8. pants

Izstrādes gaitā veiktās konsultācijas ar privātpersonām un institūcijām8.1. Atbilstoši Ogres novada pašvaldības domes 2024. gada 27. marta lēmumam no 2024. gada 2. aprīļa līdz 3. maijam tika rīkota iedzīvotāju aptauja, lai noskaidrotu sabiedrības viedokli par iedzīvotāju padomju izveidi Ogres novadā. Kopā aptaujā piedalījās 384 respondenti, no tiem 234 – elektroniskā veidā, 150 – aptaujas anketas aizpildot un iesniedzot papīra formātā (drukātā veidā). Saskaņā ar pašvaldības lēmuma 3. punktu no 384 aptaujas anketām par derīgām atzītas 318 anketas. 95 % jeb 302 respondenti pauda viedokli, ka Ogres novadā ir nepieciešams izveidot iedzīvotāju padomes, savukārt 5 % jeb 16 respondenti snieguši viedokli, ka Ogres novadā tās nav nepieciešams veidot.Uz aptaujas jautājumu "Vai iedzīvotāju padome izveidojama katrā no Ogres novada administratīvajā teritorijā ietilpstošajām teritoriālā iedalījuma vienībām (katrā pagastā un pilsētā)?", 273 respondenti ir snieguši pozitīvu atbildi.

8.2. Saistošo noteikumu projekts un tam pievienotais paskaidrojuma raksts 2025. gada 23. janvārī publicēts Pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē www.ogresnovads.lv sabiedrības viedokļa noskaidrošanai, paredzot termiņu viedokļu sniegšanai līdz 2025. gada 7. februārim.

8.3. Paskaidrojuma raksta 8.2. punktā norādītajā termiņā Pašvaldībā saņemti 2 (divi) iesniegumi no fiziskajām personām (Pašvaldībā reģistrēti ar Nr. 2-4.2/359 un Nr. 2-4.2/398).

Pirmais priekšlikums: Saistošo noteikumu 10. punktu izteikt šādā redakcijā:

"10. Par Padomes locekli nav atļauts būt domes deputātam, Pašvaldības izpilddirektoram, viņa vietniekam un pagasta pārvaldes vadītājam".

Persona savā iesniegumā norāda, ka šāds paplašināts ierobežojums konsekventi turpinātu Iedzīvotāju padomes nolikumā noteikto principu nodalīt iedzīvotāju konsultatīvās padomes no pašvaldības lēmējvaras un izpildvaras.

Pašvaldības skaidrojums par saņemto ierosinājumu:

Nolikuma 10. punktā sākotnēji tika ietverts regulējums atbilstoši Pašvaldību likuma 58. panta ceturtā daļā noteiktajam, proti, ka par padomes locekli nav atļauts būt domes deputātam, pašvaldības izpilddirektoram un viņa vietniekam.

Pašvaldība ir ņēmusi vērā personas ierosinājumu noteikt plašāku ierobežojumu personu lokam, kam nav atļauts būt par iedzīvotāju padomes locekli, nodalot iedzīvotāju padomes kā konsultatīvās institūcijas lomu no pašvaldības lēmējvaras un izpildvaras.

Ņemot vērā, ka Ogres novada pašvaldības administratīvo struktūru veido pagastu pārvaldes, pilsētu pārvaldes un pilsētu un pagastu apvienību pārvaldes, saistošo noteikumu 10. punkts izteikts šādā redakcijā:

"10. Par Padomes locekli nav atļauts būt domes deputātam, Pašvaldības izpilddirektoram, viņa vietniekam, Pašvaldības pilsētas pagasta pārvaldes vadītājam, pagasta pārvaldes vadītājam, pilsētas un pagasta apvienības pārvaldes vadītājam."

Otrais priekšlikums: Pie saistošo noteikumu 9. punkta – Vai ir pamatoti liegt vēlēt un tikt ievēlētiem tiem, kam pieder īpašums attiecīgajā teritorijā, bet kas nav deklarēti attiecīgajā teritorijā?

Pašvaldības skaidrojums par saņemto ierosinājumu:

Atbilstoši Pašvaldību likuma 58. panta pirmajā daļā noteiktajam, Padome ir brīvprātīga iedzīvotāju konsultatīva institūcija, lai nodrošinātu vietējo kopienu iedzīvotāju interešu pārstāvību un pašvaldības teritorijas attīstību, veicinot iedzīvotāju savstarpējo sadarbību un saskaņotu rīcību kopējam labumam (Pašvaldību likums, 58. panta pirmā daļa).

Kā norādīts Padomju vadlīnijās1, Padomju pienesums ir būtisks, jo ar tās darbību vietējiem iedzīvotājiem novada teritorijā ir iespēja panākt lielāku pašvaldības uzmanību savas teritorijas vajadzībām. [..] Viens no galvenajiem ieguvumiem, veidojot Padomes, ir vietējo teritoriju interešu pārstāvība, vietējiem iedzīvotājiem savstarpēji apspriežot vietējai teritorijai un iedzīvotājiem svarīgus jautājumus, pievēršot tiem pašvaldības uzmanību; vietējo iedzīvotāju aktivizēšana un labākas informācijas aprite starp iedzīvotājiem.

Lai to īstenotu, ir svarīgi, ka Padomes loceklis ir pastāvīga komunikācijā ar vietējās teritorijas iedzīvotājiem un pārzina nepieciešamās vajadzības. Ja par Padomes locekli ievēlētu personu, kurai pieder nekustamais īpašums attiecīgajā novada teritorijā, bet viņa dzīvesvieta ir citur, pastāv risks, ka mazinās līdzdalības uzņemšanās par vietējo iedzīvotāju dzīvi, pieņemtajiem lēmumiem, kā arī piederības vietējai kopienai stiprināšana.

Nolūkā stiprināt līdzdalības uzņemšanos par vietējo iedzīvotāju dzīvi, veicināt labu informācijas apriti un uzticēšanos vietējās Padomes darbam, priekšlikums netiek atbalstīts.

Trešais priekšlikums: Pie saistošo noteikumu 13. punkta – Kādu laiku pirms vēlēšanām tiek izsludināta pieteikšanās? 20 dienas pirmajai pieteikšanās reizei + 20 dienas otrajai reizei + noteikts dienu skaits priekšvēlēšanu aģitācijai?

Pašvaldības skaidrojums par saņemto ierosinājumu:

Priekšlikums ņemts vērā, precizējot saistošo noteikumu 17. punktu, to izsakot šādā redakcijā:

"17. Ja noteiktajā termiņā pieteikto kandidātu skaits ir mazāks nekā Padomē ievēlējamo locekļu skaits, Pašvaldība pagarina pieteikšanās termiņu vēl par 20 dienām (skaitot no paziņojuma publicēšanas dienas), par to publicējot paziņojumu atbilstoši 13. punktā noteiktajam."

Ceturtais priekšlikums: Pie saistošo noteikumu 18. punkta – Lūdzu norādīt, cik (pēc skaita) iedzīvotāju ierosinājums pietiekams, lai atkārtotu kandidātu izvirzīšanu?

Pašvaldības skaidrojums par saņemto ierosinājumu:

Saistošo noteikumu 12. punktā ir norādīts Padomes locekļu skaits atbilstoši teritoriālajam iedalījumam un proporcionāli iedzīvotāju skaitam, līdz ar to nav nepieciešamības šo skaitu atkārtoti norādīt saistošo noteikumu 18. punktā. Ņemot vērā minēto, priekšlikums netiek atbalstīts.

Piektais priekšlikums: Pie saistošo noteikumu 20. punkta – Vai šāda pieeja neierobežos vēlētāju tiesības balsot jebkurā sava novada vēlēšanu iecirknī? Ja vienlaikus balsošana tiek saglabāta, tad katrā vēlēšanu iecirknī jādod iespēja balsot par katru iedzīvotāju padomi.

Pašvaldības skaidrojums par saņemto ierosinājumu:

Saistošo noteikumu 20. punkts paredz, ka balsošana par Padomes locekļu kandidātiem notiek vienlaikus ar kārtējām pašvaldību vēlēšanām Pašvaldības administratīvajā teritorijā esošajos vēlēšanu iecirkņos.

Šāda pieeja neierobežo vēlētāju tiesības balsot jebkurā sava novada vēlēšanu iecirknī, līdz ar to saistošo noteikumu 20. punkta pašreizējo redakciju nav nepieciešams mainīt, norādot par katras Padomes locekļu kandidātu vēlēšanu zīmju pieejamību visos vēlēšanu iecirkņos, jo tas ir organizatoriska rakstura jautājums. Ņemot vērā minēto, priekšlikums netiek atbalstīts.

Sestais priekšlikums: Pie saistošo noteikumu 26. punkta – Kāpēc nevar tikt organizētas ārkārtas vēlēšanas? Vēlēšanas nesaistīti ar pašvaldības vēlēšanām jau ir paredzētas 18. punktā.

Pašvaldības skaidrojums par saņemto ierosinājumu:

Priekšlikums ņemts vērā, kā arī izvērtēta lietderība rīkot Padomes ārkārtas vēlēšanas, ja līdz Padomes darbības termiņa beigām (darbības termiņš noteikts saistošo noteikumu 24. punktā) ir atlicis pavisam īss laika periods, tai skaitā ņemot vērā nepieciešamo resursu izlietojumu Padomes ārkārtas vēlēšanu rīkošanai. Secināts, ka nav lietderīgi rīkot Padomes ārkārtas vēlēšanas saistošajos noteikumos noteiktajā kārtībā, ja līdz Padomes darbības termiņam ir atlicis mazāk par 6 mēnešiem.

Ņemot vērā minēto, saistošo noteikumu 26. punkts izteikts šādā redakcijā:

"26. Ja ievēlētā Padomes locekļa pilnvaras tiek izbeigtas pirms pilnvaru termiņa beigām un atbilstoši šo noteikumu 25. punktā noteiktam nav iespējams nodrošināt nepieciešamo Padomes locekļu skaitu, Padome attiecīgajā administratīvajā teritorijā izbeidz savu darbību pirms darbības termiņa beigām un ar atsevišķu Pašvaldības domes lēmumu tiek rīkotas attiecīgās Padomes ārkārtas vēlēšanas, ja atbilstoši šo noteikumu 24. punktam līdz Padomes darbības termiņa beigām ir vismaz 6 mēneši."

Septītais priekšlikums: Pie saistošo noteikumu 31. punkta – Protokoli var būt papīra vai digitāli. Pašvaldība rosina izmantot elektroniski parakstītus digitālus protokolus.

Pašvaldības skaidrojums par saņemto ierosinājumu:

Saistošo noteikumu 31. punkts tā pašreizējā redakcijā neierobežo Padomes sēdes protokolu formātu.

Turklāt tiesību akti pašreiz paredz fizisko personu brīvas izvēles elektroniskā paraksta lietošanai. Līdz ar to, ja Padomes loceklim nav elektroniskā paraksta un nevar parakstīt Padomes protokolu elektroniskā veidā, tas ierobežo personas tiesības tikt ievēlētam par Padomes priekšsēdētāju. Ņemot vērā minēto, lai nodrošinātu pēc iespējas plašāku vietējo iedzīvotāju tiesības tikt ievēlētam Padomē un pārstāvēt vietējo iedzīvotāju intereses, uzņemties Padomes priekšsēdētāja pienākumus, nosacījums par Padomes protokoli parakstīšanu elektroniskā veidā, veidojot digitālus protokolus, nebūtu atbalstāms. Savukārt, ja Padomes priekšsēdētājam ir iespēja Padomes protokolus veidot digitālā veidā, tos parakstot ar elektronisko parakstu, var būt vispārēja vienošanās starp pašvaldību un attiecīgo Padomi par protokola veidu, ņemot vērā gan e-dokumenta izmantošanas ieguvumus, gan Padomes tiesības izvēlēties sev ērtāko protokolu parakstīšanas veidu.

Ņemot vērā minēto, priekšlikums nav ņemts vērā, saistošo noteikumu 31. punktā neveicot papildinājumus.

1 VADLINIJAS.pdf

Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētājs E. Helmanis