiemNNNNNN71.2.ar retiem paasinājumiem un mēreniem funkciju traucējumiemNNNNND71.3.stabilas remisijas fāzē ar nelieliem funkciju traucējumiemNNNDDD71.4.stabilas remisijas fāzē bez funkciju traucējumiemNDDDDDXIV. Uroģenitālās sistēmas slimības (N00 N99)72.Hroniskas nieru slimības un to sekas72.1.ar biežiem paasinājumiem, progresējošu gaitu un izteiktiem funkciju traucējumiemNNNNNN72.2.ar retiem paasinājumiem un mēreniem funkciju traucējumiem, nieru mazspējas pazīmēmNNNNND72.3.remisijas fāzē ar maz izteiktiem funkciju traucējumiemNNNNDD73.Nieres un urīnvada akmens73.1.ar izteiktiem funkciju traucējumiem (nieru mazspēja)NNNNNN73.2.ar mēreniem funkciju traucējumiem

(I II stadijas nieru mazspēja) vai vienas nieres trūkumsNNNNND73.3.ar nelieliem funkciju traucējumiem, nav koliku vai tās ir retasNNDNDD74.Hroniskas urīnizvadsistēmas slimības, bojājumi un to sekas74.1.ar biežiem paasinājumiem, progresējošu gaitu un izteiktiem funkciju traucējumiemNNNNNN74.2.ar retiem paasinājumiem, stabilām anatomiskām izmaiņām un mēreniem funkciju traucējumiemNNNNDD74.3.ar nelieliem, stabiliem funkciju traucējumiemNNDDDD75.Vīriešu dzimumorgānu slimības un to sekas (iekaisīgi un citi bojājumi)75.1.ar izteiktiem urinācijas funkciju traucējumiem, biežiem iekaisumiem un/vai progresējošu gaituNNNNNN75.2.ar mēreniem funkciju traucējumiemNNNADD75.3.ar nelieliem funkciju traucējumiemNNDDDD76.Hidrocēle un spermatocēle76.1.krasi izteikta, traucē iešanuNNNAAA77.Hipospādija77.1.skrotāla vai perineālaNNNNDD77.2.no dzimumlocekļa saknes līdz vidusdaļaiNNNAAA78.Sieviešu mazā iegurņa orgānu hroniskas iekaisīgas slimības un to sekas78.1.ar biežiem paasinājumiem, izteiktām, stabilām atlieku parādībāmNNNNNN78.2.ar retiem paasinājumiem bez atlieku parādībāmNDDNDD79.Sievietes dzimumorgānu noslīdējums79.1.trešās vai ceturtās pakāpesNNNNNN79.2.pirmās vai otrās pakāpesNNNNDDXV. Grūtniecība, dzemdības un pēcdzemdību periods (O00 O99)80.Grūtniecība (grūtniecei paredzētos atvieglojumus un tiesības nosaka iestādē atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām un ginekologa (pie kura grūtniece stājusies uzskaitē) izsniegtajām izziņām)NNNDDD81.Smagas dzemdību vai pēcdzemdību perioda komplikācijasNNNAAAXVI. Iedzimtas anomālijas (Q00 Q99)82.Iedzimtas asinsrites sistēmas anomālijas82.1.ar izteiktiem orgānu un funkcijas traucējumiemNNNNNN82.2.ar mēreni izteiktiem asinsrites un funkcijas traucējumiemNNNNND82.3.ar nelieliem orgānu un funkcijas traucējumiemNNNNDD82.4.anatomiskas izmaiņas bez orgānu un sistēmu funkciju traucējumiemNDDDDD83.Iedzimtas balsta un kustību sistēmas deformācijas un anomālijas83.1.ar krasi izteiktām anatomiskām izmaiņām un funkcionāliem traucējumiem vai ievērojami apgrūtinātu iešanu un standarta apavu valkāšanuNNNNNN83.2.ar nelieliem funkcionāliem traucējumiem, mēreni apgrūtinātu iešanu un standarta apavu valkāšanuNNNDDD83.3.ar nelielām anatomiskām izmaiņām bez funkcionāliem traucējumiemNDDDDD84.Iedzimtas mugurkaulāja un krūškurvja anomālijas un to sekas84.1.ar izteiktiem funkciju traucējumiemNNNNNN84.2.ar mēreniem funkciju traucējumiemNNNNDD84.3.ar nelieliem funkciju traucējumiemNNNDDD84.4.ar anatomiskām izmaiņām bez funkciju traucējumiemNDDDDDXVII. Citur nekvalificēti simptomi, pazīmes, anomāla klīniska un laboratorijas atrade85.Citur nekvalificēti simptomi, pazīmes, anomāli izmeklējumu dati bez diagnozes85.1.ar izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiemNNNNNN85.2.ar mēreniem vai nelieliem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiemNNNNDD85.3.ar izteiktām novirzēm izmeklējumosNNNNAA85.4.ar mēreni izteiktām novirzēm izmeklējumosNNNAAD86.Izteikti valodas un runas traucējumi, kuri rada problēmas saziņas procesā. Nav ierobežojumu amatos, kuros nav vajadzīga sazināšanās runaNNNNNNXVIII. Ievainojumi, saindēšanās un citas ārējās iedarbības sekas (S00 T98)87.Galvas, sejas un žokļu apvidus traumas, ievainojumi un to sekas87.1.ar izteiktiem funkciju traucējumiemNNNNNN87.2.ar mēreniem vai nelieliem funkciju traucējumiemNNNNND87.3.nelielas anatomiskas izmaiņas bez funkciju traucējumiemNDDDDD87.4.ar īslaicīgiem, pārejošiem funkciju traucējumiemNNNADD88.Kraniālo un perifēro nervu bojājumi un to sekas88.1.ar izteiktiem funkciju traucējumiemNNNNNN88.2.ar nenozīmīgiem funkciju traucējumiem (I amatu grupas amatam nosaka ierobežojumus)NNNDDD88.3.palieku izpausmes bez funkciju traucējumiemNNDDDD89.Galvas un muguras smadzeņu traumas un to sekas89.1.ar izteiktiem vai mēreni izteiktiem funkciju traucējumiemNNNNNN89.2.ar viegli izteiktiem funkciju traucējumiemNNNNDD89.3.ar nenozīmīgām atlieku parādībām bez funkciju traucējumiemNNDDDD90.Krūškurvja, vēdera dobuma un iegurņa orgānu bojājumu sekas sakarā ar ievainojumu, traumu, ķirurģisku ārstēšanu90.1.ar izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiemNNNNNN90.2.ar mēreni izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiemNNNNND90.3.ar nelieliem pārejošiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiemNNDDDD91.Mugurkaulāja traumas, ievainojumi un to sekas91.1.pēc smagas traumas ar izteiktiem funkciju traucējumiemNNNNNN91.2.pēc traumas ar mēreniem funkciju traucējumiem vai bez tiemNNNNND91.3.pēc traumas ar viegliem funkciju traucējumiem vai bez tiemNNNNDD91.4.ar nelieliem funkciju traucējumiem bez paliekošām sekāmNNNADD92.Kaulu, skrimšļu, muskuļu, cīpslu un locītavu ievainojumu, traumu sekas92.1.ar izteiktiem vai mēreniem funkciju traucējumiemNNNNNN92.2.ar nelieliem funkciju traucējumiemNNNDDD92.3.redzamas anatomiskas izmaiņas bez funkciju traucējumiemNDDDDD92.4.īslaicīgi balsta un kustību aparāta funkciju traucējumi pēc traumas vai operācijas, nenostiprinājušies kaulu rumbējumiNNNAAA93.Aortas, maģistrālo un perifēro asinsvadu traumu, ievainojumu un to ķirurģiskās ārstēšanas sekas93.1.ar traucētu asinsriti un ekstremitātes vai orgānu funkcijuNNNNNN93.2.ar nedaudz traucētu ekstremitātes asinsriti un funkcijuNNNDDD93.3.stāvoklis pēc traumas vai ķirurģiskas ārstēšanas ar īslaicīgiem, pārejošiem funkciju traucējumiemNNNAAA94.Plaukstpamata un plaukstas ievainojumi un to ķirurģiskas ārstēšanas sekas94.1.ar izteiktiem vai mēreniem funkciju traucējumiemNNNNNN94.2.ar nelieliem funkciju traucējumiemNDDDDD94.3.anatomisks defekts bez funkciju traucējumiemDDDDDD95.Pēdas locītavas un pēdas ievainojumi un to ķirurģiskās ārstēšanas sekas95.1.ar izteikti apgrūtinātu iešanu un apavu nēsāšanuNNNNNN95.2.ar maz apgrūtinātu iešanu un apavu nēsāšanuNNNNDD95.3.anatomisks defekts bez funkcionāliem traucējumiemNDDDDD96.Vairāku ķermeņa apvidu ievainojumi un to ķirurģiskās ārstēšanas sekas96.1.ar izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiemNNNNNN96.2.ar mēreni izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiemNNNNND96.3.ar nelieliem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiemNNNADD96.4.ar stabilām anatomiskām izmaiņām bez orgānu un sistēmu funkciju traucējumiemNNDDDD96.5.īslaicīgi, pārejoši orgānu un sistēmu funkciju traucējumiNNNAAA97.Intraokulārs svešķermenis, kas neizraisa iekaisuma vai distrofiskas izmaiņas (derīgumu dienestam nosaka ne agrāk kā trīs mēnešus pēc traumas, līdz tam atzinuma sniegšanu atliek)NNDNDD98.Termiski, ķīmiski apdegumi, apsaldējumi un to sekas98.1.ar izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiemNNNNNN98.2.stabilas anatomiskas izmaiņas ar nelieliem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiemNNNNDD98.3.nenozīmīgi ierobežo kustības, nedaudz apgrūtina apģērba un apavu valkāšanu vai uzkabes nēsāšanuNNNDDD98.4.anatomiskas izmaiņas bez orgānu un sistēmu funkciju traucējumiemDDDDDD99.Ādas fistulas un čūlas99.1.bieži čūlo vai ievērojami ierobežo kustības, traucē apģērba un apavu valkāšanu vai uzkabes nēsāšanuNNNNNNApzīmējumi.

N veselības stāvoklis neatbilst dienestam.

D veselības stāvoklis atbilst (derīgs) dienestam un amatam.

A atliek atzinuma sniegšanu par veselības stāvokļa atbilstību dienestam un amatam. Atzinumu sniedz pēc ārstēšanas pabeigšanas vai stāvokļa stabilizācijas, kad ir zināmas slimības vai traumas sekas.

4.pielikums

Ministru kabineta

2006.gada 21.novembra noteikumiem Nr.970(Pielikums grozīts ar MK 17.06.2014. noteikumiem Nr.341)

Iekšlietu ministrs I.Godmanis

5.pielikums

Ministru kabineta

2006.gada 21.novembra noteikumiem Nr.970(Pielikums grozīts ar MK 18.08.2020. noteikumiem Nr. 523)

Iekšlietu ministrs I.Godmanis

6.pielikums

Ministru kabineta

2006.gada 21.novembra noteikumiem Nr.970(Pielikums grozīts ar MK 17.06.2014. noteikumiem Nr. 341; MK 18.08.2020. noteikumiem Nr. 523)

Iekšlietu ministrs I.Godmanis

7. pielikums

Ministru kabineta

2006. gada 21. novembra

noteikumiem Nr. 970

Veselībai kaitīgie darba vides faktori(Pielikums MK 18.08.2020. noteikumu Nr. 523 redakcijā)

Nr.

p. k.

Kaitīgie darba vides faktori

Laboratoriskie un funkcionālie izmeklējumi

(izmeklējumu neveic, ja tas veikts atbilstoši šo noteikumu 2. pielikumam)

1.Ķīmiskie faktori1.1.Metāli un metaloīdi1.1.1.Alumīnijs un tā savienojumiPAA, ĀEF1.1.2.Antimons un tā savienojumiPAA1.1.3.Arsēns un tā savienojumiPAA, bilirubīns, aspartātaminotransferāze (ASAT),

ALAT, plaušu rentgenoloģisks izmeklējums (Rtg plaušām)

1.1.4.Bārijs un tā savienojumiPAA, kālijs asinīs1.1.5.Berilijs un tā savienojumiPAA, Rtg plaušām1.1.6.Cinks un tā savienojumiPAA1.1.7.Dzīvsudrabs un tā savienojumiPAA1.1.8.Fosfors un tā savienojumi1.1.8.1.Dzeltenais fosfors un tā savienojumiPAA, bilirubīns, ASAT, ALAT, žokļu Rtg reizi trijos gados, ja stāžs lielāks par pieciem gadiem1.1.8.2.Sarkanais fosfors un tā savienojumiPAA, bilirubīns, ASAT, ALAT1.1.9.Hroms un hromskābe, to savienojumi un sakausējumiPAA, Rtg plaušām1.1.10.Kadmijs un tā savienojumiPAA, urīna analīze, Rtg plaušām1.1.11.Kobalts, tā savienojumi, analogi1.1.11.1.kobalts un tā savienojumiPAA1.1.11.2.cirkonijs un tā savienojumiPAA1.1.11.3.molibdēns un tā savienojumiPAA1.1.11.4.titāns un tā savienojumiPAA1.1.11.5.vanādijs un tā savienojumiPAA1.1.11.6.volframs un tā savienojumiPAA1.1.12.Litijs un tā savienojumiPAA, urīna analīze, seruma kreatinīns1.1.13.Mangāns un tā savienojumiKlīniskā asins aina (hemoglobīns, leikocīti, eritrocītu grimšanas ātrums) (KAA)1.1.14.Magnijs un tā savienojumiPAA1.1.15.Niķelis un tā savienojumiPAA, Rtg plaušām1.1.16.Platīna grupas metāli, sudrabs, zelts, to savienojumi un sakausējumiPAA1.1.17.Retzemju elementi: lantāns, cēzijsPAA1.1.18.Selēns, telūrs un to savienojumiPAA1.1.19.Sērs un tā savienojumi, tai skaitā sērogleklisPAA1.1.20.Svins, tā neorganiskie un organiskie savienojumi, tai skaitā tetraetilsvinsSvina līmeņa noteikšana asinīs1.1.21.Tallijs un tā savienojumiPAA1.1.22.Varš un tā savienojumiPAA, bilirubīns, ASAT, ALAT1.2.Halogēnu neorganiskie savienojumi1.2.1.Broms un tā savienojumiPAA1.2.2.Fluors un tā savienojumiPAA1.2.3.Hlors un tā savienojumi, hloru saturošie maisījumiKAA1.2.4.Jods un tā savienojumiPAA1.3.Ciānsavienojumi1.3.1.Ciānūdeņradis, cianīdi (metālu cianīdi un citi cianīdi), citi ciānsavienojumiPAA1.3.2.IzocianātiPAA1.4.Neorganiskās gāzes1.4.1.Slāpeklis un tā neorganiskie savienojumi, tai skaitā oksīdi, amonjaksPAA1.4.2.Fosgēns (COCl2)PAA1.4.3.OzonsKAA1.4.4.Oglekļa oksīdsPAA1.5.Citas elpceļus kairinošās vielas1.5.1.Skābes, tai skaitā sālsskābe, fosforskābe, slāpekļskābeKAA1.5.2.Hidroksīdi, tai skaitā kālija hidroksīds, nātrija hidroksīdsPAA1.5.3.Ūdeņraža peroksīdsPAA1.6.Ogļūdeņraži un atvasinātie savienojumi1.6.1.Alifātiskie ogļūdeņraži, tai skaitā metāns, etāns, etēns (etilēns), etīns (acetilēns), propāns, butāns, pentāns, heksāns, heptāns, oktāns, nonāns, dekāns, parafīna vasks un alicikliskie ogļūdeņraži, tai skaitā ciklopropāns, cikloheksāns, terpēni (tai skaitā terpentīns)PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT1.6.2.Aromātiskie ogļūdeņraži 1.6.2.1.benzolsPAA1.6.2.2.toluolsPAA1.6.2.3.stirolsPAA1.6.2.4.citi benzola homologi, tai skaitā ksilols, etilbenzols, kumolsPAA1.6.3.Furāni, to atvasinājumi, tai skaitā furfurols, tetrahidrofurānsPAA1.6.4.Naftalīns un tā atvasinājumi, tai skaitā hlornaftalīniPAA, bilirubīns, ASAT, ALAT1.6.5.Halogēnogļūdeņraži 1.6.5.1.hloroforms, tetrahlorogleklis, dihloretānsPAA, bilirubīns, ASAT, ALAT1.6.5.2.trihloretilēns, tetrahloretilēnsPAA, bilirubīns, ASAT, ALAT1.6.5.3.metilēnhlorīdsPAA, bilirubīns, ASAT, ALAT1.6.5.4.vinilhlorīdsPAA, bilirubīns, ASAT, ALAT, Rtg plaušām1.6.5.5.polihlorinētie bifeniliPAA, bilirubīns, ASAT, ALAT1.6.5.6.citi halogēnogļūdeņraži, tai skaitā etilēnhlorīds, metilbromīds, fluoru saturošie ogļūdeņraži freoniPAA, bilirubīns, ASAT, ALAT1.6.6.Nitrosavienojumi un aminosavienojumi1.6.6.1.alifātiskie aminosavienojumi, tai skaitā metilamīns, dimetilamīns, trietilamīns, etilēndiamīns, etilēnamīns, hloretilamīns, etanolamīni (tai skaitā trietanolamīns)PAA1.6.6.2.aromātiskie amīni, tai skaitā anilīns, toluidīns, benzidīns, naftilamīns, auramīnsPAA1.6.6.3.aromātiskās rindas nitrosavienojumi un nitrozosavienojumi, tai skaitā dinitrobenzols, dinitrofenols, trinitrotoluolsPAA, bilirubīns, ASAT, ALAT1.7.Hidrazīns un tā atvasinājumiPAA1.8.Fenoli un to atvasinājumiPAA1.9.Alkoholi, glikoli1.9.1.MetanolsPAA1.9.2.Butanoli, etanols, propanoli, pentanoli (amilalkoholi)PAA1.9.3.Etilēnglikols (etāndiols)PAA1.10.Ēteri, esteri, epoksīdsavienojumi1.10.1.Dietilēteris, etilēnglikola ēteri (celosolvi), tai skaitā etilcelosolvs, metilcelosolvsPAA1.10.2.Esteri, tai skaitā etilacetāts, butilacetātsPAA1.10.3.Epoksīdi, tai skaitā epihlorhidrīnsPAA1.11.Aldehīdi un ketoni1.11.1.Formaldehīds un citi alifātiskie aldehīdiPAA1.11.2.Acetons, metiletilketons, metilizobutilketons, citi ketoniKAA1.12.Organiskās skābes, to atvasinājumi (amīdi, skābju anhidrīdi)1.12.1.Skudrskābe, etiķskābe, oksālskābePAA1.12.2.Akrilskābe un metakrilskābe, to esteri, nitriliPAA1.12.3.Etiķskābes un citu organisko skābju anhidrīdiPAA1.12.4.Ftālskābe un ftālskābes anhidrīds, to atvasinājumiPAA1.12.5.Skābju amīdi, tai skaitā dimetilformamīds, dimetilacetamīdsPAA, bilirubīns, ASAT, ALAT1.13.Dažādas ķīmiskās vielas1.13.1.Ķīmiskie augu aizsardzības līdzekļiPAA, bilirubīns, ASAT, ALAT1.13.2.Ārstniecības līdzekļi (izņemot antibiotikas, fermentu preparātus un biostimulatorus)PAA1.13.2.1.antibiotikasPAA1.13.2.2.fermentu preparāti un biostimulatoriPAA1.13.3.Organiskās krāsvielas: azokrāsviela, antrahinon-krāsviela, ftalociāna un parafenilēndiamīnu (ursola) krāsvielasPAA1.13.4.Plastmasas, sintētiskie sveķi 1.13.4.1.akrila materiāliPAA1.13.4.2.epoksīdmateriāliPAA, Piramidona reakcija1.13.4.3.formaldehīda sveķi, fenola formaldehīda materiāliPAA1.13.4.4.fluoroplasti (polimēri uz fluororganisko savienojumu bāzes)PAA1.13.4.5.poliamīdi (polimēri uz aminoskābju un diamīnu bāzes)PAA1.13.4.6.poliesteri (dikarbonskābju un daudzvērtīgo spirtu polimēratvasinājumi)PAA1.13.4.7.polietilēns, polipropilēnsPAA1.13.4.8.polistiroli (polimēri uz stirola un tā atvasinājumu bāzes)PAA1.13.4.9.poliuretāni (polimēri uz izocianātu bāzes)PAA1.13.4.10.polivinilhlorīds (polimēri uz vinilhlorīda un vinilidēnhlorīda bāzes)PAA, Rtg plaušām1.13.4.11.sintētiskais kaučuksPAA1.13.4.12.silīcija organiskie savienojumi un ieeļļotāji uz to bāzesPAA1.14.Sintētiskie mazgāšanas līdzekļiPAA2.Putekļi2.1.Abrazīvie putekļi un abrazīvus saturošie putekļiKAA, Rtg plaušām2.2.Augu, tai skaitā cukura, miltu, kafijas, šokolādes, un dzīvnieku, tai skaitā dzīvnieku un putnu spalvu organiskās izcelsmes putekļiKAA, ĀEF2.3.Metālu un to sakausējumu putekļi (ja darbā saskare ar metālu pulveriem)KAA, ĀEF2.4.Metināšanas aerosoli, gāzes griešanas aerosolsKAA, ĀEF2.5.Kaļķa un krīta putekļiKAA, ĀEF2.6.Oglekli un tā neorganiskos savienojumus saturošie putekļi, tai skaitā ogļu, grafīta, kvēpu, dimanta putekļiKAA, ĀEF2.7.Silīcija dioksīdu un silikātus saturošie putekļi2.7.1.Silīcija dioksīdu saturošie putekļiKAA, ĀEF2.7.2.Silikātus saturošie putekļi, tai skaitā stikla šķiedras, stikla un akmens vates putekļi, izņemot azbestuKAA, ĀEF2.7.3.AzbestsPAA, Rtg plaušām3.Bioloģiskie faktori3.1.Bioloģiskie faktori ar alergēnu īpašībām, tai skaitā alergēni ārstēšanai un diagnostikai, asins preparāti, imunobioloģiskie preparātiPAA, ĀEF3.2.Bioloģiskie aģenti, kas var izraisīt inficēšanos, tai skaitā 2., 3. un 4. grupas bioloģiskie aģenti (baktērijas, vīrusi, sēnes, parazīti)PAA, citi laboratoriskie izmeklējumi atbilstoši iespējamai infekcijai3.3.Lateksa izstrādājumi, tai skaitā darbs, izmantojot lateksa cimdusPAA4.Fizikālie faktori4.1.Jonizējošais starojums (rentgenstarojums un gamma starojums), radioaktīvās vielas un jonizējošā starojuma avotiPAA, leikocītu formula4.2.Nejonizējošie starojumi 4.2.1.Mākslīgais optiskais starojums 4.2.1.1.mākslīgais ultravioletais starojums (UV), tai skaitā UV starojums, kas izdalās metināšanas procesāKAA4.2.1.2.lāzera starojumsKAA4.2.1.3.cits mākslīgais optiskais starojumsKAA4.2.2.Dabīgais starojums, ja darbs notiek tiešu saules staru ietekmē vairāk nekā 50 % no darba laikaKAA4.2.3.Elektromagnētiskie lauki radiofrekvenču un mikroviļņu starojums, zemas frekvences elektriskie un magnētiskie laukiKAA4.3.Atmosfēras spiediena izmaiņas4.3.1.Paaugstināts atmosfēras spiediens darbā, kas saistīts ar ieniršanu zem ūdens līdz 12 m dziļumamPAA, elektrokardiogramma4.3.2.Paaugstināts atmosfēras spiediens darbā, kas saistīts ar ieniršanu zem ūdens 12 līdz 60 m dziļumāPAA, elektrokardiogramma, glikoze asinīs4.3.3.Paaugstināts atmosfēras spiediens darbā, kas saistīts ar ieniršanu zem ūdens dziļāk par 60 mPAA, elektrokardiogramma, glikoze asinīs4.3.4.Pazemināts atmosfēras spiediens, kas līdzinās atmosfēras spiedienam 3000 m augstumā virs jūras līmeņa vai zemāksPAA4.4.Temperatūras izmaiņas 4.4.1.Pazemināta temperatūra, kas zemāka par rekomendējamām temperatūrām konkrētai darba vietai, bet virs + 5 ℃KAA4.4.2.Pazemināta temperatūra zem + 5 ℃KAA, aukstuma prove4.4.3.Paaugstināta temperatūra, kas augstāka par rekomendējamām temperatūrām konkrētai darba vietai, bet zem + 39 ℃KAA4.4.4.Paaugstināta temperatūra virs + 39 ℃PAA4.4.5.Intensīvs siltuma izstarojums, ja darbs saistīts ar atrašanos tiešā siltuma izstarojuma ietekmē, tai skaitā darbs karstajos cehosPAA4.5.TroksnisKAA, audiometrija4.6.Ultraskaņas kontaktpārraide uz rokāmKAA4.7.Vibrācija4.7.1.Rokas plaukstas vibrācijaKAA, aukstuma prove, vibrācijas jušana4.7.2.Visa ķermeņa vibrācijaKAA, aukstuma prove, vibrācijas jušana4.8.Balss saišu aparāta pārslodze, ja darbs saistīts ar ilgstošu runāšanu paaugstinātā vai modificētā balsī vai dziedāšanuKAA4.9.Fiziskas pārslodzes4.9.1.Smagumu pārvietošana bez mehāniskām palīgierīcēm, smaguma celšana un noturēšanaKAA, elektrokardiogramma4.9.2.Atrašanās piespiedu pozā ilgāk nekā 50 % no darba laika, lokāls muskuļu sasprindzinājums, tai skaitā darbs, stāvot kājāsKAA4.9.3.Biežas kustības, ātra pārvietošanās, kas prasa izteiktu fizisku piepūli ilgāk nekā 50 % no darba laika, tai skaitā iešana, skriešana, braukšana ar velosipēduKAA4.9.4.Bieža, periodiska, atkārtota noliekšanās ilgāk nekā 50 % no darba laikaKAA4.9.5.Biežas, monotonas, atkārtotas kustības; darbs, kas saistīts ar ilgstošu un intensīvu lokālu muskuļu sasprindzinājumu, tai skaitā darbs ar rokām un rokas instrumentiem ilgāk nekā 50 % no darba laikaKAA4.10.Paaugstināts redzes sasprindzinājums, tai skaitā darbs ar mikroskopu, sīku detaļu saskatīšana4.11.Darbs ar datoru (darbs ar displejiem un darbstacijām)KAA5.Psihoemocionālie faktori5.1.Nakts darbsKAA, elektrokardiogramma5.2.Paaugstināta atbildība, bieža tādu svarīgu lēmumu pieņemšana, kas var būtiski ietekmēt cilvēka dzīvību vai veselību vai daudzu cilvēku dzīves kvalitāti, atbildība par lielām materiālām vērtībāmKAA, elektrokardiogramma5.3.Cits augsts psihoemocionālais stress darbā, tai skaitā psihoemocionāla pārslodzeKAA, elektrokardiogramma6.Citi darba vides riska faktori6.1.Darbs, kas saistīts ar dzirdes sasprindzināšanu, kad skaņa tiek novadīta tieši ausī (audio austiņu lietošana)KAA6.2.Citi iepriekš neminēti darba vides kaitīgie faktori difenilamīnsKAA

8. pielikums

Ministru kabineta

2006. gada 21. novembra

noteikumiem Nr. 970

Darbi īpašos apstākļos(Pielikums MK 18.08.2020. noteikumu Nr. 523 redakcijā)

Nr.

p. k.

Veicamo darbu vispārīgs raksturojums

1.

Darbs, kas tiek veikts vairāk nekā 1,5 m, bet mazāk nekā 5 m augstumā no grunts, pārseguma vai atbalsta platformas, ja šīm konstrukcijām nav aizsargnožogojuma vai darbu veikšanai nepieciešams iziet ārpus aizsargnožogojuma2.

Darbs, kas tiek veikts vairāk nekā 5 m augstumā no grunts, pārseguma vai atbalsta platformas, ja šīm konstrukcijām nav aizsargnožogojuma vai darbu veikšanai nepieciešams iziet ārpus aizsargnožogojuma3.

Dažādu kravas celtņu vadīšana vai tādu iekārtu apkalpošana, kas paredzētas cilvēku pacelšanai augstāk nekā 1,5 m virs zemes4.

Stropēšanas darbi5.

Darbs uz pārvietojamām kāpnēm, ja jāpakāpjas augstāk nekā 1,5 m6.

Darbi ekspluatācijā esošās elektroietaisēs ar spriegumu 50 V un lielāku7.

Darbi, kas tiek veikti slēgtās pazemes telpās, šahtās, slēgtās cisternās8.

Spridzināšanas darbi, arī pirotehnikas spridzināšanas darbi9.

Darbi, kurus veicot nepieciešams lietot saspiesta gaisa elpošanas aparātus ar sejas maskām