110. pants

Dokumentos, debatēs un oficiālajā korespondencē lietotās valodas

1. Savienības dokumentos lieto franču, angļu, arābu un spāņu valodu. Ķīniešu, vācu, portugāļu un krievu valodu lieto ar nosacījumu, ka šajās valodās izdod tikai svarīgākos pamatdokumentus. Citas valodas var lietot ar nosacījumu, ka dalībvalstis, kas to pieprasa, sedz visas radušās izmaksas.

2. Dalībvalsts vai valstis, kas ir pieprasījušas valodu, kura nav oficiālā valoda, veido valodas grupu.

3. Starptautiskais birojs publicē dokumentus oficiālajā valodā un valodās, kas noteiktajā kārtībā iekļautas valodas grupās, tieši vai ar šo grupu reģionālo biroju starpniecību atbilstoši procedūrām, kas saskaņotas ar Starptautisko biroju. Publicēšanu dažādās valodās veic saskaņā ar kopēju standartu.

4. Dokumentus, ko Starptautiskais birojs publicē tieši, dažādās pieprasītajās valodās izsūta pēc iespējas vienlaicīgi.

5. Korespondences apmaiņa starp pasta administrācijām un Starptautisko biroju, starp biroju un ārējām struktūrām notiek jebkurā valodā, kādā Starptautiskajam birojam ir pieejams tulkošanas dienests.

6. Tulkošanas izmaksas jebkurā valodā, ieskaitot tās izmaksas, kas rodas piemērojot 5.punktu, sedz valodas grupa, kas šo valodu pieprasījusi. Dalībvalstis, kas lieto oficiālo valodu, par neoficiālo dokumentu tulkošanu maksā vienreizēju iemaksu, un šīs iemaksas vienības apjoms ir tāds pats kā tas, ko sedz dalībvalstis, kuras lieto otru Starptautiskā biroja darba valodu. Visas citas ar dokumentu piegādi saistītās izmaksas sedz Savienība. Ar Kongresa lēmumu nosaka izmaksu maksimālo limitu, ko Savienība sedz par dokumentu izdošanu ķīniešu, vācu, portugāļu un krievu valodā.

7. Izmaksas, ko sedz valodas grupa, sadala starp šīs grupas locekļiem proporcionāli to iemaksām Savienības izdevumu segšanā. Šīs izmaksas var sadalīt starp valodas grupas locekļiem saskaņā ar citu sistēmu ar nosacījumu, ka attiecīgās valstis tam piekrīt un informē Starptautisko biroju par savu lēmumu ar grupas pārstāvja starpniecību.

8. Starptautiskais birojs veic jebkuras izmaiņas dalībvalsts pieprasītās valodas izvēlē laika posmā, kas nedrīkst pārsniegt divus gadus.

9. Diskusijām Savienības struktūru sanāksmēs ir pieņemama franču, angļu, spāņu un krievu valoda, izmantojot tulkošanas sistēmu — ar elektroniskām iekārtām vai bez tām, — kuru izvēlas pēc sanāksmes organizētāju ieskatiem konsultējoties ar Starptautiskā biroja ģenerāldirektoru un attiecīgām dalībvalstīm.

10. 9.punktā minētajās diskusijās un sanāksmēs tāpat pieņemamas ir citas valodas.

11. Delegācijas, kas lieto citas valodas, vienojas par sinhrono tulkošanu vienā no 9.punktā minētajām valodām, vai nu izmantojot šajā pašā punktā minēto sistēmu, ja ir iespējams izdarīt nepieciešamās tehniskās modifikācijas, vai arī uzaicinot individuālus tulkus.

12. Tulkošanas pakalpojumu izmaksas sadala starp dalībvalstīm, kas lieto vienu un to pašu valodu, proporcionāli to iemaksām Savienības izdevumu segšanā. Tomēr elektronisko iekārtu uzstādīšanas un uzturēšanas izmaksas sedz Savienība.

13. Pasta administrācijas var vienoties par savstarpējā oficiālā sarakstē lietojamo valodu. Ja šādas vienošanās nav, lieto franču valodu.