1. pants

Mērķis un nepieciešamības pamatojumsLai Ogres novada administratīvajā teritorijā nodrošinātu sanitāro tīrību, teritorijas sakoptību, aizsardzību un pilsētvides saglabāšanu, ir nepieciešams noteikt vienotu kārtību, kādā kopjami Ogres novada pašvaldības administratīvajā teritorijā esošie īpašumi un tajos esošās ēkas un būves, kā arī noteikt administratīvo atbildību par saistošo noteikumu neievērošanu.Saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pārejas noteikumu 17. punktu 2021. gada pašvaldību vēlēšanās ievēlētā novada dome izvērtē bijušo novadu veidojošo bijušo pašvaldību pieņemtos saistošos noteikumus un pieņem jaunus novada saistošos noteikumus.

Teritorijas kopšanu un būvju uzturēšanu Ogres novadā reglamentēja šādi saistošie noteikumi:

1) Ogres novada pašvaldības 2018. gada 24. maija saistošie noteikumi Nr. 11/2018 "Par Ogres novada teritorijas kopšanu un būvju uzturēšanu" (turpmāk – Ogres noteikumi);

2) Ikšķiles novada pašvaldības 2010. gada 24. februāra saistošie noteikumi Nr. 9/2010 "Ikšķiles novada teritorijas un būvju uzturēšanas un kopšanas noteikumi" (turpmāk – Ikšķiles noteikumi);

3) Lielvārdes novada pašvaldības 2018. gada 29. augusta saistošie noteikumi Nr. 22 "Par nekustamā īpašuma kopšanu, ēku uzturēšanu un īpašumam piegulošās publiskā lietošanā esošās teritorijas kopšanu" (turpmāk – Lielvārdes noteikumi).

Ķeguma novadā saistošie noteikumi par teritorijas kopšanu un būvju uzturēšanu netika pieņemti.

Ogres novada teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistošie noteikumi (turpmāk – Noteikumi) nosaka kārtību, kādā kopjami Ogres novada pašvaldības administratīvajā teritorijā esošie īpašumi un tajos esošās ēkas un būves, nodrošinot sanitāro tīrību, teritorijas sakoptību, aizsardzību un pilsētvides saglabāšanu, paredzot administratīvo atbildību par Noteikumu neievērošanu, kā arī nosakot kompetentās institūcijas un amatpersonas, kas kontrolē Noteikumu izpildi, veic administratīvā pārkāpumu procesu, pieņem lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, piemērojamos naudas sodus.

Noteikumi paredz, ka piegulošā teritorija ir publiskā lietošanā esoša teritorija pilsētas un ciemu teritorijā, kā arī detālplānojumu teritorijā, kas atrodas blakus nekustamam īpašumam un sniedzas uz visām pusēm līdz piecu metru platumam no nekustamā īpašuma ārējās robežas līdz ietves un/vai brauktuves tuvākajai malai, tajā skaitā piebrauktuves, zālieni, izņemot sabiedriskā transporta pieturvietas. Saskaņā ar Ogres noteikumiem piegulošā teritorija bijusi noteikta līdz pusei no īpašuma teritorijas, Ikšķiles noteikumi noteica piegulošās teritorijas platumu līdz 10 metriem, savukārt Lielvārdes noteikumi – līdz 6 metriem. Lai nodrošinātu samērīgumu starp personai uzlikto pienākumu un sakoptu vidi, piegulošās teritorijas platums samazināts līdz 5 metriem, saglabājot nosacījumu, ka piegulošās teritorijas platība nepārsniedz pusi no nekustamā īpašuma platības, tādējādi sasniedzot Noteikumu mērķi, uzliekot samērīgu pienākumu personai. Vienlaikus Noteikumos ir paredzēti atvieglojumi īpašumam piegulošās publiskā lietošanā esošās teritorijas kopšanā (4. punkts). Tātad Noteikumu paredz personu pienākumu kopt un tīrīt īpašumam piegulošo teritoriju kā arī pašvaldības atbalstu šī pienākuma izpildē. Ar Noteikumu regulējumu ir nodrošināts samērīgums starp personai uzlikto pienākumu un sabiedrības interesēs sasniedzamo mērķi.

Noteikumos noteikts personu pienākums veikt regulāru zāles pļaušanu īpašumā un tam piegulošajā teritorijā, nosakot, ka pilsētās un ciemu teritorijās zāles garums publiskajā lietošanā esošajā teritorijā un īpašumam piegulošajā teritorijā nepārsniedz 20 centimetrus, bet pārējā īpašuma teritorijā, ja nožogota teritorija – 60 centimetrus, ja nav nožogota teritorija – 40 centimetrus. Atbilstoši publiski pieejamai informācijai (https://www.spkc.gov.lv/) ērču aktivitātes sezona Latvijā parasti ilgst no aprīļa sākuma līdz oktobra beigām, bet labvēlīgos meteoroloģiskajos apstākļos var būt garāka. Atbilstoši Slimību profilakses un kontroles centra skaidrojumiem efektīvs veids, kā mazināt ērču daudzumu apkārtējā vidē, ir to sakopjot, tostarp, regulāri pļaujot zāli. Tātad, jo garāka zāle, jo labvēlīgāki ērču vairošanās apstākļi. Kā vispārzināms ir fakts, ka ērces izraisa dažādas slimības, diemžēl reizēm ar letālām sekām. Ņemot vērā minēto, Noteikumos ietvertas prasības, lai mazinātu ērču daudzumu, kā arī citu kaitēkļu apjomu, tādējādi nodrošinot sanitāro tīrību un aizsargājot sabiedrības drošību. Teritorija, kas ir nekopta un aizaugusi ar garu zāli, rada labus apstākļus ne tikai dažādu kaitēkļu, tajā skaitā ērču, bet arī čūsku vairošanos. Šādos gadījumos arī odzes ir sastopamas māju tuvumā. Kā alternatīvs līdzeklis, veicot nekustamā īpašuma un īpašumam piegulošās teritorijas kopšanu, Noteikumos ir paredzēta iespēja pilsētas un ciemu teritorijās izveidot ainavisku pļavu, ievērojot Noteikumu 9.2. apakšpunkta prasības. Tādējādi tiks nodrošināta sanitārā tīrība un paaugstināta sabiedrības drošība, kā arī uzlabota bioloģiskā daudzveidība. Labums, ko iegūst sabiedrība, ir lielāks par atsevišķas personas interesēm nodarīto kaitējumu.

Par atsevišķu Noteikumu punktu neievērošanu, kas attiecināmi uz personu bezdarbību sava īpašuma un tam piegulošās publiskā lietošanā esošās teritorijas sakopšanā, paredzēta administratīvā atbildība – brīdinājums vai naudas sods. Piemērojamā soda apmērs tiks diferencēts atkarībā no pārkāpuma un nodarītā kaitējuma smaguma, ko izvērtēs pašvaldības administratīvā komisija. Nosakot administratīvā soda veidu un mēru, administratīvā komisija ņems vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pie atbildības saucamās personas personību (juridiskajai personai – reputāciju), mantisko stāvokli, pārkāpuma izdarīšanas apstākļus, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus. Administratīvais sods paredzēts ar mērķi atturēt Noteikumos minētās personas no pārkāpumu izdarīšanas, aizstāvēt pārējo iedzīvotāju tiesības dzīvot sakoptā, tīrā un drošā vidē. Noteikumu izdošanas mērķis nav administratīvi sodīt pēc iespējas vairāk personu, bet gan nodrošināt pašvaldības administratīvās teritorijas kopšanu un tajā esošo būvju uzturēšanu.