01. pants

Augkopība un lopkopība, medniecība un saistītas palīgdarbības0,3 0,76

(I)

44,4 120

(I)

18,5 40,6

(I)

0,1 0,242

(I)

22,8 31,9

(I)

2,9 3,2

(I)

86,6 467

(I)

Secināms, ka ražošanas uzņēmumu notekūdeņu attīrīšanas iekārtās salīdzinot ar komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtām tiek radīts proporcionāli neliels dūņu apjoms. Šo dūņu kvalitāte ir ļoti mainīga, atkarībā no uzņēmuma darbības jomas, un grūti prognozējama, jo var strauji mainīties atkarībā no rūpnieciskajiem procesiem uzņēmumā. Uzņēmuma NAI dūņu nodošana kopējā notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas sistēmā būtu jāvērtē katrā gadījumā atsevišķi. Jāņem vērā arī, ka gandrīz visu ražošanas notekūdeņu attīrīšanā izmanto filtrācijas, nostādināšanas un/vai flotācijas procesus, kuru rezultātā nosēdumi un/vai flotācijas dūņas veidojas ar principiāli citu sastāvu. To saturā var uzkrāties bīstamās un prioritārās vielas, kuru klātbūtne, saskaņā ar MK noteikumu Nr. 34, ES Direktīvas 2008/105/EK un 2013/39/ES prasībām, ietekmē notekūdeņu dūņu utilizāciju/atkārtotu izmantošanu, īpaši lauksaimniecībā. Tādēļ nebūtu pieņemams risinājums ražošanas notekūdeņu dūņas automātiski iekļaut komunālo notekūdeņu dūņu pārstrādes sistēmā. Par radīto ražošanas notekūdeņu dūņu utilizāciju ir atbildīgs katrs konkrētais uzņēmums. Nevar izslēgt iespēju, ka gadījumā, ja ražošanas uzņēmuma notekūdeņu dūņas ir radušās bioloģiskos notekūdeņu attīrīšanas procesos un atbilst komunālo notekūdeņu dūņu kvalitātei, uzņēmums var vienoties ar SPS par šo dūņu utilizāciju, piemērojot atbilstošu vārtu maksu. Savukārt, ja ražošanas uzņēmums novada notekūdeņus centralizētajā kanalizācijas sistēmā, tad šādi notekūdeņi tiek attīrīti kopā ar pārējiem attiecīgajā apdzīvotajā vietā radītajiem komunālajiem notekūdeņiem un ar šai procesā radīto notekūdeņu dūņu apsaimniekošanu nodrošina SPS. Tādējādi Plāna netiek izvirzīti atsevišķi mērķi, uzdevumi un pasākumi ražošanas uzņēmumu radīto notekūdeņu dūņu apsaimniekošanai.

2.7. Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas pašreizējās situācijas SVID analīze

Ņemot vērā Situācijas aprakstā ietverto informāciju, ir sagatavota notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas SVID analīze, kurā apkopotas galvenās atziņas par esošo situāciju Latvijā, analizējot to no likumdošanas, administratīvā, tehniskā un ekonomiskā aspekta un norādot stiprās un vājās puses, kā arī iespējas un draudus. Sagatavoto apkopojumu skatīt 2.7.1. 2.7.5. tabulā.

2.7.1. tabula

Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas SVID analīze: likumdošana

LIKUMDOŠANA

Stiprās pusesVājas puses1. Latvijā spēkā esošā likumdošana atbilst ES direktīvu prasībām.