Noteikumi par kārtību, kādā apgūstamas speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, šo zināšanu saturu un apjomu

12. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-06-25

Kompetences pilnveides programmās speciālisti iegūst šādas zināšanas:

12.1. tiesiskais regulējums bērnu tiesību aizsardzībā:

12.1.1. saistošās starptautisko un Eiropas Savienības tiesību normas;

12.1.2. nacionālās tiesību normas;

12.1.3. starptautiskās rekomendācijas un vadlīnijas;

12.1.4. valsts politika bērnu tiesību aizsardzībā;

12.2. bērna labāko interešu un diskriminācijas aizlieguma principi, tiesības uz dzīvību, izdzīvošanu un attīstību:

12.2.1. bērna labāko interešu principa būtība, saturs, sasaiste ar citiem bērna tiesību principiem un tā nozīme tiesību piemērošanas praksē;

12.2.2. bērna labāko interešu izvērtēšanas un noteikšanas pamati. Aspekti, kas jāņem vērā, izvērtējot bērna labākās intereses, un to sasaiste ar konkrētām bērna cilvēktiesībām;

12.2.3. vardarbības pret bērnu veidi, pazīmes un sekas, izaicinājumi vardarbības identificēšanā un definēšanā;

12.2.4. saskarsmes veidošana ar bērnu un viņa ģimeni;

12.3. bērna līdzdalības princips:

12.3.1. bērna līdzdalības princips, pieņemot lēmumu, kas skar vai var skart bērnu, atbilstoši bērna vecumam un briedumam;

12.3.2. bērna informēšana un viedokļa uzklausīšana, atgriezeniskā saikne – būtība, mērķi un metodes;

12.3.3. bērna līdzdalība lēmuma pieņemšanas procesā, tostarp ģimenē, skolā, vietējā un valsts līmenī, un citās situācijās, kas skar vai var skart bērnu;

12.4. starpinstitūciju sadarbība kā bērnu tiesību aizsardzības darba organizācijas metode:

12.4.1. starpinstitūciju sadarbības būtība, mērķi un saistība ar bērnu tiesību aizsardzības principiem;

12.4.2. starpinstitūciju sadarbības formas un metodes;

12.4.3. sadarbība valsts, pašvaldības un speciālistu līmeņos – mērķi, uzdevumi un sadarbības formas.

13