218. pants

Latvijas valsts teritorija, zona vai iecirknis, kam attiecībā uz infekciozo lašu anēmiju (bez IPR) ir noteikta V kategorija, var iegūt I kategoriju, ja visā Latvijas valsts teritorijā, zonā vai iecirknī esošajās audzētavās, kurās tiek turētas uzņēmīgās akvakultūras dzīvnieku sugas, ir īstenota šāda apkarošanas programma:

218.1. ir veikti šo noteikumu VI nodaļā minētie kontroles un apkarošanas pasākumi pēc eksotisko infekcijas slimību konstatēšanas akvakultūras dzīvniekiem un to audzētavu apkaimē, kuras oficiāli deklarētas par inficētām ar infekciozo lašu anēmiju (bez IPR) vai kurās apstiprināta infekciozās lašu anēmijas klātbūtne, ir izveidota buferzona, kurā ietilpst aizsardzības zona un uzraudzības zona;

218.2. buferzona noteikta katrā inficēšanās gadījumā atsevišķi, ņemot vērā riska faktorus, kas ietekmē infekciozās lašu anēmijas izplatīšanos audzētavas zivju vai savvaļas zivju populācijā:

218.2.1. ar infekciozās lašu anēmijas (bez IPR) genotipam piederīgu infekciozās lašu anēmijas vīrusu inficētu vai ar apstiprinātu infekciozās lašu anēmijas slimu zivju mirstība (pēc skaita), mirstības rādītāji un sadalījums pa sugām un slimībām inficētajā audzētavā;

218.2.2. attālums līdz apkaimes audzētavām un to izvietojuma blīvums;

218.2.3. attālums līdz tuvākajiem pārstrādes uzņēmumiem;

218.2.4. saskarē esošās audzētavas;

218.2.5. audzētavās pārstāvētās sugas;

218.2.6. infekcijas slimības skartajās audzētavās un to apkaimes audzētavās izmantotā audzēšanas prakse;

218.2.7. hidrodinamiskie apstākļi un citi epizootoloģiski nozīmīgi faktori;

218.3. izveidotajā aizsardzības zonā un uzraudzības zonā ievēro šādas ģeogrāfiskās norobežošanas prasības:

218.3.1. ap oficiāli deklarētu inficētu audzētavu, kurā konstatēta infekciozā lašu anēmija, izveido aizsardzības zonu, kas piekrastes teritorijās atbilst aplī norobežotai teritorijai, kuras rādiuss ir vienas plūdmaiņu joslas platums vai pieci kilometri (izmanto lielāko vērtību) ar audzētavu centrā, vai līdzvērtīgai teritorijai, kura noteikta, pamatojoties uz hidrodinamiskiem vai epizootoloģiskiem datiem. Iekšzemē tā ir visa ūdens sateces teritorija, kas atbilst audzētavai, kura oficiāli deklarēta par inficētu ar infekciozo lašu anēmiju. Dienests aizsardzības zonu var attiecināt tikai uz ūdens sateces teritorijas daļām, ja ar to netiek pasliktināta infekciozās lašu anēmijas izplatības profilakse;

218.3.2. ap aizsardzības zonu izveido uzraudzības zonu, kas piekrastes teritorijās atbilst aplī norobežotai teritorijai, kurā vērojama plūdmaiņu joslu zonu pārklāšanās, vai aizsardzības zonu aptverošu teritoriju, kas ietilpst aplī, kura rādiuss ir 10 kilometri no aizsardzības zonas centra, vai līdzvērtīgu teritoriju, ko nosaka, pamatojoties uz hidrodinamiskiem vai epizootoloģiskiem datiem. Iekšzemē tā ir paplašināta teritorija ārpus izveidotās aizsardzības zonas;

218.4. aizsardzības zonā esošajās audzētavās, kurās tiek turētas uzņēmīgās akvakultūras dzīvnieku sugas un kuras nav oficiāli deklarētas par inficētām ar infekciozo lašu anēmiju, veic oficiālu izmeklēšanu:

218.4.1. ņem vismaz 10 mirstošu zivju paraugus laboratoriskiem izmeklējumiem, ja novērotas infekciozajai lašu anēmijai raksturīgās klīniskas vai post mortem pazīmes, vai vismaz 30 zivju paraugus laboratoriskiem izmeklējumiem, ja klīniskas vai post mortem pazīmes nav novērotas;

218.4.2. līdz aizsardzības zonas atcelšanai audzētavā, kurā šo noteikumu 218.4.1. apakšpunktā minētajos laboratoriskajos izmeklējumos ir iegūti negatīvi rezultāti, reizi mēnesī organizē veselības pārbaudi;

218.5. visas audzētavas, kuras ir oficiāli deklarētas par inficētām ar infekciozo lašu anēmiju (bez IPR) vai kurās apstiprināta infekciozās lašu anēmijas klātbūtne, iztukšo, iztīra, dezinficē un tajās ievēro ne mazāk kā trīs mēnešus ilgu neizmantošanas periodu. Kad visas audzētavas aizsardzības zonā ir iztukšotas, iztīrītas, dezinficētas un ir beidzies ne mazāk kā sešas nedēļas ilgs sinhronizēts neizmantošanas periods, prasību par aizsardzības zonu un uzraudzības zonu var atcelt;

218.6. pēc neizmantošanas perioda beigām oficiāli deklarētajās inficētajās audzētavās aizsardzības zonas pārveido par uzraudzības zonām;

218.7. dienests izveidotās aizsardzības un uzraudzības zonas robežās, ja tiek novēroti infekcijas slimības turpmāki uzliesmojumi citās līdz šim neinficētās audzētavās, var noteikt arī citu audzētavu iztukšošanu, iztīrīšanu, dezinficēšanu un neizmantošanu. Neizmantošanas perioda ilgumu šajās audzētavās dienests nosaka, izvērtējot audzētavu inficēšanās risku katrā gadījumā atsevišķi, bet neizmantošanas periods ir ne mazāk kā trīs mēnešus ilgs;

218.8. audzētavās, kuras oficiāli deklarētas par inficētām ar infekciozās lašu anēmijas vīrusu ar infekciozās lašu anēmijas genotipu (bez IPR) vai kurās apstiprināta infekciozās lašu anēmijas klātbūtne, un visās citās aizsardzības un uzraudzības zonās esošajās audzētavās, kurās beidzies neizmantošanas periods, krājumus atjauno ar zivīm, kas iegūtas no Latvijas valsts teritorijas, zonas vai iecirkņa, kam noteikta I kategorija attiecībā uz infekciozo lašu anēmiju;

218.9. zivju krājumus atjauno pēc tam, kad visas oficiāli deklarētās inficētās audzētavas ir iztukšotas, iztīrītas, dezinficētas un ir beidzies to neizmantošanas periods;

218.10. visās audzētavās un, ja nepieciešama savvaļas ūdensdzīvnieku populāciju uzraudzība, arī paraugu ņemšanas punktos, kas izraudzīti saskaņā ar šo noteikumu 215. punktu, pēc apkarošanas programmas pabeigšanas īsteno šo noteikumu 217. punktā minēto uzraudzības programmu.

219