7. pants

Nr.4 palielināms drenu diametrs, lietojamas filtru kolonnas.

2.tabula

Augsnes ķīmisko īpašību koeficients Kk

Nr. p.k. Augsnes un gruntsūdeņu ķīmiskās īpatnības Fiziskais māla daļiņu (< 0,01 mm) daudzums (%) < 10 10 25 25 50 > 50 1 2 3 4 5 6 1. Karbonātu daudzums līdz 0,6 m dziļumam (ar 10 % sālsskābi puto) 1,00 1,00 1,05 1,10 2. Dzelzs savienojumu saturs gruntsūdenī (mg/l): 3. < 3 1,00 1,00 1,00 1,00 4. 3 8 0,90 0,90 0,90 0,903.tabula

Normatīvā drenu atstatuma En' vērtības purvos ar vāji filtrējošu pamatni

Nr. p.k. Kūdras slāņa biezums pēc pirmreizējās nosēšanās (m) Purvos bez koku un niedru kūdras Purvos ar koku un niedru kūdru 1 2 3 4 1. 0,6 0,9 12 14 14 16 2. 0,9 1,2 14 16 16 18 3. 1,2 1,5 16 18 18 20 4. > 1,5 18 20 20 224.tabula

Normatīvā drenu atstatuma En' vērtības purvos ar labi filtrējošu minerālo pamatni

Nr. p.k. Kūdras slāņa biezums pēc pirmreizējās nosēšanās (m) Purvos bez koku un niedru kūdras Purvos ar koku un niedru kūdru 1 2 3 4 1. 0,6 1,5 26 30 28 32 2. > 1,5 22 26 24 285.tabula

Purva hidroģeoloģisko apstākļu koeficienta Kh' vērtības

Nr. p.k. Apstākļu raksturojums Kh' 1 2 3 1. Atmosfēriskā barošanās 1,00 2. Vienmērīgi izkliedēts spiedienūdens un pieplūde starppauguru ieplakās 0,65 0,806.tabula

Purva hidroloģisko apstākļu koeficienta Ka' vērtības

Nr. p.k. Apstākļu raksturojums Ka' 1 2 3 1. Vietās, kur drenu iztekas neapplūst vai to applūdums palos ar 10 % varbūtību nepārsniedz 0,5 m 1,00 2. Vietās, kur drenu izteku applūdums palos ar 10 % varbūtību pārsniedz 0,5 m 0,85 0,90 3. Applūstošās platībās un vasaras polderos 0,70 0,807.tabula

Dzelzs savienojumu satura koeficienta Kk' vērtības

Nr. p.k. Dzelzs savienojumu saturs gruntsūdenī (mg/l) Kk' 1 2 3 1. < 3 1,00 2. 3 8 0,908.tabula

Nosusināšanas sistēmas elementu izvietojums atkarībā no susinātājdrenu atstatuma Ep

Nr. p.k. Nosusināšanas sistēmas elementu izvietojums Projektējamie atstatumi atkarībā no aprēķinātā susinātājdrenu atstatuma Ep 1 2 3 1. Paralēli novietotas susinātājdrenas Ep 2. Savstarpēji stateniski novietotas drenas 1/2 Ep 3. Savstarpēji galeniski novietotas drenas 1 m, kontūrdrenām augšgali savienoti 4. Paralēli novadgrāvim novietotas drenas 2/3 Ep, bet ne tālāk par izlīdzinātās atbērtnes platumu,

1/4 Ep, ja grāvja nogāzē parādās spiedienūdeņi, bet ne tuvāk par 4 m 5. Stateniski novadgrāvim novietotas drenas 1/2 Ep, skaitot no novadgrāvja malas 6. Paralēli susinātājgrāvim, ceļa grāvim vai kontūrgrāvim novietotas drenas 1/2 Ep, skaitot no susinātājgrāvja vai kontūrgrāvja malas,

1/4 Ep, skaitot no ceļa grāvja malas 7. Paralēli lauka malai vai robežai novietotas drenas 1/3 Ep, skaitot no lauka malas vai robežas 8. Stateniski lauka malai, robežai vai ceļa grāvim novietotas drenas 1 m 9. Paralēli kolektoram, kura caurules diametrs ir lielāks par 175 mm, novietotas drenas 1/2 Ep9.tabula

Projektējamās nosusināšanas vidējās normas (m)

Nr. p.k. Platības izmantošana Nosusināšanas norma (optimālais gruntsūdens dziļums) (m) pirmssējas un ražas novākšanas periodā pirmajā veģetācijas mēnesī vidēji veģetācijas periodā 1 2 3 4 5 1. Tīrumi 0,4 0,6 0,9 1,1 2. Ganības 0,7 0,9 0,9 1,1 3. Pļavas 0,4 0,6 0,6 0,810.tabula

Drenu vidējais iebūves dziļums (m)

Nr. p.k. Platību izmantošanas veids Augsnes sastāvs Ūdenīguma koeficients Kū Drenu vidējais iebūves dziļums (m) 1 2 3 4 5 1. Tīrumi, ganības Māls, smilšmāls 1,2 1,4 Mālsmilts, smilts < 1,0 1,1 1,3 Mālsmilts, smilts > 1,0 1,1 1,2 Kūdra ar vāji filtrējošu pamatni 1,3 1,4 Kūdra ar labi filtrējošu pamatni 1,1 1,2 2. Pļavas Māls, smilšmāls < 1,0 1,2 1,3 Māls, smilšmāls, mālsmilts, smilts > 1,0 1,1 1,2 Kūdra ar vāji filtrējošu pamatni 1,1 1,3 Kūdra ar labi filtrējošu pamatni 1,1 3. Augļu dārzi, kokaudzētavas 1,4 1,6

Ekonomikas ministra vietā

veselības ministrs Guntis Belēvičs

Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

9.pielikums

Latvijas būvnormatīvam LBN 224-15

"Meliorācijas sistēmas un hidrotehniskās būves"

(apstiprināts ar Ministru kabineta

2015.gada 30.jūnija

noteikumiem Nr.329)

Drenu un virszemes noteces aprēķins

1.kartogramma

Drenu noteces moduļi (l/s x ha) aramzemēs un ganībās

2.kartogramma

Diennakts maksimālo nokrišņu intensitāte (l/s x ha)

1.tabula

Virszemes noteces moduļi (l/s x ha) aramzemē

Nr.

p.k. Diennakts maksimālā nokrišņu intensitāte (l/s x ha) Virszemes noteces modulis drenētās platībās (l/s x ha) smilts mālsmilts, viegls un vidējs smilšmāls smags smilšmāls, māls 1 2 3 4 5 I. Zemes virsas vidējais slīpums mazāks par 0,5 % 1. 5,0 0,25 0,35 0,50 2. 5,5 0,30 0,40 0,55 3. 6,0 0,35 0,45 0,60 4. 6,5 0,40 0,55 0,70 II. Zemes virsas vidējais slīpums 0,51 3,0 % 5. 5,0 0,45 0,60 0,80 6. 5,5 0,50 0,65 0,90 7. 6,0 0,55 0,75 1,05 8. 6,5 0,60 0,85 1,20 III. Zemes virsas vidējais slīpums lielāks par 3 % 9. 5,0 0,65 0,95 1,30 10. 5,5 0,70 1,05 1,45 11. 6,0 0,80 1,20 1,50 12. 6,5 0,90 1,35 1,90Piezīme. Zemes virsas vidējo slīpumu nosaka kā aritmētisko vidējo no sateces baseina šķērsslīpumiem un garenslīpumiem.

2.tabula

Susinātājdrenu un kolektoru minimālais garenslīpums (%)

Drenu nosacītais diametrs (mm) 50 75 100 125 150 175 200 Minimālais garenslīpums (%) 0,30 0,30 0,20 0,20 0,20 0,20 0,203.tabula

Susinātājgrāvju galvenie parametri

Nr. p.k. Augsnes raksturojums Susinātājgrāvju vidējais atstatums (m) dziļums (m) nogāžu slīpuma koeficients iedziļinājums minerālgruntī (m) 1 2 3 4 5 6 1. Vidēji un labi caurlaidīgas minerālaugsnes (smilts, mālsmilts), kuru filtrācijas koeficients ir lielāks par 0,5 m/d 60 100 1,2 1,4 1,5 2,0 2. Mazcaurlaidīgas minerālaugsnes (māls, smilšmāls), kuru filtrācijas koeficients ir mazāks par 0,5 m/d 40 60 1,0 1,2 1,5 3. Kūdra virs vidēji labi caurlaidīgas pamatnes, ar kūdras dziļumu: līdz 0,8 m 100 200 1,2 1,4 1,5 0,2 0,4 0,8 1,3 m 100 180 1,3 1,5 1,5 0,2 0,4 vairāk par 1,3 m 100 160 1,5 1,8 1,25 0,2 0,4 4. Kūdra virs mazcaurlaidīgas pamatnes, ar kūdras dziļumu: līdz 0,8 m 60 80 1,1 1,2 1,5 0,1 0,3 0,8 1,3 m 60 70 1,2 1,4 1,5 0,1 0,3 vairāk par 1,3 m 50 60 1,4 1,5 1,25 0,1 0,34.tabula

Optimālais gruntsūdens līmenis (m)

Nr. p.k. Augsne Gruntsūdens līmenis (m) tīrumi ganības pļavas pēcsējas periodā vēlākā attīstības fāzē 1 2 3 4 5 6 1. Kūdra, viegla smilts 0,4 0,5 0,8 0,9 0,7 0,8 0,6 0,7 2. Smilts 0,3 0,4 0,5 0,7 0,5 0,7 0,5 0,6

Ekonomikas ministra vietā

veselības ministrs Guntis Belēvičs

Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

10.pielikums

Latvijas būvnormatīvam LBN 224-15

"Meliorācijas sistēmas un hidrotehniskās būves"

(apstiprināts ar Ministru kabineta

2015.gada 30.jūnija

noteikumiem Nr.329)

Apūdeņošanas prasību aprēķins

1.kartogramma

Latvijas agroklimatiskie rajoni

1.tabula

Lauksaimniecības kultūraugu apūdeņošanas sistēmu diennakts vidējie hidromoduļi (l/s x ha) un apūdeņošanas vidējās prasības (m3/ha) (ar laistīšanas paņēmienu)

Nr. p.k. Agroklimatiskais rajons

(saskaņā ar 1.kartogrammu) Vidējais hidromodulis

(l/s x ha) Apūdeņošanas vidējā norma (m3/ha) apūdeņojamie kultūraugi agrie kartupeļi tomāti, galda bietes, burkāni gurķi agrie kāposti vidējie un vēlie kāposti kultivētie zālāji 1 2 3 4 5 6 7 8 9 1. Piejūras zemiene: Rīgas jūras līcim piegulošā daļa 0,55 800 900 1000 1100 1100 1200 1200 1300 1500 1600 900 1600 Baltijas jūrai piegulošā daļa 0,50 650 700 800 900 900 950 950 1050 1200 1300 700 1300 2. Kurzemes augstiene 0,60 750 800 900 1000 1000 1100 1100 1200 1350 1450 800 1400 3. Viduslatvijas zemiene 0,60 800 900 1000 1100 1100 1200 1200 1300 1500 1600 900 1600 4. Vidzemes augstiene 0,55 550 600 850 900 700 800 800 850 1050 1100 600 1100 5. Lubāna zemiene 0,60 750 800 900 1000 1000 1100 1100 1200 1350 1450 800 1400 6. Latgales augstiene: dienvidrietumu rajoni 0,65 800 900 1000 1100 1100 1200 1200 1300 1500 1600 900 1600 pārējie rajoni 0,60 750 800 900 1000 1000 1100 1100 1200 1350 1450 800 1400 7. Ziemeļlatvijas zemiene 0,55 650 700 800 900 900 950 950 1050 1200 1300 700 1300Piezīme. Mazākā apūdeņošanas vidējā norma pieņemama apūdeņošanai smagās augsnēs, lielākā vieglas smilts un mālsmilts augsnēs, bet zemo purvu kūdras augsnēs kultivētajiem zālājiem apūdeņošanas vidējā norma samazināma par 15 %.

Ekonomikas ministra vietā

veselības ministrs Guntis Belēvičs

Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

11.pielikums

Latvijas būvnormatīvam LBN 224-15

"Meliorācijas sistēmas un hidrotehniskās būves

(apstiprināts ar Ministru kabineta

2015.gada 30.jūnija

noteikumiem Nr.329)

1.tabula

Susinātājgrāvju savstarpējie atstatumi (m)

Nr.

p.k. Meža tips Kokaudzes Susinātājgrāvju atstatumi (m) bonitāte mežaudzes tips 1 2 3 4 5 1. Grīnis (Gs) V 10P 150 240 2. Slapjais mētrājs (Mrs) IV 10P 170 240 3. Slapjais damaksnis (Dms) III IV 10P + E mālsmilts augsnes 160 200 smilšmāla augsnes 80 110 4. Slapjais vēris (Vrs) III IV 10E + P 140 200 5. Slapjā gārša (Grs) III 10E, B, A, Os 150 190 6. Purvājs (Pv) V 10P 100 130 7. Niedrājs (Nd) IV V 10P(B) 130 170 8. Dumbrājs (Db) III IV 10B (P,E) 180 240 9. Liekņa (Lk) I II 10 M (Os, B) 180 240Piezīme. Mazākos atstatumus projektē vietās, kurās iespējama spiedienūdeņu pietece, ir stipri glejotas gruntis ar izteiktu rūsas (ortšteina) horizontu. Lielākos atstatumus projektē ūdeni caurlaidīgās gruntīs ar labu zemes virsas slīpumu (lielāks par 2 ‰) un augstāku mežaudžu bonitāti.

2.tabula

Susinātājgrāvju vidējais dziļums (m)

Nr.

p.k. Augsnes profils Susinātājgrāvju dziļums (m) slāņa biezums (m) pamatnes minerālgrunts 1 2 3 4 1. Trūds, kūdra 0,2 0,5 smilts, mālsmilts 1,0 1,2 2. Trūds, kūdra 0,2 0,5 smilšmāls, māls 0,9 1,1 3. Zāļu kūdra 0,5 1,0 mālsmilts, smilšmāls 1,2 1,3 4. Zāļu kūdra 1,0 un vairāk smilšmāls 1,3 un vairāk 5. Sūnu kūdra 0,5 1,0 smilšmāls 1,3 1,4 6. Sūnu kūdra 1,0 un vairāk 1,4 un vairāk3.tabula

Susinātājgrāvju nogāzes slīpuma koeficients

Nr. p.k. Grunts raksturojums Nogāzes slīpuma koeficients 1 2 3 1. Smilts, mālsmilts 1,5 2. Smilšmāls, māls 1,25 3. Kūdra, labi sadalījusies 1,25 4. Kūdra, maz sadalījusies 1,04.tabula

Pieļaujamie maksimālie straumes ātrumi meža zemju nenostiprinātās gultnēs (m/s)

Nr.

p.k. Grunts raksturojums Pieļaujamais maksimālais ātrums (m/s) 1 2 3 1. Smilts, smalka 0,4 0,6 2. Smilts, vidēji rupja 0,6 0,8 3. Smilts, rupja, ar oļiem un akmeņiem 0,8 1,0 4. Mālsmilts 0,7 0,85 5. Smilšmāls, viegls 0,5 0,7 6. Smilšmāls, vidējs 0,7 0,85 7. Smilšmāls, smags, ar oļiem un akmeņiem 0,85 1,05 8. Māls 0,6 0,8 9. Koku kūdra 0,25 0,35 10. Labi sadalījusies grīšļu hipnu un sfagnu kūdra 0,4 0,6 11. Vāji sadalījusies grīšļu hipnu kūdra 0,6 0,8 12. Vāji sadalījusies sfagnu kūdra 0,75 1,05 13. Vāji sadalījusies spilvu sfagnu kūdra 0,95 1,305.tabula

Novadgrāvju un ūdensnoteku trašu pagriezienu līknes liekuma rādiuss (m)

Hidrauliskais rādiuss R (m) 0,30 0,50 0,70 0,80 0,90 1,00 Līknes liekuma rādiuss r (m) 20 40 60 70 90 100

Ekonomikas ministra vietā

veselības ministrs Guntis Belēvičs

Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

12.pielikums

Latvijas būvnormatīvam LBN 224-15

"Meliorācijas sistēmas un hidrotehniskās būves"

(apstiprināts ar Ministru kabineta

2015.gada 30.jūnija

noteikumiem Nr.329)

Aizsargdambju nogāžu vidējais slīpums

Nr. p.k. Grunts Nogāžu slīpums slapjās nogāzes sausās nogāzes 1 2 3 4 1. Mālaina 1:1,5 1:2,5 1:1,5 1:2,5 2. Smilšaina 1:2 1:3 1:1,5 1:3 3. Kūdras mālainas minerālgrunts maisījums 1:10 1:5 4. Kūdras smilšainas minerālgrunts maisījums 1:12 1:4Piezīme. Stāvākas nogāzes pieņem saistīgas pamatnes gruntīs.

Ekonomikas ministra vietā

veselības ministrs Guntis Belēvičs

Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

13.pielikums

Latvijas būvnormatīvam LBN 224-15

"Meliorācijas sistēmas un hidrotehniskās būves"

(apstiprināts ar Ministru kabineta

2015.gada 30.jūnija

noteikumiem Nr.329)

Grunts aizsprosti

1.tabula

Noturības aplēses vidējie kritiskie gradienti

Nr. p.k.GruntsAizsprosta ķermenisPriekšjoslaEkrāns un kodols123451.Māls714112.Smilšmāls4973.Mālsmilts1,82,71,84.Smilts, vidēji rupja0,9 5.Smilts, smalka0,7 2.tabula

Uzbērtu grunts aizsprostu tipi

Nr. p.k.Pamatnes gruntsAizsprosta ķermeņa gruntsIeteicamais aizsprosta tips12341.MazcaurlaidīgaMazcaurlaidīgaNo viendabīga materiāla2.MazcaurlaidīgaCaurlaidīgaNo viendabīga materiāla, ar ekrānu3.Caurlaidīga. Necaurlaidīga grunts atrodas dziļumā līdz 3 mMazcaurlaidīgaNo viendabīga materiāla, ar iedziļinājumu (zobu)4.Caurlaidīga. Necaurlaidīga grunts atrodas dziļāk par 3 mMazcaurlaidīgaNo viendabīga materiāla, ar priekšjoslu5.Caurlaidīga. Necaurlaidīga grunts atrodas dziļumā līdz 3 mCaurlaidīgaNo viendabīga materiāla, ar ekrānu un iedziļinājumu (zobu)6.Caurlaidīga. Necaurlaidīga grunts atrodas dziļāk par 3 mCaurlaidīgaNo viendabīga materiāla, ar ekrānu un priekšjoslu

Ekonomikas ministra vietā

veselības ministrs Guntis Belēvičs

Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

14.pielikums

Latvijas būvnormatīvam LBN 224-15

"Meliorācijas sistēmas un hidrotehniskās būves"

(apstiprināts ar Ministru kabineta

2015.gada 30.jūnija

noteikumiem Nr.329)

Zivju aizsardzības un migrācijas būves

1.tabula

Zivju norobežojošo sietu acu izmērs (mm)

Zivju mazuļu ķermeņa garums (mm)līdz 121520304050607090Acu diametrs vai rūts diagonāles garums (mm)1,52346789102.tabula

Raksturīgie straumes ātrumi (m/s)

Nr. p.k.Zivju tipsRaksturīgie straumes ātrumi (m/s)piesaistesnonešanaslēciena123451.Lašveidīgās, pieaugušās0,9 1,41,1 1,61,5 2,02.Lašveidīgo mazuļi 0,25 0,35 3.Daļēji ceļotājas, pieaugušās0,5 0,80,9 1,2 4.Daļēju ceļotāju mazuļi 0,15 0,25 Piezīmes.