641. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-17
Minimālais vertikālais attālums starp dziļāko ekspluatācijas ūdenslīniju un zemāko punktu margsienas augšmalā vai darba klāja virsmu, ja ir ierīkots margu nožogojums, ir pietiekams, lai aizsargātu zvejas kuģa apkalpi no ūdens, kas tiek uzskalots uz klāja, ņemot vērā atļauto kuģošanas rajonu, hidrometeoroloģiskos apstākļus, kuros atļauta zvejas kuģa ekspluatācija, zvejas kuģa tipu un zvejas paņēmienus. Minētais attālums atbilst administrācijas prasībām. Jauniem zvejas kuģiem ar garumu, lielāku par 24 metriem, brīvsānu augstums, kas mērīts zvejas kuģa vidusdaļā no darba klāja virsmas, no kura notiek zveja, nav mazāks par 300 mm vai mazāks par brīvsānu augstumu, kas atbilst maksimālajai atļautajai iegrimei (izvēlas lielāko) saskaņā ar atzīto zvejas kuģa noturības informāciju. Zvejas kuģiem, kuru darba klājs ir tā aizsargāts, ka jūras ūdens uz tā nevar nokļūt, netiek prasīts cits minimālais brīvsānu augstums, kā vien tas, kas atbilst maksimālajai atļautajai iegrimei.
664