Vairogs87. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-17
Noteikumi stājas spēkā ar 2006.gada 1.novembri.
88
Ministru prezidents A.Kalvītis
Vides ministrs R.Vējonis
1.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 2.maija noteikumiem Nr.362
Notekūdeņu dūņu vidējā parauga veidošana attīrīšanas iekārtās
Nr.
p.k.
Notekūdeņu attīrīšanas iekārtu noslodze (cilvēku ekvivalents)
Vidējo paraugu skaits gadā
Vidējā parauga veidošanas periods (mēnešos)
Individuālo paraugu ņemšanas periodiskums
Testējamo paraugu skaits gadā
smago metālu noteikšanai*
agroķī-misko rādītāju noteikšanai
sausnas satura noteikšanai**
1.
< 2000
1
12
2 reizes mēnesī
1***
1
2
2.
2001-5000
1
12
2 reizes mēnesī
1***
1
4
3.
5001-10000
2
6
3 reizes mēnesī
2
1
6
4.
10001-50000
3
4
1 reizi nedēļā
3
2
12
5.
50001-100000
4
3
reizi trijās dienās
4
3
24
6.
> 100000
12
1
katru dienu
12
4
52
Piezīmes.
1.* Ja pēdējo divu gadu laikā visās notekūdeņu dūņu sērijās atsevišķu smago metālu koncentrācijas nav pārsniegušas pirmajai klasei atbilstošos rādītājus, testēšanu, lai noteiktu šos metālus, drīkst veikt divas reizes retāk, bet ne mazāk kā reizi gadā.
2.** Sausnas saturu nosaka individuālajos paraugos tūlīt pēc to ievākšanas.
3.*** Ja attīrīšanas iekārtā apstrādā tikai sadzīves notekūdeņus, smago metālu masas koncentrācija nav jānosaka.
Vides ministrs R.Vējonis
2.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 2.maija noteikumiem Nr.362
Notekūdeņu dūņu un to komposta sēriju vidējā paraugā nosakāmie kvalitātes rādītāji un testēšanas metodes
1.tabula
Nr.p.k.
Smagie metāli
Metodes*
paraugu sagatavošanai
testēšanai
1.
Kadmijs (Cd)
LVS ISO 11466:1995
LVS ISO 11047:2003
2.
Hroms (Cr)
LVS ISO 11466:1995
LVS ISO 11047:2003
3.
Varš (Cu)
LVS ISO 11466:1995
LVS ISO 11047:2003
4.
Dzīvsudrabs (Hg)
LVS 346:2005
LVS 346:2005
5.
Niķelis (Ni)
LVS ISO 11466:1995
LVS ISO 11047:2003
6.
Svins (Pb)
LVS ISO 11466:1995
LVS ISO 11047:2003
7.
Cinks (Zn)
LVS ISO 11466:1995
LVS ISO 11047:2003
Piezīme.
Var izmantot arī citas atomabsorbcijas spektrofotometrijas metodes, kuru metodes noteikšanas robežas rādītāji nav lielāki par 1 mg/kg Cd, 12 mg/kg Cr, 5 mg/kg Cu, 12 mg/kg Ni, 15 mg/kg Pb, 0,2 mg/kg Hg un 10 mg/kg Zn.
2.tabula
Nr.p.k.
Agroķīmiskie rādītāji
Testēšanas metodes
1.
Vides reakcija (pHKCl)
LVS ISO 10390:2002
2.
Organiskās vielas daudzums (%)
LVS ISO 10694:1995
3.
Slāpeklis (N) sausnā (g/kg)
LVS ISO 11261:2002
4.
Amonija slāpeklis (N-NH4) sausnā (g/kg), ekstrahējot KCl
ISO/TS 14256-1:2003
ISO 14256-2:2005 (E)
5.
Fosfors (P) sausnā (g/kg)
LVS 398: 2002
EN 14672:2005
6.
Sausna (%)
LVS ISO 11465:1993
LVS EN 12880
Vides ministrs R.Vējonis
3.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 2.maija noteikumiem Nr.362
Vides ministrs R.Vējonis
4.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 2.maija noteikumiem Nr.362
Vides ministrs R.Vējonis
5.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 2.maija noteikumiem Nr.362
Vides ministrs R.Vējonis
6.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 2.maija noteikumiem Nr.362
Notekūdeņu dūņu un to komposta iedalījums klasēs
Nr.
p.k.
Klase*
Smago metālu masas koncentrācija sausnā (mg/kg)
Cd
Cr
Cu
Hg
Ni
Pb
Zn
1.
I
< 2,0
< 100
< 400
< 3,0
< 50
< 150
< 800
2.
II
2,1-5,0
101-250
401-500
3,1-5,0
51-100
151-250
801-1500
3.
III
5,1-7,0
251-400
501-600
5,1-7,0
101-150
251-350
1501-2200
4.
IV
7,1-10
401-600
601-800
7,1-10
151-200
351-500
2201-2500
5.
V
> 10
> 600
> 800
> 10
> 200
> 500
> 2500
Piezīme.
* Ja augstākās klases attiecīgo rādītāju ne vairāk kā par 30 % pārsniedz tikai viena smagā metāla masas koncentrācija, šīs notekūdeņu dūņas un to kompostu ieskaita augstākajā klasē.
Vides ministrs R.Vējonis
7.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 2.maija noteikumiem Nr.362
Augsnes virsējā slāņa vidējā paraugā nosakāmie rādītāji un testēšanas metodes lauksaimniecībā izmantojamās platībās
Nr.
p.k.
Rādītāji
Metodes*
paraugu sagatavošanai
testēšanai
1.
Kadmijs (Cd)
LVS ISO 11466
LVS ISO 11047
2.
Hroms (Cr)
LVS ISO 11466
LVS ISO 11047
3.
Varš (Cu)
LVS ISO 11466
LVS ISO 11047
4.
Dzīvsudrabs (Hg)
LVS 346
LVS 346
5.
Niķelis (Ni)
LVS ISO 11466
LVS ISO 11047
6.
Svins (Pb)
LVS ISO 11466
LVS ISO 11047
7.
Cinks (Zn)
LVS ISO 11466
LVS ISO 11047
8.
Reakcija (pH KCl)
LVS ISO 10390
Piezīme.
* Drīkst izmantot arī citas atomabsorbcijas spektrofotometrijas metodes, kuru metodes detektēšanas robežas rādītāji nav lielāki par 0,10 mg/kg Cd, 1,0 mg/kg Cr, 1,5 mg/kg Cu, 0,10 mg/kg Hg, 2,0 mg/kg Ni, 3,5 mg/kg Pb un 5,0 mg/kg Zn.
Vides ministrs R.Vējonis
8.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 2.maija noteikumiem Nr.362
Smago metālu masas koncentrācijas limits augsnes virsējā slānī notekūdeņu dūņu un to komposta iestrādei (mg/kg)
Nr.
p.k.
Metāli
pHKCl 5 6
pHKCl 6,1 7
pHKCl >7
smilts, mālsmilts
smilšmāls, māls
smilts, mālsmilts
smilšmāls, māls
smilts, mālsmilts
smilšmāls, māls
1.
Cd
0,50
0,60
0,60
0,70
0,80
0,90
2.
Cr
40
50
60
70
80
90
3.
Cu
15
25
35
50
55
70
4.
Hg
0,10
0,20
0,25
0,35
0,40
0,50
5.
Ni
15
25
35
50
60
70
6.
Pb
20
25
25
30
35
40
7.
Zn
50
65
70
80
90
100
Vides ministrs R.Vējonis
9.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 2.maija noteikumiem Nr.362
Smago metālu masas koncentrācijas limits augsnes mēslošanai un rekultivācijai vai apglabāšanai sadzīves atkritumu poligonos un izgāztuvēs paredzētajās notekūdeņu dūņās un to kompostā
Nr.p.k.
Smagie metāli
Masas koncentrācija sausnā (mg/kg)
1.
Kadmijs (Cd)
10
2.
Hroms (Cr)
600
3.
Varš (Cu)
800
4.
Dzīvsudrabs (Hg)
10
5.
Niķelis (Ni)
200
6.
Svins (Pb)
500
7.
Cinks (Zn)
2500
Vides ministrs R.Vējonis
10.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 2.maija noteikumiem Nr.362
Smago metālu gada emisijas robežvērtības lauksaimniecībā izmantojamās augsnēs
Nr.p.k.
Smagie metāli
Vidēji piecu gadu periodam (g/ha gadā)
smilts, mālsmilts
smilšmāls, māls
1.
Kadmijs (Cd)
30
35
2.
Hroms (Cr)
600
700
3.
Varš (Cu)
1000
1200
4.
Dzīvsudrabs (Hg)
8
10
5.
Niķelis (Ni)
250
300
6.
Svins (Pb)
300
350
7.
Cinks (Zn)
5000
6000
Vides ministrs R.Vējonis
11.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 2.maija noteikumiem Nr.362
Ar notekūdeņu dūņām vai to kompostu lauksaimniecībā izmantojamo platību augsnēs iestrādātā slāpekļa un fosfora gada emisijas robežvērtības