Noteikumi par personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā, kā arī to identifikāciju

1. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-17

Noteikumi nosaka latviešu literārās valodas normas personvārdu rakstībā un lietošanā latviešu valodā, kā arī kārtību, kādā personvārdus neatkarīgi no to cilmes raksta un identificē dokumentos.

2

(MK 27.02.2018. noteikumu Nr. 122 redakcijā)

1.1 Noteikumos lietoti šādi termini:

1.1 1. atveide citvalodu cilmes personvārda izteikšana ar latviešu valodas skaņām un burtiem atbilstoši citvalodu īpašvārdu atveides noteikumiem;

1.1 2. daudzkomponentu uzvārds uzvārds, ko veido vairāk nekā divas sastāvdaļas;

1.1 3. dzimtas uzvārda vēsturiskā forma uzvārda forma, kas ierakstīta kāda personas tiešā augšupējā radinieka personu apliecinošā dokumentā vai civilstāvokļa akta reģistrāciju apliecinošā dokumentā;

1.1 4. dubultuzvārds uzvārds, ko veido divas sastāvdaļas (Civillikuma izpratnē "dubults uzvārds");

1.1 5. nelokāms personvārds personvārds, kura forma nemainās ne dzimtē, ne locījumā;

1.1 6. oriģinālforma personvārda rakstība oriģinālvalodā;

1.1 7. oriģinālvaloda valoda, kurā ir uzrakstīts kāda teksta oriģināls;

1.1 8. personvārds fiziskas personas vārds (vārdi), uzvārds (dubult uzvārds vai daudzkomponentu uzvārds) vai vārds (vārdi) kopā ar uzvārdu;

1.1 9. pielīdzināšana personvārda formas variantu novēršana;

1.1 10. transkripcija citvalodas personvārda izrunas atveide latviešu valodā;

1.1 11. transliterācija citvalodas personvārda oriģinālformas pārcelšana latīņalfabētiskajā rakstībā burtu pa burtam no citu alfabētu rakstības saskaņā ar Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) noteikto transliterācijas tabulu;

1.1 12. vārda vēsturiskā forma personas vārda forma, kas atšķiras no šī vārda pašreizējās rakstības latviešu valodā.

3

(MK 27.02.2018. noteikumu Nr. 122 redakcijā)