263. pants

Projektējot lauksaimniecībā izmantojamo zemju meliorācijas sistēmas:

263.1. veido optimāla lieluma (no 10 līdz 30 ha) un konfigurācijas (ar malu attiecību 1:3 līdz 1:5) laukus;

263.2. par kontūrelementiem izmanto esošas un jaunveidojamas biocenozes - kokaudzes, ūdensteces, ūdenstilpes, dabīgas pļavas, neartas nogāzes u.tml.;

263.3. lokālas gravas un izteiktas reljefa ieplakas atstāj neskartas sīko dzīvnieku un putnu apmetņu vietām;

263.4. saglabā koku pudurus un koku rindas, kuras var būt par vējlauzējiem vēja erozijas, bet stāvās nogāzēs un kraujās - ūdens erozijas novēršanai;

263.5. gar meža malu, būvējot kontūrgrāvjus, ievēro, lai neskartu gar meža malu, it īpaši egļu audzēm valdošo vēju virzienā, augošus kokus, kas sargā mežu no vējlauzēm;

263.6. likvidē ainavas negatīvos elementus: ēku drupas, mazvērtīgos krūmājus, celmu un akmeņu kaudzes.

268