1. pants

Mērķis un nepieciešamības pamatojumsSaskaņā ar Pašvaldību likuma, kas stājās spēkā 2023. gada 1. janvārī, pārejas noteikumu 6. punktu, dome izvērtē uz likuma "Par pašvaldībām" normu pamata izdoto saistošo noteikumu atbilstību Pašvaldību likumam un izdod jaunus saistošos noteikumus atbilstoši pilnvarojumam. Līdz jaunu saistošo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2024. gada 30. jūnijam, piemērojami uz likuma "Par pašvaldībām" normu pamata izdotie saistošie noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar likumu.Ņemot vērā to, ka likums "Par pašvaldībām" ir zaudējis spēku, spēku zaudē arī Liepājas pilsētas domes 2018. gada 15. februāra saistošo noteikumu Nr. 3 "Par pabalstu mājokļa ārējās vides pielāgošanai personai, kura pārvietojas riteņkrēslā" (turpmāk – saistošie noteikumi Nr. 3) izdošanas tiesiskais pamatojums un ir nepieciešams izdot jaunus saistošos noteikumus.

Saistošie noteikumi izdoti atbilstoši Pašvaldību likuma 44. panta otrajai daļai, kas paredz, ka dome var izdot saistošos noteikumus, lai nodrošinātu autonomo funkciju izpildi, tostarp Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 9. punktā norādītās pašvaldības funkcijas – nodrošināt iedzīvotājiem atbalstu sociālo problēmu risināšanā, kā arī iespēju saņemt sociālo palīdzību un sociālos pakalpojumus – izpildi.

Saistošie noteikumi "Pabalsta mājokļa vides pielāgošanai saņemšanas kārtība" (turpmāk – saistošie noteikumi) ir izstrādāti ar mērķi sniegt atbalstu personai ar invaliditāti, kurai ir kustību traucējumi un ir ierobežotas pārvietošanās iespējas, lai veicinātu personas iekļaušanos sabiedrībā, iespējas realizēt savas tiesības, mazinātu sociālo atstumtību.

Saistošie noteikumi nosaka Liepājas valstspilsētas pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) pabalsta mājokļa vides pielāgošanai (turpmāk arī – pabalsts) pieprasīšanas, piešķiršanas un izmaksas kārtību.

Saistošo noteikumu projekts nosaka, ka personas mājoklis šo noteikumu izpratnē ir personas vai tās ģimenes locekļu (laulātā, pirmās vai otrās pakāpes radinieka) īpašumā vai lietošanā (īrēts) esoša dzīvojamā māja vai tās daļa vai dzīvokļa īpašums, kurā persona ir deklarējusi savu dzīvesvietu. Personas vai tās ģimenes locekļa īpašumā esošā mājokļa īpašuma tiesībām ir jābūt nostiprinātam valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā. Ja persona vai tās ģimenes loceklis mājokli īrē, tad ir jābūt noslēgtam īres līgumam (kura termiņš ir ne īsāks par pieciem gadiem no iesnieguma par pabalsta saņemšanu dienas), kā arī jāsaņem īrētā mājokļa īpašnieka piekrišana mājokļa vides pielāgošanai. Ja persona dzīvo ģimenes loceklim piederošā mājoklī, tad jāsaņem ģimenes locekļa rakstiska piekrišana mājokļa pielāgošanai. Persona var pieteikties pabalsta saņemšanai arī tad, ja tā dzīvo pašvaldībai piederošā mājoklī.

Par mājokļa ārējo vidi ir uzskatāmas koplietošanas telpas (piemēram, daudzdzīvokļu nama gadījumā – pirmā stāva koplietošanas telpas) un zemesgabals, uz kura atrodas dzīvojamā māja, līdz ieejai dzīvojamā mājā.

Ja personas mājoklis atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamajā mājā, dzīvokļa īpašniekam ir jāinformē dzīvokļu īpašnieku kopība (dzīvojamās mājas pārvaldnieks) par plānotajiem ārējās vides pieejamības uzlabošanas pasākumiem atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likumā 11. panta piektajā daļā noteiktajam regulējumam, kas paredz, ka dzīvokļa īpašniekam, lai nodrošinātu viņam vai viņa ģimenes loceklim mājokļa un vides pieejamību, ievērojot būvniecības prasības, kā arī iepriekš informējot dzīvokļu īpašnieku kopību (dzīvojamās mājas pārvaldnieku), ir tiesības: 1) uzstādīt pacēlāju dzīvojamās mājas kāpņu telpā; 2) izbūvēt uzbrauktuvi pie dzīvojamās mājas ieejas vai pie dzīvokļa īpašuma, ja tam ir atsevišķa ieeja; 3) veikt citāda veida dzīvojamās mājas kopīpašumā esošās daļas pielāgošanu, lai nodrošinātu sava mājokļa un vides pieejamību.

Ņemot vērā, ka vienotas vides pieejamības prasības ir noteiktas tikai publiskajām būvēm (Būvniecības likums, Ministru kabineta 2021. gada 19. oktobra noteikumi Nr. 693 "Būvju vispārīgo prasību būvnormatīvs LBN 200-21") un attiecībā uz privātajiem mājokļiem šādas minimālās vides pieejamības prasības nav noteiktas, nepieciešamo pielāgojumu personas mājokļa videi plānots noteikt, balstoties uz personas vajadzību izvērtējumu, salāgojot personas vajadzības, ko nosaka ergoterapeits un būvspeciālists, kontekstā ar tehniskām iespējām veikt konkrētos pielāgojumus (t.sk. gan ņemot vērā ēkas tehnisko stāvokli un darbu apjomu pielāgojumu veikšanai iespējas, gan pieejamo finansējumu – viena mājokļa vides pielāgošanai kopā nepārsniedz 15 000 euro, tajā skaitā: līdz 5000 euro mājokļa iekšējās vides pielāgošanai; līdz 15 000 euro mājokļa ārējās vides pielāgošanai). Vienlaikus mājokļa vides pielāgojuma izvēlē tiks ņemti vērā tādi risinājumi, kas atbilst vides piekļuves principam pēc būtības un Būvniecības likumā noteiktajam vides pieejamības principam, kā arī Būvju vispārīgo prasību būvnormatīvā LBN 200-21 noteiktajam universālā dizaina principam.

Pabalsts tiks izmaksāts mantiskā veidā – apmaksājot komersanta veiktos mājokļa vides pielāgošanas darbus, kas nepieciešami būvniecības jomas normatīvajos aktos noteiktās dokumentācijas izstrādei, ja minētā dokumentācija nepieciešama mājokļa vides pieejamības nodrošināšanai (piemēram, tehniskā apsekošana, būvniecības izmaksu tāmes, būvdarbu ieceres dokumentācijas sagatavošana), būvdarbus, būvuzraudzību un autoruzraudzību un mājokļa vides pieejamības tehnoloģiju, iekārtu, aprīkojuma un cita materiāltehniskā nodrošinājuma piegādi un montāžu.

Saistošajiem noteikumiem nav alternatīvu, jo kārtību, kā pašvaldības iedzīvotāji var saņemt sociālo palīdzību, nosaka pašvaldības saistošajos noteikumos.