51. pants

Starpsienas, atveru noslēgšanas līdzekļi šajās starpsienās, noslēgšanas mehānismi un to pārbaudes metodes atbilst administrācijas prasībām. Kuģus, kas nav būvēti no koka, aprīko ar triecienstarpsienu un ūdensnecaurlaidīgām starpsienām, kas norobežo vismaz mašīntelpu. Šīs starpsienas sniedzas līdz darba klājam. Arī koka kuģus aprīko ar starpsienām, kam jābūt ūdensnecaurlaidīgām, cik vien tas praktiski iespējams:

51.1. caurules, kuras šķērso triecienstarpsienu, aprīko ar piemērotiem vārstiem, kuru pievadi ir virs darba klāja. Vārstu kārbu nostiprina priekšpīķī pie triecienstarpsienas. Triecienstarpsienā zemāk par darba klāju nedrīkst ierīkot durvis, lūkas, ventilācijas kanālus vai citas atveres. Vietās, kur caurules, kanāli, elektriskie kabeļi šķērso ūdensnecaurlaidīgās starpsienas, veic pasākumus, lai nodrošinātu šo starpsienu ūdensnecaurlaidību;

51.2. ja zvejas kuģa priekšgalā uzstādīta gara virsbūve, ūdensnecaurlaidīgu triecienstarpsienu būvē līdz nākamajam klājam virs darba klāja. Starpsienu nepagarina tieši virs tās apakšējās daļas, tā var atrasties šo noteikumu 51.punktā paredzētajās robežās. Šajā gadījumā klāja daļu, kas veido pakāpienu, būvē ūdensnecaurlaidīgu;

51.3. triecienstarpsienā augstāk par darba klāju ierīko tikai minimālu skaitu atveru, kas nodrošina zvejas kuģa ekspluatāciju. Šīs atveres veido ūdensnecaurlaidīgi noslēdzamas un to eņģes ierīko tā, lai tās būtu atveramas uz priekšu;

51.4. uz zvejas kuģiem ar garumu 75 m un lielāku uzstāda dubultdibenu no triecienstarpsienas līdz ahterpīķa starpsienai, ja tas ir praktiski iespējams.

57

2.2. Ūdensnecaurlaidīgās durvis