Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 224-15 "Meliorācijas sistēmas un hidrotehniskās būves"

207. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Galvenais kritērijs, kas nepieciešams ūdensteces dabisko bioloģisko resursu un ekosistēmu saglabāšanu un pēc kura novērtē ūdenssaimniecības bilanci, ir ūdenstecē (novadbūves lejas bjefā) saglabājamais caurplūdums. Lai mazūdens periodos lejpus ūdenskrātuves pēc iespējas saglabātu ūdensteces dabisko stāvokli, ja to pieļauj dabīgās pieteces apjoms, iztvaikošana un zemākais uzstādinājuma ūdens līmenis ūdenskrātuvē, būvniecības ieceres dokumentācijā nosaka un ar tehniskiem paņēmieniem nodrošina pastāvīgu ūdensteci:

207.1. minimālo garantējamo caurplūdumu, kuru pieņem kā vasaras 30 dienu perioda minimālo caurplūdumu ar 95 % nodrošinājumu;

207.2. zivsaimniecībai sevišķi nozīmīgās ūdenstecēs, pamatojoties uz ūdensteces zivsaimnieciskās ekspertīzes atzinumu par darbības ietekmi uz zivju resursiem, reģionālā vides pārvalde, izsniedzot projektēšanas tehniskos noteiku mus, var noteikt paaugstinātu (līdz vasaras 30 dienu minimālā caurplūduma ar 50 % nodrošinājumu) ekoloģisko caurplūdumu;

207.3. lai nodrošinātu ūdensteces dabisko bioloģisko resursu un ekosistēmu saglabāšanu un aizsardzību, reģionālā vides pārvalde, pamatojoties uz normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrētā vides eksperta atzinumu par darbības ietekmi uz vides stāvokli, var noteikt ekoloģisko caurplūdumu.

212